Par mums raksta‎ > ‎

2015

„Krāslavas Vēstis”, N 20., 2015.gada 18.decembris


VESELĪBAS NEDĒĻA VARAVĪKSNES VIDUSSKOLĀ
Pēdējā laikā arvien biežāk nāk klajā raksti par izmaiņām izglītības sistēmā. Mūsdienu skolnieki saņem daudz infor-mācijas, taču ne vienmēr prot pielietot iegūtās zināšanas praksē, jo viņiem trūkst tādu prasmju un arī iespēju. 
Krāslavas Varavīksnes vidusskolā šo problēmu mēģina atrisināt ar ār-pusklases pasākumu palīdzību. 
Pirmajā decembra nedēļā pēc vecāko klašu audzēkņu iniciatīvas skolā tiek organizēta tradicionālā Veselības nedēļa. Bioloģijas stun-dās skolēni iegūst vispusīgas zinā-šanas, bet daudzpusīgi pasākumi dod iespēju izmantot tās aktivitātēs ar jaunāko klašu audzēkņiem. 
1. decembrī tiek atzīmēta Pa-saules AIDS diena, pieminot HIV/AIDS slimniekus un upurus un pievēršot uzmanību dažādām ar šo slimību saistītām problēmām, tāpēc visi 5.-12. klašu skolēni nēsāja sar-kanas lentītes, jo tās simbolizē cerību uz to, ka kādreiz zinātnieki at-klās zāles pret šo slimību, aktualizē toleranci, tāpēc ka mums līdzās var atrasties slims cilvēks, kā arī atgādi-na par veselīgu dzīvesveidu. 
HIV infekcijas izplatība u aktuāla problēma jauniešu veselības jomā gan visā pasaulē, gan Latvijā. Mūsu valstī ik gadu ar HIV vīrusu inficē-jas 300 jaunieši un 130 tiek noteikta diagnoze – AIDS! Vai tas ir daudz vai maz? Šķiet, ka par šo slimību ir zināms jau pilnīgi viss un ka tā mūs neskars. Taču, kā parādīja sociologu veiktie pētījumi, tikai 24 '/r skolēnu var identificēt visus riska faktorus, kas ir saistīti ar HIV infekciju. Pē-dējo gadu laikā galvenais inficēša-nas cēlonis Latvijā ir nesterilu šļirču izmantošana narkomānu vidū, kā arī heteroseksuāli kontakti ar inficē-tiem partneriem. 
Pirmais solis uz atkarību, kuru var spert skolēni, tā ir smēķēšana. Statistika rāda, ka 50/a pusaudžu, zinot par tabakas izstrādājumu kai-tīgumu, tik un tā uzsāk smēķēšanu. Cēloņi arī ir zināmi - zems pašvērtējums, draugu kompānija, vēlēšanās izmēģināt kaut ko jaunu, bet galvenais — ģimenes tradīcijas (ja ģimenē kaut viens no vecākiem smēķē, tad nekādas lekcijas par tabakas izstrādājumu kaitīgumu nelīdzēs). 
Tādos gadījumos pedagogiem palīdz vidusskolēni, kuriem ir autoritāte jaunāko klašu skolnieku vidū. Būdama bioloģijas skolotāja un direktores vietniece audzināšanas darbā, es lepojos ar to, ka jaunieši no 10.-11. klasēm, kuri paši nesmēķē, organizēja skolā tādas interesantas un izglītojošas akcijas kā „Nesmēķējošā klase" un,3īīainu cigareti pret konfekti". 
Galvenie Veselības nedēļas organizatori — 12. klašu skolēni, jo visnopietnāko pasākumu rīkošana bija viņu pārziņā. 12.a klase organizēja interaktīvu spēli 7. un 8. klašu audzēkņiem – „Mācāmies teikt NĒ”. Spēles dalībnieki saņēma no organizatoriem uzskatāmu un pārliecinošu informāciju par smēķēšanas, alkohola un narkotiku ietekmi uz organismu, komandām tika piedāvāts analizēt sadzīves situācijas, kas ir saistītas ar pirmo piedāvājumu uzpīpēt, iedzert alkoholu vai izmēģināt narkotikas. Dalībniekiem vajadzēja sacerēt piedāvātā dialoga finālu, bet pēc tam izspēlēt situāciju, kas beigtos ar kategorisku atteikumu no kaitīgajām vielām. 
Bet visjaunākajiem skolas audzēkņiem 12.b klases skolēni sagatavoja uzvedumu „Par zēnu Vovu, viņa vecmāmiņu un veselīgu dzīvesveidu” (režisors A. Jakubovskis). 
4. decembrī skolas aktu zālē skanēja jautra un uzmundrinošs mūzika, bet 12. klašu skolēni parādīja, kā veikt rīta rosmi, palīdzēja apgūt ritmiskas dejas soļus un parunāja ar pasākuma dalībniekiem par veselīgu uzturu. 
Liels paldies 5.a un 6.a klases vecāku komitejām, kas iepazinās ar skolas ēdnīcas ēdienkarti un vēroja, kā 5.-6. klašu skolnieki, kuri ignorē bezmaksas pusdienas skolā, lielajā starpbrīdī pērk veikalā „Beta” produktus ar „E" vielām un garšas pastiprinātājiem. Vecāku komiteju pārstāvji uzstājās skolas vecāku sapulcē, bet pēc tam klases vecāku sapulcēs tika apspriesti jautājumi par veselīgu uzturu ģimenē. 
Nepalika malā arī skolas pašpārvalde, skolēnu parlaments organizēja 10. klases skolēniem spēli „3V" (Valsts. Vide. Veselība.). Tīra vide, veselīga nācija, spēcīga valsts — šīs spēles ideja ir saprotama ikvienam. 
Krāslavas Varavīksnes vidusskolas Veselības nedēļas pasākumu organizatori un dalībnieki izsaka sirsnīgu pateicību Latvijas Sarkanā Krusta Krāslavas komitejas nodaļai, kas atbalstīja visas aktivitātes. 
Jeva Bojarčuka, Krāslavas Varavīksnes vidusskolas bioloģijas skolotāja

„Krāslavas Vēstis”, N 19., 2015.gada 27.novembris 

Karjera Latvijā? Karjera Latvijā! 
Krāslavas Varavīksnes vidusskolā notika kon-ference 10.-12. klašu audzēkņiem „Karjera Lat-vijā? Karjera Latvijā!". Profesijas izvēle ir ļoti nopietna lieta. Īpaši mūsdienās, jo ir vairāki faktori, kas apgrūtina šo izvēli: visi vēlas labu algu, profesiju daudzveidība, pieaugušo ietei-kumi, ģimenes tradīcijas un iespējas. 
Tika nolemts, ka konkrēts cilvēks, kurš pārstāv kādu profesiju un, iespējams, jau panācis zināmus rezultātus, ir labākais piemērs jauniešiem. 
Konferencē piedalījās: Tatjana Kozačuka (Krāslavas novada TIC vadītāja), Jevgēnijs Losāns (SIA „Incor" di-rektors), Rolands Moisejevs (DU Dzīvības zinātņu un teh-noloģiju institūta pētnieks), Egīls Japiņš (LU ekonomikas fakultātes students, „Draugiemgroup" „Greynut" projekta vadītājs) un Aigars Kučiks (Baltkrievijas Lauksamniecības akadēmijas students, zivkopis). 
Katram viesim tika uzdoti vieni un tie paši jautājumi, bet viņu atbildes bija dažādas un atšķirīgas. Tas ir saprotams, jo atšķiras viņu vecums, ģimenes stāvoklis, intereses, pro-fesija, kas jau ir iegūta vai tiek iegūta, kā arī dzīves pieredze. Taču bija arī vienādi viedokļi. Pirmkārt, profesionālā izglītība ir obligāta. Cilvēkam, kuram ir profesija, darbu atrast vienkāršāk. Otrkārt, liela alga karjeras sākumā nevar būt par galveno mērķi. Lēnāk brauksi — tālāk tiksi! Treškārt, ja gribi gūt panākumus — pilnveidojies, attīsties, mainies! Ceturtkārt, jāmācās valodas! Jo vairāk, jo labāk! Piektkārt, laba karjera Latvijā ir realitāte. 
Vēlos piebilst, ka visi uzaicinātie konferences dalībnieki ir krāslavieši, šeit viņi ir mācījušies un ieguvuši vidējo izglītību, stādā Krāslavā vai Latgalē, apgūst profesiju un nākotnē plāno savu karjeru veidot Krāslavā. 
Prieks par to, ka patiesībā mums ir kolosāla jaunatne, tikai dažreiz pieaugušajiem jāpalīdz, jāiedrošina jaunieši, lai viņi justos vajadzīgi un gaidīti savā dzimtajā pilsētā un novadā. 
Varēja secināt, ka konference notika īstajā laikā un vietā, jo klausītāji izrādīja neviltotu, īstu interesi. 10.-12, klašu skolēni saka paldies visiem par to, ka darba dienā viesi atrada iespēju, lai tiktos ar jauniešiem. 
Ija Karole, skolas psiholoģe

„Krāslavas Vēstis”, N 8., 2015.gada 30.aprīlis 
Par tīru vidi kopš bērna kājas! 
Krāslavas Varavīksnes vidusskola rīkoja Zemes nedēļas pasākumus, kuros aktīvi piedalījās visu klašu bērni un jaunieši. 
Zemes nedēļa nav nejauši izvēlēts pasākums, jau agrāk skolā daudz darīts ekoloģiskajā jomā, aktivitātes saistās ar nelieliem projektiem, kurus realizē vecāko klašu audzēkņi. Viens no tādiem ir „Mēs par dzīvi”, kurā bērni iztei-ca savu negatīvo attieksmi pret narkotikām, alkoholu un smēķēšanu. Tika rīkots arī konkurss „Nesmēķējošā klase”, kad paši skolēni aptaujāja savus vienaudžus un saņēma godīgas atbildes uz jautājumiem. Skolā populāra prakse ir, kad vidusskolas klašu skolēni uzstājas vecāku sapulcēs par dažā-dām aktuālām tēmām. Neskatoties uz talku un citām aktivitātēm, desmitās klases realizē savu tēmu „Tīra vide - tīra dvēsele!" Viņi sameklē un uzkopj kādu stūrīti Krāslavā, kas netiek aptverts citās pilsētas uzkopšanas aktivitā-tēs. Turpināt labo darbu uzskaitījumu var ilgi, un Zemes nedēļa ir savulaik iesākto dažādo aktualitāšu turpinājums. 
Pasākuma iniciators ir skolas parlaments. Zemes nedēļa sākās ar svinīgu pasākumu skolas vestibilā kur ir apskatāma interesantām idejām bagāta bēr-nu veidota izstāde „Otrā dzīve!". Iespēju dzīvot otru dzīvi darbmācības, vizuālās mākslas un bioloģijas skolotāju vadībā bērni ir iedevuši ne tikai PET pudelēm vai olu iepakojumam, bet arī vecajiem reklāmas materiāliem, izvei-dojot gan rotājumus, gan kolāžas, kuras darināja sākumskolas audzēkņi. 
Atklāšanas pasākuma katrs klases pārstāvis saņēma nedēļas darba plānu un katra klase - savu uzdevumu atbilstoši interesēm, vecumam un saviem spēkiem. Pāris lietas visiem kopīgas. Pirmā — nedēļas akcija, ekoloģija sā-kas tavā pagalmā!". Tajā piedalījās visi, kas šīs nedēļas laikā sakopa savas mājas pagalmu, uzkopa kāpņu telpu, apkopa pagalmā vai pie mājas kokus, sakārtoja kādu citu vietiņu, to nobildēja un fotogrāfijas nogādāja skolotājai, pēc tam tās tika izvietotas skolas mājas lapas Labo darbu vācelītē. Turklāt tie, kas vēlējās, varēja uzrakstīt par padarītajiem darbiem skolas Labo dar-bu grāmatā. Otrā lieta — visiem bija dota iespēja piedalīties fotokonkursā „Mūsu planētas sūdzību grāmata”. Konkursā aicināja piedalīties tos, kuri zina kādu nesakoptu vietu Krāslavā vai Krāslavas novadā, tā bija jānofotografē un bildes jānosūta skolotājai. Konkursa rīkotāji cer, ja būs tādas vietas, tās varēs nopublicēt vietējos masu medijos, un varbūt cilvēki apdo-māsies un vairs nedarīs pāri videi, kurā paši dzīvo. 
Tālāk darbs ritēja grupās. 1.— 4. klašu skolēni parūpējās par sava kabineta apzaļumošanas kvalitāti, mazgāja un tīrīja puķēs, bet viņu darbu novērtēja un labākos apbalvoja skolas parlaments. Skolas pagalmā 1.-4. klašu skolēni ar krītiņiem uz asfalta radīja zīmējumu „Mūsu pasaule”. 
5.-8. klašu darbībā vairāk valdīja zinātniskuma un eksperimenta gars. 5. klašu skolēni piedalīsies eksperimentā „Gaiss" bioloģijas kabinetā. Savu-kārt 8.a un 8.b klašu skolēni ķīmijas skolotājas vadībā piedalījās eksperi-mentā „Cik tīrs un kvalitatīvs ir Krāslavas ūdens?". Mūsdienās būs grūti atrast kādu, kurš nezina ūdens formulu vēl krietni pirms tā, kā skolā sācis apmeklēt ķīmijas stundas - H20. Taču, cik visā sabiedrībā ir tādu, kuri apzinās, ka ūdens ir planētas galvenais brīnums un noslēpums, galvenais dzīvības rašanās avots. Cik mēs esam saudzīgi pret ūdeni, vai taupām to? Atbilde visdrīzāk ir nē, un iemesls ir tajā, ka 3/4 planētas virsmas sedz ūdens. Taču ir arī citi skaitļi, kuri mudina mūs mainīties. Tikai 2,5 % no lielās ma-sas ir dzeramais ūdens. Aptuveni 700 miljoni cilvēku, kas dzīvo 43 valstīs, ūdens trūkuma dēļ ir apdraudēti. Eksperti ir paziņojuši, ka šis skaits 2025. gadā pieaugs līdz 3 miljardiem. Skolēni izpētīja divus ūdens paraugus no vietām pilsētā. 
6. klašu skolēni piedalās erudīcijas spēlē „Vai tu pazīsti Latvijas dabu?". Uz spēli, „Iepazīsti vidi!” tika aicinātas 9.c un 10.a klase. 10.b un 11.b klases audzēkņi tikās ar priesteriem par tēmu „Tīra vide — tīra dvēsele!". Var sacīt, ka daba un dvēsele ir sasvstarpēji saistītas, ja ieved kartību dvēselē, tad arī citur nebūs grūti to uzturēt. 
Vairākas klases devās brīvā dabā, lai uzkoptu skolas puķu dobes, mežu, Holokausta upuru pieminekļa teritoriju un citas vietas pilsētā. Pirmskolas grupa izveidoja mini dabas stūrīti. 
Zemes nedēļa noslēdzās ar paveiktā darba prezentācijām un skolēnu apbalvošanu par paveikto. 
Juris Roga

„Krāslavas Vēstis”, N 1., 2015.gada 16.janvāris 

Varavīksnes vidusskola iepriecina gan krāslaviešus, gan mūsu pilsētas viesus 

Tradicionālais Jaungada uzvedums, ko sa-gatavoja Varavīksnes vidusskolas kolektīvs, kārtējo reizi iepriecināja gan krāslaviešus, gan mūsu pilsētas viesus. 
Pirms Jaunā gada tika organizētas 9 izrā-des, kurās piedaljīās110 jaunie mākslinieki. Jaungada pasaku noskatījās ap 2 tūkstošiem skolotāju. 
Paldies galvenajiem organizatoriem — An-želai Semjonovai, Andrejam Jakubovskim, Jevgēņijai Bizņai un Nadeždai Tadello. 

