Jaunumi‎ > ‎Ziņas‎ > ‎

Mēs atradām viena otru

Publicēja 2017. gada 15. nov. 04:26Varaviksne Skola
   
  Šajā mācību gadā Latgales skolās AFS programmas ietvaros mācās četri vecāko klašu audzēkņi. Bez iepriekšējas vienošanās visas četras latgaļu ģimenes nolēma uzņemt savās mājās skolēnus no karstās Itālijas.
   Lai atvērtu savā dzīvē šī zīmīgā notikuma pirmo lappusi, vienā no augusta sestdienām visas četras ģimenes sapulcējās uz īpašām apmācībām, kur viņiem pastāstīja par pienākumiem attiecībā uz jauno ģimenes locekli, par to, ko drīkst un ko nedrīkst pieprasīt no skolēna. Tikšanās notika Krāslavas Varavīksnes vidusskolā, uz kuru tika uzaicināta arī bijusī fizikas skolotāja Klāra Sakoviča, kura pašlaik ir pensijā; viņa savā ģimenē uzņēmusi ne vienu vien ārzemnieku. Viņa dalījās savā pieredzē un iespaidos par dalību šajā programmā.
   Augusta beigās kā arvien Rīgā notika liela, svinīga ārzemju skolēnu tikšanās ar viņu viesģimenēm, kurās viņi mitināsies gadu. Šajā mācību gadā Latvijā mācās[d1] trīsdesmit četri ārzemnieki: no Itālijas, Vācijas, Beļģijas, Taizemes, Hondurasas, Honkongas, Japānas, Francijas, Čehijas, Ungārijas, Meksikas un Brazīlijas. Pēc aizkustinošā pasākuma visas ģimenes ar saviem jaunajiem ģimenes locekļiem devās uz savām pilsētām.
   Krāslavā Vladimira un Svetlanas Esmaņu personā savu ģimeni atrada Liliane, kas dzimusi Brazīlijā, bet jau daudzus gadus dzīvo Itālijā. Ģimenē ir divi mazi bērni – Sofija un Jelisejs, ar kuriem Lilī uzreiz atrada kopīgu valodu. Kā stāsta Svetlana, Sofija, kura nekad negulēja atsevišķi no vecākiem, tagad istabu dala ar Liliani. Viņas pirms gulētiešanas kopā skatās multenes, reizē iet gulēt un reizē ceļas. Sofija ir ļoti pieķērusies savai vecākajai māsai un tagad ar viņu pavada pat daudz vairāk laika nekā ar mammu un tēti. Lilī mīl bērnus, viņas pieteikuma anketā bija norādīts, ka viņa gribētu šo gadu pavadīt ģimenē, kurā ir mazi bērni. Itālijā meitene jau bija sākusi mācīties krievu valodu, tāpēc, atbraucot šurp, viņai bija daudz vieglāk iekļauties skolas kolektīvā.
   Arī ģimene tikai pirmās nedēļas izmantoja programmu tulku, pēc tam iemācījās saprast cits citu arī bez tā. Tiekoties ar Liliāni novembra pirmajās dienās, mēs jau praktiski brīvi varējām runāt par vienkāršām tēmām krievu valodā. Skolā Lilī turpina pilnveidot savas krievu valodas zināšanas, nesen sākusi apgūt arī latviešu valodu. Meiteni aicina uz angļu valodas stundām jaunākajās klasēs, kur skolēniem ir iespēja sazināties ar “dzīvu valodas nesēju” un uzdot viņiem interesējošus jautājumus par tālo un nezināmo valsti. Itāliete mācās 11. klasē, viņai ir ļoti paveicies ar klasi un klases audzinātāju, Lilī ir apmierināta ar to, kā viņu uzņēma. Mācības īpašas problēmas nesagādā, piemēram, to, ko pašlaik māca algebras stundās, meitene jau ir mācījusies dzimtenē, tāpēc viņai zināmās tēmas viņa nostiprina latviešu vai krievu valodā. Svešvalodu nedēļas ietvaros Liliane viesojās bērnudārzā “Pienenīte”, kur bērniem vadīja nelielu nodarbību. Mazuļiem viņa ļoti iepatikās, tie pat negribēja viņu laist prom, bet skolotāji cienāja meiteni ar medu. Kā smiedamās stāsta Svetlana – Lilianei medus tik ļoti iepatikās, ka pēc tam viņa izēda mājās visus šī saldā produkta krājumus. Meitenei ļoti patīk sports, sapņo spēlēt basketbolu un futbolu, kas mūsu pilsētā diemžēl ir puišu nodarbe. Patstāvīgi nodarbojas ar skriešanu, kopā ar savu Krāslavas mammu apmeklē zumbas nodarbības.
   Svetlana atzīstas: “Mēs patiešām atradām viena otru. Viņa dvēseliski ir man ļoti tuva. Viņas klātbūtne mājās nerada spriedzi, Liliane ļoti ātri kļuva par savējo. Ja rodas kādas nesaprašanās, tad mēs vienkārši sēžamies un runājamies, viss viegli un ātri tiek atrisināts. Programma interesanta, taču, godīgi sakot, nezinu, vai vēlreiz tajā piedalīšos, tāpēc ka katru nākamo bērnu es salīdzināšanu ar Lilī, un tas būtu smagi gan viņiem, gan man. Kaut gan vecuma ziņā es vairāk laikam varētu būt draudzene nekā mamma, taču cenšos izrādīt stingrību. Man patīk, ja viss tiek darīts tā, kā bija norunāts vai apsolīts. Ja mēs vienojamies, ka pulksten deviņos jābūt mājās, tā tam arī jānotiek.

