Jaunumi‎ > ‎Ziņas‎ > ‎

Buongiorno, Giulia!

Publicēja 2014. gada 8. okt. 22:53Varaviksne Skola   [ atjaunināts 2014. gada 8. okt. 22:59 ]
 
 Programmas AFS koordinatore Krāslavas Varavīksnes vidusskolā Jeļena Kļimova turpina veiksmīgi strādāt ar ārzemniekiem, un šajā mācību gadā mūsu pilsēta sagaidīja meiteni no saulainās Itālijas. Pati Džūlija, šķiet, staro no iekšpuses, jo viņa ir ļoti smaidīgs, atvērts un draudzīgs cilvēks. 
   Sešpadsmitgadīgā itāliete atbrauca uz Latviju tikai pirms trim nedēļām, tāpēc bija grūti cerēt uz to, ka viņa jau prot runāt krievu vai latviešu valodā. Taču, neskatoties uz šo faktu, es nolēmu satikties un aprunāties ar viņu. Un man tas izdevās! Mēs varējām sazinājāmies, izmantojot vācu un angļu valodu, kā arī ar žestu un smaidu palīdzību. 
   „Šeit es dzīvoju tikai trīs nedēļas, taču jau esmu iemīlējusi šo valsti,” dalās pirmajos iespaidos Džūlija. „Mana jaunā ģimene sagaidīja mani ļoti laipni un atsaucīgi. Mani Latvijas brāļi un māsas arī priecājās mani redzēt, un jau pēc pirmajām vakariņām mēs jautri pavadījām laiku kopā. Taču pēc šīm emocionālajām un priecīgajām iepazīšanās stundām es izjūtu arī rūgtas skumjas, jo esmu tālu prom no Itālijas, no ģimenes, kur man ir māsa un pieci brāļi.”
   Pirmajās dienās meitene, pamostoties viņas jaunajā mājā, jaunajā ģimenē, ļoti ilgojās pēc radiniekiem, taču nepagāja ne divas nedēļas, kad viesu ģimenes uzmanība un rūpes palīdzēja viņai tikt galā ar skumjām emocijām. „Pašlaik es jūtos Krāslavā kā mājās,” ar smaidu turpina Varavīksnes vidusskolas desmitās klases skolniece. „Sākās mācību gads, es iepazinos ar daudziem jauniešiem. Pirmajā skolas dienā es ļoti baidījos palikt viena, bet mani klasesbiedri ir ļoti draudzīgi. Viņi mēģināja kaut kādā veidā kontaktēties, palīdzēja man it visā, rādīja, kur skolā atrodas dažādi kabineti. Pirmās mācību nedēļas beigās es piedalījos desmito klašu iesvētīšanas pasākumā, ko organizēja divpadsmitās klases skolēni. Man nebija viegli izpildīt visus tos „trakos” uzdevumus, kurus izdomāja vecāko klašu skolēni, taču tie bija ļoti jautri, un es jutos kā īsta desmitās klases skolniece.”
   Tagad Džūlijai priekšā - milzīgs darbs. Viņa izvirzījusi sev augstus mērķus, sapņo par iespēju ātrāk iemācīties krievu un latviešu valodu. Kad meitene parādīja man savu vārdnīcu, kurā pēc trim mācību nedēļām ir aizpildītas jau vairāk nekā desmit lappušu, es biju ļoti pārsteigta. Par ko sarunas biedre man teica, ka viņai tas patīk, viņa grib daudz mācīties, un vispār dzīve Krāslavā un mācības šajā jaunajā skolā, pēc viņas domām, ir brīnišķīgas. 
   „Esmu ievērojusi daudz atšķirību starp Latvijas tradīcijām un Itālijas kultūru un jau esmu paspējusi piedzīvot „kultūras šoku” (piemēram, agrāk es nezināju, kas ir pirts, pirms tam nekad nedzēru tomātu sulu), bet tieši to es vēlējos un par to es sapņoju, kad izšķīros par labu šim braucienam.” 
   Džūlija uzsvēra, ka Krāslavas Varavīksnes vidusskola ir ļoti mūsdienīga, jo visi skolotāji izmanto datoru. Turklāt viņai patīk, ka klases ir salīdzinoši nelielas, bet pedagogi un visi apkārtējie ir ļoti mīļi un labvēlīgi. 
   Taču citādi nemaz nevar būt - kad nāk meitene ar tik atklātu smaidu, tad vienkārši nav iespējams nesmaidīt viņai pretī! 
Natālija ZDANOVSKA

Comments