                                                                                ZIEMASSVĒTKU LASĪJUMI 

14.janvārī Vecā Jaunā gada dienā, Krāslavas Varavīksnes vidusskolā notika pasākums „Ziemassvētku lasījumi". Skolā jau vairākus gadus ir tradīcija - sanākot kopā, klausīties Ziemassvētku stāstus, ko uzrakstīja skolēni. Šajā pasākuma piedalās cienījamie viesi - kristīgo konfesiju pārstāvji. 
Elvīra Škutāne

„Ezerzeme”, N 99., 2015.gada 29.decembris 

Latvijas baltkrievi. Pagātne un tagadne 
Mūsu tuvinieku atmiņas ir cieši saistītas ar mūsu ģimenes, pilsētas un valsts vēsturi. Ar šiem vārdiem sākas Krāslavas Varavīksnes vidusskolas 12. klases skolnieces Jeļenas Ozer-skas pētnieciskais darbs. To at-zina par vienu no labākajiem 27 citu pētniecisko darbu vidū, kuri tika sūtīti uz konkursu „Latvijas Baltkrievi. Pagātne un tagadne”. 
Konkursa iniciatore un ie-dvesmotāja ir Jeļena Lazareva, Latvijas Baltkrievu savienības valdes locekle, Rīgas Baltkrievu biedrības "Prameņ" priekšsēdētāja. Šogad konkurss tika or-ganizēts jau otro reizi. Pētījumi konkursa ietvaros bija saistīti ar baltkrievu valodu, kultūru un tradīcijām, kuras nodod no pa-audzes paaudzē. Darbus varēja rakstīt baltkrievu, krievu un lat-viešu valodā. 
12. klases skolniece Jeļena skolotājas - konsultantes Jekate-rinas Aleksejevas vadībā veica nopietnu pētījumu un izstrādāja darbu "Vārds par Eduardu Cin-geli jeb Laikus neizvēlas". 
Lūk, ko pastāstīja darba au-tore: "Mana māte, Olga Ozerska (Kuzminska), bieži atceras to laiku, kad viņa mācījās Indras vidusskolā. Ar īpašu siltumu viņa stāsta par saviem skolo-tājiem. Uz ilgāku laiku manā atmiņā palika viņas stāstī-jums par darbmācības skolo-tāju Eduardu Cingeli: "Manos skolas gados bija brīnišķīgs skolotājs Eduards Cingelis. Viņš pasniedza darbmācības stundas zēniem. Pēc manu klasesbiedru vārdiem, tas bija Skolotājs no Dieva. Viņš visu sevi atdevis bērniem. Pat starpbrīžos ap viņu drūzmē-jās dažāda vecuma zēni. Ed-uards Cingelis varēja ieinte-resēt pat visnepaklausīgākos skolēnus. Viņš visu darīja no sirds un dvēseles. Skolotājs brauca uz Indru no Krāsla-vas, un nebija nevienas die-nas, lai viņš nokavētu. 
Viņš bija ļoti labsirdīgs un atbildīgs cilvēks un sko-lotājai" Pēc tam manās rokās nejauši nokļuva Alekseja Gon-čarova raksts "Ceļš uz brīvību, mokošs un ilgs", kas bija publi-cēts rajona avīzē "Ezerzeme", un es nolēmu uzzināt vairāk par šī lieliskā cilvēka biogrāfiju." 
Pakāpeniski tapa izcils pētnieciskais darbs, par kuru tā autore saņēma Baltkrievijas Republikas Kultūras ministrijas Nacionālo kultūru republikānis-kā centra diplomu. Apsveicam! 
Natālija ZDANO VS KA

„Ezerzeme”, N 99., 2015.gada 29.decembris 

Ritas Andrejevas Ziemassvētku koncerts
Ir daudz svētku- valsts, pilsētas, ģimenes, personīgie. Tuvojas gada beigas, un bērni jau pierunājuši pilnas ausis par to, cik ļoti viņi gaida Jaungada pasaku Varavīksnes vidusskolā, jo vi-ņiem tāpat kā, manuprāt, lielākajai daļai mūsu novada jaunāko iedzīvotāju, tieši tie ir gada visgaidītākie svētki. Tur viņi izjūt īstu Jaungada atmosfēru, tur viņi iegūst pozitīvas emocijas vi-sam nākamajam gadam. 
Es savukārt jau vairākus gadus ar tikpat lielu nepacietību gaidu tradicionālo Ritas Andrejevas Ziemassvētku koncertu. Tie ir īsti svētki (citādi arī nenosauksi), kuri patiešām uzlādē cilvēkus ar pozitīvu enerģiju un gaišām - emocijām. Apmeklējot šo koncertu, vienmēr izjūtu veselu spektru -dažādu emociju un sajūtu — prieku, saviļņojumu, pārdomas, reizēm arī skumjas, aizkustinājuma trīsas pa visu ķermeni, dzirdot šo skaisto mūziku, nav iespējams noturēt asaras, klausoties sirs-nīgās dziesmas... 
Laiks skrien vēja spārniem, dziedošie vidusskolēni pabeidz skolu, taču izaug jauni dziedā-tāji, tikpat talantīgi un spilgti. Ja pagājušajā gadā skatītāji ar vēt-rainām ovācijām sagaidīja gru-pu "Lielais starpbrīdis", tad šo-gad viņu vietu ieņēma kolektīvs "Skolas kvartāls". Pērn koncerta laikā skatītāji notrauca asaras, klausoties dziesmu "Atkusnis" Ritas Zaikovskas izpildījumā, bet tagad uz skatuves viņu no-mainīja jaunākā māsa Ērika ar tādām pašām liriskām dzies-mām, kuras iekļūst sirds dzi-ļumos. Jau vairākus gadus ar savu brīnišķīgo balsi mūs prie-cē Samanta Miglāne, tagadējā divpadsmitās klases skolniece, kurai diemžēl tas bija pēdējais Ziemassvētku koncerts šajā skolā. Pēdējo reizi uz skatuves, ko rotā Jaungada dekorācijas, iznāca arī Edgars Šilvāns, kurš dzied kopā ar skolotāju Ritu no 1. klases. Uzstājās jau-ni dueti un trio, ansambļi un kori Ritas Andrejevas vadībā - un visus skatītāji pavadīja no skatuves ar vētrainiem aplausiem. 
Īpaši svētku viesi bija uzaicinātie skolotāji se-niori. Neviens no viņiem nepalika šajā dienā bez uzmanības. Kaut gan Sa-lavecis vēl nepaspēja -viņiem pasniedza viņa palīdze Feja. Par godu dārgajiem viesiem savas aiz-raujošās dziesmas spāņu valodā izpildīja arī Viktors Bernāns, kas lika dažiem no klātesošajiem laisties dejas solī. 
Koncerta noslēgumā daudzus pateicības vārdus cits citam veltīja tie, kuri uzstājās, - skatītāji, skolotāji un skolnieki, draugi, paziņas un kolēģi. Un jau šī gada pasākuma dienā tika noteikts nākamās Ziemassvētku tikšanās datums - 2016. gada 16. decembrī! Sākam skaitīt dienas... 
Natālija ZDANOVSKA

„Ezerzeme”, N 89., 2015.gada 20.novembris 

Lielisks kopīga darba rezultāts
1935. gadā Latvijas skolās tika organizēta akcija "Draudzīgais aicinājums", kuras ietvaros ikviens varēja atcerēties par savu skolu un uzdāvināt tai grāmatas vai arī ziedot līdzekļus. Ak-cijas "Draudzīgai aicinājums'* pamatlicējs ir bijušais Latvijas valsts prezidents Kārlis Ulmanis, kurš savā vārda dienā bēr-nības skolai uzdāvināja grāmatas un lūdza, lai arī citi atceras par savām izglītības iestādēm. Šo ideju atbalsta un popularizē Draudzīgā aicinājuma fonds. 
1994. gadā šo ideju atjauno-ja Cēsu Valsts ģimnāzija. Katru gadu akcijas ietvaros tiek no-teikts Latvijas skolu reitings. Šī pasākuma mērķis — izcelt labākās skolas, kas realizē vidējās izglītī-bas programmu, pēc centralizēto eksāmenu rezultātiem. Rādītāju noteikšanā tiek izmantoti viena mācību gada rezultāti, kas atro-dami Izglītības un kultūras minis-trijas Valsts izglītības un satura centrā. Tiek vērtēti sekojoši mācī-bu priekšmeti — latviešu un angļu valodas, matemātika, vēsture un dabaszinības (bioloģija, fizika, ķīmija). 
Apskatot reitingu par pagājušo mācību gadu, nevarēju nepamanīt, ka dabaszinību loma pilsētas skolu vidū otro vietu ir ieguvusi Krāslavas Varavīksnes vidusskola. Ja apskata visu reitingu, ņemot vērā visas 4 nominācijas (ģimnāzijas, pilsētu vidusskolas, lauku vidusskolas un speciālās skolas), tad Varavīksnes vidusskola ierindojas 4. vietā starp vairāk nekā 60 mācību iestādēm. "Varavīksni" apsteigušas tikai divas Rīgas skolas un Daugavpils krievu licejs. Turklāt mūsu skola šo pozīciju nezaudē jau otro gadu pēc kārtas. 
Pateicoties kam tiek sasniegti šādi rezultāti? Pirmkārt, tā, protams, ir pašu skolēnu vēlme mācīties un tiekšanās pēc zināšanām. Redzot skolēnu acīs degsmi un ieinteresētību par mācību priekšmetu, viņiem vienmēr labprāt nāks palīgā skolotāji, kas mūsu mazajā pilsētā vienlaicīgi ir gan konsultanti, gan pasniedzēji, gan audzinātāji, kaut kādā ziņā viņi pat aizstāj vecākus. Pat ar vislielāko interesi skolēnam nav, kur citur doties, tikai pie skolotāja. Mūsu pilsētā nav universitāšu un zinātnisku iestāžu, kur varētu konsultēties. Viss ir atkarīgs tikai no pašiem skolēniem un skolotājiem, kuri ir vienmēr gatavi palīdzēt. Apciemojot bioloģijas skolotāju Jevu Bojarčuku, biju pārsteigta, kad mūsu tikšanās laikā kabinetā ienāca vecāko klašu skolnieces, lai vienotos par konsultāciju brīvdienā. Skolēni nepārtraukti strādā, sākot ar pirmo klasi, kad raksta savus pirmos zinātniski pētnieciskos darbus, un beidzot ar vecākajām klasēm, kad piedalās olimpiādēs un kārto eksāmenus, tiem gatavojoties kopā ar saviem skolotājiem gan vakaros, gan brīvdienās un svētku dienās. 
Visi skolēni, kuri pagājušajā mācību gadā kārtoja eksāmenu bioloģijā vai ķīmijā, turpina studēt šajā nozarē. Rita Zaikovska, Vladislavs Makovskis un Darja Stankeviča mācās Rīgas Stradiņu Universitātē par ārstiem, Diāna Bergmane studē Daugavpils Universitātē fizioterapiju. Agrāk absolvējušās meitenes Arīna Trubača un Ņina Ivanova arī ir saistījušas savu dzīvi ar medicīnu, bet Alīna Abramova un Polina Karole ar farmakoloģiju. Aigars Kučiks strādā "Agva Sīrstern" un vienlaicīgi studē. Skolā viņam ļoti patika bioloģija, tagad ar mirdzošām acīm stāsta par savu darbu, kur seko līdzi ūdens kvalitātei zivju audzēšanai. Četras citas absolventes strādā Daugavpils Universitātes ģenētikas laboratorijā, bet Rolands Moisejs ir vadošais ēžu speciālists Latvijā. Nav iespējams nosaukt visus vārdus, bet viņi visi ir "Varavīksnes" skolas lepnums, viņos skolotāji ir ieguldījuši daļiņu sevis. 
Arī audzēkņi nepaliek pateicību parādā. Absolventu tikšanās reizēs viņi nebeidz apmainīties ar pateicībām un slavas vārdiem. 
Lūk, ko saka "Varavīksnes" pagājušā gada labākā absolvente Rita Zaikovska: „Es lepojos ar to, ka esmu mācījusies Varavīksnes vidusskolā. Tagad, kontaktējoties ar studentiem no dažādām Latvijas skolām, saprotu, cik ļoti mūsu skolotāji ir ieinteresēti mūsu izglītošanā. Arī agrāk es cienīju mūsu skolotāju darbu, bet tagad, kad vēl tikai pamazām pierodu pie jaunajiem pasniedzējiem, es ilgojos pēc mūsu skolotājiem. Mums teica, ka ar mums tā neviens "neauklēsies", tā arī ir. Principā tagad ir pilnīgi cita sistēma: visiem materiāliem ir jābūt sagatavotiem, lekciju laikā uzreiz rakstam pārbaudes darbu vai arī veicam laboratorijas darbu. Esmu loti pateicīga skolotājiem par to, ka viņi man ir devuši labas pamatzināšanas. Ja nebūtu viņu ieguldītā darba un pacietības, kā arī prasīguma, nav zināms, vai es tagad mācītos tur, kur mācos. Domāju, ka es skolu vienmēr atcerēšos ar smaidu un, protams, par to liels paldies mūsu skolas skolotājiem, kuri, manuprāt, savu skolēnu labā dara visu iespējamo. Paldies!” 
Natālija ZDANOVSKA

