Latviešu valodas un literatūras nedēļa. Grāmatas prezentācija.

Latviešu valodas un literatūras nedēļas ietvaros prezentējam Ilmāra Šlāpina grāmatu-vārdnīcu "Jauno latviešu valoda". Šīs grāmatas mērķis ir mēģināt pieņemt un saprast jaunvārdus un jaunas nozīmes, kas ieliktas vecajos vārdos, adoptēt aizgūtos vārdus migrantus no citām valodām. "Valoda ir dzīvs un mainīgs organisms, kas ik dienas rada jaunus un aizraujošus vārdus, terminus, izteicienus vai arī piešķir jau esošiem vārdiem jaunas nozīmes un lietojumus,” uzskata I.Šlāpins.    Ieskatieties vārdnīcā un uzziniet, ko nozīmē šajos teikumos pasvītrotie vārdi! „Nu tā, iegāju Draugos, uzgāju vienu īmo meitenīti...” „Viss, kas tagad notiek manā dzīvē, ir pilnīgs sviests!” „Vidusmēra mūsdienu pokemons ir vecumā no 13 līdz 15 gadiem...” ”Vai kādam ir pieredze ar blogger.com? Kā tur var piefrendot cilvēkus?” „Es esmu nūbs tādās lietās!” „Tas ir kaut kāds kvests, vai?” „Aglīts!” Interesanti fakti par latviešu valodu ·  Latviešu valoda ir dzimtā valoda apmēram 1,3 miljoniem cilvēku, galvenokārt Latvijā, kur tā ir vienīgā valsts valoda. Aptuveni 400 000 latviešu valodas pratēju dzīvo ārzemēs. Turklāt latviešu valodu par otro valodu izmanto vismaz pusmiljons citu tautību Latvijas iedzīvotāju, kā arī vairāki desmiti tūkstošu cilvēku kaimiņvalstīs, jo īpaši Lietuvā. · Latviešu valoda pieder indoeiropiešu valodu saimei un kopā ar lietuviešu valodu veido baltu valodu grupu. Latviešu valodā, tāpat kā lietuviešu valodā, ir saglabājies daudz indoeiropiešu pirmvalodas elementu – gan vārdu krājumā, gan gramatikā. Kuršu valoda bija baltu valoda, ko runāja baltu cilts kurši, kuri apdzīvoja teritorijas, kas atrodas mūsdienu Kurzemes rietumos un Lietuvas ziemeļrietumos. · Latviešu valodā vairāku vārdšķiru vārdi ir lokāmi. Latviešu valodas lietvārdiem ir dzimte (vīriešu un sieviešu), divi skaitļi (vienskaitlis un daudzskaitlis) un septiņi locījumi. Darbības vārdus var konjugēt, ņemot vērā personu, laiku un izteiksmi. · Latviešu literārās valodas alfabētā ir 33 burti. · Latviešu valodai ir trīs pamatdialekti: lībiskais (tāmnieku) dialekts, vidus dialekts un augšzemnieku dialekts, un tos sīkāk iedala atsevišķās izloksnēs. Latviešu literārās valodas pamatā ir vidus dialekts. · Pirmā latviešu valodā iespiestā grāmata „Katoļu katķisms” (Catechismus Catholicorum) tika izdota Viļņā 1585. gadā. Pirmais latviešu nedēļas laikraksts „Latviešu Avīze” tika izdots Jelgavā no 1822. līdz 1915. gadam. · Pēc Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas 1999. gadā tika pieņemts Valsts valodas likums, kas joprojām ir spēkā.