Par mums raksta‎ > ‎

2012

Krāslavas Vēstis N.19, 2012.gada 20.decembris

„ESI BRĪVS!"
   No 3. līdz 7. decembrim Krāslavas Varavīksnes vi-dusskolā notika Veselības nedēļa, kuru organizēja skolas parlaments un 10: 12.klašu skolēni, to atbals-tīja Krāslavas, Dagdas, Aglonas novada Sarkanā Krusta nodaļa un tās vadī-tāja Sandra Molotoka.
  Veselības nedēļas devīze —„ Esi brīvs”. Brīvs no alkohola, narko-tikām, nikotīna un citām cilvēka organismam kaitīgām vielām. Ak-tivitāšu bija daudz, tās bija daudz-veidīgas.
   Instalāciju „Mēs pret..." izstā-de guva aktīvu atbalstu skolēnu vidū. Pārsteidza to tematika, kas lika aizdomāties: „Nedzimušā bērna monologs ", „Zirnekļa tīk-lā" u.c. Labāko instalāciju autori ir Katrīna Volkoviča, Santa Ruk-mane, Darja Stankeviča un Aigars Kučiks.
   "Esi brīvs no..."- tāds bija plakātu izstādes nosaukums. Vi-linājums, kas pieejams jebkurā veikalā, par pieņemamu cenu — cigaretes, alkohols, enerģētis-kie dzērieni, kas tik ļoti populāri jauniešu vidū. Taču daudzi ne-maz nezina, cik ļoti kaitīgi tie ir. Skolēni centās, un tas arī izdevās vispusīgi un neierasti, izmantojot plakātus, izteikt savu viedokli un attieksmi, brīdināt citus par iespē-jamām sekām.
   Esam sapratuši, ka ne mazāk svarīga ir arī vecāku izglītošana atkarību jomā un veselīgā dzīves veida popularizēšanā. Tieši ar tādu mērķi skolnieces Eleonora Andruškeviča un Irina Abramova uzstājās 1. - 6. klašu skolēnu vecā-ku sapulcē.
   „Sarkanās lentītes" diena. Ja esi par veselīgu dzīvesveidu-pie-spraud sarkanu lentīti! Atbalstītā-ju bija ļoti daudz, taču arī pretējā uzskata piekritēju netrūka.
   Veselīgu dzīvesveidu nevar ie-domāties bez veselīgas pārtikas un ēdiena. Zināms, ka skolēns lielāko dienas daļu pavada skolā, tāpēc ir pamatotas pieaugušo rū-pes par to, lai jauniešiem nodroši-nātu kvalitatīvu un veselīgu ēdie-nu. Šajā jomā mūsu skola ir labs un uzmambas vērts piemērs. Pēc Krāslavas novada domes priekš-sēdētāja Gunāra Upenieka inicia-tīvasun ar novada domes atbalstu skolas ēdnīca tika rekonstruēta, nopirktas jaunas un mūsdienī-gas iekārtas, kā arī trauki, kas ne tikai rosina apetīti, bet arī sniedz estētisko baudu. Neat-sveramas ir mūsu pavāru un ēdnīcas darbinieku pūles un rūpes, jo dienas gaitā viņi klāj galdu 7 reizes — pirmās un ot-rās brokastis, pusdienas divās maiņās, launags, arī piecgadī-gie un sešgadīgie skolnieciņi ir gana izvēlīgi. Katru dienā skolēnu skaits, kas pusdie-no skolas ēdnīca, ir vairāk par 400. Pusdienām jābūt garšīgām, sātīgām un cenas ziņā pieejamām. Lai to visu varētu apvienot, skola iegādā-jās licencētu datorprogrammu „Kurmis ēdnīcā", kas izskaitļo kalorijas, nepieciešamo pro-duktu daudzumu un citu ļoti svarīgu informāciju. Zināms, ka daudzām ģimenēm šobrīd klājas grūti, nav pietiekamas rocības, lai nodrošinātu bērnu ar nepie-ciešamo iztiku, tāpēc paldies no-vada domei par iespēju, sākot ar decembri saņemt brīvpusdienas 2. un 3.klašu skolniekiem.
   Skola piedalās divos ESP pro-jektos „Skolas auglis" un „Skolas piens". Šo programmu ietvaros 1. - 9.klases skolēni bez maksas, trīs reizes nedēļā saņem 100 g augļu (āboli, kas auguši ekoloģis-ki tīrajos Latgales dārzos) un kat-ru dienu 250 ml piena. Par piena vērtību un nepieciešamību to dzert zina nedaudzi. Vidusskolē-ni Aleksandra Kurbanova, Arina Trubača, Dmitrijs Gorbačs un Sergejs Ivanovs sagatavoja vairā-kas datorprezentācijas par tematu „Piens vairo tavu skaistumu, vese-lību un enerģiju", devās pie 1. - 4. klašu audzēkņiem, kas ar patiesu interesi klausījās vecāko kolēģu stāstījumu, uzdeva jautājumus, dalījās savā dzīves pieredzē.
   7.decembrī apkopojām paveik-tā darba rezultātus. Suminājām aktīvākos un labākos instalāciju un plakātu autorus, noskatījāmies skolēnu sagatavotos videomateriā-lus, taču visemocionālākais brīdis bija tad, kad skanēja dzejolis, ko uzrakstīja narkomāns, cilvēks, kas saprot, ka dzīvē ir neizdevu-sies, nožēlo to, bet... vairs neko nevar glābt! Diemžēl... Ja redzē-tais, dzirdētais un darītais veselī-bas edēļas laikā palīdzēja kādam pieņemt pareizo lēmumu, tad droši varam teikt, ka pasākums izdevās!
Jeva Bojarčuka, Veselības nedēļas projekta vadītāja

Krāslavas Vēstis N.19, 2012.gada 20.decembris


JAK festivālam jābūt lieliskam! 
   Skolas aktu zāle. Visas vietas aizņemtas. Aplausi. Popu-lārās mūzikas skaņa kļūst arvien intensīvāka. Andrejs Jakubovskis: „Ne pūku, ne spalvu! .." Un JAK spēle sākas! 
   7. decembrī Krāslavas Vara-vīksnes vidusskolā notika JAK festivāla 2012. gada sezonas pē-dējā spēle. Šajā dienā uzstājās 3 komandas - pieredzējušas 12.aun 12.b klase un Rīgas Valsts tehni-kuma izlases komanda, kas iznā-ca uz skatuves tikai otro reizi. 
   Andrejs Jakubovskis iepazīsti-nāja klātesošos ar žūrijas locek-ļiem: Krāslavas novada domes Izglītības un kultūras nodaļas vadītāja Lidija Platonova, An-žela Semjonova, skolas vecāku JAK izlases dalībnieks, aktīvists un vienkārši pozitīvs cilvēks Ser-gejs Jančevskis, Krāslavas Vara-vīksnes vidusskolas absolvents, JAK spēļu dalībnieks Jevģēnijs Losāns. 
   Spēle sastāvēja no trim konkur-siem. Sākumā bija sveicienu kon-kurss, pēc tam skatītāji un žūrija novērtēja video konkursu, spēles noslēgumā norisinājās konkurss „Frīstails". 
   Jaunieši uz skatuves rādīja visu, ko prot - jokoja, dziedāja, izklaidēja un uzjautrināja skatītā-jus, apbēra ar „zeltu" un ar „snie-ga pikām". 
   Komandas bija sagatavoju-šas asprātīgus jokus. Skanēja arī anekdotes par visiem zināmajām un aktuālajām tēmām. Piemēram, mūsdienīga pasaka: „Dzīvoja reiz večuks un večiņa. Viņiem patika spēlēt paslēpes. Večiņa rītos slē-pa kandžu. Ja večuks to atrada, tad vakaros slēpās večiņa”. 
   Krāslavas jaunatne parādīja arī savu ironisko attieksmi pret dažām mūsdienu subkultūrām: „Māmiņ, iepazīs-ties, tā ir Kristīne." „Vai viņa pie mums dzīvos?" „Nē, viņa nedzīvos, viņa ir emo." 
   Atsaucīga publika reaģēja ar smiekliem un skaļiem aplau-siem, kad dzirdēja tādu joku: „Man piedāvāja precēties!" „Kurš?" „Vecāki..." 
   Un vēl viens „humora ga-bals": „Izdēja vistiņa omleti… ”Ko-o-o-o?" „Nu, viņa sāka „vārīties" !" 
   Aptiekā: „Labdien, vai jums ir pretsmēķēšanas plāksteris?" „Pretsmēķēšanas plāksteris? Varbūt jums iedot arī pretkrāk-šanas izolentu, pretiesnu šampūnu un brilles pret grēmām?" 
   Visām komandām bija sava ro-zīnīte. Vieni bija muzikālāki, otri - asprātīgāki, citi — pievilcīgāki. Žūrijai bija grūti izvēlēties labā-kos. Taču uzvarētāji bija nosaukti — 12.a klases komanda. 
   „Ikviena komanda, gatavojo-ties spēlei un redzot dažus mo-mentus no konkurentu program-mas, pārdzīvo, jauniešiem šķiet, ka pārējām komandām viss ir daudz labāk, bet viņiem viss ir slikti," pastāstīja Andrejs Jaku-bovskis. „Tas notiek tāpēc,, ka citas komandas jokus viņi dzird pirmo reizi, bet savus „dzenāja" jau vairākas reizes. Rezultātu pa-redzēt nekad nav iespējams, jo r žūrijas locekļi ir dažādi cilvēki, kam atšķiras humora izjūta, vecums, nodar-bošanās. Līdz ar to var sasniegt zināmu objektivitāti." 
   Andrejs Jakubovskis atklāti at-zina, ka pēc katras spēles viņam ir ļoti skumji — aptuveni pusotru nedēļu viņš katru dienu līdz nak-tij strādā ar komandām, izlaižot caur sevi visus jauniešu jokus, emocijas un pārdzīvojumus. Viņš zina to, ko neredz žūrijas locekļi – kā komandas gatavojās, cik daudz pūliņu pielikts, vai viņiem ir progress. „Jebkuras komandas zaudējums – tas ir arī mans zaudējums”, uzsvēra Andrejs.” Es būtu laimīgs, ja rezultāts būtu neizšķirts, un visas trīs komandas kļūtu par uzvarētājiem”. 
   Iespējams, kādreiz būs arī tāda situācija. Taču šoreiz uzvaru svin tikai viena ko-manda. 
   „Kā jūtas uzvarētāji?" tāds bija pirmais jautā-jums jauniešiem no 12.a klases. 
   - Mēs vēl līdz galam ne-saprotam, ka esam uzva-rējuši, jo uz to nemaz ne-cerējām, bet tieši otrādi domājām, ka vēl neesam avi spēlei. Bija ļoti maz laika, mēģinājumi bija smagi, tāpēc mēs nolēmām — lai notiek, kas notikdams, parādīsim visu, ko spējam. 
   - Kas bija visgrūtākais? — Bija grūti sapulcēties visiem kopā, iegaumēt secību, kurš un kad runā. Nebija viegli izveidot video. Montējām 'pēdējā dienā, pareizāk — naktīs jo gulēt gājām tikai četros no rīta. 
   - Ko jums nozīmē Jautro un atjautīgo klubs? 
   Dzīves vieds un gandarī-jums. Piedaloties JAK festivālā, mēs uzlabojam garastāvokli ne tikai sev, bet arī citiem. Mums ļoti patīk JAK, kas notiek skolā. Jaungada spēle kultūras namā, salīdzinot ar skolu, norisinās ci-tādākā atmosfērā. Bet mēs jūta-mies kā ģimenes lokā. 
   - Kā mainās joki JAK spēlēs? 
   - 9. klasē mums bija citādā-ki joki nekā tagad. Mainās joku stils. Ar katru gadu ir grūtāk pārsteigt skatītājus. Kā dzimst joki? Dažādi. Mums ir liela kla-se, daudz meiteņu, viņām patīk izklaidēties. Kaut ko izdomājam paši, izmantojam kādreiz dzirdē-to, kaut ko atrodam internetā. 
   - Vai kāds jūs atbalstīja? 
   - (draudzīgi) Jā! Mūsu klases audzinātāja. mūs atbalstīja gan morāli, gan fiziski. Un, protams, mums nekas neizdotos bez skolo tāla Andreja palīdzības. Viņš mūs virzīja uz priekšu, atklāti runāja par mūsu kļūdām, kas ir neparei-zi un kas jādara, lai rezultāts būtu pozitīvs. 
   Vecāki arī palīdzēja, dažreiz mēs mēģinājām viņu klātbūtnē. 
   - Kā jūs vērtējat citu koman-du priekšnesumus? 
   - Mēs uzskatām, ka tā bija vis-labākā spēle no visām, kurās mēs piedalījāmies. Par to liecina arī žūrijas vērtējums. Visas koman-das uzstājās veiksmīgi, un katrai bija savas priekšrocības. 
   - Cik ilgi jāgatavojas tādam priekšnesumam? 
   - Lai sagatavotu visu ideāli, ne-pieciešams daudz laika. Mēs gatavojāmies pusotru nedēļu, vis-maz divas stundas katru dienu. Daudz kas bija izdomāts burtiski pēdējā brīdī. 
   - Pēc pusgada jūs jau beigsiet skolu. Kā jums šķiet, vai JAK festivālam jāturpinās? 
   - Protams! Pirmām kārtām tas ir vajadzīgs pašiem skolēniem. Mums JAK palīdzēja satuvinā-ties, pateicoties tam, mēs kļuvām draudzīgāki. 
   - Kādi ir jūsu novēlējumi nāka-majiem JAK dalībniekiem? 
   - Neesiet pārāk saspringti, un visu dariet no sirds! Izdomājiet, kā prezentēt joku tā, lai, skatoties uz jums, visi smietos.. Atbalstiet cits citu neveiksmju brīžos! 
   - Jautājums klases audzināta-jai: vai jebkurā klasē var izveido-ties tāda JAK komanda? 
   - Es nezinu, kā citas klasēs, bet par savu varu teikt tā: esmu pa-teicīga liktenim, ka man ir tādi skolēni. Ar viņiem droši var iet izlūkos — „neiegāzīs", es par to pārliecinājos jau vairakkārt. Arī šodien viņiem izdevās mobilizē-ties, un rezultāts bija veiksmīgs. JAK festivālam jābūt lieliskam! Un šodien mums tas izdevās! 
 Andrejs Jakubovskis: „15 gadu laikā Jautro un atjautīgo kluba festivāls tāpat kā Jaungada pasaka kļuva par Krāslavas Varavīksnes vidusskolas zīmolu. Tas ir nogurdinošs darbs, bet, kamēr vēl ir spēks, mēs turpināsim JAK tradīcijas!” 
Elvīra Škutāne