„Ezerzeme”, N 80., 2015.gada 20.oktobris 

Atkārto! 
Droši vien daudzi mūsu lasī-tāji savu televizoru ekrānos kaut reizi vēroja slaveno šovu „Atkār-to”. Taču diez vai kaut kam izde-vās apmeklēt šī raidījuma filmē-šanu. Ceļš ir tāls, biļetes dārgas, tas prasīs diezgan daudz laika... Taču izrādās, ka nemaz nav ob-ligāti doties tālā ceļā, jo šis šovs jau otro gadu tiek rīkots Krāslavas Varavīksnes vidusskolā! 
...Skolas aktu zāle bija pilna — aizņemtas gan visas sēdvietas, gan pieejamās stāvvietas. No-skatīties šo spilgto šovu atnāca skolnieki, skolotāji, skolas dar-binieki un vecāki. Un tur tiešām bija, ko redzēti Visi kolektīvi no 4. līdz 8. klasei ar vecāko klašu skolēnu palīdzību izvēlējās frag-mentu no kaut kādas slavenas filmas un, pateicoties centīgu-mam sagatavošanās posmā, mēģinājumiem pēc stundām 'un rūpīgai kostīmu izvēlei, tika prezentēti izcili priekšnesumi. Izvēle bija ļoti dažāda — „Kau-kāza gūstekne”, "Mīlestības formula", "Briljanta roka", "Nejaukais Es", "Madagaska-ra", "Radu būšana"... Visu pat grūti minēti 
Mūsu jaunie aktieri at-deva visus spēkus par simts procentiem. Spēlēja kā īsti aktieri. Zāle nepārstāja ap-laudēt. Žūrijai bija ļoti sarež-ģīti noteikt labākos, visas kla-ses saņēma saldās balvas un diplomus kādā nominācijām: "Tuvu oriģinālam", "Labākā deju grupa', "Labākais vizuā-lais noformējums", "Jautrākais klips", kā arī nominācijā, kas apvieno visas iepriekšē-jas — "Festivāla pārsteigums". Neviens nepalika bez apbalvojuma! Bet šova dalībnieki sa-vukārt pateicās saviem palīgiem no vecākajām klasēm, kuri no-darbojās ar viņiem ārpusstundu laikā. 
Patīkami, ka atbalstu un draudzību starp vecākajiem un jaunākajiem skolas audzēkņiem var novērot visa mācību gada garumā — sākot ar 1. septembri, kad divpadsmitās klases skolēni svinīgi ieved zālē tos, kuri pirmo reizi sēžas skolas solā, un bei-dzot ar Pēdējā zvana dienu, kad mazuļi pavada absolventus uz svinīgo pasākumu. Visa mācību gada laikā skolā notiek daudz citu pasākumu, kurus kopīgiem spēkiem organizē visi skolas au-dzēkni. Viņi dzīvo pēc principa "Viens par visiem un visi par vie-not" Tā turēt! 
Natālija ZDANOVSKA

„Ezerzeme”, N 70., 2015.gada 15.septembris 

Divas dienas bez telefona – Varavīksnes vidusskolas vecāko klašu skolēnu kongresa ideja
Cik ilgi mūsdienu vidusskolēns var iztikt bez mobilā telefona, interneta, WiFi? Un var prognozēt skolēnu vecāku atbildi - necik. Īstenībā visi modernie gadžeti, kas mūsu mazajiem un lielajiem bērniem dod iespēju pastāvīgi būt sasniedzamiem un uzturēt sakarus ar ārpasauli, tagad ir tik cieši saistītas ar mūsu dzīvi, ka skolotājiem bieži vien ir jāpieliek lielas pūles, lai novērstu skolēnu uzmanību no „saskarsmes tiešajā ēterā” vismaz mācību stundu laikā. Bet vai patiešām viss ir tik nopietni? Vai tiešām mūsu jaunāko paaudzi vairs nemaz neinteresē konservatīva, tradicionāla saskarsme, dzīva un īsta, un neko nevar mainīt? Var! 
Projekts „Divas dienas bez interneta /telefona”, kuru izstrādāja Krāslavas Varavīksnes vidusskolas 11. b klases audzēkņi kopā ar klases audzinātāju Valentīnu Purpišu, paredzēja vidusskolēnu saskarsmi un aktīvo komunikāciju divu dienu laikā bez telefonu, aifonu, aipadu un pārējās modernas elektronikas izmantošanas. 3. septembrī desmito un vienpadsmito klašu skolēni, kā arī grupa no skolas pašpārvaldes aktīvākajiem dalībniekiem no devītajām un divpadsmitajām klasēm 66 cilvēku sastāvā, 11 Varavīksnes vidusskolas pedagogu pavadībā devās uz Kaplavu, lai pavadītu diennakti aktīvā darbībā, atsakoties no jebkuras saskarsmes ar ārpasauli. 
Par kongresa rezidenci kļuva Kaplavas pagasta tautas nams, par ko jāsaka liels paldies pagasta pārvaldes vadītājam Andrim Uzulam. 
Kongresa sākums bija ieplānots plkst. 13.00. Dalībnieki ieradās paredzētajā vietā pusstundu pirms sākuma, viņi atbrauca divos autobusos, kuros tika iekrauti arī gultas piederumi, visi gaidīja kaut ko nebijušu, īpašu un aizraujošu. Pirms ieiet klubā, lai varētu tur izvietoties, ikviens atstāja savu telefonu īpašā lādē. Kad tika atdots pēdējais telefons, bet lāde bija piepildīta līdz augšai, to svinīgi aizslēdza un aiznesa nezināmā virzienā. Saikne ar ārpasauli tika pārtraukta. 
Projekta pirmajā diena bija paredzēti daudzveidīgi pasākumi. No sākuma bija iesildīšanās, visās klasēs tika izveidota sava grupa („partija”, „frakcija”), pēc tam, kad grupas izvirzīja savus līderus, dalībnieki pieņēma kongresa likumus, kas noteica darbošanās pamatprincipus diennakts laikā. Tie bija tikai trīs: 1. precīzā laika likums (lai viss ieplānotais tiktu realizēts); 2. paceltās rokas likums (lai diskusijas un apspriedes nepārvērstos par nekontrolējamu un bezjēdzīgu darbību un lai ikviens dalībnieku vārds būtu sadzirdēts un neviena vērtīga ideja nepazustu haosa dēļ); 3. veselīgā dzīvesveida likums (lai kaitīgie ieradumi netraucētu domu plūdumam un reakcijas ātrumam dažādu pārbaudījumu laikā). Pēc tam sākās „ledus laušanas” aktivitātes. Tad katrā „partijā” notika vidusskolēnu ārpusklases pasākumu plāna apspriešana visam mācību gadam. Dalībnieki uzmanīgi izpētīja plānu, kas viņiem bija piedāvāts, apsprieda katru plāna punktu, kaut ko izsvītroja, kaut ko pielika klāt. Pēc apspriešanas norisinājās katras grupas priekšlikumu prezentācija. Kaut gan organizatoriem tas šķita negaidīti, vidusskolēni izturējās pret šo uzdevumu visai nopietni. Priekšlikumu bija ļoti daudz. Fantāzijai nebija robežu. Tagad skolas pasākumu plāns papildināsies ar jaunām aktivitātēm: „Augstās modes nedēļa”, skolas intelektuāļu turnīrs, spēlē „Mafija”, „Dejas ar skolotājiem” un daudziem citiem. Visus piedāvātos pasākumus organizēs un īstenos skolas parlamenta locekļi. 
Pēc ārpusklases pasākumu plāna prezentācijas kongresa dalībnieki saņēma radošo uzdevumu (kuru vajadzēja sagatavot līdz vakaram, izmantojot nelielas pauzes starp kongresa pasākumiem) un devās uz sporta sacensībām, koviņiem sagatavoja sporta skolotājs. Sacīkšu azarts lika vidusskolēniem aizmirst par viņu iemīļotajiem gadžetiem. Un arī turpmāk „kongresmeņiem” nenācās garlaikoties. 
Pēc sporta sacensībām vidusskolēni nonāca psiholoģes rokās. Psiholoģiskā treninga mērķis bija palīdzēt dalībniekiem atklāt visus savus talantus, attīstīt saskarsmes prasmes, pārvarēt kautrīgumu un izjust komandas garu, aktivitāte pagāja vienā elpas vilcienā. Tad pienāca vakariņu laiks. 
Ieturējuši kopīgu maltīti, dalībnieki saņēma uzdevumu - izpētīt apkārtni, parunāt ar vietējiem iedzīvotājiem un savākt maksimāli daudz informācijas par Kaplavu, par dzīvi pagastā, par ievērojamajiem, slavenajiem cilvēkiem, panākumiem un problēmām, kas ir aktuālas šī skaistā, sakoptā un mājīgā pagasta iedzīvotājiem. Pastaiga bija izdevusies. Katra grupa atrada sarunas biedrus, kuri labprāt palīdzēja „kongresmeņiem”. „Pastaigas” rezultātu prezentācijas laikā visi klātesošie uzzināja par rakstnieka Jāņa Jaunsudrabiņa muzeju, par veiksmīgākajām zemnieku saimniecībām, par pieminekļiem, par to, ka visgaršīgākie bumbieri aug tieši Kaplavā, par jaunu baznīcu, par vietējo iedzīvotāju cerībām un iecerēm. 
Vakara noslēgumā notika radošo uzdevumu prezentācija - sižetisks priekšnesums populārāko kino dziesmu pavadījumā. Kreativitāte sita augstu vilni. Dažas grupas īsā laikā paspēja no palīglīdzekļiem izgatavot arī rekvizītu un kostīmus. Prezentācija pārvērtās par kaut ko līdzīgu šovam „Atkārto!”, konkursam „POP iela” un Jaungada „uguntiņai”. Spēle „Krokodils” noteica visartistiskākos un apķērīgākos vidusskolēnus, šķita, ka jautri konkursi nebeigsies nekad. Uz šīs augstās nots noslēdzās kongresa pirmā diena. 
Vidusskolēniem tik ļoti patika dzīva komunikācija, ka naktsmiers sākās daudz vēlāk, nekā bija ieplānots, neskatoties uz „precīza laika likumu”. Bet jauna diena sākās stundu agrāk, nekā bija iecerēts. Dalībnieki centās pagarināt laiku, kas bija paredzēts kongresam. 
4. septembris sākās ar jautru rīta rosmi, bet pēc brokastīm notika visnopietnākais un atbildīgākais kongresa pasākums. Vidusskolēni izvēlējās skolas parlamenta prezidentu. Katra klase prezentēja savu kandidātu, paši pretendenti uzstājās ar priekšvēlēšanu runu, kurā stāstīja par to, kādus darbus skolēnu pašvaldības ietvaros viņi plāno nākamajā mācību gadā. Vēlēšanas bija vispārējās un slepenas. Tika izgatavoti biļeteni, visu procesu organizēja vēlēšanu un skaitīšanas komisija. Rezultātus visi gaidīja ar nepacietību. Spraigā cīņā pārliecinošo uzvaru guva 11.а klases skolniece Jūlija Žuravļova, kura tagad strādās šajā atbildīgajā amatā un kuru draudzīgi apsveica visi kongresa dalībnieki. 
Pēc vēlēšanām vidusskolēni devās pārbaudīt savas prasmes tūrisma rallijā, kuru organizēja jaunsargu instruktors Dzintars Patmalnieks. „Stacijas” atšķīrās cita no citas, tās bija neparastas un savdabīgas. Aktivitāšu laikā dalībniekiem noderēja komandas darba iemaņas un prasme saprasties bez vārdiem, kā arī savstarpējās palīdzības iemaņas. 
Iekarsuši pēc pārbaudījumiem tūrisma stacijās, kongresa dalībnieki sapulcējās tautas nama zālē, lai sarīkotu desmito klašu skolēniem, visjaunākajiem vidusskolēniem, iesvētīšanas aktivitātes. Atraktīvi pārbaudījumi tika pārvarēti bez īpašām grūtībām. Desmito klašu skolēni saņēma īpašus sertifikātus, kas apstiprināja viņu jauno statusu, un nodeva Krāslavas Varavīksnes vidusskolēnu zvērestu. 
Pusdienas pagāja lietišķā atmosfērā, ātri un organizēti. Laika palika arvien mazāk, bet priekšā bija projekta pēdējā aktivitāte – rezultātu apkopošana un pasākuma izvērtējums. Ikviens kongresa dalībnieks izteica savu viedokli par to, kā viņš vērtē šī pasākuma nozīmi savā dzīvē. Domas bija dažādas, taču daudzi formulēja šādu secinājumu – vidusskolēnu kongresam ir jābūt katru gadu! 
Kongresa noslēguma daļā katram dalībniekam svinīgi tika atdots viņa iemīļotais gadžets. Dzīve atgriezās savā parastajā gultnē... 
Šī piesātinātā pasākuma galvenais ieguvums ir draudzīgi un radoši vidusskolēni, kuri ieguva pārliecību par to, ka dzīve var būt interesanta arī bez interneta un telefona. Var ilgi aprakstīt katras pasākuma aktivitātes rezultātus, taču visnozīmīgākais ir pirmais un galvenais... Iespējams, ka tagad mums ir grūti izprast nozīmīgākās sekas, bet pēc 20-30 gadiem mēs pavisam citādāk vērtēsim mūsu laikmetu. Taču tik un tā neviens neatradīs nekādu alternatīvu dzīvai saskarsmei. Par to es esmu pārliecināts! 
Milzīgs paldies tiem, kas izstrādāja šo projektu (11.в klasei un audzinātājai Valentīnai Purpišai), kā arī tiem, kas atbalstīja un palīdzēja organizēt un īstenot šo svarīgo un interesanto pasākumu: skolas direktorei Ludmilai Senčenkovai, direktores vietniecei Jevai Bojarčukai, klases audzinātājiem – Lilijai Jasinskai, Irinai Kurilovai, Galinai Mikulānei, vēstures skolotājai Ludmilai Kairānei, psiholoģei Ijai Karolei, sporta skolotājam Ivanam Lukšam, angļu un vācu valodas skolotājai Alīnai Lukšai, organizatorei Anželai Semjonovai, jaunsargu instruktoram Dzintaram Patmalniekam. Lielu pateicību par viesmīlību izsakām Kaplavas pagasta pārvaldes vadītājam Andrim Uzulam! Vidusskolēnu kongress nav inovatīvs pasākums Varavīksnes vidusskolā. Vienkārši tas bija nedaudz aizmirsts. Patīkami, ka atdzimst laba un vajadzīga tradīcija! 
Andrejs JAKUBOVSKIS

