Jaunumi‎ > ‎Ziņas‎ > ‎

Senu draugu tikšanās

Publicēja 2012. gada 20. aug. 09:23Ilona Kolodnicka   [ atjaunināts 2012. gada 20. aug. 09:36 ]

  RU        EN

       Daudzu gadu gaitā skola „Varavīksne” pieņem apmaiņas skolēnus no dažādām valstīm. Lūk, arī Andrukoviču ģimene 2008. gadā pirmo reizi nolēma pieņemt savā ģimenē meiteni no Vācijas – Annu Franci. Bet nākamajā gadā ģimenē ienāca AFS skolniece Klāra Hūbnere. Meitenēm tik ļoti iepatikās Krāslavā, ka viņas nevarēja neapmeklēt mūsu pilsētu vēlreiz. Kāda meiteņu atmiņās palika šī mazā latgaļu pilsētiņa, ko viņas domā par Latviju kopumā un tās iedzīvotājiem – tas viss ir atspoguļots šajā nelielajā intervijā.

Klāra: Es ļoti gribēju atgriezties, jo šeit dzīvo mana otrā ģimene un draugi. Man Krāslavā ļoti patīk.

Anna: Es gribēju satikt visus, jo ar viņiem es pavadīju veselu gadu savas dzīves.

Klāra: Pēdējo reizi es biju Krāslavā pirms pusotra gada. Šķiet, ka daudz kas ir mainījies. Visi pieauga, kļuva vecāki, bet iekšēji palika tie paši jaukie cilvēki, kādus es viņus atceros. Kas attiecas uz pilsētu, man šķiet, ka tā kļuvusi vēl skaistāka - strūklaka centrā un jaunā ieliņa un grāfu Plāteru pils vairs pavisam nelīdzinās drupām.

Anna: Triju gadu laikā pilsēta nav mainījusies tik ļoti, kā biju domājusi. Tomēr ģimenē, kurā es dzīvoju, ir notikušas lielas pārmaiņas, tagad tajā ir par vienu locekli vairāk un manas māsas ir izaugušas.

Klāra: Es nekad neaizmirsīšu Krāslavā pavadīto laiku. Tā ir liela pieredze, kas man daudz ko iemācīja. Pirmkārt, būt pārliecinātai par sevi un nebaidīties komunicēt ar citu kultūru pārstāvjiem. Domāju, ka pateicoties tam, es tik ātri apguvu krievu valodu un, protams, ieguvu daudz draugu, pie kuriem es vienmēr varu vērsties pēc atbalsta un palīdzības.

Anna: Mana uzturēšanās Krāslavā, protams, izmainīja mani un tātad arī manu dzīvi! Tieši te es sapratu ar ko es vēlos nodarboties nākotnē. Tajā man palīdzēja ne tikai mani skolas biedri, bet arī visi apmaiņas projekta dalībnieki.

Klāra: Es visiem stāstu par Latviju. Manuprāt, tā ir ļoti interesanta valsts. Tā pievilina ar savu kultūru daudzveidību. Mani ļoti pārsteidza, ka gandrīz visi cilvēki runā gan latviešu, gan krievu valodā. Tas izraisa cieņu, jo iemācīties valodu nepavisam nav viegli (es to izjutu uz savas ādas). Kaut gan man ļoti žēl, ka līdz šim brīdim latviski un krieviski runājošās sabiedrības daļas nav atradušas kopīgu valodu, jo, manuprāt, tas nepavisam nav sarežģīti: dzīvot mierā un cienīt cits citu.

Anna: Daudzi manā dzimtenē jautā, ko es domāju par Latviju. „Tā ir ļoti maziņa,” atbildu lielākajā daļā gadījumu. Šeit nav nekādu īpašu piedzīvojumu, par kuriem es varētu stāstīt, tomēr Latvija ir ļoti jauka valsts. Cilvēki šeit ir ļoti atklāti un draudzīgi.

Klāra: Visi draugi un paziņas šeit jautā par maniem tuvākajiem dzīves plāniem. Šogad es pabeidzu skolu, un jūlija beigās es došos uz Krieviju, Ņižņo Novgorodu. Veselu gadu es tur strādāšu kā brīvprātīgā slimnīcā. Latvija mani nedaudz iepazīstināja ar krievu kultūru. Es esmu pārliecināta, ka nākamā gada laikā es uzzināšu daudz vairāk par Krieviju un pilnveidošu savu krievu valodu. Vācijā un citās Eiropas valstīs ļoti maz zina par Austrumeiropu un skatās uz to ar aizspriedumiem. Es vēlos to mainīt. Jo atliek tikai apmeklēt vienu no šīm valstīm, kā tu sāc uz to skatīties citādāk. Pēc gada brīvprātīgā darba Krievijā es gribētu iestāties medicīnas fakultātē, bet visdrīzāk Vācijā, lai gan viss var mainīties.

Anna: Es plānoju studēt ekonomiku - loģistiku un tajā pašā laikā strādāt Berlīnē. Tas pagaidām viss.

Klāra: Es gribu pateiktu lielu paldies manai mīļajai ģimenei Krāslavā, skolotājiem, klasesbiedriem un draugiem, kā arī manai skolai. Es ļoti mīlu „Varavīksni”. Tā ir īpaša. Attiecības starp skolotājiem un skolēniem ir siltas un draudzīgas. Atmosfēra skolā ir ļoti patīkama. Domāju, ka tajā lielu lomu nospēlēja daudzveidīgie pasākumi, kādu nav parastā skolā. „Varavīksnē ” nekad nav garlaicīgi.

Anna: Jā, tā ir ļoti forša skola apmaiņas braucieniem, tāpēc ka mēs darījām daudz ko interesantu. Un skolotāji tiešām rūpējas par skolēniem.

Klāra: Es noteikti turpināšu apciemot Krāslavu.

Anna: Jā, jo mēs zinām, ka mūs šeit vienmēr gaida!

Atpūtas laiks ir beidzies, meitenes ir atgriezušās dzimtenē. Bet Krāslava palika. Palika arī skola „Varavīksne”, kas turpina uzņemt AFS skolēnus. Šogad skolā krievu valodu mācīsies trīs ārzemnieki. Dzīvos viņi, kā parasti, ģimenēs. Un tas ir labi. Jo ne tikai kaut kur pasaulē uzzina par mūsu mazo pilsētu, bet arī mūsu bērni mācās komunicēt, iegūst iespēju saskarties ar citām kultūrām un galu galā burtiski dažu mēnešu laikā iemācīties svešvalodu. Tā ir neatņemama pieredze.

Diāna Andrukoviča - AFS brīvprātīgā

Comments