Jaunumi‎ > ‎Ziņas‎ > ‎

No 12. līdz 16. oktobrīm Krāslavas Varavīksnes vidusskolā notika krievu valodas un literatūras nedēļa.

Publicēja 2015. gada 11. nov. 07:04Janis Administrators   [ atjaunināja Varaviksne Skola 2015. gada 24. nov. 06:05 ]
Pirmā diena
19.oktobrī
Tikšanās ar viņu vienmēr ir spilgtas, ilgi paliekošas atmiņā, pārsteigumu pilnas. Arī šodien astoto klašu skolēnu priekšā Žanna Drozdovska bija gan stingra, palīdzēt gatava sociālā pedagoģe, gan asprātīga, improvizējoša, talantīga oratore.
“Aktrise!” sajūsmā čukst blakus sēdošais zēns. Lūk, viņa ir naiva, bikla meitene, pēkšņi pārtop par rupju blēņdari! Auditorija reaģē zibenīgi: nopietnas sejas izplūst smaidā, saspringts klusums uzsprāgst apdullinošos smieklos. Pēc mirkļa tas, kas izraisīja smieklus, vairs nešķiet tik smieklīgs. Katrs domā par sevi: “Ja nu tas esmu es? Ja tas notiek ar mani?’’ Tikšanās tuvojas beigām, bet viņai padomā vēl viens pārsteigums. Jautā pirmajā solā sēdošajiem zēniem par to, kas atgadījās viņu dzīvē pēdējā laikā, ar ko viņi nodarbojas. Tad pienāk pie datora un sāk rakstīt – uz ekrāna parādās dzeja. Sajūsma neaprakstāma! Bet viņa , mulsi smaidot, klusi saka: “Tas taču ir tik vienkārši!”
Otrā diena
20.oktobrī
Lasīja mūsu mammas,
Lasīja mūsu tēvi -
Tagad lasām mēs.
7.a klases skolēni uzdeva jautājumu:"Kādas grāmatas tad lasīja mūsu vecāki bērnībā?"
Vecāki nosauca tādas grāmatas, kā Hansa Kristiāna Andersena pasakas, Stīvensona "Bagātību salu", E. Raisa "Tarzānu", Annas Brigadieres "Sprīdīti", Ž. Verna "20 000 ljē pa jūras dzelmi", E.Uspenska "Tēvocis Fjodors, suns un kaķi" un pat arī L.Tolstoja "Karu un Mieru". P.S. Bet iztēloties vecvecāku bērnību ir palīdzējusi filma "Pioniera personīgais vārds".
Rakstīt pareizi ir moderni.
Otrdien, 20.oktobrī, Krāslavas Varavīksnes vidusskolā norisinājās diktāta krievu valodā rakstīšana.
Vismazāk kļūdu pieļāva
1.Maksims Kvjatkovskis(5.a)
2.Anželika Naumova(5.a)
3.Aleksa Maslovska(5.b)
4.Anna Tarlecka(6.a)
5.Oļesja Abrosimova(6.b)
6.Karina Andžāne(6.b)
7.Emilija Marčenko(6.b)
8.Kristīna Filatova(6.b)
9.Marianna Lepere(6.c)
10.Vladislavs Dilba(7.a)
11.Ksenija Dolganova(7.a)
12.Santana Žurņa(7.a)
13.Dana Korjakina(7.b)
14.Kirils Demins(7.c)
15.Daniils Mickevičs(8.a)
16. Diāna Nevjadomska(8.c)
17.Anastasija Saviča(9.b)
18. Katrīne Tračuma(9.b)
19.Liliāna Jakovele(10.b)
20.Arina Čužāne(10.b)
Apsveicam konkursa uzvarētājus!
   Paldies visiem, kas piedalījās diktāta organizēšanā un labošanā, bet pats galvenais – rakstīšanā! Novēlam visiem, lai nākamajā gadā atkal gribētos piedalīties līdzīgā pasākumā!
Trešā diena
21.oktobrī
Vārdnīca – tā ir visa pasaule, sakārtota alfabēta kārtībā!.. Vārdnīca – tā ir grāmatu grāmata. Tā iekļauj sevī visas citas grāmatas, ir tikai jāprot tās izvilkt no vārdnīcas.
A.Franss
Mūsu skolas bibliotēkā krievu valodas un literatūras nedēļas ietvaros notika nodarbības piekto klašu skolēniem „Vārdnīcu pasaule”. Meitenes un zēni iepazinās ar dažādām vārdnīcām, kuras ir pieejamas skolas bibliotēkā. Skolēni uzzināja, kā pareizi strādāt ar vārdnīcām, lai atrast vajadzīgo informāciju. Ar interesi un azartu bērni strādāja grupās, pildīja uzdevumus ar vārdnīcu palīdzību. Bibliotekāre Oksana Korčagina
Krievu kaligrāfijas konkursa uzvarētāji
2015. gada 21.oktobrī mūsu skolas skolēni piedalījās krievu valodas kaligrāfijas konkursa.
