Šodienas gājiens - apliecinājums tam, ka esam, varam, būsim! #KRASLAVAI100

30 maijā Varavīksnes vidusskolā izskanēja Vecāku asambleja. 140 skolēni saņēma  pateicības un diplomus par panākumiem mācībās, interešu izglītībā, sabiedriskajā  darbā. Tika godināti aktīvākie vecāki un skolotāji. Skanēja dziesmas, deju kolektīvi priecēja skatītājus. Pasākumā viesojās Viļānu vidusskolas  mūsdienu deju grupa ''Dance Girls''. 

2022./2023.mācību gads izskan, paveikts daudz. Mums ir ar ko lepoties!

Grāmata ir visģeniālākais izgudrojums. Mēs esam laimīgi cilvēki – lasām grāmatas. Arī mūsu skolas skolēni cenšas pēc iespējas vairāk lasīt. Varavīksnes skolā katru gadu notiek Lasītāju rallija sacensības. Šī konkursa mērķi ir ieinteresēt skolēnus darbā ar grāmatu, aktivizēt lasīšanu, padziļināt zināšanas par grāmatām, attīstīt patstāvīgas lasītprasmes, aktivizēt bibliotēkas apmeklējumus.

Bērniem tiek doti seši mēneši grāmatu lasīšanai (no 1. oktobra līdz 1. aprīlim). Visi, kas vēlas piedalīties konkursā, aizpilda lasītāja anketu. Pēc grāmatas izlasīšanas, skolēns anketā ieraksta autora vārdu, uzvārdu, grāmatas nosaukumu, izlasīto lappušu skaitu. Pēc tam tiek skaitīts kopējais lapu skaits. Skolēni  dalās  savās  pārdomās ,piedzīvojumos  par   izlasītajām  grāmatām, iesaka  saviem  klasesbiedriem.

Šogad sākumskolā ir 16 uzvarētāji. Visvairāk lappušu bija divām meitenēm - 2672. Visi “Lasītāju rallija” dalībnieki tika apbalvoti ar diplomiem un balvām.

No 26.aprīļa līdz 3. maijam sākumskolā norisinājās Grāmatu svētki. Pirmās klases skolēni lasīja I.Indrānes grāmatu „Tipsis, Topsis un Tedis”, otrās klases audzēkņi - M. Stārastes pasakas, A.Tolstoja „Buratīno piedzīvojumus,” trešo klašu bērni - A.Sakses pasakas, E.Uspenska „Tēvocis Fjodors, suns un kaķis”, ceturto klašu skolēni - A.Lindgrēnes „Grāmata par Pepiju Garzeķi”, A.Milna „Vinnijs Pūks un viņa draugi”.

Nodarbībās notika kolektīvi lasījumi, bērni rakstīja vēstules pasaku varoņiem, zīmēja ilustrācijas izlasītajām pasakām. Klasēs bija izveidota zīmējumu un radošo darbu izstāde.  Bērni veidoja arī lasītāju dienasgrāmatas.

Kopā ar skolotājiem viņi sagatavoja mazus priekšnesumus - dramatizējumus.

Grāmatu svētkos visas klases prezentēja paveikto. Tika rādīti labākie zīmējumi, nolasīti labākie radošie darbi un parādīti brīnišķīgi  priekšnesumi. Bērniem bija iespēja atbildēt uz viktorīnas jautājumiem. Svētku noslēgumā dalībnieki saņēma pateicības un saldās balvas.  Liels paldies sākumskolas skolotājiem par sadarbību!

                                                     Bibliotekāre Oksana Zaikovska

2023. gada 3.maijā Krāslavas   Varavīksnes  vidusskolā   viesojās  Eiropas Komisijas (EK) pārstāvniecības Latvijā vadītāja Zane Petre. Šajā  skaistajā  un  saulainajā    dienas laikā 5.-12.klases skolēni piedalījās 4.maijam veltītajā skolas akcijā '' Izzini Latviju!''! Katra (5.-12.) klase  devās  uz skolas pagalmu, lai uzzīmētu un izkrāsotu latvju zīmi  . Kopīgā   Austras   koka  zīmēšanā skolas  pagalmā piedalījās   arī  mūsu viesi. Diskusijā  piedalījās   arī  Krāslavas   novada  pašvaldības  priekšsēdētāja  pirmais  vietnieks Aleksandrs  Jevtušoks.   Skolas  aktu   zālē   notika diskusija   un  iepazīšanās  ar skolas   parlamenta jauniešiem.  Tikšanos  košāku  darīja  mūsu   skolas  tautas  deju kolektīvs “Dzirkstīte”, ansambļi “Zvaigznītes” un “Online”, akordeonists  Stefans   Gorns.

