Jaunumi‎ > ‎Ziņas‎ > ‎

Džesika un Žanna dosies uz Briseli

Publicēja 2017. gada 29. nov. 03:46Varaviksne Skola
   
  Sestās klases skolniece Džesika Zdanovska un sociālā pedagoģe no Krāslavas Žanna Drozdovska saskaņā ar konkursa rezultātiem balvā ir saņēmušas braucienu uz Briseli par pētniecisko darbu “Latvijas baltkrievi: pagātne un tagadne”. Balvu sertifikātu pasniegšana notika Latvijas Republikas valsts svētku priekšvakarā Baltkrievijas vēstniecības Ģenerālkonsulātā Daugavpilī.
   Pētniecisko darbu konkursu jau četrus gadus pēc kārtas organizē Latvijas baltkrievu savienība sadarbībā ar Baltkrievijas Maksima Tanka vārdā nosaukto Valsts Pedagoģisko universitāti, bet rektors Aleksandrs Žuks ir žūrijas priekšsēdētājs. Kopš pagājušā gada pēc Eiropas Parlamenta deputāta Andreja Mamikina uzaicinājuma konkursa laureātiem ir iespēja apmeklēt Eiropas Savienības galvaspilsētu, sajust saikni starp tradīcijām un šodienas daudznacionālo, multikulturālo Eiropu.
   “Ceturtajā konkursā “Latvijas baltkrievi: pagātne un tagadne” labākos rezultātus uzrādīja Latgales pārstāvji, kam ir arī izskaidrojums: pierobežas reģionā baltkrievu tautības iedzīvotāju īpatsvars ir liels, un līdz ar to ir par ko stāstīt”, uzsvēra Saeimas deputāte no Latgales, Latvijas baltkrievu savienības valdes locekle Jeļena Lazareva.
   Krāslavas Varavīksnes vidusskolas sestās klases skolnieces Džesikas Zdanovskas darbs “Saknes ir ne tikai kokiem. Manas vecvecmāmiņas stundas” kļuva par īstu šī gada konkursa atklājumu – gan saistībā ar ģimenes tradīciju tēmas izklāstu, gan dalībnieces vecumu.
   “Gandrīz katru nedēļu mēs ar vecākiem braucam uz Baltkrieviju, un, kad bija dzīva vecvecmāmiņa, mēs vienmēr ciemojāmies arī pie viņas. Viņa stāstīja par savu dzīvi, mācīja gatavot, teikdama, ka kartupeļi ir baltkrievu virtuves pamats un no tiem var pagatavot 500 dažādu ēdienu”, tā Džesika stāstīja par sava darba ideju, “atmiņas par vecmāmiņu vienmēr paliks manās domās”.
   Tagad šīm bērnu atmiņām ir arī skatāms noformējums – pētnieciskais darbs, piebilda Krāslavas Varavīksnes vidusskolas krievu valodas un literatūras skolotāja Jekaterina Aleksejeva, kura ne pirmo reizi palīdz saviem audzēkņiem sagatavot darbus Latvijas baltkrievu savienības konkursam.
   “Džesikas mamma ir žurnāliste, un viņas talants ir ticis meitai” uzsvēra skolotāja. “Mums dzīvē trūkst sirsnīgas, dvēseliskas attieksmes pret citiem cilvēkiem, un Latvijas baltkrievu savienībā mēs esam to atraduši. Paldies par iespēju piedalīties konkursā un tikties ar tik sirsnīgiem cilvēkiem!”
   Krāslavas novada domes sociālās pedagoģes Žannas Drozdovskas apraksts “Cara Berendeja kronis” – tas ir vērienīgs meistara, dzejnieka, mūziķa, entuziasta Jevgeņija Iļjiņeca portrets. Autore paveica lielisku darbu, lai savāktu visu informāciju par šo cilvēku, uzsvēra žūrijas locekle, filoloģe Aļona Mickeviča.
   “Pētījumā mēs redzam klasiķu citātus, gleznu un skulptūru reprodukcijas, varoņa dzeju un paša autora darbus”, saka Aļona Mickeviča. “Šis stāsts aizkustina līdz sirds dziļumiem, atklājot brīnišķīga cilvēka, Krāslavas baltkrievu biedrības aktīvista, personību un nezināmos dzīves momentus”.
   Žannas Drozdovskas darbs tika atzīmēts ar goda rakstu nominācijā “Personība vēsturē”; šī kategorija piesaista konkursa dalībniekus visvairāk. Popularitātes ziņā otrajā vietā ir vēsturisku notikumu apraksts, bet trešajā “Baltkrievu tradīcijas manā ģimenē”.
   Baltkrievijas Republikas Ģenerālkonsuls Daugavpilī Vladimirs Kļimovs ir gandarīts, ka konkurss atkal ir piesaistījis lielu dalībnieku skaitu, jo tā mērķi pilnībā atspoguļo gan Latvijas, gan Baltkrievijas valsts mērķus.
   Latvijas baltkrievu savienības vadītāja Valentīna Piskunova uzsvēra, ka ir svarīgi iesaistīt jaunatni un novadpētniekus baltkrievu kultūras izpētē Latvijā. “Mums ir jāapvieno visas tautas, kas dzīvo Latvijā, jāsapulcina līdzīgi domājoši cilvēki. Latvijas baltkrievu savienība ir no dažādām sociālajām grupām un reģioniem cēlušos cilvēku apvienošanas piemērs – zem jaunrades, sadarbības un draudzīguma karoga”, sacīja Valentīna Aleksandrovna.
   Konkursa iniciatore un vadītāja, Saeimas deputāte no Latgales Jeļena Lazareva (“Vienotība”) atgādināja, ka Latvijas baltkrievu savienībai ir iespējas sūtīt savus tautiešus, latviešu skolu absolventus, bezmaksas studijās uz Baltkrievijas augstskolām, tiesa, ar nosacījumu, ka atestāta vidējā balle ir ne mazāka par 7. Tostarp ir iespēja iestāties Medicīnas institūtā, Baltkrievijas Valsts universitātē, kur ir ļoti augsts pasniegšanas līmenis”, viņa uzsvēra.
   Pētniecisko darbu konkursa līdzorganizators, Baltkrievijas Valsts Pedagoģiskais institūts, aicina laureātus apmeklēt Minsku, lai iepazītos ar pedagoģiskās izglītības iegūšanas iespējām. Viņi tāpat rīko kvalifikācijas celšanas kursus skolotājiem – kompaktus, taču detalizētus, atbilstoši interaktīvo mācību metožu izmantošanas tematiem, skolēnu motivācijai, profesijas izvēlei.
   Konkursa dalībnieki saņēma arī dāvanas no Baltkrievijas Republikas Nacionālo kultūru centra.