„Krāslavas vēstis”, N 16., 2012.gada 1.novembris
„Atmiņas” 

   Tāds nosaukums bija dzejas vaka-ram, kas notika Krāslavas Varavīk-snes vidusskolā. Šajā pasākumā piedalījās vecāko klašu skolēni.
   12.a klases audzēkņi pievērsa uz-manību dzejnieku biogrāfijām un konkrēti tiem literātiem, kas agri aiz-gāja no dzīves — Nikai Turbinai un Aleksandram Stovbam, vakara dalībnieki tika iepazīstināti ar šo autoru po-ētiskajiem darbiem.
   Vakara otrajā daļa tika prezentēti mūsu skolas dzejnieki. 11.a klasē dze-ju sacer Linda Pizāne un Marina Puri-ņa, 10. b klasē — Vita Puriņa un Karīna Birule. Jaunās dzejnieces pastāstīja par to, kā sāka dzejot un izlasīja savus labākos darbus. Pēc meiteņu uzstāša-nās skanēja vētraini aplausi.
   Vakara trešā daļa — dzejas lasījumi auditorijas priekša. 12.a klases skolē-ni deklamēja dzejoļus dažādās valo-dās, piemēram, Irīna Abramova lasīja A.Puškina dzejoli angļu valodā, Ele-onora Andruškeviča sagatavoja dzeju vācu valodā. Anita Ivanova un Alek-sandrs Petriučiks - latviešu valoda. Ar īpašu uzmanību vidusskolēni klausī-jās Antoņinu Bahmati un Romualdi Jermaku. Arī skolotāji piedalījās dze-jas vakarā un izlasīja dzejoļus, kas vi-giem ir īpaši tuvi.
   Pasākuma noslēgumā visi klātesošie bija gandarīti par sūtu atmosfēru un saldām balvām.
   Par to, kā pagāja šis vakars, dalībnieki uzrakstīja savos radošajos darbos.
   Katrīna Volkoviča (11.a klase): „Uzskatu, ka tādi vakari attīsta mūs un padziļina mūsu izpratni par literatūru. Es ar nepacietību gaidu nākamos dzejas lasījumus."
   Sandra Truskovska (11.a klase): „Gribu teikt lielu paldies par vakaru. Ar katru gadu šis pasākums kļūst interesantāks un daudzveidīgāks."
   Arina Trubača (11.a klase): „Vakars paplašināja mūsu redzesloku un palīdzēja prezentēt arī savu talantu."
   Valērila Ivanova (10.b klase): „Es jau otro gadu apmeklēju dzejas vakaru un nenožēloju par to. Šajā pasākumā es iegūstu daudz pozitīvu emociju. Žēl, ka tādi vakari notiek l tikai vienu reizi gadā."
   Deniss Jarošs (10.b klase): „Es biju aizkustināts līdz sirds dziļumiem, kad dzeju lasīja skolotāji. Izveidojās iespaids, ka tas, par ko bija pateikts dzejoļos, notika vigu reālajā dzīvē. Šis vakars bija neaizmirstams."
Edgars Starostins (12.b klase): „Vakars bija lielisks, atstāja daudz labu emociju. Es uzzināju daudz jauna."
Veronika Boločko (12.b klase): „Vakars bija veiksmīgāks nekā pagājušajā gadā. Paldies!”
Viktorija Boločko (12.b klase): „Es ieguvu daudz informācijas. Vakara ideja bija tuva arī man. Tas paliks atmiņā uz ilgāku laiku."
Margarita Ļahova, krievu valodas un literatūras skolotāja

„Krāslavas vēstis”, N 15., 2012.gada 18.oktobris 

Esiet jūs paši! 
   Ikdienas rūpes, darbs, sadzīve ir tas, kas aizņem lielu daļu mūsu dzī-ves. Dienas, kas līdzīgas cita citai, ar laiku apnīk, un tad sirds prasa pārmaiņas. Lai aizmirstu par pelē-ko ikdienu, atpūstos un uzkrātu jaunas pozitīvas emocijas, cilvēki izdomāja svētkus. Un, protams, dā-vanas. 
   Varavīksnes vidusskolas skolo-tāji nolēma sagādāt kolēģiem svēt-kos neparastu, intriģējošu dāvanu, piedzīvojumu, kas paliks atmiņā uz ilgāku laiku, - fotosesiju pie profe-sionāla fotogrāfa un skolotāju foto-portretu izstādi, ko prezentēja Skolotāju dienā. Bet pirms tam bija interesants sagatavošanas darbs — ar pedagogiem strādāja fotomāksli-nieks Anatols Kauškalis. 
   „Nav svarīgi, kādas profesijas pārstāvis ir cilvēks," pastāstīja Anatols, „ir svarīgi atrast sižetu un uz tā pamata izveidot konkrētu tēlu. Nav nefotogēnisku cilvēku, ir ļau-dis ar ārējo skaistumu, bet citi - ar iekšējo. 
   Skolotājiem bija grūti darboties modeļu lomā, viņi ir pārāk rezervē-ti, un tas neļauj būt atklātiem. Fotografēšanas laikā es visiem teicu: „Esiet jūs paši!” Taču tas izrādījās pats sarežģītākais. Pedagogi baidās izskatīties smieklīgi, baidās atbrī-voties. Darbā ar viņiem es neiz-mantoju vienu no visiedarbīgākajām metodēm - pro-vokāciju, es centos būt ļoti delikāts un tolerants. Neskatoties uz to, uz-skatu, ka mūsu akcija izdevās." 
   Līdz pēdējam brīdim modeļi ne-zināja, kādu fotogrāfiju meistars iz-vēlēsies izstādei. Kad fotoportretu izstāde tika atklāta, klātesošie sko-lotāji ar interesi aplūkoja kolēģu fotogrāfijas, dalījās iespaidos, ap-sprieda un komentēja. 
   Jevgēņija Bizņa: „Bija ļoti inte-resanti vērot, kā strādā fotogrāfs. Es pat nevarēju iedomāties, kā ne-pazīstama cilvēkā var saredzēt viņa iekšējo būtību. Anatols piedāvāja par kaut ko padomāt - labu vai slik-tu - un iemūžināja šos momentus. Man tas nešķita sarežģīts process, bija ļoti interesanti." 
   Ēriks Zaikovskis:” Pirmkārt, pal-dies fotogrāfam. Pusotras stundas laikā mēs varējām justies it kā cita cilvēka ādā, relaksēties, atbrīvoties, fantazēt. Protams, ne visus kolēģus es redzu tādus, kādus tos parādīja fotogrāfs, bet daudzi portreti man šķiet ļoti veiksmīgi - piemēram, manas sievas fotogrāfija. 
   Vai ir sarežģīti būt par modeli? Protams, jo fotogrāfs lūdza iedo-māties, ka es vadu stundu, it kā es' runāju ar bēriem, bet es neprotu to darīt, neredzot savu skolēnu acis. Droši vien, lai to izdarītu, ir jābūt par labu aktieri. 
   Daina Strupiša: „Man tas bija kaut kas jauns un interesants. Man ļoti patika. Tā bija atpūta dvēselei un garam." 
   Lielu uztraukumu nācās piedzī-vot vienai no idejas autoriem - An-želai Semjonovai. Mierīgi nopūsties viņa varēja tikai Skolotā-ju dienas priekšvakarā, kad ierau-dzīja kolēģu portretus. 
   - Iespaidi bija šokējoši, protams, pozitīvajā nozīmē," uzsvēra Anžela. „Pārliecinājos, ka būt par mode-li ir ļoti grūti. Gribas būt dabiskai un arī ņemt vērā profesionālā fotogrāfa ieteikumus, mēģinot izpildīt to, ko viņš prasa. Izrādījās, ka apvienot šīs divas lietas nav viegli. 
   Protams, tas ir Anatola nopelns un - viņa nopietnā darba rezultāts, jo katram no 38 modeļiem viņš veltīja vairāk nekā divas stundas. Paldies viņam par to, ka atbalstīja mūsu ideju! 
   Esmu gandarīta par to, ka devām iespēju mūsu dāmām atcerēties, ka viņas ir skaistas sievietes. Mēs gribējām atzīmēt šo Skolotāju dienu kaut kā neparasti, sagādājot kādu īpašu pārsteigumu. Un tas mums izdevās! 
Elvīra Škutāne