„Ezerzeme”, N 43., 2015.gada 9.jūnijs 

Sadraudzības diena „Varavīksne” 
Vasaras brīvdienas Krāsla-vas „Varavīksnes" vidusskolā aizsākās ar jautru pasākumu, kas tika organizēts projekta „Krāsla-vas novada skolu 7. — 8. klašu sadraudzības diena" ietvaros. Ideju jauniešu projektu konkursā iesniedza „Varavīksnes" 8.klašu skolēni un viņu klases audzinā-tājas Natālija Kirkileviča un Rita Čerņenko. Sadraudzības diena tika organizēta tāpēc, ka inicia-tīvas pilnie, radošie, aktīvie un sportiskie zēni un meitenes gribē-ja uzzināt, kā klājas viņu vienau-džiem citās novada skolās. Pro-jekta mērķis: attīstīt kreativitātes prasmes, organizēt sportiskos konkursus dalībnieku saliedēšanai, lietderīga kopīga laika pavadīšana. 
Jāpiebilst, ka „Varavīksnes" skolas audzēkņi aptvēra vēl kādu mērķi — viņi kā mazākumtautību skola uzaicināja ciemos latviešu skolu audzēkņus, lai, kontaktējoties ar šiem vienaudžiem, papildinātu savas valsts valodas prasmes. Krāslavas novada dome atbalstīja šo ideju un piešķīra tās realizēšanai finansējumu. 
3. jūnijā „Varavīksnes" skolas aktu zālē tikās Krāslavas pamatskolas, Robežnieku pamatskolas, Indras vidusskolas, Izvaltas pamatskolas un „Varavīksnes" 7. un 8. klašu skolēni. Jautri un lietderīgi pavadīt laiku novēlēja skolas direktore Ludmila Senčenkova un Krāslavas novada domes Jauniešu lietu koordinatore Julianna Moisejenkova. Katra komanda prezentēja savu skolu, pēc tam, sadalījušies divās komandās, devās iepazīšanās ekskursijā pa „Varavīksnes" skolu. Viesi apmeklēja skolas muzeju, tikās ar itālieti Džūliju, kura „Varavīksnē" mācās AFS programmas ietvaros un visus pārsteidza ar savām krievu un latviešu valodas prasmēm. Džūlija izstāstīja, kā nokļuvusi te, kādi bijuši atlases kritēriji, kā arī izkliedēja vairāku cilvēku stereotipus, ka ārzemnieki šurp brauc izklaidēties un paskatīties, kā te dzīvo cilvēki. Patiesībā APS studenti daudz un cītīgi mācās, piedalās skolas pasākumos un, protams, palīdz visos savas otrās ģimenes darbos. Ne mazāk pārsteiguma viesu acīs varēja redzēt, apmeklējot šautuvi. Daudzi nemaz nezināja, ka Krāslavā ir iespēja šaut ar īstu ieroci, paturēt to rokās. 
Jaunsargu pārstāve Marija Cimoško aizraujoši un interesanti stāstīja par jaunsargu grupas nodarbībām visa gada garumā. Pēc tam zēni un meitenes devās uz skolas ēdnīcu, no kurienes jau plūda garšīgu pusdienu smarža. 
Iestiprinājušies un uzkrājuši spēkus, jaunieši devās uz stadionu, kur viņus gaidīja virkne aizraujošu sporta spēļu un sacensību. Komandas tika dalītas tā, lai katrā no tām būtu dažādu novada skolu jaunieši. Tādā veidā arī tika sasniegts pasākuma mērķis - dažādu skolu pārstāvji, viens otru atbalstot un palīdzot cits citam, pasākuma beigas jutās kā īsti draugi. Kopīgas intereses un kopīga laika pavadīšana kļuva par draudzības sākumu. Projekta nobeigumā visi atkal sapulcējās aktu zālē. Tur notika komandu apbalvošana. Katra skola saņēma dāvanu — ielaminētu kopbildi ar Sadraudzības dienas emblēmu. Pēc atvadu diskotēkas, kurā tika organizēta karaoke dziedāšana un flešmobs, praktiski katrs dalībnieks izteica vēlēšanos, lai tā nav pēdējā tikšanās un, lai iepazīšanās, kas notikušas šajā dienā, pārvēršas īstā draudzībā. 
Natālija ZDANOVSKA

„Ezerzeme”, N 42., 2015.gada 5.jūnijs 

Gudrinieki un gudrinieces 
„Varavīksnes" skolas vecāku asambleja ir ilggadīga tradīcija un gada spilgtākais notikums. Svinīgā pasākuma kulminācija - kopsavilkumu veikšana un apbalvojumu pasniegšana. Pēc direktores Ludmilas Senčenko-vas apsveikuma runas apbalvojumus saņēma ne tikai divi simti audzēkņu, bet arī četri desmi-ti visaktīvāko vecāku. Balvas, goda raksti, ziedu klēpji tika pasniegti arī mīļajiem skolotājiem, visa labā, saprātīgā un mūžīgā nenogurstošiem devējiem. Svētku koncerts pārvērtās talantu parādē. Vecāku asamblejā dāvanas priekšnesumu formā bija sagatavojuši labākie skolas dejotāji un dziedātāji. 
Pirmo publisko pagodināšanu un visu klātesošo uzmanību saņēma trīspadsmit skolēni, kuru vārdi papildināja skolas „Goda grāmatu" — Māris Dorofejevs, Katrīna Šidlovska, Maksims Kvjatkovskis, Iga Ļapere, Karīna Andžāne, Dana Korjakina, Karīna Kurica, Katrīna Tračuma, Aleksandra Andrukoviča, Elvīra Jančevska, Diāna Bulavska, Darja Stankeviča, Diāna Bergmane. 
Atzinību pasniegšanas laikā tika paziņoti arī nominācijas „Gada skolēns" ieguvēji. Labākie no labākajiem ir Rihards Sorogovecs, Ļubomila Abramova, Daniils Pantelejenko, Aleksa Maslovska, Igors Sorogovecs, Guntis Ungurs, Vladislavs Dilba, Ernests Jančevskis, Natālija Kuzmina, Ērika Zaikovska, Artūrs Rudaks, Jūliia Žuravļova, Nikola Širokaja, Jeļena Ozerska un Rita Zaikovska. 
Divdesmit pirmajā „Varavīksnes' vecāku asamblejā tika pasniegts rekordliels skaits apbalvojumu un tā tika aizvadīts ar krāšņu svētku koncertu, kura noslēgumā skanēja skolas himna trijās valodās. 
Vairāk kā skaidrs, ka iespēja vadīt mācību gada noslēguma pasākumu tika piešķirta viskošākajiem un jautrākajiem vecākiem no Jautro un atjautīgo kluba — Sergejam un Ernai Jančevskiem. 
Aleksejs GONČAROVS

„Ezerzeme”, N 41., 2015.gada 2.jūnijs 

Mūsu jautrais piedzīvojums 
Braukt ekskursijā, apmeklēt skaistas vietas vienmēr ir interesanti. Nav ob-ligāti doties tālos ceļojumos simt vai tūkstoš kilometru attālumā. Galvenais - laba kompānija un brīnišķīgs garastāvoklis! Mums, Krāslavas Varavīksnes vidusskolas 3.a klases skolēniem, skolotājam un vecākiem, tas viss izdevās. Par mūsu brauciena mērķi mēs izvēlējāmies Aglonu un Preiļos. 
Aglonā mēs apmeklējām Maizes muzeju, kur ar lielu interesi noklausījāmies stāstījumu par to, kā labība pārvēršas par garšīgu maizi, pamēģinājām paši samalt miltus, uzzinājām daudz jauna par senlaiku tradīcijām, kā arī pagaršojām zāļu tēju ar svaigu maizi un rabarberu plātsmaizi. Bet uz atvadām bija jautras dejas. 
Vietējā Kara muzejā bērni ar sajūsmu aplūkoja ieročus, dažus paturēja rokās, pielaikoja ķiveres, šineļus, gāzmaskas, fotografējās, sēžot uz kara motocikla. 
Tad mēs devāmies uz Kristus Karaļa kalnu. Tie, kuri bijuši šajā vietā pirmo reizi pat nezināja, uz kuru pusi skriet, acis spīdēja priekā. Arī pārējie negarlaikojās, jo šajā kalnā regulāri parādās jaunas skulptūras un citi vides elementi Mēs redzējām arī tas statujas, kas ir izstrādāšanas procesa. 
Taču visvairāk prieka mūsu bērniem sagādāja Leļļu muzejs Preiļos. Kad viņi viens pēc otra izgāja no garderobes krāšņos tērpos, visi pārējie spiedza aiz sajūsmas. Vecāki un klases audzinātājs arī nespēja atturēties no vilinājuma padižoties šajos karaliskajos tērpos. 
Uz šīs pozitīvās nots mēs noslēdzām mācību gadu. Paldies klases audzinātājam Ērikam Zaikovskim par to, ka palīdzēja uzturēt labu garastāvokli brauciena laikā un par viņa interesantajiem stāstījumiem. Izsakām pateicību Krāslavas Sporta skolai par piešķirto autobusu, bet šoferim Andrejam Zeļenkovam - par sapratni! Īpašs paldies Zanei - par interesanto pasākumu Maizes muzejā! 
Natālija ZDANOVSKA, viena no 3. a klases māmiņām

„Ezerzeme”, N 38., 2015.gada 22.maijs 

Matemātika visiem
Matemātika un ķengurs – kas tiem ir kopīgs? Austrālijas dzīvnieks un nopietns mācību priekšmets. Miljoniem skolēnu daudzās pasaules valstīs var atbildēt uz šo jautājumu. 
„Ķengurs” – tas ir starptautiskais matemātikas konkurss-spēle ar devīzi „Matemātika visiem”. Galvenais konkursa mērķis ir padarīt matemātiku par pievilcīgāku bērniem, ieinteresēt viņus un sniegt iespēju izjust prieku par intelektuālo piepūli! 
ХХ gadsimta 80. gadu sākumā Pīters Hollorans (1931 - 1994), matemātikas profesors un pasniedzējs no Austrālijas, izdomāja divus ļoti svarīgus jauninājumus, kuri ieviesa nopietnas izmaiņas tradicionālo skolas olimpiāžu norisē un organizēšanā. Viņš sadalījis visus olimpiādes uzdevumus trīs sarežģītības kategorijās, turklāt ar nosacījumu, ka ar visvienkāršākajiem uzdevumiem jātiek galā ikvienam skolēnam. 
Vienkārši, bet interesanti jautājumi un uzdevumi nodrošināja visplašāko interesi par konkursu, bet datorpārbaude ļauj operatīvi apstrādāt lielo darbu skaitu. Jauna sacensību forma izrādījās tik laba un ērta, ka 80. gadu beigās tajās piedalījās jau ap 500 tūkstošiem Austrālijas skolēnu. 
1991. gadā franču matemātiķu grupa nolēma ieviest šo spēli Francijā, nosaucot to „Ķengurs” par godu saviem Austrālijas draugiem. Lai uzsvērtu to, ka uzdevumi ir interesanti un neparasti, to sāka saukt par konkursu-spēli. 
Ik gadu „Ķengurs” dalībnieku skaits gan Latvijā, gan visā pasaulē pieaug. Par šī konkursa pirmatklājējiem Rīgā 2006. gadā kļuva ISMA privātās vidusskolas „Premjers” skolēni, bet Daugavpilī - Krievu licejs. 
2014. gadā Latvija kļuva par asociācijas „Le Kangouron sans fronties” (Ķengurs bez robežām) pilnvērtīgu locekli. Pašlaik tajā ietilpst aptuveni 50 Eiropas, Āzijas un Amerikas valstis. 
Jautājumi šajā konkursā ir ļoti interesanti. Lai izvēlētos labākos uzdevumus konkursam „Ķengurs bez robežām” matemātiķi no 56 valstīm 2015. gadā devās uz Puertoriko, bet precīzāk – uz šīs valsts galvaspilsētu Sanhuanu. 
Jaunu uzdevumu, kurus atlasīja dažādu valstu matemātiķi, bija ļoti daudz, apmēram piecas reizes vairāk, nekā bija paredzēts. Tika ņemti vērā vairāki kritēriji, atbilstoši kuriem uzdevumi bija sadalīti katrai vecuma grupai. Sakarā ar to, ka dažās valstīs var atšķirties izglītības specifika, skolēnu rezultāti starptautiskajā līmenī netiek salīdzināti. 
Šogad konkursā dalībnieku skaits izauga līdz 15001 skolēnam, kas mācās 199 Latvijas skolās. Arī Varavīksnes vidusskolas skolēni un skolotāji nolēma iesaistīties šajā konkursā. 
56 cilvēki no 5.-11. klasēm 1 stundas un15 minūšu laikā meklēja atbildes uz sarežģītiem jautājumiem un pielietoja jau apgūtās matemātiskās prasmes nepazīstamos uzdevumos. Vairāki mūsu skolas audzēkņi ieguva labus rezultātus. Par labākajiem savā klašu paralēlē atzīti: Igors Sorogovecs (5.а), Ņikita Jakuņins (6.а), Aleksejs Karols (7.b), Ņikita Ņikitins (8.а), Edgars Sadovskis (9.c), Jeļena Ozerska (11.а). Šie skolēni13.maijā tika uzaicināti uz Daugavpils Krievu vidusskolu - liceju, kur notika svinīgā apbalvošanas ceremonija. Šeit viņi iepazinās ar konkursa organizatoriem, noskatījās nelielu koncertu un saņēma diplomus. Zālē bija daudz konkursa dalībnieku, tas nozīmē, ka tagad arvien palielinās to skolēnu skaits, kam patīk matemātika. 
Atsauksmes par konkursu „Ķengurs” bija tikai pozitīvas. 
„Uzdevumi bija ne tikai grūti, bet arī izzinoši. Bija ļoti laba atmosfēra. Esmu gandarīta par to, ka iesaistījos konkursā. Nākamgad arī piedalīšos!” (Ilga, 5. a klase). 
„Konkurss „Ķengurs” man patika, jo bija daudz neparastu uzdevumu, es gribētu izmēģināt savus spēkus arī nākamajā gadā. ( Vitālijs, 9. c klase). 
„Daži uzdevumi bija saistīti ar humoru. Tas palīdzēja man noņemt stresu un darboties vēl veiksmīgāk.” (Jevgēņijs, 9. c klase). 
„Piedalījos šajā konkursā pirmo reizi. Man tas patika, es varēju pārbaudīt savas zināšanas un trenēties sarežģītu uzdevumu risināšanā. Gribētu piedalīties konkursā arī nākamgad un centīšos uzlabot savu rezultātu.” (Diāna, 11.а klase) 
„Man patika visi uzdevumi, bet daži bija nesaprotami vai pārāk sarežģīti.” (Igors, 5.а klase). 
Risinot uzdevumus, bija jāatceras, ka par tiem pašiem jautājumiem domā skolēni no daudzām citām valstīm. Šis konkurss veicina interesi par matemātiku, popularizē šo mācību priekšmetu. Spēle motivē skolēnus piedalīties matemātikas konkursos, olimpiādēs. 
Nākamajā gadā, ņemot vērā spēles dalībnieku atsauksmes, mēs turpināsim konkursa „Ķengurs” tradīciju! 
Natālija Kirkileviča, Krāslavas Varavīksnes vidusskolas Matemātikas un informātikas skolotāju metodiskās komisijas vadītāja

„Ezerzeme”, N 38., 2015.gada 22.maijs 

„Pēdējais akords”

Tāpat kā daudzās citās Lat-vijas mācību iestādēs, pagāju-šajā piektdienā Krāslavas Vara-vīksnes vidusskolā noskanējis pēdējais zvans 9. un 12. klašu skolēniem. Tagad viņiem priekšā visgrūtākais periods - eksāmenu laiks... 
Taču tas sākās tikai no pirmdienas, bet tajā piektdienā, pēc svinīgā pasākuma, nākamie absolventi sapulcējās aktu zālē uz tradicionālo koncertu ar nosaukumu „Pēdējais akords”, ko sagatavoja skolas vis-skanīgāko balsu īpaš-nieki Ritas Andrejevas vadībā. Grupas „Lie-lais starpbrīdis", „Ka-ramelītes", „Mis", solo numuri, jauni dueti... Dziesmas par skolu, pēdējo zvanu, mam-mu, par bērnību. Divu vecāko klašu skolnieču debija — dziesma kopā ar jau-nākajām māsām no pirmsskolas izglītības grupas. Spilgtais „Lie-lā starpbrīža" priekšnesums ar dziesmu, kas bija izpildīta viņiem neraksturīgā stilā. Visus koncerta numurus aprakstīt vienkārši nav iespējams. Bet zālē - aplausi, ovācijas, dvēseles siltums un asa-ras. Pedagogu acīs mirdzēja asaras, bet skolēniem aiz-kustinājuma asaras ripoja pāri vaigiem. Un, protams, bija tradicionālā lēnā deja — skolotāji un nākamie absolven-ti. 
Vislabākos pateicības vārdus visi dziedošie sko-las audzēkņi veltīja savai iemīļotajai skolotājai - Ritai Andrejevai. 
Skolotāja Rita savukārt novēlēja saviem skolēniem, lai viņiem blakus vienmēr būtu sargeņģelis. Tieši par to arī. bija svētku koncerta pē-dējā dziesma, kuru izpildīja vecā-ko klašu skolēni un visi koncerta dalībnieki. 
Natālija ZDANOVSKA