Bija jāraksta V.Belinska, A.Sumarokova, M.Lomonosova, A.Puškina, A.Kuprina, K.Paustovska, O.Gončara, I.Turgeņeva izteikumi par krievu valodu.
Guntis Ungurs(6.a),
Karina Andžāne(6.b),
Katarina Ļeņivkina(7.a) ieguva 1. vietu par skaistu rokrakstu.
Apsveicam!
Ceturtā diena
22.oktobrī
Konference „Par ko pastāstīja iela?”
Manas dzimtās pilsētas ieliņas, šauras un līkumotas, vecas un jaunākas, no bērnu kājas pazīstamas un tās, ar kurām tikko esmu iepazinusies…
Es eju pa tām un ieklausos to nosaukumos.
Jalovecka, Rancāna, Aronsona… Mana pilsēta atceras šos cilvēkos, kuru dzīve bija cieši saistīta ar Latgali.
Ostas, Laivu… Kādreiz pa Daugavu gāja kuģi, un tie piestāja pie Kraslavas, lai pārdotu savas preces.
Svēta Ludvika laukums… Svētais Ludviks ir mūsu pilsētas aizbildnis, kas rūpējas par mums un aizsargā .
Grāfu Plāteru iela… garām parkam ar kādreiz greznu pili, kā atmiņa par Plāteru laikmetu, kad pilsēta bija slavena.
Studentu iela… šeit kādreiz atradās ēka, kurā dzīvoja garīgā semināra audzēkņi.
Dārza, Ceriņu, Jasmīnu… Manas pilsētas skaistums ir izteikts šo ielu nosaukumos. Brauciet pie mums pavasarī un jūs ieraudzīsiet koku mājiņas ar ziedošo ceriņu un jasmīnu kupenām un sajūtīsiet to burvīgo smaržu.
(Polina Karole,2013.g. abituriente) 
Ceturtā diena
22.oktobrī
Konference „Par ko pastāstīja iela?”
Katram pilsētas iedzīvotājam ir viņa sirdij tuvākā ieliņa, pa kuru viņš staigā katru dienu. Un nav svarīgi, kur tā atrodas – pilsētas centrā vai nomalē.
Mēs mīlam savu pilsētu, ar tās vietām saistītas mūsu atmiņas.
Šodien sesto klašu skolēni veica neparastu pastaigu pa mūsu pilsētas ielām. Mēs turpinām īstenot projektu „Krāslavas ielu vakardiena, šodiena, rītdiena”.
Piektā diena
23.oktobrī
Labestības un tolerances stunda
10.a klases skolēni novadīja labestības un tolerances stundu , kura katram dalībniekam lika padomāt par to, ar kādu misiju piedzimst cilvēks, kāds ir dzīves uzdevums dots katram no mums.
Stundas laikā visi varēja noskatīties Garri Bardina animācijas filmu „Adažio”.
Lasītāju konkurss „Mana Kraslava”(5.-12.kl.)
Konkursā skolēnu izpildījumā skanēja dažādu dzejnieku dzejoļi: Cecīlijas Dineres, Žannas Drozdovskas, Grigorija Gontmahera, Kristīnes Končalabas(Jermakas), Jevgenija ŠeŠolina, Irēnas Pančenko, Igora Meņšikova u.c.
Pasākuma laikā bija iespēja noskatīties prezentācijas, veltītas mūsu dzimtajai pilsētai.
Sestā diena
4.novembrī
Literārā viesistaba „Trešdiena uz Vjačeslava Ivanova torņa”.
12.b klase dzejoļu lasījumos un poētiskajos komentāros atveidoja laika garu, Sudraba laikmetu. Gan vizuāli, gan saturiski radīja 19.gs. un 20.gs.sākuma atmosfēru. Skanēja Konstantīna Baļmonta, Vjačeslava Ivanova, Annas Ahmatovas, Valērija Brjusova, Nikolaja Gumiļova un Marinas Cvetajevas poētiskās rindas. Literārā pasākuma viesi bija 11.b klases skolnieki. Valērija Suhanova un Sandra Petroviča iepazīstināja ar savu dzeju. Radošais potenciāls deva iespēju visiem - ciemiņiem un teātra dalībniekiem- piedalīties literārajā spēlē.
Comments