Krāslavas Vēstis N 14, 2012.gada 28.septembris 

Kluba „Varavīksne” projekti 
   Kluba „Varavīksne" prioritātes šajā mācību gadā ir ekoloģija, brīvprā-tīgais darbs, personības attīstība, pilnveidošana un, protams, valodas. 
   Skolēni darba grupās uzsāka dažādu projektu īstenošanu. Jau trešo ga-du klubs piedalās vides izglītības projektā „Mammadaba", izveidota dar-ba grupa, kas iesaistās izdevniecības „Zvaigzne ABC" organizētajā erudīcijas konkursā, zēni gatavojas rudens pārgājienam - izstrādā pro-grammu, gadā par aprīkojumu. un materiālo nodrošinājumu. 
   Lai veiksmīgi piedalītos projektā „Brīvprātīgais 2012", kluba jaunieši uzsāka sadarbību ar Krāslavas novada pašvaldības iestādēm, noskaidro-jot to vajadzības un vēlmes un atbilstoši saskaņojot veicamo brīvprātīgo darbu. Šis projekts tiek rīkots Izglītības un zinātnes ministrijas informatī-vās kampaņas jauniešiem par brīvprātīgo darba ieguvumiem un iespējām ietvaros. 
   14. septembrī notika tikšanās ar pašvaldības aģentūras „Labiekārtoša-na K" direktoru Ēvaldu Cauņu un darbu vadītāju Svetlanu Saksoni. Klu-ba dalībnieku iepazinās ar šīs iestādes uzdevumiem, struktūru, tehniku, piedalījās aptaujā, apskatīja siltumnīcu, kur audzē stādus pilsētas puķu dobēm un ieguva vērtīgus padomus par iespējām organizēt brīvprātīgo darbu. 
   18.septembrī skolēni apmeklēja Krāslavas novada pašvaldības iestādi „Sociālais dienests". Savas rekomendācijas kluba jauniešiem sniedza dienesta vadītāja Vija Bārtule, sociālā darbiniece Ineta Celitāne, Latvijas Sarkanā Krusta Krāslavas, Dagdas, Aglonas novadu komitejas izpilddi-rektore Sandra Molotoka. 
   25. septembrī Sociālā dienesta darbinieki organizēja kluba „Varavīk-sne" dalībniekiem semināra nodarbību par sociālā darba aspektiem, brīv-prātīgā darba mērķiem un uzdevumiem. 
   Izsakām novada iestāžu darbiniekiem lielu pateicību par atsaucību, bet jauniešiem novēlam veiksmi projektu īstenošanā. 
Galina Mlkulāne, kluba vadītāja

„Sports”, N 4., 2012.gada 24.februāris 

Latvijas Jaunatnes Ziemas Olimpiāde 
Krāslavai par godu.
   Eiropas Jaunatnes olimpiādes dalībniece Natālija Kovaļova no 11.b klases Krāslavas Varavīksnes vidusskolas šogad jau iekļauta Latvijas izlasē. Viņas uzvara sprintā bija pārliecinoša.

Krāslavas Vēstis N.9, 2012.gada 11.maijs

Esi drošs, atbildīgs un brīvs!
   Krāslavas Varavīksnes vidus-skola jau vairākus gadus pieda-lās kustībā „Draudzīga skola", 27.aprIlī vecāko klašu skolēniem tika piedāvāta iespēja apmeklēt konferenci „Esi drošs, atbildīgs un brīvs!", kas notika Rīgā, biz-nesa augstskolā „Turi1ba". Pro-jekta un konferences mērķis -pilnveidot skolas psihosociālo vidi, lai attieci1bas starp bērniem, vecākiem, skolotājiem un skolas administrāciju tiktu balstītas savstarpējā cieņā un sadarbībā. 
   Konferences sākumā organiza-tori piedāvāja klātesošajiem pie-dalīties tolerances stundā, kas pievērsa dalī1bnieku uzmanību tam, cik svarīga un nozīmīga ir prasme būt iecietīgam un tole-rantam visā mūsdienu pasaulē, ne tikai skolā. Stunda notika ne-formālā atmosfērā, tika prezen-tēts neliels iestudējums, kas uzskatāmā formā atspoguļoja mobinga (emocionālā vardarb1iia pret cilvēku' skolā vai darbvietā) seku bīstamību. Garastāvokli uz-laboja nākamais uzdevums mums vajadzēja sasveicināties tā, kā to dara dažādās pasaules valstīs. Uzzinājām, ka, sasveici-noties Tibetā, jāparāda mēle. 
   Interesanta un noderīga bija sociālā tīkla draugiem.lv oficiālā pārstāvja uzstāšanās. Savā priekšnesumā viņš minēja arī statistikas datus, izrādījās, ka portāla apmeklētāji vidēji katru dienu pavada šajā mājas lapā ne mazāk kā 40 minūtes, kas ir ļoti augsts rādītājs, pat salīdzinot ar pasaules sociālajiem tī1kliem, tā-diem kā Facebook. Sociālie t1tdi ir neatņemama dzīves sastāvdaļa gandrīz pusei Latvijas iedzīvotā-ju, taču tika izdarīts secinājums par to, ka labāk 'veltīt savu brīvo laiku lasīšanai, pilnīgi pietiek ar 10 — 20 minūtēm, lai iepazītos ar visām izmaiņām savā profilā. 
   Tālāk sekoja, mūsuprāt, svarī-gākā konferences daļa — skolas prezentācija. Mūsu galvenais mērķis bija parādīt, ka katra sko-lēna individualitātes attīstības pamatā ir trīs vērtības - drošība, atbildība un brīvība. Mēs centā-mies parādīt, cik svarīgi ir ņemt vērā visus viedokļus, kādas ie-spējas ir Varavīksnes vidussko-las audzēkņiem un kādu darbu veic skolas administrācija, lai re-alizētu trīs iepriekšminētos pa-matprincipus. Prezentācijā tika sniegta informācija par skolēnu aktivitātēm dažādos ārpusklases pasākumos, kas palīdz katram bērnam skolā justies labi, būt pārliecinātam, ka skola patiešām ir otrās mājas. Konferences gaitā tika uzsvērts, ka Krāslavas Vara-v1tcsnes vidusskola jau vairākus gadus ir aktīvākā projekta skola visā valstī. 
   Pēc citu skolu prezentācijām un pusdienu pauzes dalībnie-kiem tika piedāvāts darbs gru-pās. Tika izveidotas septiņas grupas, katrai bija sava tēma un uzdevums, pēc tam grupām bija jāprezentē savs darbs visai auditorijai. Konferences dalībnieki sprieda par dažādām lietām — no drošības internetā līdz komandas darba prasmju uzlabošanai, iz-mantojot sporta vingrinājumus. 
   Noteikti jāuzsver, ka līdzīgas konferences ir nepieciešamas arī nākotnē. Esmu pārliecināts, ka tiem, kas piedalās tādās konferencēs, nav īpašu problēmu ar toleranci, taču mūsu uzde-vums ir nevis vienkārši būt par tolerantiem sabiedrības locek-ļiem, bet arī mācīt citus cilvēkus, apspriest šo tēmu dažādos līme-ņos - internetā, novada domē, it īpaši skolā — to akcentē arī kustī-ba „Draudzīga skola". Tikai bū-dami iecietīgi un toleranti savstarpējās attiecībās, cilvēki patiešām varēs justies droši, at-bildīgi un brīvi. 
   Gribētos, lai nākamajā konfe-rencē piedalītos arī izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis, viņa klātbūtne, protams, piešķirtu pasākumam citu vērtību, bet skolēniem būtu iespēja ietekmēt Latvijas izglītības sistēmas reformu gaitu, tas ir process, kurā pirmām kārtām jāiesaistās skolniekiem, nevis politiķiem, par ko bieži vien nez kāpēc aizmirst. 
   Liels paldies visiem, kas palīdzēja sagatavot mūsu prezentāciju un atbalstīja braucienu uz konferenci Svetlanai Ļaksai, Vadimam Zavišam, Andrejam Jakubovskim, Ievai Bojarčukai, Ludmilai Senčenkovai.
Vadims Bovtramovičs, 12.a klase



Krāslavas Vēstis N.8, 2012.gada 27.aprīlis 

„Pavasara brīnumi parkā” 
   Spītējot drēgnajam laikam, 2D. aprīlī Krāslavas Vēstures un mākslas muzeja telpās kopā sanāca instalāciju izstādes „Pava-sara brīnumi parkā" dalībnieki. 
   Daudz sirsnīgu vārdu tika veltīts Krāslavas iedzīvotājiem, jo tieši viņi ar savu aktīvo balsošanu un pietāti pret citu darbu, pierādīja, ka līdzīgi pasākumi ir vajadzīgi un interesanti. Kad koku lapas vēl nav izplaukušas, bet zaļās zāles vietā zemi klāj tik bruni kušķi, šie krā-sainie darbiņi ienesa parkā dzīvesprieku un pavasara noskaņu. 
   Jāatzīmē pasākuma pedagoģiskā vērtība, jo visi tie skolēni, kuri piedalījās, noteikti nebūs postītāji, bet radītāji. Veicināšanas bal-vas un pateicības saņēma itin visi, kas piedalījās: Krāslavas Māk-slas skola, Indras Mākslas un mūzikas skola, BJC „Mazie meistari", Pll „Pienenīte", PII „Pīlādzītis", Krāslavas pamatskola, Varavīksnes vidusskola. Galveno balvu, iedzīvotāju atzinību un lielo kliņģeri saņēma Varavīksnes vidusskolas 6.c klase. Jāatzīmē arī PII „Pīlādzītis" veikums — „Mājiņas pavasara vēstnešiem" f16 putnu būrīši), kas paliks parka teritorijā. 
   Gaisā virmoja idejas nākamajā gadā iesaistīt arī citas novada iz-glītības iestādes. Gribētos pateikt paldies Krāslavas novada domei, ar kuras atbalstu varēja notikt šis pasākums, pateicamies Krāslavas Vēstures un mākslas muzejam, šī pasākuma iniciatoriem, BJC dar-biniekiem, kuri palīdzēja amorfu ideju sintezēt noteiktā darbības plānā, novada kultūras metodiķim Jāzepam Dobkevičam, Krāsla-vas novada domes datortehniķiem par balsošanas mehānisma radī-šanu (tas noteikti noderēs citu ieceru realizācijā), SIA „Nemo", Krāslavas kultūras namam un, protams, skolotajiem, vecākiem, audzēkņiem un krāslaviešiem. 
Kopā mēs veidojam šo pilsētu — skaistu un interesantu. Eduards Danovskis

Krāslavas Vēstis N.6, 2012.gada 23.marts 

Trio „Tranzīts” turpina plūkt laurus 

   Krāslavas Varavīksnes vidusskolas trio „Tranzīts" tika nodibināts pirms pieciem gadiem, bet ar dziedāšanu meitenes nodarbojās jau no pirmās klases. Repertuārs ir ļoti daudzveidīgs - tautasdziesmu apdares, garīgās dziesmas un mūsdienu autoru skaņdarbi. 
   Meitenēm ir ļoti liela skatuviskā pieredze, jo viņas piedalījās dažādos festivālos un konkursos ne tikai Latvijā, bet arī ārzemēs. 2008.gadā trio kļuva par konkursa „Debija 2008" ( Rīga - Stokholma - Rīga) diplo­mandu, bet 2011.gadā „Tranzīts" piedalījās festivālā „White Fiesta 2011" Kaunā un ieguva diplomu nominācijā „Oriģinālā dziesma". Šo­gad, 19.februārī, trio „Tranzīts" piedalījās Latvijas izglītības iestāžu popgrupu konkursā, kas notika Rīgā, un saņēma 1. pakāpes diplomu. 
   2. martā Krāslavas Mūzikas skolas telpās notika kārtējais skolu vokā­lo ansambļu konkurss „BALSIS", kur meitenes uzstājās ļoti veiksmīgi un ieguva 1. pakāpes diplomu. Sirsnīgi pateicos Natālijai Karņickai, Viktorijai Steļmačonokai un Laurai Bergai par viņu jauko dziedāšanu, skanīgajām balsīm un mīlestību pret dziesmu! 
Rita Andrejeva, Krāslavas Varavīksnes vidusskolas mūzikas skolotāja