„Ezerzeme”, N 33., 2015.gada 5.maijs 

Ikdienas skrējienā ir ļoti svarīgi zināt un atcerēties Latvijas vēstures nozīmīgākos posmus un notikumus. Bez pagātnes izpratnes nav iespējams prognozēt nākotni. Viņas Majestāte Vēsture... 
Atklājot novada 7.-9. klašu skolēnu erudīcijas konkursu, kas veltīts Latvijas Republikas Neat-karības atjaunošanas 25. gada-dienai, Krāslavas novada centrā-lās bibliotēkas direktore Valentīna Magidas uzsvēra: „Latvijas vēstu-re nav melnbalta vai tikai sarkana un brūna. Tā ir daudzkrāsaina." 
Bibliotēkā ieradās sešas ko-mandas, kas gribēja piedalīties konkursā „Kā tas viss bija...". Robežnieku pamatskolas pārstāv-ji pievērsa skatītāju uzmanību savai komandai ar trīs minūtes garo prezentāciju. Tad sākās zi-bensturnīrs - 45 jautājumi un 30 sekundes vienai atbildei. Tiesneši — Krāslavas novada domes Izglī-tības un kultūras nodaļas izglītī-bas speciāliste Lidija Ostrovska, Krāslavas Vēstures un mākslas muzeja pārstāve Baiba Matve-jenko, un bibliotēkas lasītavas darbiniece Viktorija Slesare. 
Konkursa jautājumu vidū bija arī visai sarežģīti — piemēram, par latviešu vikingiem un par Kur-zemes hercogistes kolonijām. 
Spilgtu uzvaru izcīnījusi Krās-lavas Varavīksnes vidusskolas 9. klašu komanda, kas ieguva 37,5 punktus: Alek-sandra Andruko-viča, Aleksandrs Silibitkins, Artūrs Rudaka, Dmitrijs Šveds un Sergejs Švābe. Galvenā balva — ekskursija pa dzimto novadu. Diplomu par otro vietu ar rezultātu 32,5 punkti ieguva ģimnāzisti — Rai-monda Grišāne, Samanta Sozvir-ska, Emīls Stivrinš, Rihards Misjuns un Rihards Plociņš. Krāslavas pamat skolas komandas loceklus — Arīnu Galilejevu, Rūtu Maksimovu, Intu Trunoviču, Ēdku Silovu un Evelīnu Saksoni - no uzvaras šķīra tikai pus punkts. Robežnieku pamat-skolas erudīti un divas Indras ko-mandas saņēma pateicības. 
Konkursa organizatori izsa-ka sirsnīgu pateicību vēstures skolotājiem: Ļubovai Juhņevičai, Allai Stavro, Ludmilai Kairānei, Irēnai Kriviņai, Aleksandram Ka-denecam un Viktorijai Nalivaiko. 
Aleksejs GONČ AROVS

„Ezerzeme”, N 31., 2015.gada 24.aprīlis 

Vides un dvēseles ekoloģija
Jau tradicionāli "Vara-vīksnes" skolā notiek pasākumi, veltītu Starptautiskajai Zemes dienai. Tīra ūdens, gaisa un ze-mes svētki transformējās apkārtējās vides aizsardzības nedēļā. 
Foajē, kur tika izvietota tematiska izstāde, audzēkņus uzrunāja skolas direktore Ludmila Senčenko-va. Pēc tam katra klase saņēma uzdevumu. 
Eksperimenti par ūdens un gaisa piesārņojuma noteikšanu, erudīcijas spēles "Iepazīsti vidi", "Vai tu pazīsti Latvijas dabu?" ... Lielu interesi izraisīja plašā akcija "Ekoloģija sākas tavā pagalmā" un fotoapvainojumu konkurss "Mūsu planētas sūdzību grāma-ta". 
Centrālais Zemes nedēļas pasākums - skolēnu piedalīšanās pilsētas pavasara talkā. Akcija noritēja ne tikai skolas teritorijā, bet arī Šokolādes kalnā, pie pieminekļa Holokausta upuru piemiņai … 
Aleksejs GONČAROVS

„Ezerzeme”, N 28., 2015.gada 14.aprīlis 

Krāslavieši skatuves runas konkursā 
8. aprīlī Rēzeknē, Austrumlat-vijas radošo pakalpojumu centrā „Zeimuļs" notika Latgales reģiona skolēnu skatuves runas konkursa otrā kārta. 33 pasākuma dalībnie-ku vidū četri pārstāvēja Krāslavas novadu: Guntis Ungurs (Krāslavas Varavīksnes vidusskola), Evelīna Krista Sitnika (Krāslavas pamat-skola), leva Jokste (Krāslavas Valsts ģimnāzija), Rita Zaikovska (Krāslavas Bērnu un jauniešu centrs). 
Pulkstens vienpadsmitos ra-došā centra zālē iegāja stingras žūrijas locekli. Šogad jauno daiļla-sītāju sniegumu vērtēja režisores un teātra pedagoģes no galvaspil-sētas — Dace Liepeniece un Anita Jansone, kā arī Dace Jurka, Valsts izglītības satura centra vecākā referente. 
Konkurss norisinājās divos posmos: no sākuma savus radošos darbus prezentēja 1.— 6. klašu skolēni (visjaunākajai dalībniecei no Ludzas bija tikai 6 gadi), bet pēc tam uzstājās daiļlasītāji no 7 -12. klasēm. 
Repertuārā šoreiz bija lielākoties Raiņa un Aspazijas dzeja. Žūrija bija noskaņota ļoti labvēlīgi, īpaši, pirmajā konkursa daļā. Apkopojot rezultātus, divas Daces un Anita runāja par patiesu sirsnību, materiāla izvēli, par to, ka daiļlasītājiem jābūt gataviem parakstīties zem katras autora domas. Bet, ja tas nenotiek, tad arī neizdosies pārliecināt auditoriju pat tādā gadījumā, ja tev ir labas aktierspējas, teicama dikcija un izcila runas prasme. 
Jaunākās grupas dalībnieku priekšnesums tika novērtēts ļoti atzinīgi — žūrija nevienam nav piešķīrusi trešās pakāpes diplomu. Vecāko skolēnu uzstāšanās tika vērtēta stingrāk, un bērni ieguva visu iespējamo pakāpju Valsts izglītības satura centra diplomus. 
Konkursa dalībnieki saņēma arī Rēzeknes pilsētas domes Izglītības pārvaldes pateicības, kā arī atzinības, ko piešķīra Austrumlatvijas radošo pakalpojumu centrs „Zeimuļs". Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku sponsors - firma, „Rīgas piensaimnieks”- sagatavoja visiem daiļlasītājiem savu populārāko produktu — biezpiena sieriņus „Kārums". 
Ar ko gan var palielīties krāslavieši, kuri piedalījās šajā konkursā? Mēs varam lepoties ar mūsu daiļlasītājiem: 
Evelīna Krista Sitnika ieguva otrās pakāpes diplomu, bet Guntis Ungurs, leva Jokste un Rita Zaikovska - pirmās pakāpes diplomus. 
Kurus konkursa otrās kārtas uzvarētājus uzaicinās uz Rīgu, kur notiks jubilejas pasēkumi par godu Raiņa un Aspazijas 150 gadu jubilejai, mēs uzzināsim tikai maija beigās. Bet tagad mēs varam priecāties par Krāslavas novada daiļlasītāju panākumiem! 
Sveicam uzvarētājus! 
Andrejs JAKUBOVSKIS

„Ezerzeme”, N 28., 2015.gada 14.aprīlis 

Lieldienu labdarības akcija projekta „Comenius” ietvaros 

Projekts „Celebration of Cultures through Music” ir sasniedzis noslēguma stadiju. Tagad, pēc projekta partnerskolu skolotāju aktivitātēm Krāslavā, ir jāapkopo rezultāti, jāorganizē skolēnu aptauja, lai noskaidrotu, ko projekta dalībnieki uzzināja par citām projektā iesaistītajām valstīm, to kultūru, svētkiem, tradīcijām, mūziku. Jau kopš šī gada sākuma visās septiņās partnerskolās tika organizēti labdarības tirdziņi un akcijas. 
Projekta otrā darbības gada garumā visu dalībskolu pārstāvji sastādīja kalendāru 2015. gadam: zīmēja ilustrācijas, veidoja savu valstu svētku aprakstus angļu valodā. Šī darba rezultātā tika izveidots krāsains un informatīvs kalendārs, kas stāsta par Velsas, Vācijas, Čehijas, Polijas, Norvēģijas, Somijas un Latvijas galvenajiem svētkiem. Mūsu skolēni pastāstīja par Latvijas Republikas proklamēšanas dienu (18. novembris) un līksmajiem Līgo svētkiem. 
Maketu gatavoja Norvēģijas skolotāji, pēc tam visas skolas saņēma kalendāra elektronisko versiju, izprintēja to un organizēja labdarības akciju. Jebkurš gribētājs varēja ziedot līdzekļus labdarības mērķiem un iegādāties šo starptautisko kalendāru. Lēmumu par to, kā rīkoties ar iegūtajiem līdzekļiem, pieņēma skolēni, kas piedalās projekta aktivitātēs. Atbilstoši nosacījumiem, kas tika apspriesti ar partnervalstu skolotāju darba grupu, 80% līdzekļu ir jāvelta labdarībai, bet 20% - noderīgai dāvanai savai skolai. 
Varavīksnes vidusskolā tika pieņemts lēmums, ka lielākā daļa iegūto līdzekļu tiks izmantota, lai iegādātos Lieldienu dāvanas veco ļaužu pansionāta „Priedes” iemītniekiem, bet par atlikušo naudu tiks nopirktas attīstošās spēles visjaunākajiem skolas audzēkņiem (5-6-gadīgo grupai). 
Akcija skolā tika organizēta no 1. marta līdz 1. aprīlim. Tajā bija iesaistījušās gandrīz visas klases. Skolēni savāca ziedojumus un par to saņēma kalendāru, kas tagad rotā viņu klases kabinetu. 1.с klases skolēni kopā ar savu klases audzinātāju Valentīnu Sadovsku izgatavoja apsveikuma atklātnes pansionāta pacientiem. 
Akcijas gaitā tika saziedoti 227,13 eiro. Klases saņēma 35 kalendārus. Savu ieguldījumu sniedza1.а, 2.а, 3.а, 3.в, 3.с, 4.а, 4.в, 5.а, 6.а, 7.а, 7.в, 8.а, 9.с, 10.а, 11.а, 11.в, 12.а un 12.в klase. Visaktīvākie ziedotāji bija Klemenss Križanovskis, Maksims Kvjtkovskis, Daniils Pantelejenko, Anna un Artēmijs Kazačuki, Ņikita Pleiko-Ižiks, Jekaterina Ivanova un Vija Skumbina, 3.с klases audzinātāja. 
Iegādājoties visu nepieciešamo un izveidojot 33 dāvanas, 2. aprīlī skolas audzēkņu un skolotāju delegācija devās uz pansionātu „Priedes”. Bērni apsveica visus pacientus Lieldienu priekšvakarā un pasniedza viņiem dāvanas. 
Spēles skolas pirmsskolas izglītības grupai tiks nopirktas vistuvākajā laikā. 
Liels paldies visiem, kas piedalījās akcijā. 
Pašlaik Čehijā, izmatojot informāciju par akcijas gaitu, kā arī fotogrāfijas no visām partnerskolām, top projekta buklets. Noslēguma tikšanās laikā, kas notiks Polijā maija beigās, šos bukletus saņems visas projekta dalībskolas. 
Andrejs JAKUBOVSKIS

„Ezerzeme”, N 23., 2015.gada 24.marts 

Vēlreiz par karjeru 
Katram reiz nācies atbildēt uz jautājumu: „Par ko tu vēlies kļūt?" Vai atceraties savu atbil-di? Bērnībā šis jautājums īpašas grūtības nesagādā, bet, laikam ritot, jāpiedomā gan. Kas var palīdzēt rast atbildes uz jautā-jumiem, saistītiem ar nākamās profesijas izvēli? Lūk, dažas no iespējām! 
Pirmā ir izglītības iestāžu At-vērto durvju dienas. Tā ir lieliska iespēja klātienē iepazīties gan ar mācību procesa īpatnībām, gan ar ārpusklases dzīvi un citām konkrētas iestādes iespējām. 
Otrā ir starptautiskā izglītī-bas izstāde Rīgā, Ķīpsalā. Trīs dienu laikā var iepazīties ar jaunākajām un populārākajām mācību programmām Latvijā un ārzemēs. 
Trešā ir Ēnu dienas. Tā ir ikgadēja karjeras izglītības prog-ramma, kuras ietvaros vienu reizi gadā skolēniem ir iespēja iepazīties ar sevi interesējošās profesijas pārstāvju praktisko darbību. Tieši šo iespēju šogad visaktīvāk izmantoja Krāslavas Varavīksnes vidusskolas 10.-11. klašu skolēni. Jauniešiem bija iespēja izvēlēties valsts institūci-jas, organizācijas vai uzņēmuma darbinieku, kurš piekrita uzņemt Ēnu un dalīties savās profesio-nālajās zināšanās, prasmēs un pieredzē. Lai ēnošanas process nebūtu apgrūtinošs Ēnas de-vējam un Ēnas ņēmējam, tika saskaņots ēnošanas laiks. Katrs Ēnotājs izvēlētajā darba vietā pavadīja vismaz 4 stundas. Tas ļāva jauniešiem vērot apkārt no-tiekošo, komunicēt ar savu Ēno-jamo, lai gūtu maksimāli daudz no kopā pavadītā laika, noskaid-rot, kas nepieciešams, lai pats kādreiz kļūtu par profesionāli. Lai noskaidrotu jauniešu viedok-li par Ēnu dienas lietderību, tika piedāvāts atbildēt uz dažiem jau-tājumiem un izvērtēt savu izvēli. Visi 38 Ēnotāji bija gandarīti par gūto pieredzi. Daudzi pieļāva, ka jau ir izdarījuši savu izvēli, un ta-gad atliek tikai cītīgi mācīties un pilnveidoties, bet daži nopietni aizdomājušies par savas izvēles pareizību. Vērtīgs ieguvums ir tas, ka mūsu Ēnotājiem ir augusi motivācija mācīties un pašizglī-toties. Krāslavas Varavīksnes vi-dusskola pateicas Ēnu devējiem: Krāslavas novada sociālajam dienestam, SIA "Krāslavas slim-nīca", Valsts robežsardzes Dau-gavpils pārvaldes Patarnieku robežkontroles punktam, Valsts robežsardzes Daugavpils pār-valdes Kaplavas robežkontroles punktam, Valsts policijas Latga-les reģiona pārvaldes Krāslavas iecirknim, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Latgales reģiona brigādes Krāslavas da-ļai, SIA "Krāslavas ūdens", SIA "Krāslavas aptieka", Veikalam "Drogas" par sadarbību, pozitīvu un izglītojošu priekšstatu veido-šanu skolēniem nākotnes izglītī-bas un profesijas izvēlē. 
J.BOJARČ UKA, direktores vietniece audzināšanas darbā 

