Jaunumi‎ > ‎Ziņas‎ > ‎

Mums tur bija ļoti interesanti! Mums tur bija ļoti garšīgi!

Publicēja 2017. gada 12. maijs 04:49Varaviksne Skola
   Nosaukumā izmantotos vārdus, atgriežoties no ekskursijas mini ceptuvē, kas atrodas veikalā “Kristīne”, pateica pirmklasniece Anastasija Čubreviča. Visas bērnu emocijas pēc tik sirsnīgas uzņemšanas vārdos pat nevar izteikt, tas bija jāredz. Bet par visu pēc kārtas.
   Mūsu 1.a klases vecāku aktīvistu priekšsēdētāja Karīna Lebedoka jau sen sapņoja par ideju organizēt mūsu bērniem ekskursiju ciklu pa mūsu pilsētas ražošanas uzņēmumiem. Bērniem taču jāciena vecāku darbs. Arī nākotnē, izvēloties profesiju, šīs zināšanas var noderēt. Sacīts – darīts! Sapulcējās aktīvie vecāki vienkopus. Pasēdēja, padomāja, parunāja, atcerējās arī savus skolas gadus un nolēma, ka jāsāk ar pašu galveno un svarīgāko. Kas tad ir vissvarīgākais? Protams, attieksme pret maizi! Ne velti jau no sen seniem laikiem ir teiciens “Maize – visa galva!” Uzreiz nāk prātā arī pasaka “Vieglā maize” un “Stāsts par to, kā maize uz galda nonāca” un daudzas citas.
   Labi, ka vecāki ir izveicīgi un tur vārdu! Sazvanījām uzņēmuma vadītāju, sarunājām un noteicām ekskursijas dienu un laiku. Par to laicīgi tika paziņots vecākiem, saņemta skolas vadības atļauja, organizētas sarunas ar bērniem par uzvedību un drošības tehniku, savākti no viņiem paraksti.
   Ekskursijas diena izdevās saulaina, kaut arī vējaina. Visiem bija lielisks garastāvoklis. Pulkstenī jau tūlīt, tūlīt rādīs desmit. Ekskursijas laiks nebija izvēlēts nejauši. Šajā laikā ražotnē notiek gatavās produkcijas izņemšana no krāsnīm un nākamās porcijas ielikšana, uz plātnēm tiek likti cepumi, pīrāgi, bulciņas utt.
   Divi skolotāji, divi pavadošie vecāki un 17 ziņkārīgi bērnu acu pāri. Visi kopā tuvojāmies labi zināmajam veikalam “Kristīne”, taču no “kurinātavas” puses. Lielā mašīnā tika krauta gatavā produkcija. Patīkami smaržoja ar svaigu maizi. Kāds no pagaidām naivajiem puikām iesaucās: “Skatieties, kurinātājs maizi krauj!” Nedaudz pasmējāmies par jauno joku un pašu jokotāju.
   Bet pēkšņi plati atvērās durvis un uz sliekšņa parādījās tante Vera un tante Viktorija.
   Visur atradās rati ar svaigi ceptu maizi un baltmaizi. Konditoreja bija dažādās formās un izmēros, bet visur virmoja man neaizmirstamā bērnības vēl silto smalkmaizīšu smarža. Vai ir jāuzskaita, cik veidu un ar kādi nosaukumi ir šī uzņēmuma produkcijai?! Ja godīgi, arī es pat agrāk nebiju aizdomājies par tādu daudzveidību. Netīšām ieejiet veikalā, aizkavējieties pie gatavās produkcijas plauktiem un papētiet. Jūs būsiet pārsteigti. Bet mēs tagad esam “gudri”! Mūsu ekskursijas vadītājas mums uzdāvināja “veselu kaudzi” dažādu etiķešu “ar Krāslavas laiviņu”.
   Pēc tam bērniem parādīja noliktavu ar toršu kastēm. Blakus atrodas konditorejas cehs, kurā tika rotātas tortes. Lai arī mēs tikām brīdināti, ka šajā telpā nepiederošām personām ieeja aizliegta, mēs arī tur “iebāzām savu degunu” un “paskatījāmies ar vienu aci”.