Krāslavas Vēstis N.5, 2012.gada 09.marts 

Lietuvieši par Krāslavu: „Šķiet, krīze jūs nav skārusi”
   Krāslavas un Zarasu iedzīvotāji jau sen nodibinājuši sadraudzības saites, divas pilsētas sadarbojas, realizējot kopīgus projektus. Tagad abpusēja interese ir saistīta ar izglītības sfēru - nesen Santarves sā­kumskola un Krāslavas Varavīksnes vidusskola parakstīja līgumu par sadarbību. 
   „Pagājušā gada rudenī Krāslavas novada skolu pedagogu delegā­cija viesojās Lietuvā - Zarasu pilsētā. Brauciena laikā mēs apmeklē­jām sākumskolu, ar kuru, pēc mūsu domām, ir daudz saskares punktu. Mēs vienojāmies par tikšanos Krāslavā, un nesen tika orga­nizēta šī atbildes vizīte," Varavīksnes vidusskolas direktore Ludmila Senčenkova pastāstīja par nodibināto sadarbību ar lietuviešu peda­gogiem. 
   Gaidot savus kolēģus no Lietuvas, Varavīksnes vidusskolas peda­gogu kolektīvs sagatavoja viesiem plašu un piesātinātu programmu. Dienas pirmajā pusē notika ekskursija pa skolu un iepazīšanās ar tra­dīcijām, viesi apmeklēja mācību stundas, uzzināja par mācību priekšmetu nedēļu, par to, kā tiek organizēts darbs ar vecākiem, kādi projekti tiek realizēti sākumskolā. 
   Lietuviešu delegācijas vizīte notika Meteņu svinēšanas nedēļā, pedagogi no Zarasiem kopā ar visiem svētku dalībniekiem baudīja gardas pankūkas. Par to, lai ar ēdienu būtu nodrošināti visi, rūpējās SIA, Almera 7". 
   Dienas gaitā lietuvieši apmeklēja Krāslavas Vēstures un mākslas muzeju un Romas katoļu baznīcu. Krāslavas un Zarasu pedagogu tikšanās noslēdzās pie apaļā galda. 
   Santarves sākumskolas direktore dalījās iespaidiem: „Mēs iegu­vām daudz jaunas informācijas un ideju. Krāslavai ir raksturīga tāda apmācību sistēma, kas agrāk tika realizēta arī pie mums. Diemžēl mēs Lietuvā daudz ko esam jau zaudējuši." 
   Labi iespaidi viesiem bija arī par mūsu pilsētu: „Nekad nedomā­jām, ka Krāslavā ir tik interesanti. Malači! Jauki, ka jūs saglabājāt pilsētas savdabīgumu, ka jums izdodas attīstīt pilsētas infrastruktūru. Pēc visa redzētā šķiet, ka krīze jūs nav skārusi." 
   Īpaši interesants un patīkams fakts, ko ievēroja lietuviešu pieredzējušie pedagogi, - Krāslavas bērnu audzinātības līmenis ir augstāks nekā Zarasu skolēniem. 
Elvīra Škutāne


Krāslavas Vēstis N1., 2012.gada 13.janvāris 

Viņi dāvina pilsētai svētkus 

   Jau daudzu gadu garumā Jauno gadu Krāslavā nav iespējams iedomāties bez Ritas Andrejevas Ziemassvētku koncertiem,Jaungada pasakas bērniem un „JAK” festivāla. Visus šos pāsakumus pilsētai dāvina Krāslavas Varavīksnes vidusskola. 
   Par to, kā skolas kolektīvs gatavojās svētkiem, pastāstīja direktores vietniece audzināšanas darbā Jeva Bojarčuka 
   - Šogad Jaungada pasaka bēr­niem tika rīkota jau 22. reizi. Šī pa­ sākuma ideja pieder divām skolotājām: Tatjanai Vagalei un jau aizsaulē aizgājušajai Irēnai Fjodorovai. Pirmo priekšnesumu viņas sagatavoja divatā - gan mūziku, gan vārdus un kostīmus. Ar laiku projekts un komanda paplašinājās.
   Šodien tie ir... 
   - Tie ir cilvēki, kas strādā bez at­līdzības. Tatjana Vagale sāk gata­voties Jaungada priekšnesumam jau septembrī. Lai atrastu piemēro­tas dziesmas, viņa skatās vairākus koncertus televīzijā, klausās dzies­mas internetā. Kad no muzikālo kompozīciju jūras tiek izvēlētas ti­kai dažas, var teikt, ka tas ir titā­nisks darbs. 
   Šogad Jaungada pasakas sagata­vošanā lielu darbu ieguldīja Anžela Semjonova, viņa izveidoja scenāriju. Andrejs Jakubovskis bija ne tikai viens no aktieriem, bet arī veidoja pasakas iestudējumu. Žannai Drozdovskai piemīt asprātība un vienreizēja humora izjūta - tas, kas padara pasaku par interesantu gan bērniem, gan pieaugušajiem. Protams, liela loma bija arī ilgga­dējam Salatētim - Ērikam Zaikovskim. 
    Otrā skolotāju grupa - Jevgeņija Bizņa, Nadežda Tadello, Vija Plotka, Jevgeņija Sergejenko - sagata­voja kostīmus. 
   - Cik skatītāju apmeklēja Jaungada pasakas izrādes?
   - Trīs dienu laikā mūsu pasaku noskatījās apmēram 2,5 tūkst, ma­zo un lielo skatītāju. Tie ir ne tikai krāslavieši, pie saviem vectētiņiem un vecmāmiņām bija atbraukuši mazbērni no Rīgas, Daugavpils un citām pilsētām. Daudzi no viņiem ir mūsu absolventu bērni, iespējams, kādreiz viņu vecāki paši piedalīju­šies šajos priekšnesumos.
- Cik cilvēku piedalījās Jaun­gada pasakā? 
   - Pasakā bija iesaistījušies 140 dalībnieku, tai skaitā jaunāko klašu skolēni, tāpēc ari skolotāji katru dienu no rīta līdz vakaram dežurēja skolā. 
   - Kā jūs atbalstāt skolēnus, kas piedalās priekšnesumā? 
   Pirms dažiem gadiem, kad praktiski visas pilsētas organizāci­jas varēja apmaksāt savu darbinie­ku bērniem Šī pasākuma apmeklējumu, mums bija vairāk lī­dzekļu, un mēs organizējām visiem Jaungada pasakas dalībniekiem ek­skursijas. Apceļojām visu Baltiju, bijām Stokholmā, Varšavā, Minskā. Pašlaik viss ir citādāk, ekskur­sijas plānojam tikai reizi divos gados. Pagājušajā gadā nekur ne­braucām, bet tagad pacentīsimies organizēt bērniem ekskursijas. 
   Daudzi skolēni uzskata, ka pie­dalīties šajos priekšnesumos ir prestiži. Katram bērnam gribas uz­stāties, būt uzmanības centrā, it īpa­ši jaunāko klašu skolēniem. 
   Pēdējā laikā Krāslavā bieži dis­kutē par jauniešu brīvā laikā pava­dīšanas iespējām, līdz ar to vēlos pievērst uzmanību tam, ka visiem skolēniem, it īpaši pamatskolas ve­cumā, obligāti jābūt kādam hobi­jam, jāapmeklē pulciņi, kur ir iespējas parādīt sevi, un vecākiem noteikti ir jāatbalsta savi bērni. 
   - Katru gadu -jauns scenārijs, jauni pasakas varoņi, jauni kostī­mi. Priekšnesuma sagatavošana prasa daudz līdzekļu. 
   Protams, tas ir ļoti dārgs pasā­kums, jo tikai viena eglīšu virtene maksā divus latus. Mēs izmantojam ie­priekšējo gadu kos­tīmus, taču ari tiem nepieciešama atjau­nošana. Tāpēc mums vienmēr vaja­dzīga sponsoru palī­dzība. ' Es gribu pateikties to organi­zāciju vadītajiem, kas sniedz mums fi­nansiālo atbalstu. Saprotu, ka arī dau­dziem uzņēmumiem neklājas viegli, taču, neskatoties uz to, vi­ņi mums palīdz jau22 gadu garumā. Paldies G.Upeniekam (Krāslavas novada dome), E.Baranovskim („Vārpa"), V.Buhalovam („Satelīts L"), A. un P.Bārtuļiem („Sapnis"), L.Rukmā-nam („Leven"), I.Ugaram („Krista-fors"), A.Dubovam („Optima D"), M.Žuravskim („Nordserviss"), A.Savickim („GSK"), L. Prihodjko („Almera 7"), A.Krivenko (^Krās­lavas piens"), R.Purvinskai („SEB banka"), L.Turutai („Dilanis T"), P.Bobičam („Vita V"), E.Lopatin-skim («El-Reda»), V.Vengrevičai («Krāslava D"), P.Širokijam („Ritms"), V.Moisejam („Nemo"), D. Nikitinam („Lidadis"), A.Karolam („KV Sped").
Diemžēl firmas, kurām pieder veikalu tīkli visā valstī, neatsaucas uz mūsu lūgumiem, kaut arī krāsla­vieši atstāj viņu tirdzniecības cen­tros lielas naudas summas. Mēs sadarbojamies gan ar Latvi­jas Sarkano Krustu (S. Molotoka), gan ar Norvēģijas Sarkano Krustu, pateicoties šo organizāciju palīdzī­bai mēs organizējām labdarības priekšnesumus bērniem ne tikai no Krāslavas, bet ari no Dagdas un Aglonas. 
   Gribu sveikt visus mūsu sponso­rus Jaunajā gadā, vēlu veiksmi un panākumus! 
   - Jaunā gada priekšvakarā pil­nas zāles ir ne tikai radošo priekšnesumu laikā. Tradicionāli populāras ir „JAK" spēles, kad praktiski vienmēr visas biļetes ir pārdotas. 
   Jā, tas ir vēl viens mūsu pasā­kums, turklāt tas neprasa ievēroja­mus finanšu līdzekļus. Pēc stundām, sadarbībā ar skolēniem, vecākiem un absolventiem tam ga­tavojas Andrejs Jakubovskis. Trīs „Jautro un atjautīgo kluba" spēles notiek skolā, viena - kultūras namā. Ja saskaitīt visus „JAK" spēļu ap­meklētājus, tad tie ir vairāk nekā 2 tūkstoši skatītāju. 
   - Varavīksnes vidusskolā ir vēl viena Ziemassvētku tradīcija... 
   Tie ir Ritas Andrejevas Ziemas­svētku koncerti. Tas nav izklaides pasākums, koncerti notiek Adventa laikā. Mūzika un dziesmas rada īpašu noskaņu, kad ir vēlēšanās pa­domāt par sevi, savu dzīvi, lūgt pie­došanu un atstāt visu slikto vecajā gadā. Gribu novēlēt Ritai Andrej e-vai veselību un radošus panāku­mus. 
   - Jūsu skolā strādā brīnišķīgi skolotāji. 
   Tā ir taisnība. Viņi nepārtraukti ir gatavi izdomāt kaut ko jaunu, prot aizraut ar savu ideju citus, strā­dā bez atlīdzības, dāvina apkārtē­jiem īstus svētkus. Uz tādiem cilvēkiem turas visa pasaule un arī mūsu skola. 
   Vēlam daudz panākumu jūsu skolas kolektīvam, paldies par interviju! 
Elvīra Škutāne

„Ezerzeme”, N 93., 2012.gada 27.novembris 
Reāla integrācija

Tuvojas noslēgumam skolēnu apmaiņas valsts projekts latviešu un krievu ģimenēs. Ziemassvētkos Rīgā notiks visu šīs ļoti svarīgās Sabiedrības integrācijas fonda atbalstītās programmas dalībnieku pēdējā tikšanās. Sajā aktuālajā procesā piedalījās „Varavīksnes”skola, bet īpaši aktīva izrādījās 7.c klase, kuru vada Lilija Jasinska. Lūk, tikai dažas viesu vizīšu epizodes. Astotās klases skolnieces Elvīras Jasinskas ģimene rudens brīvlai-kā uzņēma savās mājās rīdzinieku Reini Rudzīti, savukārt arī krāslaviete dzīvo-ja rīdzinieku ģimenē. Mūsu Samanta Vojecka sadraudzējās ar Inesi Gailumu no Smiltenes. Kopā apmeklēja nodarbī-bas „Varavīksnes” skolā, un mākslas skolā, pastaigājās pa rudenīgo Krāsla-vu. Sestās klases audzēkne Valērija Dubova sadraudzējās ar Sintiju un Sol-vitu Markevicām no Skaistas latviešu ģimenes. Projekta jaunie dalībnieki bi-ja vienisprātis, ka dzīvošana ģimenēs veicināja valodu sekmīgāku apgūšanu un draudzīgu attiecību noregulēšanu. 
Aleksejs GONČAROVS

