Jaunumi‎ > ‎Ziņas‎ > ‎

XVI Starptautiskā konference „Baznīca, ģimene un skola”

Publicēja 2017. gada 8. nov. 04:18Varaviksne Skola
 
 













   2017. gada 26. oktobrī ar Viņa Eminences Visaugstisvētītā Rīgas un visas Latvijas Metropolīta Aleksandra svētību Rīgā darbu sāka XVI Starptautiskā pareizticīgā pedagoģiskā konference „Baznīca, ģimene un skola”.
   Jau sešpadsmit gadus pēc kārtas Latvijas Pareizticīgā Baznīca pulcina domubiedrus: cilvēkus, kuriem nav vienaldzīga visas sabiedrības un arī jaunākās paaudzes morāli tikumiskā audzināšana.
   Konferencē „Dzīvības vērtība mūsdienu sabiedrībā” piedalījās Krāslavas Varavīksnes vidusskolas pārstāvji: direktore L.Senčenkova, psiholoģe I.Karole, pedagogi E.Zaikovskis un M.Borodina-Ignatoviča. Mūsu skolas pedagogus interesēja jautājumi, kas ir saistīti ar skolēnu tikumisko audzināšanu, kā arī uztrauc problēma - jaunās paaudzes morāles vērtības.
   Uz šo izglītojošo forumu ieradās visdažādākie dalībnieki: valsts un pašvaldības iestāžu, Latvijas tradicionālo kristīgo konfesiju pārstāvji, garīdznieki, zinātnieki, vispārizglītojošo un svētdienas skolu skolotāji, mediķi, sabiedriskie darbinieki, žurnālisti. Gadu no gada palielinās to valstu skaits, no kurām ierodas konferences viesi: Igaunija un Lietuva, Zviedrija, Krievija un Baltkrievija.
   Konferences dalībniekus sveica Rīgas mērs Nils Ušakovs, Romas katoļu Baznīcas Latvijā kardināls Jānis Pujats, LELB Daugavpils diecēzes bīskaps Einārs Alpe, Pomoras Vecticībnieku Baznīcas Latvijā Centrālās padomes priekšsēdētājs Aleksejs Žilko, Armēņu Apustuliskās Baznīcas pārstāvis Baltijas valstīs garīdznieks Hosrovs Stepanjans un citi dalībnieki.
   Ļoti iespaidīga un dziļa bija Viņa Eminences Visaugstisvētītā Rīgas un visas Latvijas Metropolīta Aleksandra uzruna konferences atklāšanā, tās galvenā ideja - cilvēka dzīve ir unikāla un neatkārtojama, tādēļ ka mūsu zemes dzīve saistīta ar mūžīgo dzīvi, bezgalīgo. Baznīca vienmēr ir aizstāvējusi dzīvību. Domājot par dzīvību kā dāvanu, jāuzsver, ka tā ir Dieva dāvana, nenovērtējama dāvana no mūsu Radītāja, ko mēs dēvējam par Dzīvības Devēju.
   Klātesošie ar lielu interesi noklausījās Ļubovas Koļinas, Svētās Sofijas hospisa direktores, referātu „Īpašo bērnu integrācija mūsdienu sabiedrībā”. Centrā ar bērniem strādā augsta līmeņa profesionāļi – fizioterapeiti, psihologi, neirologi, logopēdi. Konferences dalībniekiem pastāstīja par hospisa darbu, parādīja prezentāciju, ko papildināja piemēri no reālas dzīves. Bērni un hospisa darbinieki ir īsti varoņi.
    Šiem cilvēkiem ir jāizsaka liela pateicība par viņu patieso kalpošanu. Visus klātesošos aizkustināja viņu sagatavotā prezentācijas par hospisa darbību. Tas bija saviļņojoši - redzēt, kā bērns, kas nevar noturēt rokās priekšmetus, izpūšot ziepju burbuļus, priecājas par katru mirkli. Viņš gūst prieku no savas mazās uzvaras un māca arī mūs cīnīties par savu laimi. Šie bērni prot novērtēt laimes brīžus. Tie, kas atradās zālē, šīs prezentācijas laikā, manuprāt, pārdomāja savas prioritātes un aizdomājās par īstu dāvanu – mūsu dzīvi! Dzīvesbiedri Koļini izteica apbrīnojamu domu: „Cilvēki, kas ir šajā hospisā, mums ir vajadzīgi vairāk nekā mēs viņiem. Nevis mēs palīdzam viņiem dzīvot, bet viņi māca mūs dzīvot un būt pateicīgiem...”
   Noderīgu informāciju guvām no Virspriestera Sergija Neifaha. Viņa referāts „Dzīves jēga un vērtība: dialoga telpa ar vecāko klašu audzēkņiem mūsdienu skolā” veltīts garīgās izglītības jautājumiem, darbam ar bērniem un jauniešiem, izceļot aktuālas problēmas jaunās paaudzes audzināšanas darbā, kā arī garīgo vērtību stiprināšanu ģimenēs un sabiedrībā. Sergijs Neifahs ir sociālo zinātņu doktors, Viļņas-Lietuvas eparhijas Izglītības un katehizācijas nodaļas priekšsēdētājs, Viļņas Svētītāja Nikolaja Brīnumdarītāja baznīcas pārzinis.
   Bija interesanti un aktuāli. Galvenā doma - bērns piedzimst ģimenē, un tad viņa personība veidojas, iekļaujoties izglītības sistēmā. Gan baznīcai, gan skolai ir jācenšas piedāvāt jaunatnei tādas sarunu tēmas, kas ir saistītas ar pārdomām par dzīves jēgu un dzīves vērtībām. Dzīvesveids ir ticības auglis. Ticīgs cilvēks nedzīvo bez mērķa, viņam ir orientieri, kas palīdz izdarīt savu morālo izvēli. Jaunatne nevēlas tādu baznīcu, kurā viņi var zaudēt savu brīvību. Grēks = brīvība. Tā domā daudzi jaunieši. Bet par to, ka viņi nokļūst savu grēku, ieradumu un atkarības varā, viņi domā nelabprāt. Taču, jūtot vilšanos un pilnīgu bezspēcību, cilvēki nāk uz baznīcu. Baznīca dāvā viņiem dvēseles mieru. Cilvēks ir gaismas un labestības avots. Līdzināties Dieva tēlam – tā ir nenovērtējama dāvana, ko mūsu Kungs nekādā gadījumā neatņems mums, cilvēkiem.
   Darbs XVI Starptautiskajā pareizticīgajā pedagoģiskajā konference „Baznīca, ģimene un skola” tika organizēts augstā līmenī, forums noslēdzās ar kopīgu lūgšanu un pateicības vārdiem visiem dalībniekiem un klausītājiem.
   Šo gaišo noskaņu mēs noteikti nodosim saviem audzēkņiem, kad gatavosimies Ziemassvētku lasījumiem un svinēsim Baltos Ziemassvētkus. Šie tīrie nodomi izpaužas arī Latvijas himnas vārdos, kas skanēs mūsu skolā Valsts proklamēšanas gadadienai veltītā pasākumā: „Dievs, svētī Latviju!”
Margarita Borodina-Ignatoviča, vēstures skolotāja
Comments