   Taras un olu mazgātavā mēs ieraudzījām milzīgas kvadrātveida vannas. Tur viss bija ļoti tīrs, mitrs. Pat tante, kas tur strādāja, bija baltā halātā, ar celofāna priekšautu un gumijas cimdiem. Ziņkārīgais bērnu prāts nesnauda: “Viņa visu dienu strādā šādā mitrumā?” Saņēmuši izsmeļošu informāciju par to, ka kaut arī ne visu dienu, bet kādam ir jāstrādā arī mitrumā, savādāk nāktos maizi likt netīrās kastēs, mēs devāmies uz miltu noliktavu. Milti tiek uzglabāti milzīgos papīra maisos. Bērnu jautājumi bira kā no pārpilnības raga: “Kas izkrauj šos maisus?”, “Cik bieži jums atved miltus?”, “No kādiem miltiem cep maizi, un no kādiem baltmaizi?” utt. (laikam tik daudz jautājumu neuzdod pat auditori pārbaužu laikā?! – autora piezīme).
   Blakustelpā atrodas lielas tvertnes, kas līdzinās lieliem mikseriem vai pat betona maisītājiem. Mums parādīja, kā iejauc mīklu, un izstāstīja, cik ilgi mīkla ir jāpatur pirms cepšanas. Savās mājās diez vai kāds no bērniem pagaršotu vienkāršus miltus. Bet šeit ikviens pagaršoja miltus un iejaukto mīklu. Un visiem “bija garšīgi”!
   Tālāk mēs devāmies uz telpu, kur uz galdiem veltnēja mīklu un ar rokām izspieda cepumu figūriņas, kas visiem tik labi pazīstamas – “ozollapiņas” un “gredzentiņus”. Pēc tam riekstiņus apkaisīja ar sasmalcinātiem riekstiem. Bērnu komentāri: “Mēs ar mammu mājās arī tā cepam cepumiņus!”, “Arī es tā varētu!”. Taču, uzdodot jautājumu “Vai arī mēs drīkstam pamēģināt?”, aizdomājāmies, ka nemaz nav jēgas to darīt, jo mums ir netīras rokas. Un pircēji nevēlēsies pirkt “netīrus cepumus”.
   Uz stalažām bija salikti cepšanai sagatavotie cepumi ar šokolādes pildījumu un ievārījumu. Daļa no sagatavotajām paplātēm mūsu acu priekšā nonāca krāsnīs ar grozāmiem plauktiem. Uz krāsnīm bērni uzreiz pamanīja termometrus un uzlīmes, kas brīdina par augstu temperatūru. Bet pa īstam karsti bija tur, kur cepa maizi “ķieģelītis”. Telpas sienas no karstuma kļuvušas melnas. Gan mūsu bērni, gan mēs, pieaugušie, līdzjūtīgi, bet ar patiesu cieņu skatījāmies uz darbinieci, kura no krāsnis izņēma formas ar karsto maizi.
   Ekskursijas noslēgumā, pēc tantes Veras teiktā, mūs gaidīja “saldais pārsteigums”. Tāpēc iekārtai, kas grieza maizi un pakoja maisiņos ar uzņēmuma etiķeti, bērni vairs īpašu vērību neveltīja. Par pārsteigumu mums visiem kļuva produkcijas degustācija.
   Mēs nogaršojām siltu maizi, dažādu veidu cepumus, kūciņas un pīrādziņus. Mums parādīja arī gatavos Lieldienu kuličus.
   Vēlos teikt kopīgus pateicības vārdus par brīnišķīgo, izzinošo un garšīgo ekskursiju tehnoloģei Verai Fjodorovai, ekspeditorei Viktorijai Buturovičai, uzņēmuma “Krāslava-D” saimniecei Viktorijai Vengrevičai un visām darbiniecēm, kas strādā mini ceptuvē, kuras darba ritmā mazie ziņkārīgie apmeklētāji todien ienesa savas korekcijas.
   Analizējot savās galvās visu redzēto un dzirdēto, ar lielisku noskaņojumu un pilniem vēderiem mūsu klase atgriezās skolā uz mācību stundām. Atceļā skolēni dalījās savos iespaidos. Ēdot vēl neapēsto cepumu, un ar slikti noslēpjamo vilšanās (досады) sajūtu, pie manis vērsās Nikita Minkevičs: “Ērik Petrovič, Bet kurinātavu mums tā arī neparādīja!...” 

YouTube video


   “Varavīksnes” vidusskolas 1.a klases audzinātājs Ēriks ZAIKOVSKIS
Comments