„Ezerzeme”, N 91., 2012.gada 20.novembris 

JAK: ceļā uz finālu

Iekļūt Jauno un atjautīgo klubā cenšas visi "Varavīksnes" skolas vecāko klašu audzēkņi, taču ceļš uz turieni atvērts tikai vismērķtiecīgākajiem, visenerģiskākajiem, tādiem, kuri par katru cenu cenšas uzvarēt. Taču spēle ir spēle, kurā neizlikt bez zaudētājiem, toties ieguvējos vienmēr paliek skatītāji— JAK cienītāji. 
Otrā spēle — tas bija humora, emociju virmojums, ugunīgas improvizācijas, mājas uzdevumi un aplausu vētra. Sveiciens "Sasmīdināsim ikvienu", videokonkurss un frīstails "Reiz vakarā" ļāva žūrijai pamatoti novērtēt katru komandu. 11.a kla-sei nepalīdzēja vecuma pārākums, 10.a klase izdarīja akcentu uz itāliešu kolorītu, bet... Ar viena punkta pārsvaru. uzvarēja 10.b klases komanda, bet kopumā spēle bija vienkārši spīdoša. 
Lūk, tikai dažas humora pērles, kas palika atmiņā. "Kā-pēc nepakāri veļu? — "Apžēloju", "Roka pārsieta — baro-ju dzeni no plaukstas", „Kartupeļu biezenis kartupeļi depresīvā, nospiesta stāvokļī”. 
Tagad kārta trešajai spēlei un fināla šovam kultūras namā. 
Aleksejs GOJVCAROVS

„Ezerzeme”, N 82., 2012.gada 19.oktobris 

„Popiela” „Varavīksnes skolā” 

Konkurss "Popiela" jau vairāk nekā 10 gadus ir populārs Latvijas skolās. Tas taču ir ļoti interesanti "pielai-kot" biznesa šova zvaigznes tēlu, jus-ties kā miljonu cilvēku elkam. No otras puses, šī konkursa noteikumi visur ir ļoti dažādi, un jauno talantu radošā tieksme nav ieslēdzama nekādos rāmjos-JOS. 
"Varavīksnes" skolā konkurss notiek ik gadus, oktobrī tā dalībnieki ir 5. - 8, kla-šu audzēkņi. Bet jauno zvaigžņu kon-sultantu lomā uzstājas vecāko klašu audzēkņi — 9. - 12. klašu skolēni. Šogad par konkursa tēmu kļuva pasakas. Vai-rākas nedēļas skolas gaiteņos ritēja spraigi mēģinājumi, dalībnieki izraudzījās pasakas, meklēja tērpus, varo-nīgi cīnījās pret vīrusiem un saaukstēša-nos. Bet 12. oktobrī skolas aktu zālē pul-cējās pasaku fejas un austrumu skaistu-les, Brēmenes muzikanti un "Prostok-vašinas" varoņi. Pavisam stingrās žū-rijas vērtējumam, kurā bija skolēnu par-lamenta pārstāvji tika iesniegti 11 priekš-nesumi. Atsevišķi sacentās 5. - 6. un 7. - 8. klašu darbi. Konkursa vadītāji Aleksandrs Petrinčiks un Kristīne Paš-keviča, iepazīstinot ar konkursa dalīb-niekiem, atgādināja visiem klātesoša-jiem par tām pasakām, kuras "godāja-mā publika" varēja arī piemirst... Ra-puncela un Sarkangalvīte, Īkstīte un Pepija Garzeķe, Sniegbaltīte un Kara-lis ar princesi, Aladins un Buratīno, ca-ra meita Zabava un Dobriņas Nikitiča meitas, Mēria Popinsa un Čunga - -Čanga. Tāda bija konkursantu izvēle. Katrā priekšnesumā tika vērtēts solistu darbs, deju pavadījums, tērpi un rekvi-zīti, radošā pieeja, neparastums... Katrs darbs konkursā bija unikāls un neatkār-tojams, par katru var pateikt daudz la-ba. 
Jānorāda, ka daži darbi mani vien-kārši pārsteidza. Darbība uz skatuves mainījās tik strauji, ka ne vienmēr izde-vās izsekot sižetam. Dažos klipos tā vienkārši nebija, taču no tā numuri nekļuva sliktāki un mazāk interesanti. Jaunā paaudze izvēlas jaunas radošuma for-mas, te viņiem palīdz televīzija un In-ternets. Vienu es varu teikt ar pārliecību: konkurss atstāja lielisku iespaidu, tāpat kā atstāj iespaidu jebkura īsta jaunrade. Un lai arī ne vienmēr ir gana skatuves pieredzes un pašpārliecinātības — to simtkārt kompensē enerģija un vēlme radīt. 
Gribētos parunāt par solistiem, viņu uzdevums bija vissarežģītākais. Ļoti gribētos atzīmēt Annu Latkovsku no 6.b klases, kura radīja enerģisku un kustī-gu Sniegbaltītes tēlu. Vēl gribu pateikt par skumjo karali no "Brēmenes muzi-kantiem", ko tēloja Artūrs Batura no 6.c klases. Labi pacentās 7.c klases sko-lēni, viņu klipā daudzi bija solisti: run-cis Bazilio (Aleksandrs Silibitkins), lap-sa Alise (Katrīne Vidjakina), Buratīno (Anna Ostapko), Karabass Barabass '(Veronika Tuzova), Malvīne (Alek-sandra Andrukoviča), Pjēro (Arīna Iva-nova) — iznāca lielisks ansamblis! Neaizmirstama bija Īkstīte no 5.a klases (Laura Gaļiļejeva), viņas varone bija ļoti mīļa un aizkustinoša. Kas sakāms par Pepiju Garzeķi Karolīnas Lukaševičas (7.b klase) izpildījumā, es biju sajūsmā, kā, starp citu, no visa klipa, kas izskatī-jās kā visīstākā mūzikla fragmentiņš. 
Visi kas uzstājās, saņēma diplomus visdažādākajās nominācijās un saldās balvas. Īpašs paldies Latvijas Sarkanā Krusta Krāslavas nodaļai un personīgi Sandrai Molotokai par šī spilgtā pasā-kuma atbalstu! Katrs izjuta gan skatītā-ju mīlestību, gan jaunrades prieku. 
Kā noslēpumu varu pateikt vienu... Dažus klipus pēc apstrādes un paplaši-nāšanas jūs varēsiet skatīt paši starp "Varavīksnes” skolas Jaungada pasa-kas ainām šā gada nogalē! Neteikušu, kurus! Jaunais gads tuvojas... 
Andrejs JAKUBOVSKIS 

„Ezerzeme”, N 81., 2012.gada 16.oktobris 

Sacentās pirmās palīdzības sniedzēji 

Šī gadā 8.septembrī notika pirmās palīdzības sniegšanas sacensības republikā skolēniem, ku-rās piedalījās Varavīksnes skolēni. Tām gatavo-jāmies ļoti cītīgi, skolēni nodarbības regulāri apmeklēja visu augustu. 
Jūrmalā sacensībās piedalījās labākās 13 ko-mandas. Sacensības notika ļoti pietuvinātas reāla-jām situācijām — aktieri bija attiecīgi grimēti, viņu darbība un rīcība bija neparedzama, arī tel-pa, kurā bija jāsniedz pirmā palīdzība,bija neparedzama, piemēram, dušas telpa, kur jauniete, paslīdējusi uz grīdas, gūst galvas traumu un ir bezsamaņā; garaža, kur tēvs, neuzmanīgi darbo-joties ar instrumentiem, nogriež sev pirkstu un to visu redz viņa mazais dēls; frizētava, kur kāda sieviete ir krēslā bezsamaņā (jānosaka arī iemesls tam), bet pārējās apmeklētājas ir histērijā. Jau pēc neilgas darbošanas skolnieces jutās ļoti emocio-nāli ņogurušas, tam par iemeslu biia ne tikai si-tuāciju spriedze un aktieru spēle, bet arī tas, ka žūrijas locekļi atradās visu laiku apkārt un vērtēja katra komandas locekļa darbošanos, sarunu ar cietušo, rīcību atsevišķi ar katru. 
Domāju, ka komandas sniegums bija ļoti labs, kaut arī neieguvām godalgotu vietu. Mēs ieguvām 5.vietu, par ko arī man ir milzīgs gaņdarījums. 
Paldies sakām Krāslavas Sarkanajam krustam, kas palīdzēja noorganizēt braucienu, sponsorēja komandu ar nepieciešamo materiālu; Olgai Karpovai, kas novadīja vienu nodarbību un atbildēja uz visiem neskaidrajiem jautājumiem; un vislie-lākais paldies Krāslavas Valsts ģimnāzijai, kas, pēdējā brīdī uzzinot, ka salūzis Varavīksnes autob-uss, neatteica un piedāvāja savu palīdzību. 

Dzintars PATMALNIEKS

„Ezerzeme”, N 80., 2012.gada 12.oktobris 

Skolotāja smaids – pienākums un …atklāsme 

Zelta rudens... Tūdaļ pēc atvasa-ras no Baltijas jūras atplūda ciklons un sākās stipra vētra, kas nežēlīgi norāva purpursārto lapotni no kup-lām kļavām un bērzu zelta rotu. 
.... Skolotāju diena ir svinīga un mazliet skumja — ka jau rudenī-: laiks skrien vēja spārniem, bet tam līdzi aizpalo arī gadi. Taču "Vara-vīksnes" skolā vienmēr atceras skolotājus, izglītības sistēmas ve-terānus, kuriem tiek atvēlētas goda vietas svētku zālē. Svēts ir tas cil-vēks, kurš visai savai dzīvei izvēlē-jies jaunās paaudzes audzināšanas darbu. Grūtu, taču cildenu un pa-teicīgu darbu, jo skolotājs turpina dzīvot savos audzēkņos, bet tie ir simti un tūkstoši zēnu un meiteņu, kuri pārliecinoši uzsāk patstāvīgu dzīvi. Un, mācot citus, pedagogs pats nenogurstoši mācās visu mūžu. Lūk, kāpēc profesionālās kvalifi-kācijas paaugstināšanas sertifikātu svinīgā pasniegšana izrādījās īsta-jā laikā. 
Skolā, kura prot pārsteigt, arī šo-reiz neiztika bez intrigas un preten-zijas uz novatorismu. Divkārša prezentācija uz ekrāna un stendiem— galvenā dāvana labā un mūžīgā sē-jējiem: Anatola Kauškaļa mākslas portretu izstāde. Galvenie varoņi -izglītības pasaulē plaši pazīstamās "Varavīksnes" skolas pedagogi. Tēli, raksturi, meistariski pamanī-tais noskaņojums, kuros gluži kā spogulī atainojas mūsdienu skolo-tāja tēls. 
Visa cildenā ceremonija uz sce-nārija teksta izjusto vārdu fona Andreja Jakubovska autorizpildī-jumā: "...Pat slikts laiks nevar sabo-jāt labu noskaņojumu, jo svētki ir cilvēkos. Sastapdamies ar agrāka-jām problēmām un sarūgtinājumiem, mēs nepārstājam ticēt — nākamais gads noteikti būs citāds, labāks. Neizsmeļamas optimisma rezerves atšķir skolotāju no citiem cilvēkiem. Pedagoga profesija ir radniecīga aktiera profesijai. Mūsu pienākums ir saglabāt mieru, būt labestīgiem un objektīviem. Bet savu personīgo mīļo un īsto mēs glabājam sevī, ir smaids taču ir skolotāja profesionālais pienākums, tā ir labestības mīlestības, gādības, prieka, gatavības palīdzēt zīme. Kad mēs smaidām, apkārtējā pasaule kļūst labāka; gaišā-ka... Bet, ja mums izdodas to izdarīt patiešām no sirds, tad mēs esam spē-jīgi darīt laimīgus citus cilvēkus. 
... Cik bieži mums trūkst dzīvē tā, kas spēj mūs saskatīt, uzminēt, novērtēt un ieraudzīt tādus, kādi mēs esam patiesībā. Tikai īsta māk-slinieka skatiens ar visu redzošā fo-toaparāta objektīva palīdzību spēj ieskatīties mūsu dvēselē... Mums bieži liekas, ka ārpus skolas nav dzīves. Un tikai dažreiz, kad rokās nokļūst veiksmīga fotogrāfija, mēs aizturam elpu — lūk, kādi mēs esam patiesībā... Nostājoties foto-kameras priekšā, mēs cenšamies visiem spēkiem, lai izskatītos lai-mīgi, bezrūpīgi, veiksmīgi. Ja jau fik-sēt momentu, tad to, kas nākamībā papildinās mūsu optimisma un pašpārliecinātības rezerves..." 
Samulsis un priecīgs apsveiku-mus saņēma pedagogu portretu ga-lerijas autors Anatols Kauškalis, ar kura vārdu saistīts mākslas foto-grāfijas uzplaukums Krāslavā. 
Kuplā skolotāju kompānija ne-pamanīja to, ka nebija tradicionālā koncerta: pietika vienas improvi-zācijas ar nemirstīgās dziesmas ”Nadežda” motīvu, kas līdz asa-rām aizkustināja svinību gaviļnie-ku sirdis. Pedagogiem veterāniem tika pasniegtas rozes un krizantē-mas — vesela ziedu jūra. Apmaiņa ar jaunumiem un iespaidiem noti-ka pie zviedru galda — lielu ģime-nes svētku gaisotnē. 
Aleksejs Gončarovs