#ESuzSkolu# #EIROPASPRASMJUGADS#

Lai sekmētu bērnu un jauniešu līdzdalību Dziesmu un deju svētku procesā, tradīciju saglabāšanā un motivētu tautas deju kolektīvu dalībniekus kopdejošana un skatuviskās pieredzes bagātināšanai, 21.aprīlī Krāslavā noritēja skolu jaunatnes tautas deju kolektīvu radošais koncerts. Tajā piedalījās 12 tautas deju kolektīvi no Krāslavas, Dagdas un Ezerniekiem. Krāslavas Varavīksnes vidusskolu pārstāvēja 3 deju kolektīvi : "Draiskuļi"(1.klase), "Dzirkstīte"(2.klase) un "Austriņa" (7.-9.klase). Ir gandarījums par žūrijas lēmumu - deju repertuārs ir apgūts! Taču vienmēr ir iespēja uzlabot savu sniegumu, ko arī darīsim turpmāk. 2023./2024. mācību gada oktobrī sāksim apgūt jauno svētku repertuāru, cītīgi gatavosimies jaunajām skatēm un svētkiem! 

Mākslīgais intelekts (AI, reizēm MI) varētu būt "noteicošā nākotnes tehnoloģija". Bet kas īsti ir AI un kā tas jau ietekmē mūsu ikdienas dzīvi? Neliels   ieskats.

Citāda  fizikas   stunda

Mākslīgais intelekts šobrīd mums ir visapkārt. Ar to saskaramies, gan atverot interneta pārlūkprogrammu, gan mājās vai birojos, kur tiek automātiski regulēta temperatūra. Cilvēku vidū šobrīd popularitāti sāk iemantot mākslīgā intelekta modeļi, kas ļauj gan ģenerēt unikālas bildes, gan čata formātā sarakstoties,  sagatavot projektu pieteikumus  un ttl.

Stunda  par Mākslīgais  intelekts: pagātne ,tagadne, nākotne notika  10.a  klases  skolēniem  ar   Transporta  un  sakaru  institūta   studentu  Ričardu  Aizpurieti.

Dažas  skolēnu  atziņas pēc stundas :  ” Mākslīgais intelekts nav nekāda maģija. Tā ir matemātika. Tas algoritms darbojas līdzīgi kā cilvēka smadzenes, kas ir būvētas no neironiem. “(R. Škagals)
”Manuprāt  pēdējos gados mākslīgais intelekts piedzīvo strauju attīstību. Tas ir iespējams, pateicoties jaudīgiem serveriem, kas spēj īsā laikā apstrādāt milzīgus datu apjomus.’’(A. Vanaga)

 Noslēgumā  Ričards dalījās  savā  viedoklī par   to  , ka  tuvāko gadu laikā par mākslīgo intelektu noteikti redzēsim vēl daudz un dažādas pārsteidzošas lietas. Jomas eksperti prognozē, ka nākotnē cilvēks vairāk koncentrēsies uz radošajām lietām, rutīnas darbus uzticot tieši mākslīgajam intelektam. Proti, tas ir spējīgs uzlabot cilvēku produktivitāti, nevis pilnībā to aizstāt.

 Ričards  dalījās   par   nākotnes  studijām   Transporta   un   sakaru  institūtā.

10.a  klases skolēni

Mūsdienu skolu  mērķis ir attīstīt skolēnos spēju mācīties visa mūža garumā, domāt un rīkoties sarežģītās situācijās. Jebkurai personai ir jāspēj patstāvīgi izvirzīt mērķus, izstrādāt veidus, kā tos sasniegt,  izzināt un novērtēt savus sasniegumus, strādāt ar dažādiem informācijas avotiem, formulēt savu viedokli, spriedumu un vērtējumu. Visu šo īpašību attīstīšanu un pilnveidošanu var veicināt skolā, izmantojot kompetenču pieeju, mācot jebkuru priekšmetu, arī matemātiku.