„Ezerzeme”, N 23., 2015.gada 24.marts 

Radošā jaunatne
Skolēnu skatuves runas un mazo formu uzvedumu konkurss pavasarī ir tra-dīcija visos novados, kuros interešu izglītības teātra mākslas jomā aktīvi darbojas skolu audzēkņi un pedagogi. KI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku kontekstā šī gada konkursu dalībnieki tika aicināti pievērsties latviešu un pasaules literatūras mantojumam, īpašs akcentējat izcilo latviešu dzejnieku Raiņa un Aspazi-jas daiļradi un devumu latviešu nacionālās kultūras veidošana. Tādā veidā aplieci-not savu nacionālo identitāti, emocionālo un radošo pašizpausmi, izmantojot vārda mākslas spēku. 
Krāslavas bērnu un jauniešu centrs kopā pulcēja 17 skatuves runas audzēk-ņus un 6 teātra pulciņus no iesaistītajām novada skolām. Krāslavas KN foajē un zālē bērnu un jauniešu balsīm skanēja latviešu un cittautu autoru dzeja, proza, tautas pasakas... 
I pakāpes diplomus ar augstāko pun-ktu skaitu un iespēju pārstāvēt Krāslavas novadu Latgales reģiona skatē, kas notiks 8.aprīlī Rēzeknē, ieguva Evelīna Krista Sitnika, Krāslavas pamatskolas 5.kl. skol-niece (sk. Ligija Mačuļska), Guntis Ungurs, Krāslavas Varavīksnes vidusskolas 5. kla-ses skolnieks (sk. Janīna Romanovska un Jekaterina Aleksejeva) un Ieva Jokste, Krāslavas Valsts ģim-nāzijas 11.klases skol-niece (sk. Daina An-džāne). Visi audzēkņi saņēma arī patīkamu, lietderīgu lasāmvielu savam vecumam at-bilstošu grāmatu. 
Savu ieguldīto darbu, attieksmi un iz-pratni par konkursam piedāvāto tematisko ri-sinājumu žūrijas vērtē-jumam sniedza novada skolu audzēkņi un viņu pedagogi, kāpjot uz lielās KN skatuves. 
II pakāpes diplomus ieguva Krāslavas Vara-vīksnes vidusskolas teātra grupas uzve-dums „O kak ubijstvenno mi ļubim...”, sk. Andrejs Jakubovskis un Indras vidussko-las teātra pulciņa uzvedums, Klasika", sk. Vija Sjadro. 
III pakāpes diplomus un saldās balvas saņēma Krāslavas Valsts ģimnāzijas teātra sporta pulciņa uzvedums „Kas piedot ir?" (sk.Daina Andzāne), Krāslavas pamatskolas teātra pulciņa uzvedums „Antiņa sapnis" (sk.Ligija Mačuļska), Izvaltas pamatskolas teātra pulcma darbs „le-lāgo, mazdēliņ" (sk. Anita Tukāne), Aulejas pamatskolas audzēkņu priekšnesums „Novēliet mums lidojumam labvēlīgu laiku" (sk. Lolita Dzalbe). 
Zūrija, kuras sastāvā bija Irēna Maļkeviča, Andrupenes psk. teātra pulciņa vadītāja, Zinaīda Konošonoks, filoloģe, skatuves runas pedagoģe un konsultante, Andrejs Jakubovskis, Krāslavas BJC teātra grupas vadītājs, un Voldemārs Varslavāns, Krāslavas KN amatierteatra režisors, katram konkursam atbilstoši vērtēja domas atklāsmi, skaidru dikciju un artikulāciju, noteicošais faktors bija arī repertuāra atbilstība runātāja vecumam un individualitātei, mazo formu uzvedumos uzmanību vēršot darba mākslinieciskajai viengabalainībai, tā noformējumam un atbilstību iecerei, režisora un aktieru darbam. Informāciju apkopoja Krāslavas 
BJC metodiķe, Sanita KUMPIŅA

„Ezerzeme”, N 23., 2015.gada 24.marts 

„Miss Aerobika” 
Krāslavas Varavīksnes vidusskolā pavasaris tra-dicionāli tiek sagaidīts ar skaistu sporta un deju kon-kursu „Miss Aerobika". Šie skaistuma svētki (citādi ne-nosauksi!) šogad notika 13. martā, skolēnu pavasara brīvlaika priekšvakarā. 
Daiļā dzimuma pārstāves no 5. līdz 12. klasei priecēja ar savām dejām, pārsteidza ar lokanību, sajūsmināja ar kostī-miem un radošo pieeju konkur-sam gan žūriju, kura sastāvēja, protams, tikai no vīriešiem, gan daudzus līdzjutējus, skolotājus un viesus, kā arī visus tos cil-vēkus, kas atnāca uz šo pasā-kumu. Dažādu žanru mūzika, dziesmas no populāru un maz-pazīstamu grupu un dziedātāju repertuāra, dejas ar vēdekļiem, cepurēm un citiem atribūtiem - to visu varēja ieraudzīt šeit, konkursā „Misa Aerobika 2015". 
Tiesības iedegt „Olimpisko uguni", pareizāk sakot - svētku sveci, tika uzticētas Aleksandrai Petunovai, pagājušā gada titula „Misa Aerobika" īpašniecei. Tad notika priekšnesumu kārtības izloze, obligātās un oriģinālās programmas demonstrēšana, meiteņu — vingrotāju - un puišu - nākamo spēkavīru - uzstāša-nās, skolēnu grupas zibakcija un austrumu deja Viktorijas Zu-jevas izpildījumā. Pēc tam žū-rijas locekļi — Ēiiks Zaikovskis, Aleksandrs Klimovs, Dzintars Patmalnieks, Ivans Lukša un Aleksandrs Lukša - devās ap-spriest un pieņemt svarīgo lē-mumu — kam jāpiešķir konkursa nominācijas un balvas. 
Viņu atgriešanos sagaidīja ar vētrainām ovācijām, degda-mi nepacietībā, visi apklusa, klausoties informāciju par re-zultātiem. 
Šogad godalgotās vietas un nominācijas ieguva: 
"Misa Aerobika 2015"- Diāna Lukaševiča; 
"Vice — misa Aerobika” - Karolīna Lukaševiča; 
"Mies Smaids" - Ērika Zaikovska; 
"Misa Simpātija" - Rita Zaikovska; 
"Misa Grācija" — Marija Cimoško. 
Šos brīnišķīgos pavasara svētkus palīdzēja organizēt: Latvijas Sarkanais Krusts, Ai-vara Veštera ziedu veikals, fir-ma „Krāslava D" un, protams, pati Varavīksnes vidusskola. 
Paldies visiem par šo skaisto pasākumu, par saulai-no garastāvokli un brīnišķīgo darba nedēļas noslēgumu! 
Natālija ZDANOVSKA

„Ezerzeme”, N 20., 2015.gada 13.marts 

Programmas „Comenius” projekts Krāslavā 

Projekts „Celebration of Cultures through Music”, par kura aktivitātēm mēs stāstām „Ezerzemes” lasītājiem jau otro gadu pēc kārtas, tuvojas savam noslēgumam. Projekta partnerskolu pedagogu pirmspēdējā tikšanās notika no 4. līdz 8. martam Krāslavā. Sākumklašu skolotāji no Velsаs, Norvēģijas, Vācijas, Čehijas, Polijas un Somijas 4. martā ieradās Latvijā, un pēc tikšanās lidostā visi kopā vienā autobusā devās uz Krāslavu. Pirmā vizītes diena līdz ar to arī noslēdzās, jo viesiem bija nepieciešams labi atpūsties pirms piesātinātas vizītes programmas. 
Projekta aktivitātēs iesaistījās arī trīs skolotājas no Krāslavas sadraudzības pilsētas Čečerskas, kas atrodas Baltkrievijā. Pedagogi viesojās Krāslavas Varavīksnes vidusskolā no 3. marta un apmeklēja PII „Pīlādzītis”, Krāslavas Bērnu un jauniešu centru, Krāslavas novada Izglītības pārvaldi. 4. martā viesi no Baltkrievijas apmeklēja mācību stundas sākumskolā, pasākumu 5-6-gadīgo bērnu grupā, kā arī piedalījās speciāli organizētajā „apaļā galda” diskusijā, kurā tika apspriesta mācību darba sistēma un sākumskolas prioritātes Latvijā un Krāslavas Varavīksnes vidusskolā, skolas ārpusstundu metodiskais darbs, bērnu ar īpašām vajadzībām integrācija mācību procesā, kā arī skolas darbs ar vecākiem. Sākot ar 5. martu, delegācija no Baltkrievijas darbojās kopā ar programmas „Comenius” projekta skolotājiem. 
5. martā visi projekta dalībnieki bija skolā jau pulksten astoņos no rīta. Pēc vizītes programmas apspriešanas, viesi tika iepazīstināti ar Krāslavas Varavīksnes vidusskolas vēsturi un skolas īpatnībām, par ko pastāstīja skolas direktore Ludmila Senčenkova. Pēc tam viesi devās nelielā ekskursijā pa skolu, apmeklēja skolas muzeju, kur viņus sagaidīja skolēni, kas pastāstīja skolotājiem no septiņām Eiropas Savienības valstīm par Krāslavas Varavīksnes vidusskolas vēstures spilgtākajām lappusēm. 
Pēc iepazīšanās ar skolu viesus uzaicināja uz skolas aktu zāli. Šeit viņus gaidīja otro un piekto klašu deju kolektīvi, soliste Liza Karole, kā arī vokālie ansambļi „Karamelītes” un „Lielais starpbrīdis”. Neliels koncerts sastāvēja no latviešu tautas dejām, kā arī dziesmām latviešu, baltkrievu un krievu valodā. Pateicīgie viesi saskaņā ar tradīciju, kas izveidojusies projekta gaitā, pēc koncerta pateicās visiem dalībniekiem un pasniedza viņiem piemiņas balvas no savām skolām: grāmatas un fotoalbumus, bērnu rokdarbus un rotaļlietas, krāsainus bukletus un zīmējumus. 
Pēc neliela koncerta projekta dalībnieki devās uz atklātajām stundām sākumskolā. Laiks bija ierobežots, bet septiņu Eiropas Savienības skolu pedagogi apmeklēja matemātikas, dzimtās valodas, mūzikas, mājturības, vizuālās mākslas, angļu valodas stundas, kā arī redzēja 5-6-gadīgo grupas audzēkņu nodarbības fragmentu. 
Nākamais partnerskolu vizītes pieturas punkts bija kopīgas pusdienas skolas ēdnīcā. Tā arī ir tradīcija, kas turpinās šī projekta ietvaros. 
Pēc pusdienām visa grupa devās uz Krāslavas novada domi, lai satiktos ar domes priekšsēdētāju Gunāru Upenieku. Ieplānoto trīsdesmit minūšu izrādījās par maz, un dalībnieki pavadīja šeit veselu stundu. Skolotāji noskatījās krāšņu videofilmu par mūsu pilsētu, pašvaldības vadītājs pastāstīja par Krāslavas un novada attīstības perspektīvām, par sasniegumiem un reģiona problēmām. Gunārs Upenieks interesējās par to, kā projekta dalībvalstīs tiek risināta mazo lauku skolu problēma, kā arī par to, kā tiek nodrošināts transports, kas ved skolniekus uz skolu. Viesi pastāstīja par dažādiem interesantiem risinājumiem. Lielākā daļa projekta dalībnieku uzsvēra, ka bērnus uz skolu ved speciālie autobusi, Vācijā un Norvēģijā šiem mērķiem var būt izmantoti pat taksometri, taču tas ir drīzāk izņēmums, jo šajās valstīs skolas ir praktiski visās apdzīvotajās vietās, arī automašīnas ir katrā ģimenē. Saruna pagāja, kā agrāk rakstīja, „siltā un draudzīgā atmosfērā”. Atvadoties katra delegācija saņēma no Krāslavas novada domes nelielas dāvanas, bet visi skolotāji - informatīvos bukletus par Krāslavu un novadu, kā arī suvenīri ar reģiona simboliku. 
Dienas noslēgumā viesi apmeklēja Krāslavas novada tūrisma centru, kur pedagogiem pastāstīja par tūrisma un atpūtas iespējām mūsu novadā un pacienāja ar vietējām delikatesēm. Līdz ar to pirmās dienas programma noslēdzās. 
Projekta dalībnieku vizītes otrā diena sākās ar kopīgo apspriedi. Pedagoģi apkopoja pirmās dienas rezultātus un apsprieda projekta darba gaitu skolās. Tad notika DVD diska prezentācija ar dziesmu par brālīti Jēkabu, kurš nekādi nevar pamosties. Skolēni no projekta dalībskolām izpildīja dziesmiņas norvēģu, velsiešu, vācu, poļu, somu, čehu un latviešu valodā, bet Krāslavas Varavīksnes vidusskola no atsevišķiem klipiem izveidoja vienu kopējo disku. Šī diska vāku rotā Varavīksnes vidusskolas skolnieka Edvīna Krama zīmējums, kurš tika atzīts par labāko diska skiču konkursā, kas tika rīkots visās projekta skolās. 
Pēc diska prezentācijas projekta dalībnieki apmainījās ar bērnu plakātiem, kas bija veltīti savas valsts estrādes zvaigznēm. Varavīksnes vidusskolas audzēkņi sagatavoja informāciju un ilustrācijas par grupu „Prāta vētra”, Intaru Busuli, Lauri Reiniku, Mariju Naumovu. 
Nopietna apspriede tika veltīta skolēnu izstrādāto kalendāru izplatīšanai, tie tika izveidoti, izmantojot informāciju un zīmējumus par tautas un valsts svētkiem, kas tiek svinēti partnerskolās. Zīmējumus un svētku aprakstus sagatavoja projekta dalībnieki - sākumklašu audzēkņi. Atbilstoši projekta nosacījumiem visu septiņu Eiropas Savienības valstu skolēniem ir jāorganizē labdarības akcijas un jāizplata kalendāri apmaiņā pret ziedojumiem, bet savāktie līdzekļi tiks izmantoti trūcīgo atbalstam un skolai nepieciešamo materiālu iegādei. Tāda akcija notika arī Krāslavas Varavīksnes vidusskolā. Projekta dalībnieki pieņēma lēmumu savākt visas fotogrāfijas par šīm akcijām un apkopot bukletā, kas tiks izveidots un nodrukāts Čehijas skolā, bet projekta pēdējās tikšanās laikā tas tiks dalīts izplatīšanai visās projekta dalībskolās. 
Skolotāji apsprieda nākamās tikšanās datumus, kā arī visus pasākumus, kas būs veicami līdz maija beigām un projekta noslēgumam. 
Šīs dienas otrā daļa tika veltīta reģiona ievērojamākajām vietām. No sākuma visi devās uz Aglonu, kur apskatīja baziliku gida pavadībā, pēc tam bija pusdienas Maizes muzejā, kur dalībnieki varēja nobaudīt Latgales kulinārā mantojuma ēdienus, izjust Latgales viesmīlību, siltumu un sirsnīgumu. 
Tad viesi apmeklēja Dinaburgas cietoksni un Daugavpils pilsētu. Projekta dalībnieku vizītes otrā diena noslēdzās ar sātīgām vakariņām. 
Trešā diena – sestdiena - bija veltīta Rīgas apskatei. Gida pavadībā skolotāji iepazinās ar Latvijas galvaspilsētas vēsturi, redzēja vecpilsētas ievērojamākās vietas. Līdz ar to vizītes programma tika izpildīta. Pedagogi devās uz viesnīcu, lai sakārtotu savus čemodānus, bet pēc tam viņi pavadīja vakaru pašā Rīgas centrā. Svētdien visi atgriezās savās mājās. 
Pēdējā projekta dalībnieku tikšanās notiks no 20. līdz 24. maijam skaistajā un mūsdienīgajā Katovicu pilsētā, Polijā. Priekšā - rezultāti, secinājumi un atskaites. Bet tas jau pēc vizītes Polijā, par ko mēs obligāti pastāstīsim saviem lasītājiem. 
Krāslavas Varavīksnes vidusskola izsaka lielu pateicību visiem partneriem, kas palīdzēja organizēt projekta partnerskolu vizīti. Īpašu paldies skola saka transporta firmām „MIKS” un „Lapkovskis un dēls”, Krāslavas, Daugavpils un Aglonas novadu Tūrisma informācijas centriem, Maizes muzejam, kā arī Krāslavas novada domei. Paldies par atsaucību viesu māju „ZIVE”, „Aveņkrasti” un „Ezerkalns” īpašniekiem! Pateicoties auglīgai sadarbībai, mūsu viesi aizveda uz savām valstīm daudz spilgtu iespaidu un arī daļu no Latgales cilvēku labsirdības, viesmīlības un atvērtības. 
Projekts turpinās... Andrejs JAKUBOVSKIS