„Ezerzeme”, N 80., 2012.gada 12.oktobris 

   "Varavīksnes" vidusskolas ārzemnieku saimi saskaņā ar AFS programmu papildināja itālieši Andres Nikolai, Annalisa Sala un vāciete Mareike Šulca, kurus jūs redzat fotoattēlā ko-pā ar projekta koordinētāju Jeļenu Kļimovu. Šajā mācību gadā skola piedalās arī Latvijas integrācijas programmā, kurā no-darbinātas septiņpadsmit rīdzinieku un krāslaviešu ģimenes. Trīs Varavīksnes" skolas audzēkņi jau viesojušies latviešu ģimenēs galvaspilsētā, bet rudens brīvlaikā uz mūsu pilsētu at-brauks rīdzinieki, kuri dzīvos krievu ģimenēs. 
Jaunās programmas realizēšana kļuva iespējama ar Sabiedrības integrācijas fonda atbalstu. 
Aleksejs Gončarovs

„Ezerzeme”, N 79., 2012.gada 9.oktobris 

Baltijas kauss Lietuvā 

   22. septembrī Lietuvas pilsētā Anišķos, kā lau tas pēdējos gados ir ierasts, notika otrais posms Baltijas kausam rol-lerslēpošanā, kurā startēja arī Krāslavas slēpotāji, un jāteic, ka ar diezgan labām sekmēm. Snežana Jegorčenko 3 km dis-tancē ierindojas 11. vietā, Bogdāns Kan-cevičs 6 km — 8.vietā, Ojārs Vanags šajā pašā distancē ieguva 4.vietu, un pavisam maz pietrūka, lai izcīnītu augstāku vietu. Elites grupā sievietēm uzvaru svinēja Krās-lavas sportiste Natālija Kovaļova, kura 14 km distanci veica ar rezultātu 30 min.02 sec. Viņa tika apbalvota ar "Nokia" mobilo telefonu, kausu un medaļu. 
Ilona Vanaga, Krāslavas Sporta skolas distanču slēpošanas trenere

„Ezerzeme”, N 79., 2012.gada 9.oktobris 

Latvijas labāko teicamnieku skaitā

Jau otro gadu pēc kārtas mana klasesbiedrene Laura Berga piedalās konkursā "Latvijas tei-camnieki'. Pagājušajā gadā viņa kļuva par finālisti humanitāro zinātņu grupā (latviešu va-loda, krievu valoda, literatūra, angļu valoda un vēsture) un saņēma "uzdevumi.lv" balvu. Šo-gad Laura atkal iekļuva finālā par panākumiem valodu apguvē. Viga kļuva par vienu no 15 fi-nālistiem. Pavisam bija pieteikti 543 dalīb-nieki. Apbalvošana notika Rīgā, LNT kanāla studijā, bet tās bija ne tikai vērtīgas dāvanas, bet arī finanšu palīdzība. 
Iekļūt finālā nebija vis tik viegli, kā var lik-ties. Šim nolūkam daudz jāmācās papildus. Laura gūst teicamas sekmes ne tikai huma-nitārajās zinātnēs, bet arī citos priekšmetos. Turklāt viņa aizraujas ar mūziku: spēlē klavieres, vijoli. Bet šogad sāka mācīties sakso-fona spēli. 
Katram no mums ir stimuls mācīties, piedalīties dažādos konkursos, olimpiādēs. Darbs taču nekad nevar palikt nenovērtēts. Tādiem teicamniekiem kā Laura paveras daudz dažādu iespēju, vai tas būtu konkurss, vai izzināšanas brauciens. 
Mums, Lauras klasesbiedriem, ir ļoti patīkami tāpēc, ka ar mums mācās tik gudrs, daudzpusīgs, interesants cilvēks un labs draugs. Mēs esam ļoti priecīgi par viņas sasniegumiem un no sirds ap-sveicam ar tik teicamiem panākumiem. Gribas, lai turpmāk viņa sasniegtu jaunas virsotnes un gūtu jaunas uzvaras. 
Diāna BULA VSKA, Krāslavas "Varavīksnes" vidusskolas 9.a kla-ses audzēkne

„Ezerzeme”, N 77., 2012.gada 2.oktobris 

„Visu daru es ar prieku” 

   Aizvadītajā mācību gadā „Varavīksnes” skolas 7.b klases audzēkņi kopā ar skolas mazpulka vadītāju Tamāru Sav-čenko un klases audzinātāju Valentīnu Purpišu aktīvi piedalījās biedrības 'Lat-vijas Mazpulki" projekta ar nosaukumu "Visu daru es ar prieku!" Pro-jektā bija iesaistījušies 30 mazpulki no visas Latvijas. Interesantu un iespaidiem bagātu nodarbību norise bija iespējama, pateicoties Latvijas un Šveices sadarbī-bas programmas finansiālajam atbal-stam. 
Kā notika darbs projekta realizēša-nā? Katru nedēļu bērni pulcējās, lai kopīgi apspriestu svarīgas tēmas, pie-mēram, "Kas ir pozitīva domāšana?', "Kā apģērbs ietekmē pašsajūtu?",: "Mūsu vaļasprieki un nākamā karje-ra', „Žēlsirdība mūsu dzīvē” un daudzas citas. Taču visgaidītākās bija praktis-kās nodarbības, kur bērni savām ro-kām gatavoja dažādus darinājumus: pirmo reizi dzīvē vigi strādāja ar krā-sām un apgleznoja stiklu, apguva au-dumu un sveču dekorēšanas, dekupā-žas tehniku, Holandes papīra tehniku "Airis Folding", dekorēja interjera priekšmetus, iestrādāja magnētiņus filca auduma, darināja ziedu un kon-fekšu pušķus, iededzināja ornamen-tus koka dēlīšos. Bet Ziemassvētkiem cepa smaržīgas piparkūkas un no dabas materiāla taisīja Adventes vainagus. 
Daudzas nodarbības bija veltītas ve-selīgam dzīves veidam rudens pārgā-jiens uz mežu ar aktīvām spēlēm un smaržīgu zāļu tēju, ziemas izpriecas svaigā gaisā ar ugunskuru mežā, vi-zināšanās no kalna. Tika rīkotas ru-dens un pavasara talkas. Bet maija pēdējā dienā mazpulcēni kopā ar ve-cākiem noskatījās prezentāciju par gadā paveikto darbu un sāka gatavo-ties dalībai vasaras nometnē. 
Uzreiz pēc Līgo svētkiem, 26. jūnijā, 120 projekta dalībnieki, Latgales maz-pulki pulcējās Ļaudonas vidusskolā (10 km no Madonas), lai pavadītu trīs neaizmirstamas vasaras dienas nometnē „Mazpulku pieccīņa Ļaudonā”. Pir-majā dienā visi tika sadalīti grupās, kur bija bērni no desmit dažādām skolām, un viņiem tika piedāvāti dažādi pasākumi jauna kolektīva saliedēšanā. Dalībniekiem visvairāk patika dienesta suņu demonstrējums, kuri izpildīja pat jauno mazpulcēnu komandas, un neparasto darinājumu izstāde, kurus sagatavoja bērni vienā dienā. Vēlāk līdz pašai pusnaktij bērni dejoja un līksmoja kopā ar saviem jaunajiem draugiem folkloras grupas pavadījumā. 
Otrā diena bija veltīta orientēšanās uzdevumu izpildei un ekskursijai pa Madonas novadu – Cēsvaini, Kalsnavas arborētumu, Bērzaunes trušu fermu, Oskara Kalpaka dzimteni Liepsalā… 
Bet par nometnes šīs dienas lielisko finālu kļuva grandiozais pasākums „Re, ko protu”, kur ikviens dalībnieks varēja demonstrēt savu talantu. Bērni dejoja, deklamēja pašsacerētus dzejo-ļus. Bet vēl visus patīkami pārsteidza mūsu zēni — viņi iznāca uz skatuves un piedalījās miniatūrās, dziedāja, de-joja. 
Noslēguma dienā bija pastaiga pa Plenča ezera krastu un Krustkalna rezervāta apmeklējums. Bērni nelai-da garām izdevību nofotografēties pie prezidenta Kārļa Ulmaņa iestādītā ozola. 
Savukārt no 30. jūlija līdz 3. augus-tam Dagdā notika Vislatvijas nomet-ne "Visu daru es ar prieku". Par tās dalībniekiem kļuva arī divi skolēni no Krāslavas "Varavīksnes" skolas. Stās-ta Artūrs Purpišs, skolas mazpulka "Ceļteka" dalībnieks: "Uz šo nometni mēs devāmies ar klasesbiedru Ričar-du Pobudinu. Pie Dagdas skolas ierī-kojām telšu pilsētiņu, bet vētraina dzīve tajā sākās līdz ar brīvprātīgo studentu ierašanos. Tā turpinājās piecas dienas. Šajā laikā pie mums bija daudz aizrautīgu nodarbošanos — orientēšanās, tik-šanās ar VAS "Latvijas Valsis meži" pār-stāvjiem (protams, mežā, kur bija saga-tavotas dažādas tematiskās stacijas), nakts pārgājiens uz spoku mežu, ekskursijas, zviedru vakars, angļu, dāņu, itāļu valodas stundas, konkursi, sporta sacensības, diskotēka, grāmatu svētki un vēl daudz kas cits. Ar nepacietību gaidām nākamo vasaru un nometni, kas notiks Koknesē." 
Valentīna Purpiša: "Šis projekts bi-ja patīkams notikums mūsu klases dzī-vē. Mēs no visas sirds pateicamies tiem, kuri atbalstīja mūs dažādos programmas realizēšanas posmos. Paldies Ludmi-lai Senčenkovai par projekta radīšanas ideju, Ritai Čerņenko par palīdzību tā uzrakstīšanā, Jevģēnijai Bizņai, Jevģē-nijai Sergejenko, Jrēnai Gončarovai un Agitai Gurevičai par idejām un profe-sionālo palīdzību, Krāslavas novada do-mei par transportu un autovadītājam Aleksejam Kazlauskam par atsaucību." 
Projekta pēdējais pasākums notika 14. septembrī Jēkabpilī, kur krāslavieši atkal varēja tikties ar saviem jaunajiem draugiem un atcerēties par to darbu, kas tika paveikts mācību gada laikā. 
…Daudz skolēnu mums apkārt noteikti kādā ziņā ir talantīgi, tikai to nenojauš nedz viņi paši, nedz apkārtējie. Projekts deva viņiem unikālu iespēju parādīt sevi, pašrealizēties, noticēt saviem spēkiem, papriecēties par panākumiem un demonstrēt tos citiem. Vesels mācību gads pagāja bērniem ar radošuma zīmi. Tāpēc atliek tikai novēlēt skolotājiem neizsīkstošas idejas un skolēniem radošu azartu! 
Apkopoja Marina Nipāne

„Ezerzeme”, N 75., 2012.gada 25.septembris 
Norvēģijas draugi 

   Varavīksnes vidusskolas draudzības saites ar Norvēģijas brīv-prātīgo organizāciju "Baltikums venner" radās, pateicoties pedago-ģēm Ilonai Ignatovičai un Irīnai Panfilovai. Baltijas draugi" kārtējo reizi apmeklēja skolu un atveda humānās. palīdzības parti-ju, kas vienmēr nonāk pie pareizajiem adresātiem. 
   Skolas pašdarbības dalībnieki par godu skandināvu labdariem uzdāvināja koncertu, kas ļoti patika ciemiņiem. 