   Es ļoti priecājos, ka Lilī ir aktīva mājās: pati apgūst valodu un māca arī bērniem; ar Jeliseju runā itāliski (tā sākotnēji bijām norunājuši), Sofija arī jau zina dažus itāļu vārdus, kopā daudz dejo un dzied. Liliane zina visas krievu dziesmas, kuras tiek spēlētas automašīnā vai mājās. Dievina mūsu suni un dažreiz ar to pat guļ. Ir taktiska un centīga. Viņai parādījušies daudzi jauni paziņas, ar kuriem tiekas pēc skolas. Es priecājos, ka bērni viņas sabiedrībā attīsta pozitīvas rakstura iezīmes”.
   Ar ēdiena gatavošanu problēmas ģimenē nerodas. Pirmajās nedēļās Svetlana gatavoja tikai pati un piedāvāja itālietei dažādus latviešu ēdienus. Vēlāk arī Lilī sāka ieguldīt savu artavu virtuvē. No dzimtenes viņai sūta pakas ar īstiem itāļu makaroniem un citiem produktiem, tāpēc tagad Esmaņu ģimenē pusdienu galdā var ieraudzīt gan itāļu pastu, gan Latvijas siļķi kažokā un pat baltkrievu dranikus (kartupeļu pankūkas), jo Svetlana ir dzimusi Baltkrievijā.
   Kā visi silto zemju iedzīvotāji, Liliane ļoti priecājās par pirmo Latvijas sniegu, kas diemžēl ļoti ātri nokusa. Un, neskatoties uz to, ka meitene sūdzas par diezgan auksto laiku, pie kura viņa vēl arvien nevar pierast, viņa tomēr ļoti gaida īstu, baltu, sniegotu ziemu.
   Visi trīsdesmit četri uz Latviju atbraukušie ārzemnieki savstarpēji uztur sakarus. Bez obligātajām, programmā paredzētajām tikšanās reizēm viņi atrod laiku satikties un komunicēt arī citos brīžos. Rudens brīvlaikā pie Lilianes ciemos atbrauca vēl viena meitene no Itālijas – Kamila, kura pašlaik dzīvo Limbažos. Pati Liliane brīvdienās viesojās Rīgā beļģietes Laras viesģimenē, kā arī Rēzeknē tikās ar itāli Mario. Protams, viņi visi skumst pēc dzimtenes, savām ģimenēm, visi atbalsta cits citu, zina, ka viņi šeit nav vieni, katram no viņiem šeit ir otra ģimene un daudz jaunu draugu.
   Svetlana un Vladimirs arī neļauj Lilī garlaikoties. Dara visu iespējamo, lai meitene justos kā mājās. Katru brīvu brīdi pavada sarunājoties vai kopīgi kaut ko darot. Brīvdienās cenšas izrauties no mājām un kaut kur aizbraukt vai aiziet. Lilī ir sajūsmā par Krāslavas baseina apmeklējumu, īpaši par saunu, kuru viņa apmeklēja pirmo reizi dzīvē. Pati meitene saka, ka viņa šeit jūtas ļoti labi un atgriezties dzimtenē pagaidām nemaz negribas.

   Vēl viena itāliete, kura dzimusi Rumānijā un bērnībā ar ģimeni pārcēlusies uz dzīvi Itālijā, šo gadu pavada Dagdas novada Svariņos. Par to, kā viņai veidojas attiecības ar viesģimeni un jaunajiem klasesbiedriem, uzzināsit vienā no nākamajiem numuriem. 

















Natālija ZDANOVSKA 





Comments