Īpaši efektīva klasē ir izglītojošās un kognitīvās kompetences veidošana. Šāda veida kompetence veidojas, risinot nestandarta, saistošus, vēsturiskus uzdevumus, kā arī izklāstot jauno vielu, izvirzot problemjautājumus, veicot mini pētījumus, pamatojoties uz materiāla izpēti. Skolēns, analizējot, salīdzinot, sintezējot, vispārinot, konkretizējot mācību materiālu, pats iegūst no tā jaunu informāciju. Plānojot stundu, vienmēr cenšos panākt, lai skolēnam pašam būtu skaidrs priekšstats, ko un kā viņš mācās šodien, nākamajā stundā un kā iegūtās zināšanas var izmantot turpmākajā dzīvē. Kompetenču pieejas izmantošana ļauj piepildīt matemātisko izglītību ar zināšanām, prasmēm un iemaņām, kas saistītas ar skolēna personīgo pieredzi, lai viņš varētu veikt produktīvas un apzinātas darbības saistībā ar realitātes objektiem.

Jau pirmajās stundās piedāvāju uzdevumus, kuru izpildei nepieciešama radoša pieeja (izdomāt, atrast, sacerēt, izvēlēties, zīmēt). Šie uzdevumi attīsta ne tikai domāšanu, bet arī gribu, jūtas, garīgās vajadzības un darbības motīvus.

Vienā no matemātikas stundām, risinot piemērus un sakārtojot aprēķinu rezultātus augošā secībā, skolēni uzzināja, ka 22. aprīlis ir Starptautiskā Zemes diena. 2023. gadā šīs Starptautiskās dienas mērķis ir atgādināt cilvēcei, cik svarīgi ir rūpēties par mūsu planētu. Katru gadu šajā dienā Latvijā tiek rīkots pasākums "Lielā Talka". Ikvienā Latvijas nostūrī iedzīvotāji savāc atkritumus, labiekārto pagalmus, stāda kokus.

Mēs ar bērniem nolēmām veikt mini-pētījumu, pamatojoties uz materiāla izpēti - mēģināt izveidot un iestādīt apstādījumus mūsu topošās mājas vietā. Bērniem tika piedāvāts izvēlēties stādus apzaļumošanai, tika piešķirta noteikta naudas summa. Mācību mērķis ir plānot savu darbību, iegūt nepieciešamo informāciju, izmantojot pieejamos informācijas avotus, pilnveidot komandas darba prasmes, iemācīties izteikt un pamatot savu viedokli; iemācīties pareizi lietot matemātiskos terminus runā; iemācīties pielietot matemātiskās zināšanas un prasmes reālās situācijās.

Ar lielu interesi bērni plānoja koku iegādi un stādīšanu, zīmēja vietas plānu, vienojās par summu katra veida stādu iegādei, noteica vietu, kur jaunais stādiņš ērti augs. Bērnu kopīgās aktivitātes sagādāja daudz patīkamu mirkļu, katrs skolēns centās novērtēt un palielināt savu ieguldījumu teritorijas labiekārtošanā.

Skolēnu kopīgo aktivitāšu rezultātā mums ir četri oriģināli plāni teritorijas labiekārtošanai. Stundas beigās katra skolēnu grupa pastāstīja, kā ir izplānojusi savu budžetu un prezentēja savu projektu.

Pārdomāta radoša darbība stundu laikā, novitātes sajūta, gatavība apgūt ko jaunu skolotāja neuzkrītošās ietekmes rezultātā sekmē skolēna gatavošanos reālai dzīvei. Ir jāpalīdz bērnam, lai ziņkārība pāraugtu zinātkārē, bet zinātkāre – izziņas intereses veicināšanā.