„Ezerzeme”, N 67., 2012.gada 28.augusts 

Ārzemnieku atbraukšana 23.reizi 

   "Varavīksnes" skola turpina uzņemt ārzemju skolēnus saskaņā ar starptautisko AFS programmu. Šogad Vācijas un Itālijas sūtņi dzīvos krāslaviešu Pancako-vu, Gončarovu, Savicku ģimenēs, ku-riem bija organizēts seminārs. Turklāt 20 mūsu ģimenes piedalās integrācijas programmā, kad latviešu skolēnu vecāki uzņems savās mājās krievu, baltkrievu, poļu skolēnus un otrādi. 
Aleksejs GONČAROVS

„Ezerzeme”, N 47., 2012.gada 19.jūnijs

 

Divas lāses jeb Viens stāsts par divām

 

Kopš senseniem laikiem dvīņu piedzimšana tika uzskatīta par kaut ko maģisku, brīnišķīgu, pat pārdabisku. Inki dvīņus godi-nāja īpaši. Svinīgu ceremoniju laikā viņus nesa pa pilsētu īpašās nestuvēs un viņiem par godu sacerēja svinīgas himnas. Āfrikā dvīņus dēvē par "debesu dāvanu" : tiek uzskatīts, ka dvīņiem ne-ko nedrīkst atteikt, jo viņiem klausa skorpioni.

Piekrītiet, ka arī mēs raugāmies uz dvīņiem kā uz brīnumu. Dabas smaids, divi vienādi cilvēciņi lielos ratiņos vienmēr iz-raisa garāmgājēju interesi un māmiņas lepnumu...

Uz "Varavīksnes" skolu viņas atnāca pirms divpadsmit gadiem. Aleksandra un Arina Palijas. Ilgi citi mācījās atšķirt viņas. Godīgi sakot, es neesmu pārliecināts, ka iemācījās visi. Bet, lūk, dvīņumā-su vārdi liecina daudz. Arina tulkojumā no grieķu valodas ir "mie-ru mī1oša", bet Aleksandra — "cilvēku aizstāve". Arina ir patstāvīga, paļaujas tikai uz sevi. Aleksandra principiāla, mērķtie-cīga, stipra. Tā par šiem vārdiem stāsta horoskopi. Bet dzīvē...

Gan Saša, gan Arina kopš pirmās klases dejoja tautas dejas un spēlē-ja Jaungada pasakā. Pasaku varoņu "karjerā" nostaigāja grūtu ceļu no sniegpārsliņām līdz galvenajām lomām. Līdz ar pāreju pamatskolā ne tikai sekmīgi mācījās, bet arī piedalījās visos ārpusklases pasāku-

mos. Jautras meitenes, kuras bi-ja iniciatores savā klasē. Bet es personīgi iepazinos ar viņām tikai vidusskolā. Tā iznāca, ka mēs daudz strādājām kopā. Izrādījās, ka mūsu "lāsītes" ir dažādas...

Arina patiešām ir patstāvīga, sa-prātīga, apdomīgs. Turpretim Alek-sandra, ir emocionāla, eksplozīva, atklāta, principiāla, Abas spēlēja sko-las teātrī, bārstīja jokus jautro un atjautīgo klubā, abas dejoja... Daudz paspēja, nekad neatstāja novārtā mā-cības. Arina ieguva godalgotas vie-tas datorzīmējuma "Mana sapņa li-dojums" novada konkursos, Alek-sandra guva sekmes sportā. Arī aktrises viņas ir dažādas. Saša pil-nībā atdevās darbam, gatava bija piedalīties mēģinājumos cau-rām dienām, bet Arina "strādāja tikai saprāta robežās, viņai bija vēl arī citi plāni...

Ziņa par iegūto otro vietu starptautiskajā literārajā kustību konkursā "Pardubice Stream - 2012" pienāca maija beigās. Eseja par tēmu "Apsteidzot laiku" Arinas Palijas izpildījumā neatstāja vienaldzīgu starptautisko žūriju, kuras sastāvā bija pazīstami Eiropas rakstnieki un žurnālisti. Jaunajiem eiropiešiem bija ie-teikts padomāt par tehnokrātu sabiedrības tēmu, skaitļu tehnolo-ģiju, interneta virsvadības tēmu, par dzīvās saskarsmes trūkumu, par vientulību. Konkursā piedalījās jaunie rakstnieki no Čehi-jas, Bulgārijas, Rumānijas, Polijas, Dānijas, Zviedrijas un Latvijas... Priekšlikumu piedalīties Arina saņēma no angļu valodas skolo-tājas Jeļeņas Kļimovas. Izdevās. Eseja — tas domāts Arinai...

Saša... Šajā mācību gadā kopā ar Aleksandru mēs iestudējām mazu izrādi, kas skar svarīgu brīvības, attieksmes pret to, aktīvās dzīves pozīcijas tēmu. Tā sanāca, ka izrādi mēs demonstrējām tikai divas reizes — skolu teātru vadītāju seminārā un "Vara-vīksnes" skolā vecāko klašu audzēkņiem. Man ļoti žēl, ka to ne-izdevās, demonstrēt kuplākam skatītāju pulkam. Jau divus gadus skolā, manuprāt, nebija sekmīgākas aktrises. Tāpēc es ļoti noprie-cājos, kad uzzināju, ka Saša nominēta vienai no skolas Arkādija prēmijām. Un lai arī nominācija nekādi nav saistīta ar teātri, ļoti ceru, ka tieši Saša saņems šo balvu, viņa to ir pelnījusi!

Māsas Palijas šogad pabeidz skolu. Viņu nākotnes idejas arī ir  ļoti dažādas. Kādas tieši, to neteikšu, lai nenoskaustu. Ļoti gribas, lai viņām viss izdotos. Mūsu dvīņumāsas sāk pieaugušo dzīves gaitas, un skolas pasaka nākamgad notiks bez viņām... Viņas ies tālāk pa dzīvi ar atklātu, sirsnīgu un mazliet noslēpumainu smai-du. Gluži kā zinot savu lielo noslēpumu — dvīņu noslēpumu... Divas lāses, kurās tik dažādi atstarojās visas varavīksnes krāsas.

Andrejs Jakubovskis


„Ezerzeme”, N 34., 2012.gada 01.maijs

Uzvara jubilejas konkursā

Starptautiskais mūzikas skolu akordeonistu - solistu konkurss "Naujene 2ū12" šoreiz noti-ka jau desmito reizi, tajā piedalījās 72 jaunie izpildītāji no Baltkrievijas, Lietuvas, Polijas, Krievijas. Latvijas godu aizstāvēja 12 akordeo-nisti, tajā skaitā arī no Krāslavas mūzikas sko-las. Pedagoga Anatolija Livčas triju audzēkņu-ņuu — Ērika Lukaševiča, Armanda Rabkeviča un Aināra Juhnas — uzstāšanā atzīmētas ar piemiņas diplomiem.

Par piektās klases skolnieka Jevgenija Cep-liša lielisko uzstāšanos jubilejas konkursa žūri-ja piešķīra augstāko apbalvojumu — 1. pakāpes diplomu. Jaunais muzikants jau ceturto gadu piedalās prestižas akordeonistu konkursos, papildinot personīgo arhīvu ar balvām. Un dā-vanām. Naujenē Jevgenijam uzdāvināja mūs-dienīgu pulti — paliktni notīm, kā arī festivāla emblēmu (attēlā).

Aleksejs GONČAR0VS


„Ezerzeme”, N 30., 2012.gada 17.aprīlis

Nadežda

 

Par laimi, tāpat kā par mī-lestību, ir sacīts un rakstīts ļoti daudz. Vairākuma aforismu būtība ir tāda: cilvēks laimīgs tad, kad vigam izdodas dāvāt prieku apkārtējiem, kas pat-stāvīgas dzīves gaitu sākumā gadās visai reti, bet, ja izvēlē-tā profesija sakrīt ar dvēseles lidojumu, notiek brīnums.

Novada vispārizglītojošo sko-lu tautas deju kolektīvu skate neiztika bez pārsteiguma. Visi pieci "Varavīksnes" skolas de-ju kolektīvi izpelnījās atzinīgu žūrijas komisijas vērtējumu— otrās pakāpes diplomus! Intri-ga slēpjas tajā apstāklī, ka Nadeždai Adamovičai tas bija pirmais dzīvē eksāmens uz skatuves deju kolektīvu vadī-tājas lomā, bet debija bija sa-režģīta ar to, ka krievvalodīgie skolēni sacentās ar latviešiem kā līdzīgi ar līdzīgiem. Sasnieg-tais līmenis reālas integrā-cijas iepriecinošs piemērs, bez ārišķīgas politiskas tark-šķēšanas, kas pēdējā laikā jau pārāk tracina sabiedrību. Mēs visi gribam lepoties ar Latviju: plaukstošu, dziedošu, dejojošu. Tikai nevajag apzināti sanaidot tautas...

Ikvienu panākumu pamatā ir neatlaidība, un jo grūtāk, jo in-teresantāk, tagad saprot Na-dežda. Ļoti svarīgi vēl atrast savu dzīves ceļu. Un te viņai palīdzēja dzimtā Krāslavas "Varavīksnes" skola. Vai tā nav laimīga apstākļu sakritība nokļūt eksperimentālajā klasē ar padziļinātu latviešu, angļu valodas, mūzikas un deju ap-gūšanu! Kopš jaunākajām kla-sēm viga iemīlēja dejas— tautu un mūsdienu, ar sajūsmu vērojot aizrautīgo pedagoģi Irēnu Fjodorovu. Toreiz viņa pat nevarēja iedomāties, ka kļūs par viņas dzīves darba turpinātāju. Radošā stafete pārņemta ar cieņu: no piecpadsmit ko-lektīviem, pavasara skates dalībniekiem, tikai viens izpelnījās augstāko novērtējumu. Piecas otrās vietās pilnīgi pamatoti var uzskatīt par Nadeždas teicamu debiju. Skolu deju ansambļu nosaukumi – „Liesmiņa”, „Daugaviņa”, „Varavīksnīte”, "Mārīte", "Madariņa" -  ir to radī-tāju sirds siltuma sasildīti. "Ar to man ir par maz, jaunajā mācību gadā būs sestais tautas de-ju kolektīvs. Pienāks laiks, un uz skatuves iz-nāks dejotāji — vecāko klašu audzēkņi. Un skolas tradīcija turpināsies," atzīstas Nadežda. "Skolā tam ir viss nepieciešamais — tautas tēr-pi, zāle, un aizrautīgu pedagogu kolektīvs."