„Ezerzeme”, N 19., 2015.gada 10.marts 
Globalizācija: plusi, mīnusi, iespējas un draudi 

Mūsdienu pasaule ir sarežģīta un daudzveidīga. Taču, neskato-ties uz atšķirībām starp dažādām civilizācijām, mūsu pasaulē viss ir vienots un savstarpēji saistīts. Mūs-dienu komunikācijas līdzekļi dod iespēju sazināties cilvēkiem, kurus šķir tūkstošiem kilometru. Ir izvei-dojusies vienota informācijas telpa, kas veicina kultūru un civilizāciju mijiedarbību. Pasaules vienotība tiek nodrošināta arī ekonomiski. Ne-viena sabiedrība mūsdienās nevar eksistēt izolēti. Par to pastāstīja Rita Zaikovska (12.a klase), kura atklāja vidusskolēnu konferenci. 
10.— 12. klašu skolēni ar vēstu-res un politikas skolotājas L. Kairānes palīdzību sagatavoja mācību stundu — konferenci „Globalizācija: plusi, mīnusi, iespējas un draudi". 
Darja Stankeviča (12.a) piedā-vāja noskatīties informatīvo video-filmu „Globalization" angļu valodā, un tas nav nejauši. Pavisam drīz, 16. martā, 12. klašu skolēni kārtos centralizēto eksāmenu angļu valodā. Tāpēc vidusskolēniem bija laba ie-spēja pārbaudīt savas zināšanas un prasmes šajā svešvalodā. 
Par globalizācijas pozitīvo ietek-mi pasaulē un Latvijā runāja jaunieši no 12. a klases. Tā ir konkurētspēja, studijas un darbs citās valstīs, plašas iespējas biznesa, informatīvo tehno-loģiju sfērā un citās jomās. 
12. b klases skolēni sprieda par globalizācijas mīnusiem. Tas ir ne-vienlīdzības kāpums: bagātie kļūst vēl bagātāki, nabadzīgie - vēl naba-dzīgāki. Nabadzīgas valsis kļūst par atkritumu „izgāztuvi". Globalizācijas procesā tirgum ir raksturīgas arī da-žādas kļūdas, piemēram, pasaules ekonomiskā krīze 2008. gadā. 
Viena no izplatītākajām problēmām ir narkomānija. Tā pastāv arī Latvijā. Kopš 90-to gadu sākuma noziegumu skaits, kas ir saistīti ar narkotiskām un psihotropām vielām, palielinājās 10 reizes. 1991. gadā Latvijā bija reģistrēti 118 noziegumi, kas saistīti ar narkotikām, 2007. gadā — jau 1470. Jauniešus satrauc arī tas, ka ik gadu pieaug to cilvēku skaits, kas aizbrauca no Latvijas uz ārzemēm. Vai mūsu valstij izdosies novērst šo „smadzeņu noplūdi" ? 
10. klašu skolēni sagatavoja prezentācijas par globalizācijas iespējām. Bet par globalizācijas draudiem pastāstīja 11. klašu audzēkņi. Civilizācijām ir dažāda vēsture, valodas, kultūra, reliģijas. Un šīs atšķirības pastāvēs vēl ilgāku laiku. Globalizācija izraisa arī nevēlamus konfliktus: ekonomikas pagrimumu, organizēto noziedzību, narkotiku izplatīšanu, nelegālo cilvēku tirdzniecību, terorismu un citas problēmas. 
Globalizācija kļuvusi par vienu no ietekmīgākajiem spēkiem, kas nosaka mūsu planētas tālāko attīstības gaitu. Tai piemīt gan pozitīvi, gan negatīvi aspekti. Tāpēc nav iespējams vērtēt šo procesu viennozīmīgi. Tādu secinājumu izdarīja 90 Krāsla-vas Varavīksnes vidusskolas 10.-12. klašu skolēni. 
Marita KORMIĻCEVA, konferences dalībniece, Krāslavas Varavīksnes vidusskolas 12.a klases skolniece

„Ezerzeme”, N 16.,  2015.gada 27.februāris 
Irēnas Fjodorovas piemiņai 

Ir cilvēki, kurus vēl ilgus gadus atceras un arī turpmāk atcerēsies ne tikai viņu radi, bet arī skolnieki, veselas klases, kolēģi, pilsētas un arī valsts iedzīvotāji... Irēna Fjodorova bija ne tikai skolotāja ar lielu burtu, bet cilvēks savā īstajā vietā — profesionāle. Daži viņu atceras kā matemātikas un fizikas skolotāju Piedrujas pamatskolā, citi - kā mājturības skolotāju Varavīksnes vidusskolā, bet vislielākos panākumus viņa sasniedza kā deju skolotāja.
Kāda zeme, tāda saule, 
Tāda man dvēselīt. 
Tā es eju ledu bristi, 
Tā es eju ugunī, 
Tā es eju dziedādam, 
Tā es eju dejodam. 
20. februārī Krāslavas Kultūras namā sapulcējās Varavīksnes vidusskolas audzēkņi, skolotāji, kā arī Irēnas Fjodorovas radinieki un tuvinieki — pusceļā uz KN Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem un lai pārliecinātos par saviem spēkiem un neizsīkstošo optimismu. Pirmo reizi skola gatavojas kārtējiem Dziesmu un deju svētkiem bez Irēnas Fjodorovas palīdzības, kura vienmēr centās tajos piedalīties ar saviem deju kolektīviem. Šajā dienā koncerta dalībnieki veltīja savus priekšnesumus tieši viņai — Krāslavas Varavīksnes vidusskolas lepnumam, vairāku Dziesmu un deju svētku dalībniecei, radošai un pašaizliedzīgai personībai, iemīļotai skolotājai. 
Laikrakstā „Izglītība" par skolotājas Irēnas Fjodorovas sniegumu bija rakstīts: „Vēl viens Krāslavas brīnums: jau ar pirmo solista uznācienu dejā „Tēva nav mājās” žūriju sajūsmināja deju skolotājas Irēnas Fjodorovas audzēkņi. Starp 29 Krāslavas rajona kolektīviem viņi saņēma visaugstāko punktu skaitu. Artistiski, drastiski, akurāti, dejas stilam atbilstoši saģērbti, šie bērni patīkami izcēlās. Un tikai vēlākajās sarunās noskaidrojās, ka Krāslavas Varavīksnes skolas mācību valoda ir krievu. Lūk, speciāli neizcelts, bet patiess sabiedrības integrācijas piemērs..." 
Šo augsto latiņu cenšas nenolaist tagadējie skolas kolektīvi un deju skolotāji. Pieci skolas kolektīvi pierādīja, ka ir gatavi uzstāties tautas deju skatē un turpināt skolotājas Irēnas Fjodorovas tradīciju— piedalīties visos Dziesmu un deju svētkos. 
Liels paldies dejotājiem un, protams, viņu skolotājām — Ainai Gubai, Nadeždai Adamovičai, Valdai Timulei un Nadeždai Tadello. 
Vēlam veiksmi tautas deju kolektīvu skatē, kas notiks 7.martā! 
Natāljia ZDANOVSKA

„Ezerzeme”, N 15., 2015.gada 24.februāris 

Projektu nedēļa 

Skolā "Varavīksne" februāra otrā nedēļa bija projektu nedēļa. Visas sākumskolas klases pētī-ja zemi, gaisu, ūdeni. Skolēni ar prieku nāca uz nodarbībām un uzzināja daudz jauna Mūsu pirm-klasnieki uzzināja, kas vispār ir projekts, veica eksperimentus ar ūdeni. Vēl viņi pētīja sniegu un centās uzzināt, kas tajā dzīvo, vai to var ēst? Ot-rās klases veica eksperimentus ar gaisu un ūde-ni. Trešklasnieki pētīja brīnumus apkārt mums. Viņi negaidīja, ka izaugs lieli, bet uzvilka baltus halātus un kļuva par zinātniekiem. Citi bērni pētīja kā mājās ienāk siltums. Apmeklēja pilsētas katlu māju. Ceturto klašu skolēni noskatījās filmas un pētīja, kā uz zemes radās ūdens. Projektu darbs māca strādāt komandā, jebkurā tēmā atrast gal-veno. Šajā nedēļā mēs piedāvājām savas idejas, izvirzījām mērķus, sastādījām plānu, sadalījāmies komandās un sasniedzām rezultātus. Piecas dar-ba dienas mācību gada laikā, lai mainītu mācību darba metodes un formas, kā arī sniegtu iespēju mainīt mācību priekšmetu stundu tradicionālo rit-mu un novērstu skolēnu pārslodzi. 
Klasēs tiek veikti pēdējie eksperimenti, izdarīti secinājumi jauniem atklājumiem un rit spraiga gatavošanās projektu nedēļas darba izvērtēšanai un prezentēšanai. 
Paldies skolēniem, vecākiem par atbalstu, paldies radošajiem skolotājiem, kuri prata tik interesan-ti un profesionāli vadīt projektu nedēļas darbu. 
Projekts = radoša ideja + gudrs mērķis+ labs plāns + lieliska komanda + reāls rezultāts. 
Elizabete KRIŽANOVSKA, 4.a klase

„Ezerzeme”, N 13., 2015.gada 17.februāris 

Visjautrākie vecāki 

Skatoties uz fotoattēliem, daudzi lasītāji noteikti jau atpazina Sergeju un Ernu Jančevskus. Veiksmīgi cilvēki, ne-labojami optimisti un, protams, humora meistari... 
Jaunā gada priekšvakaru Krāslavā nevar iedomāties bez Jautro un atjautīgo kluba festivāla. Šo spilgto šovu mēs gai-dām ar milzīgu nepacietību gandrīz ve-selu gadu. Esmu ilggadējs šīs jautrās un cilvēku vidū populārās spēles cienītājs un varu droši apgalvot: azarta līmenis un kaislību pakāpe uz skatuves ar gadiem tikai pieaug. Turklāt, pēc manām domām, trīs tradicionālo komandu vidū ievērojami izceļas favorīti, — vecāki. Vidusskolēnu ko-mandas locekļi ātri izaug, uzsāk studijas vai darba gaitas un „pazūd", arī absol-ventu komandai piemīt mainīgums, bet „senči" demonstrē apbrīnojamu stabilitāti un kolektīva saliedētību. 
Šim efektīgajam pārītim es jau sen „uzliku aci", kolorītie Erna un Sergejs Jančevski bija redzami visās „Ezerzemes" fotoreportāžās par JAK festivāla spēlēm. Taču es nebiju pārliecināts, vai šie „slavas nogurdinātie" vecāki vēlēsies satikties ar avīzes korespondentu? 
Manas bažas izrādījās veltīgas saruna ar Jančevsku ģimeni norisinājās pašā pilsētas centrā, kur atrodas viņu populārais veikals. 
Tas ir viens no spilgtākajiem saimnieciskās darbības veikšanas piemēriem, kad sava firma palīdz cilvēkiem nodrošināt ģimenei nepieciešamo uzturu un ne tikai. Kopā ar citiem vecākiem, kas arī piedalās JAK festivālā — Olgu un Oļegu Grigorjeviem — Jančevski jau sesto gadu pēc kārtas vasarā dodas atpūsties uz siltajām zemēm — pie Azovas vai Melnās jūras. Kopā ar bērniem, protams. Tāds, lūk, ir šo astoņu Krāslavas iedzīvotāju aktīvais dzīvesveids. 
Šī raksta varoņi, mūsu visjautrākie vecāki, dzīvo privātmājā, kas atrodas piepilsētā, līdz ar to ir grūti spriest, kas viņi ir — pilsētnieki vai lauku teritorijas iedzīvotāji. Starp citu, ar to ir saistīta arī viena no galvenajām mūsu unikālās pilsētas vērtībām. Sergejs ir dzimis Krāslavā, bet Ernai mūsu pilsēta kļuvusi par otro dzimteni. Biznesā sāka darboties jau sagatavojušies. Ģimenes pavarda sargātājai ļoti noderēja jurisprudences zināšanas, kas ir iegūtas LU. Ģimenes galva tālredzīgi nodrošinājās ar galdnieka-mašīnstrādnieka un namdara-būvnieka diplomiem. Un, kad biznesā iestājas klusuma periods, Sergejs ņem rokās motorzāģi un dodas piepelnīties uz mežu. Jebkurā gadījumā viņu bērniem — desmitās klases skolniecei Elvīrai un septītās klases skolniekam Ernestam - nekā netrūkst. Starp citu, arī viņu atvases pakāpeniski iedziļinās emociju un humora jūrā ar nosaukumu Jautro un atjautīgo klubs. 
Kā šis jautro cilvēku klubs ievilināja savos tīklos vecākus — tas ir atsevišķs temats. Erna vēl jaunības gados „izgaršoja" šo humora, satīras un atjauīibas kārdinošo augli, vēl līdz režisora Andreja Jakubovska ērai. Turpretī Sergejs, ka saka, nokļuva no kuģa uz balli, kad Jančevsku pāri JAK festivālā iesaistīja citi ar šīs spēles azartu inficētie vecāki — Ilona un Eduards Bergi. „Publicitātes slimība" izrādījās neārstējama, un, lūk, spīdoši nospēlēta jau septītā sezonai Sergejs un Erna kļuva par JAK festivāla aktīvākajiem dalībniekiem, viņiem ir arī savi favorīti - zvaigžņu komandas „Saules nogurdinātie" un „Urālu pelmeņi". 
Nejauši uzzināju par vienu no Krāslavas JAK spēles noslēpumiem: režisors Andrejs Jakubovskis kategoriski aizliedz izmantot jokus no Aleksandra Masļakova kluba pieredzes, tāpēc krāslaviešu radošās mokas sākas jau rudenī. No simtiem daždažādu joku vecāki izvēlas un atlasa visasprātīgākos, bet pēc tam vēl A. Jakubovskis ar savām režisora šķērēm nesaudzīgi „griež" vecāku izstrādātos materiālus... Tikai uz skatuves viss šķiet tik vienkārši — dzirkstī humors un dzīvesprieks... 
Man izdevās izdibināt arī citu Krāslavas JAK kluba virtuves noslēpumu. Jaungada festivāla laikā žūrija jau tradicionāli atzīmes neliek - uzvar vispārēja jautrība un draudzība. Taču īstenībā galvenie tiesneši ir daudz stingrāki: visas asprātības izvērtē skatītāji zālē. Bija gadījumi, kad labi sagatavotais priekšnesums neizraisīja vētrainus aplausus, bet veiksmīga improvizācija reizēm „uzspridzina" publiku. „Galvenā finālspēles vērtība ir tās neparedzamība” uzskata mani sarunas biedri. Kādreiz vecāku komandā spēlēja tikai septiņi dalībnieki, pašlaik „māmiņu un tētiņu" skaits Krāslavas JAK festivālā divkāršojies. 
Kura JAK spēle palika atmiņā uz ilgāku laiku? Pirmāi Tad ar dzirkstošu humoru skatītājus savaldzināja Valentīna un Aleksandrs Zinkeviči, Ilona un Eduards Bergi, Aļona Podaļeviča... Sergejs Jančevskis atzinās: „Tos pirmos jokus atcerēšos visu mūžu." Komandai vienmēr bija uzticami palīgi, tādi kā Natālila un Aleksandrs Piņajevi... Viņiem ļoti paveicās ar cilvēkiem, kuri satuvināja vairākas ģimenes — Lukaševičus, Kancevičus, Grigorjevus, kā arī citus JAK vecāku komandas locekļus — Svetlanu Bargāni, Aleksandru Petkūnu, Ludmilu Silibitkinu, divas Jeļenas - Andrukoviču un Šidlovsku, Olgu Butorinu, Vladimiru Dubovu... 
Jančevski vienbalsīgi atzīst: „Humoram ir viena unikāla īpašība — tas padara mūs jaunākus. Un katra Jaungada spēle dod mums jaunus spēkus, kad ļoti gribas uzvarēt - uz skatuves un dzīvē!" 
Mūsu sarunas gaitā Sergejs un Erna daudzkārt nosauca Andreja Jakubovska un skaņu režisora Ivana Lukšas vārdus, jo viņi piešķir JAK Jaungada festivālam neatkārtojamu svētku noskaņu. Bet pēc tam vēl obligāti ir tikšanās, kad tiek pārrunātas visas nepilnības, kas bija pamanītas, uzstājoties uz skatuves. Nākamā sezona noteikti būs vēl spilgtākai Jautro un atjautīgo kluba spēlētājiem vienmēr jābūt atvērtiem jauniem izaicinājumiem, jo tie ir galvenie pelēcības un vienaldzības ienaidnieki. Miers un klusums — nav domāti viņu aktīvajai dzīves pozīcijai. 
Mūsu talantīgais režisors Andrejs Jakubovskis labprāt izteica savu viedokli, par šiem vecāku JAK komandas locekļiem: „Brīnišķīga ģimene, labi organizēti un atbildīgi cilvēki, kas ir pārņemti ar ideju - uzvarēt. Sergejs ir komandas kapteinis pēc aicinājuma, bet „amatu apvienošanas kārtībā" - kostīmu pārzinis, kurš meklē skatuvei piemērotāko apģērbu pat Polijā un Lietuvā, kur viņam izdevās atrast savai komandai tērpus violetā un tirkizzilā krāsā. Bet Sergeja un Ernas Jančevsku bērni, protams, ir savu vecāku spogulis." 
Aleksejs GONCAROVS

