Jaunumi‎ > ‎Ziņas‎ > ‎

Krāslava - Jaunzēlande. Tālu vai tuvu?

Publicēja 2014. gada 17. sept. 05:57Varaviksne Skola   [ atjaunināts 2014. gada 23. sept. 03:18 ]

 

    Pirms 12 gadiem “Varavīksnes” skolā programmas AFS ietvaros mācījās meitene Šērona no Jaunzēlandes. Pēdējās augusta dienās viņa atkal ieradās savās otrajās mājās, pie savas otrās ģimenes, pie mammas (tieši tā Šērona viņu uzrunā) Klāras Sakovičas. Tā nav pirmā viņas viesošanās reize pēc mācību pabeigšanas Krāslavā. “Kas gan tas ir par attālumu - no Jaunzēlandes līdz Krāslavai?! Galvenais, ka es atkal varu satikt savu otro ģimeni, pēc kuras ļoti ilgojos!” saka Šērona. Abas Klāras Sakovičas meitas mācījās ģimnāzijā, attiecīgi mājās runāja gan krievu, gan latviešu valodās, tāpēc Šērona ir apguvusi divas valodas. Protams, liela nozīmē bija valodas mācību stundām skolā, taču jauniete atzīst, ka mājas apstākļos, runājot par sadzīviskām lietām, valodu ir vieglāk atcerēties nekā mācību stundu laikā. Pat pēc 12 gadiem Šērona atceras abas šīs valodas! No rīta, pamodusies savā otrajā ģimenē, viešņa no tālās zemes uz jautājumu, vai viņa ir izgulējusies, sniedza atbildi, kas aizkustināja līdz sirds dziļumiem: “Nekur nevar tik labi izgulēties, kā mājās!”

 

    Šo ģimeni patiesi ir ļoti interesanti vērot, pat nevar nojaust, ka šī meitene tomēr viņiem ir sveša. Viņi pret Šēronu izturas kā pret savu meitu un māsu. Bet jaunzēlandiete nebeidz lielīt otrās mammas pavārprasmes.

   Jautāju meitenei, kas mūsu pilsētā ir mainījies? Topošā ginekoloģe (Šērona apgūst tieši šo profesiju) atbildēja: “Uz šejieni braucu vienreiz divos gados, tāpēc būtiskas pārmaiņas neesmu pamanījusi, taču pilsēta viennozīmīgi ir kļuvusi tīrāka, sakoptāka. Ir patīkami skolā satikt tos pašus skolotājus. Biju priecīga satiekot Jeļenu Kļimovu, kura organizē mūsu nokļūšanu uz šejieni un rūpējas par to, lai mēs, ārzemnieku, te justos kā mājās.”

   Jau kuru reizi Šērona Krāslavā nokļūst mums tik ļoti ierastajā, bet viņai pilnībā neredzētajā un nepiedzīvotajā kartupeļu rakšanas laikā. Arī šoreiz ģimene devās uz talku.

  Jāpiebilst, ka Klāra Sakoviča savā ģimenē ir pieņēmusi jau sešus skolēnus no ārvalstīm - Amerikas, Vācijas, Šveices, Jaunzēlandes. Ar visiem joprojām uztur kontaktus ne tikai sazinoties elektroniski, bet arī apciemojot viens otru. “Ceru, ka arī uz Jaunzēlandi reiz aizbrauksim,” smaida viesmīlīgā mamma. Šajā ģimenē dzīvoja arī skolotāja Karla no Amerikas, katru gadu ciemoties brauc skolotāji no Taizemes. Ziniet, paciemojoties pie savas bijušās fizikas skolotājas Klāras Sakovičas, es nemaz nebiju pārsteigta, ka cilvēki tik ļoti tiecas uz šo māju. Te visus sagaida ar atklātu un sirsnīgu smaidu, komunikācijas laikā te noskaņojums viennozīmīgi uzlabojas, jo te viss ir siltuma un viesmīlības pārpildīts. “Mūsu durvis ir atvērtas visiem, kuri te jel kad ir dzīvojuši, protams, arī jauniem viesiem!” vienā balsī apstiprina Sakoviču ģimene.

  Atvadoties jaunākā meita Jūlija saka: “AFS programma - tas ir labākais, ko varēja izdomāt. Tā ļauj kļūt tolerantākiem, pacietīgākiem pret apkārtējiem. Mums ir jāsaprot, ka kultūra ir ļoti smalka lieta, jutīga. Katrai tautai ir sava mentalitāte, savas tradīcijas un mums cilvēki ir jāpieņem tādi, kādi tie ir, pat tad, ja pirmajā acumirklī šķiet, ka tas ir pilnīgi nepieņemami. Turklāt protams, valodu zināšanas, saikne uz visu dzīvi, draugi, pareizāk brāļi un māsas visā pasaulē - tas ir tik lieliski! Paldies visiem, kuri izdomāja šādu programmu, un turpina to atbalstīt un attīstīt!”

Natālija ZDANOVSKA

Comments