Nadežda apgalvo, ka sākums bijis grūts, De-jas, tāpat kā sporta nodarbības, prasa īpašu fi-zisko sagatavotību — ne visi to iztur. Un tas nav vienkāršs uzdevums aizraut meitenes, bet jo īpaši zēnus ar modernajām dejām. Te daudz kas atkarīgs no pedagoga personīgās pievilcības, ar ko Dievs dāsni apveltīja Nadeždu. Šo-brīd problēmu ar deju kolektīvu komplektāciju nav. Atbildīgais eksāmens uz skatuves tikai pielēja eļļu radošuma un aizrautības ugunī. Sa-vu audzēkņu uzstāšanos vadītāja vēroja, atro-doties aizkulisēs. Un pirmais uztraukums drīz norima: nav sliktāk par citiem! Ne jau velti tik daudz darba ieguldīts, gatavojoties skatei. Iesā-cējai deju skolotājai palīdzēja visi: kolēģi peda-gogi, direktora vietniece Eva Bojarčuka un it īpaši koncertmeistare Nadežda Tadello, kura ilgus gadus strādāja ar Irēnu Fjodorovu. Dejo-šanas kultūra "Varavīksnes" skolas audzināša-nas procesā tradicionāli ieņem sevišķu vietu. Vairākuma kultūras pasākumu rota ir tautu de-jas — krievu, latviešu, baltkrievu, ka arī moder-nās. Paaugstinās sarīkojuma deju popularitāte, bet tas jau pateicoties abu pedagogu — Nadež-das Adamovičas un Ivana Lukšas — pūliņiem. Cilvēkā visam ir jābūt skaistam... Valsis un tango valdzinās cilvēku sirdis, kamēr turpinā-sies dzīve uz planētas.

Uz jautājumu "Par ko kļūt?", kas nodarbina vecāko klašu audzēkņus, Nadežda atrada at-bildi vispiemērotākajā momentā — pirms iz-laiduma eksāmeniem. Kādu reizi direktora vietniece Eva Bojarčuka piedāvāja divpa-dsmito klašu audzēkņiem uz dienu aizvietot skolotājus un vadīt vairākas mācību stundas jaunākajās klasēs. Toreiz Nadežda saprata -tas ir mans! Sākumklašu skolotājas un deju kolektīvu vadītājas diplomu saņēma Rēzek-nes augstskolā. Viņa ne tikai pati atgriezās uz dzimto Krāslavu, bet arī atveda vīru, turklāt ne parastu, bet ar triju augstskolu diplomiem. Piecus gadus. nostrādāja par audzinātāju pirmsskolas mācību iestādē, visbeidzot viņai tika piedāvāts papildināt savas skolas peda-gogu saimi, kas sagādāja lielu prieku. Te arī noderēja perfektās valsts valodas zināšanas latviešu tautas dejas mākslas apgūšanai. No prieka darīt iemīļoto darbu sāksi ne tikai dejot, bet arī dziedāt. Aug meitiņa Saman-ta, jaunā ģimene sapņo par savu māju. Viss sā-kas ar sapņi...

Uztrauc viens: tukša kļūst Latgales nomale, šī nelaime nepagāja secen arī pilsētai Daugavas ielokā. Vairākums viņas klasesbiedru izklī-da plašajā pasaulē, taču Nadežda, pārvarējusi personīgo šaubu krīzi, nonāca pie stingras pārl-iecības, ka jādzīvo mājās. Labāk sagaidīt pār-maiņas te, kaut arī ar pieticīgu algu, nekā mazgāt traukus ārzemju bārā, 'ja tev ir augstākā izglītība.

Ģimene, iemīļotais darbs, dzimtās sienas, draugi, iespēja ceļot — vai tā nav laime? Arī ilgi gaidītais Krāslavas uzplaukums vieš labas cerības, ka pilsētniekiem ir jāatgriežas mājās. Ja valsts atdzimšanas procesi nenotiek no aug-šas, atliek tikai vienīgā iespēja cīnīties par ve-selā saprāta triumfu katrā pilsētā, ciematā. Neviens, izņemot mūs pašus, neizglābs Latga-li. Šodien kā nekad svarīgi apzināties, ka tev jākalpo dzimtajam novadam.

Ar šādu abpusēju secinājumu arī beidzās mūsu pirmā iepazīšanās. Neviļus nodomāju: tādi cilvēki spēku un gadu plaukumā arī ir Lat-vijas cerība.

Aleksejs GONČAROVS


„Ezerzeme”, N 28., 2012.gada 10.aprīlis

 Pavasara karuselis

 

Krāslavas novada tautas deju kolektīvu skates programma iekļāva trīsdesmit čet-rus spilgtus numurus! Apkopojot pavasara jaunrades eksāmena uz skatuves rezultā-tus, žūrijas komisijas priekšsēdētājs Jāzeps Ornicāns un viņa palīdzes Aina Guba un Aloīda Andžāne deva augstu novērtēju-mu svarīgā pasākuma organizētājiem no Bērnu un jauniešu centra. Atzīmēts visu skolu deju kolektīvu — no pirmās līdz divp-adsmitajai klasei — augstais sagatavotīb-as līmenis. Emocionālie pašdarbnieki un skatītāji, kuri pulcējās zālē, ar draudzīgiem aplausiem uzņēma deju ansambļu, savu radošo sāncenšu, uzstāšanos. Bija vairāk nekā 200 dalībnieku, pusotra desmita kolektīvu, taču pirmās pakāpes diplomu izpelnījās tikai viens — kolektīvs 'Rakari", vada Valda Timule. Vēl divi kolek-tīvi — "Jumis" un "Zīlēni" (Krāslavas Valsts ģimnāzija) — apbalvoti ar otrās pakāpes diplomu. Tādu pašu žūrijas vēr-tējumu izpelnījās skolu, deju ansambļi „Indra”, „Madariņa”, „Kastanīši”, „Mārīte”, "Varavīksnīte ', 'Ritenītis", „Daugavi-ņa”, "Bitītes", "Liesmiņa", kā arī Krāslavas pamatskolas 2.a un 2.b klases deju kolektīvi. Sekmīgi debitēja arī šīs skolas pirmklasnie-ki, kuri saņēma trešās pakāpes diplomu.

Radošie kolēģi sirsnīgi sveica horeo-grāfi Nadeždu Adamovicu: visi pieci "Va-ravīksnes" skolas deju kolektīvi apbalvo-ti ar otrās pakāpes diplomiem.

 Aleksejs GONČAROVS


  „Ezerzeme”, N 25., 2012.gada 27.marts

 

Natālijai Kovaļovai dubulta uzvara Latvijas čempionātā distanču slēpošānā

 

Distanču slēpotājiem galvenie starti jau ir aizvadī­ti. Kopumā šī sezona ir izdevusies un nu ir laiks ap­kopot rezultātus.

Februāra beigās Priekuļos tika aizvadīts Latvijas čempionāta otrais posms. Šajā posmā vislabāk vei­cās Kristīnei Liepiņai, kurā savā vecuma grupā (S-18) izcīnīja divas sudraba medaļas. Natālija Kovaļova sieviešu grupā 5 km distancē ieguva trešo vietu. Savukārt Olga Kovaļova S-18 grupā abās distancēs palika ceturtajā vietā, Ojārs Vanags 7,5 km distancē un Aļona Kubanova 2,5 km distancē arī ierindojās uzreiz aiz godalgotā trijnieka — ceturtajā vietā. 10.-11. martā Madonā pavasarīgajos laika apstākļos norisinājās Latvijas čempionāta trešais posms dis­tanču slēpošanā. Pirmajā sacensību dienā dalībnieki sacentās sprintā, bet otrajā — garajās distancēs. Abas disciplīnas notika slidsolī. Sprinta distancē Natālija Kovaļova izcīnīja zelta medaļu un Latvijas čempiones titulu sieviešu elites grupā. Šajā disciplī­nā arī Olga Kovaļova uzrādīja teicamu rezultātu un ieguva sudraba medaļu. Nākamajā sacensību dienā Natālija atkal pierādīja savu pārākumu arī 10 km distancē un kļuva par Latvijas čempioni. Šajā pašā distancē Olga Kovaļova savā vecuma grupā (S-18) izcīnīja otro vietu un Ojārs Vanags 10 km distancē V-16 grupā ieguva bronzas medaļu. Bogdans Kancevičs (V-14) abās dienās ierindojas augstajā cetur­tajā vietā, un no bronzas medaļas 7,5 km distancē viņu šķīra tikai trīs sekundes.

Ziemas sezona ir beigusies, tagad ir laiks aktīvai atpūtai, un pavisam drīz slēpotājiem vajadzēs gata­voties jaunai sezonai, ar daudziem atbildīgiem star­tiem.

Ilona VANAGAdistanču slēpošanas trenere


„Ezerzeme”, N 2., 2012.gada 06.janvāris

JAK turpina spēlēt…

       Jautro un atjautīgo klubs mūsu pilsētā dzīvo un darbojas pusotra desmita gadu, bet tā pieraksta vieta ir visiem zināma — "Varavīksnes" skola. Un pēc tradīcijas finālspēle notiek kultūras nama zālē, kur tiešām brīvu vietu absolūti nav.

      Vadītājs (viņš arī galvenais režisors) Andrejs Jakubovskis atklāja aizkulišu lielāko noslēpumu. Jaungada šovam vecāku ko­manda sāk gatavoties mēnesi ie­priekš, skolēni (šoreiz tie bija divpadsmito klašu audzēkņi) nedē­ļu iepriekš, bet sesiju norūdītajiem studentiem pietiek ar trim dienām. Kas nekādi neietekmēja izrādes kvalitāti — asprātības bira kā no pārpilnības raga. "Bērni" demon­strēja tādas atklāsmes, ka reizēm pat nedaudz samulsināja savus "senčus", bet par studentiem ne­maz nav ko runāt...

      Tiesnešiem finālspēle tiek atvēlē­ta komentētāju loma, taču, manu­prāt, vecāku komanda (četrpadsmit tēti un māmiņas!) ar augstāko orga­nizētību paspīdēja jau pirmajā svei­cienu konkursā. Videokonkursā skolēni izvēlējās vissarežģītāko ce­ļu — savu režiju un skolas dzīves tēmu, par ko arī izpelnījās aplausu vētru. Bet noslēguma frīstails bija raibs un trokšņains — kā Jaungada konfeti, tāpēc zālē bez mitas skanē­ja smiekli. Jūsmas pilnu kaislību varā tiesne­ši sacentās daiļrunībā, bija gana arī sponsoru bal­vu.Humors, satīra un atjautība padara skaistāku mūsu dzīvi, kas ir likstu pilna. Un kā lai nepiekrīt F. Dostojevskim, kurš teica: ja cilvēks labi sme­jas, tad tas ir labs cilvēks.

Aleksejs GONČĀROVS

„Ezerzeme”, N 1., 2012.gada 03.janvāris

Jaungada brīnums

 Krāslavas, Dagdas un Aglonas no­vada Sarkanā Krusta komiteja organi­zēja trīs labdarības eglītes "Varavīk­snes" skolā. Šī skola sen pazīstama ar skaistām izrādēm — aizraujošiem ce­ļojumiem pasaku pasaulē, kur labais vienmēr uzvar ļauno. Šogad grandio­zajā karnevālā piedalījās 130 aktieru! Un kā allaž katra jauna izrāde neatkār­to iepriekšējā gada pasākumu, kas arī vilina bērnus no tuvām un tālām biju­šā Krāslavas rajona malām. Labāku Ziemassvētku dāvanu arī neizdomāsi, bet, lai uzņemtu visus interesentus, nācās sniegt deviņas izrādes.

Kas sakāms par LSK labdarības ak­cijām pie eglītes "Varavīksnes" skolā, tad pirmie svētki tika organizēti maza­jiem krāslaviešiem, pēc gada pievie­nojās Dagda, bet tagad, lūk, ieradās bērni no Aglonas novada maznodroši­nātām ģimenēm. Pavisam Ziemass­vētku vecītis pasniedza 425 dāvanas, par ko liels paldies mūsu sponsoriem — partneriem no Norvēģijas Sarkanā Krusta. Bet transportu braucieniem uz Ziemassvētku pasakas pilsētu iedalīja pašvaldības. Lūk, tā arī dzimst Jaun­gada brīnumi.

Aleksejs GONČAROVS

Comments