„Ezerzeme”, N 13., 2015.gada 17.februāris 

Lāčplēša iela 20 
Mēs vienmēr priecājamies par visiem – gan pieaugušajiem, gan bērniem. „Varavīksnes” vidusskolas 5.c klases skolēni projekta „Manas pilsētas ieliņas” ietvaros apciemoja laikraksta „Ezerzeme” redakciju. 


„Ezerzeme”, N 12., 2015.gada 13.februāris
 
Tikšanās ar skolasbiedriem

Bez jebkāda skolas zvana 7. februārī plkst. 19.00 Krāslavas "Varavīksnes" vidusskolā sākās mācību stunda bijušajiem sko-las audzēkņiem. "Ak, ja tajā vecumā ar šī brīža domāšanu un izpratni par to, kāpēc ir jāmācās, skolas solā nosēdinātu tos, kuri skolu beiguši pirms 10; 20, 30 gadiem. Kādi tad būtu pa-nākumi!" - ar smaidu sejā pasākumu atklāja skolas direktore Ludmila Senčenkova. 
Šogad absolventu vakara organizatori nolēma mainīt tradicionālo pasākuma formātu un novadīja neparastu ekskursiju ar prezentācijām pa jubilejas gadiem, bet 45 minūšu ilgā mācību stunda noritēja ar dzies-mām, dejām un aktīvu skolas vecāku uzstāšanos. Izdevās pat ļoti labi! Smiekli no JAK priekšnesumiem, asaras acīs no dvēseliskajām dzies-mām... Pēc tam visi izklīda pa kabinetiem, kur dalījās atmiņās. 
Natālija ZDANOVSKA

„Ezerzeme”, N 9., 2015.gada 3.februāris 

Zinātkāre – ģeniālas personības raksturīgākā iezīme 

„Nekad nezaudējiet svēto zinātkāri 

Un galvenais ir nepārstāt jautāt " 

Alberts Einšteins 

Viss sākas bērnībā. Arī visi zinātnieki kādreiz ir bijuši skolnie-ki - zinātkāri un radoši. Tieši tādi ir Krāslavas Varavīksnes vidussko-las 5.-6. klašu skolēni. Aukstajā janvārī dabas mācības stundās bija karsti Pienācis laiks prezen-tēt savus pētnieciskos darbus. Ikviens skolnieks centās pierādīt, ka viņa pētījums ir visinteresantā-kais un ka tas var pārstāvēt sko-las godu rajona konkursā. Jaunie zinātnieki izgatavoja vulkāna mo-deli un demonstrēja to darbībā, pārsteidzoši izskatījās arī Tungus-kas meteorīta kritiena vieta. Mūsu astrologi Bēthovena Mēness so-nātes pavadījumā pārvietoja mūs Zemes pavadoņa noslēpumainajā pasaulē. Ar gaisa pūķi rokās mēs sapņojām pacelties debesīs un ieraudzīt mūsu pilsētu no putnu lidojuma. Mēs redzējām neparastus kristālus, kurus var apēst, un „dzīvo" plastilīnu. Degustācijas laikā pārliecinājāmies par medus, ābolu un putras īpašo nozīmi mūsu veselības saglabāšanā. Skolēni uzzināja ne tikai par kaķu un suņu audzēšanas noslēpumiem, bet arī par to, kā turēt mājas apstākļos sesku. Mēs noskatījāmies patstāvīgi uzņemto filmu par delfīnu priekšnesumu un bijām sajūsmā par haizivs modeli. Mūsu rokdarbnieki labi pārzina koku sugas un var iemācīt uztaisīt putnu būrīšus, laiviņas un svečturus. Futbola virtuozi brīnišķīgi spēlē bumbu un arī pierāda, ka sports — tā ir veselība. Pateicoties darbam ar mikroskopu, skolnieki apskatīja dzīvo šūnu. Un cik daudz interesanta mēs uzzinājām par pašu audzēto zaļo pelējumu! 
Uz mūsu stundām mēs aicinām arī citu mācību priekšmetu skolotājus, kuri labprāt atklāj savos skolēnos jaunas spējas. 
Mēs esam pateicīgi vecākiem par sadarbību ar bērniem un ceram, ka mums izdosies aptvert neaptveramo... Protams, tas ir mūsu sapnis..., taču tas obligāti piepildīsies! Ticiet tam! 

Irina KURILOVA, Krāslavas Varavīksnes vidusskolas bioloģijas un dabaszinību skolotāja

„Ezerzeme”, N 7., 2015.gada 27.janvāris 

Matemātika kā māksla 

Krāslavas Varavīksnes vi-dusskolā otrā janvāra nedēļa tra-dicionāli tika veltīta matemātikai. Nedēļas tēma — „Matemātika kā māksla". Mērķi - aktivizēt skolēnu domāšanas potenciālu un attīstīt prasmi izmantot iegūtās zināša-nas jaunās situācijās, sekmēt interesi par mācību priekšmetu un veicināt radošo iemaņu attīstību. 
Māksla un matemātika, šķiet, ir ļoti dažādas lietas, bet cilvēki, kam ļoti patīk šis mācību priekš-mets, bieži vien meklē matemāti-kas elementus arī mākslā. Viņiem ir vēlēšanās visur redzēt ornamentus, līnijas, zīmes. Bez šaubām, matemātika spēlē lielu lomu mākslā, nemaz nerunājot par tādām elementārām lietām kā mērījumi un līnijas, Liela nozīme ir arī , mākslas niansēm, kuras itin bieži ir iespējams aprakstīt tikai ar matemātikas palīdzību. 
Skolēnu radošo darbu izstāde „Papīrs, matemātika, māksla" parādīja, ka mūsu bērni ir ļoti radoši. Ar savu sarežģītības līmeni un krāsu harmoniju skatītājus pārsteidza Natālijas Starostinas (11. b klase), Ilonas Lukaševičas (8.a klase), Anželikas Svarinskas (12.b klase), Uljanas Jagelovičas (8. b klase), Elizabetes Sadovskas (9. c klase), Agneses Orlovskas (8. a klase), Katrīnas Vidjakinas (9. c klase), Edītes Drobiševskas (8. b klase) darbi. 
Simetrijas un mērījumu ģeometrijai ir liela nozīme šedevru radīšanas procesā. Skolas foajē uz stenda „Simetrija ap mums" varēja redzēt 9.-11.klašu audzēkņu labākos darbus, jo stundu laikā skolēni labprāt izpilda uzdevumus par tēmu „Simetrija". 
Matemātikas nedēļas ietvaros notika zīmējumu konkurss „Mana fantāziju pasaule ciparos", labākie darbi tika prezentēti izstādē. Žūrija par labākajiem atzina Gunta Ungura (5. a klase), Riharda Lukjanska (9.a klase), Valtera Čurgeļa (9. a klase), Elvja Paškeviča (8. b klase.), Melisas Ūdres (5. a klase) darbus. 
5.-6.klašu audzēkņiem skolotāja A. Bahmate sagatavoja spēli „Acumērs". Pasākuma laikā skolēni pārvietojās pa vairākiem kabinetiem, tā saucamajām „stacijām", kurās vajadzēja noteikt dažādu priekšmetu apjomu, daudzumu, garumu, leņķus, masu. Bet pēc tam skolas aktu zālē notika prezentācija par dažādiem mēriem un mērījumu veidiem. Tika demonstrēti mēraparāti. Labākie spēlētāji - Diāna Smertjeva (5. b klase) un Vladislavs Baranovskis (6. b klase). Skolotāja izsaka pateicību par palīdzību spēles organizēšanā 12. a un 10. a klases skolēniem. 
7.-8. klašu skolēniem tika organizēta ātrspēle-turnīrs „Jaunais teorētiķis", kuru vadīja skolotājas L.Marinenko un N. Kirkiļeviča. Par labākajiem tika atzīti Staņislavs Kitoks (8. a klase) un Ernests Jančevskis (7. b klase). 
Garajā starpbrīdī meitenes no 11. b klases organizēja loteriju. Gribētāju izmēģināt laimi bija daudz. Skolas foajē, kur ir izvietots monitors, varēja risināt interesantus uzdevumus, noskatīties videoklipus, izlasīt anekdotes, kas ir saistītas ar matemātiku. 
Matemātikas nedēļas ietvaros tika organizēta skolas olimpiāde 5. -8. klasēm, ir noteikti skolas labākie matemātiķi — 17 godalgoto vietu ieguvēji. Viņi aizstāvēs skolas godu novada olimpiādēs. Novēlēsim viņiem veiksmi. 
Paldies kolēģiem par sadarbību un idejām, bet skolēniem - par piedalīšanos, aktivitāti un atbalstu! 
Natālija KIRKIĻEVIČA, Krāslavas Varavīksnes vidusskolas Matemātikas un informātikas skolotāju metodiskās komisijas vadītāja


„Ezerzeme”, N 2., 2015.gada 9.janvāris 

Paldies par pasaku! 

28. decembrī Konstantinovas sākumskolas skolēni, skolotāji, vecāki un audzēkņi apmeklēja Ziemassvētku pasākumu Krāslavas Varavīksnes vidusskolā. 
Pasākuma ietvaros bērnus un pieaugušos priecēja daudzveidīgi pasaku varoņi, kuriem bija koši tērpi, viņi dziedāja dziesmas un dejoja. Beigās ciemos atnāca brīnumjauka Ziemassvētku vecītis, kurš kopā ar bērniem dziedāja Ziemassvētku dzies-mas un gāja rotaļās. Katrs bērns saņēma maisiņu ar saldumiem. 
Konstantinovas sākumskolas skolēnu un skolotāju vārdā izsakām pateicības vārdus Krāslavas Varavīksnes vidusskolas kolektīvam par lielisko pasākumu, Krāslavas, Dagdas, Aglonas SK komitejai par piedāvāto iespēju piedalīties šajā pasākumā un Konstantinovas pagasta pārvaldei par transporta nodrošināšanu! 
Konstantinovas sākumskolas SK vadītāja Jadviga UTĀNE

„Ezerzeme”, N 2., 2015.gada 9.janvāris 

JAK – tā nav tikai spēle… 

Kā parasti Jautro un atjautī-go kluba finālspēle kļuva par aiz-ejošā gada kultūras dzīves spilg-tu notikumu. Trīs "Varavīksnes" skolas komandas - vecāko klašu skolēni, studenti un vecāki - bija rūpīgi gatavojušies, tāpēc pasā-kums noritēja bez aizķeršanās, kā pasakā. Par prieku azartiska-jiem dalībniekiem un skatītājiem. 
Šoreiz pasaulē populārā spēle nebija vienkārša, tā bija veltīta labdarībai. Liels paldies visiem, kuri atbalstīja! Kopā mēs esam stipri! 
Aleksejs GONCAROVS

„Ezerzeme”, N 2., 2015.gada 9.janvāris 

Ziemassvētku tikšanās ar pārsteigumiem 

"Varavīksnes" skolā Jaungada pasākums noritēja pārsteidzoši ģimeniskā atmosfērā. Emocionāli un saliedēti. Visdārgākie viesi - pensionētie pedagogi. 
Neiztika arī bez pārsteiguma: talantīgais skolotājs Staņislavs Skerškāns uzdāvināja skolai folkloras un dziesmu kultūras grāmatu kolekciju latviešu valodā. 
Aleksejs GONČAROVS
Comments