PĒCVĀRDS

   2017. gada konkursa laureāte, sociālā pedagoģe no Krāslavas Žanna Drozdovska pēc balvas saņemšanas iededzināja trīs sveces un izstāstīja īsu pamācību.
   “Vienā istabā dega trīs sveces – Ticība, Cerība, Mīlestība. Un tajā iegāja mazs zēns. Un izdzirdēja sveču sarunu. “Cilvēki zaudējuši ticību”, teica viena, “tāpēc man nav vērts degt.” Un tā nodzisa.
   Pēc tam otra svece bēdīgi piebilda, ka cilvēki zaudējuši arī mīlestību, tāpat nodzisa. Un tikai cerības svece turpināja zaigot, un zēns, paņēmis to rokā, aizdedzināja abas pārējās.
   Kamēr deg cerība, ar tās palīdzību var aizdedzināt gan mīlestību, gan ticību. Jūs ar savu konkursu “iededzinājāt” interesi par zemi, kas atrodas Daugavas otrā pusē. Jūs dāvājat mīlestību, un pirmo sveci es nododu Latvijas baltkrievu savienībai. Ticību gribu nodot Ģenerālkonsulam Vladimiram Kļimovam, lai nekādas robežas nedalītu tautu draudzību. Es zinu daudzus baltkrievus, kuri dzīvo man blakus Krāslavā, un cerību es gribu nodot mūsu krāslavietei Džesikai, lai viņa iemīlētu savu zemi tikpat stipri, kā es to mīlu. Zemi, kura dod mums iespēju dzīvot, mīlēt, satikties, radīt, glabāt savu senču tradīcijas”.
Comments