Sk. Daina Strupiša

4. aprīlī Krāslavas  Varavīksnes  vidusskolā  notika    Krāslavas  novada atklātais 2.klašu skolēnu konkurss ar kombinētu saturu “Zinu, protu, daru”.  Konkursā  piedalījās  12.skolēnu  no  Krāslavas ģimnāzijas, Krāslavas   Poļu pamatskolas ,Indras  pamatskolas, Dagdas  vidusskolas  un  Krāslavas  Varavīksnes  vidusskolas. Konkursa mērķis  bija  attīstīt skolēnu radošas spējas, attīstīt prasmes pielietot zināšanas jaunās situācijās un radīt motivāciju zināšanu apguvei. Uzdevumus un vērtēšanas kritērijus sagatavoja Krāslavas Varavīksnes vidusskolas sākumskolas skolas  skolotāju MK  vadītāja  Vija Kavševiča .  Darbā   tiks  iekļauti  uzdevumi  no  dabaszinībām,  matemātikas  un vizuālās  mākslas.  Skolēni  saņēma   Varavīksnes  vidusskolas  sarūpētas  balviņas   un diplomus. Paldies  visiem  par  darbu! Veiksmi  mācībās!

Skolas  direktore

Krāslavas   Varavīksnes  vidusskolas  10.-12.klašu  skolēni   akcijas ’’Atpakaļ  uz  skolu’’  ietvaros  tikās  ar   Daugavpils  Universitātes  Zinātņu  prorektoru  Arvīdu  Barševski.  Akcija ir iespēja dažādu nozaru pārstāvjiem eksperta lomā atgriezties skolās un augstākās izglītības iestādēs un dalīties ar jauniešiem savas pieredzes stāstos par dzīvi un darbu Eiropas Savienībā, runāt par jauniešu iespējām un Eiropas vērtībām, kā arī uzklausīt jauniešu viedokļus un iesaistīties diskusijās. 

Diskusija  par     mērķu  izvirzīšanu  un to  sasniegšanu, studiju  nozares  un profesijas  izvēli. Par valodu   apguvi .Par   laika   plānošanu  un savā  dzīvē  satiktajiem  cilvēkiem, kas  krasi  var  mainīt  un arī  ietekmēt  tavus  pieņemtos  lēmumus  profesijas  izvēlē. Cik interesantus  faktus  mēs  atklājām  par   šo   cilvēku:  kaislīgs  puķu  mīļotājs, liels ceļotājs, grāmatu  autors, biologs, interesants sarunu  biedrs  !   Saruna par drosmi, pieklājīgu bezbailību, par iejūtību  un  vērtībām.Un arī  par  iespēju  studēt  DU. Noslēgumā gribu  piebilst: ’’Nekas  nenotiek  tāpat  vien. Katra  mūsu  izvēle  ved  pie  konkrēta  notikuma. Un katrs  notikums ir  kāda  cita, nākamā  ,notikuma  sākums .Mēs  un tikai  mēs  paši  izlemjam ,kuru  ceļu  iet. Cik atbildīgi  lēmumi  mums  patiesībā  ir  jāpieņem  katru  dienu…Tas ,kāda   būs  mana  rītdiena, ir  atkarīgs  no  tā, kā  es  veidošu  savu  šodienu. Neticimami, cik ļoti  viss ir  saistīts!  Gluži  kā  ar  klavierspēli: kuru  taustiņu  nospiedīsi, tāda skaņa  atskanēs. Kādu  kombināciju  izvēlēsies, tā  skanēs  tavs  skaņdarbs!’’(citēts  no  J.Jerāne,K.Vilcāne’’52  patiesības’’).

#AtpakaļUzskolu# , #EuropeDirectDienvidlatgale#

Mans galvenais mērķis mācību darbā - rosināt skolēnus domāt un rast atbildes uz jautājumiem. Lai to īstenotu, man jārada mācību vide, kurā bērns ir aktīvs mācību procesa dalībnieks, nevis pasīvs klausītājs. 

Piemēram, dabaszinību stundā. Tēma: Gaisma. Stundas sasniedzamais rezultāts: saprast, kā un kāpēc rodas ēna. Lai to sasniegtu, es nelasu lekciju skolēniem. Es uzdodu jautājumus. Skolēniem ir Chromebook datori. Viņi paši var rast atbildes dažādos informācijas avotos. Skolēni mācās apkopot iegūto informāciju un secināt, kā arī pilnveido digitālās prasmes. Organizējot darbu pāros, mēs veicinām arī sadarbību. Praktiski pētījumi un eksperimenti ir svarīga dabaszinātņu stundas sastāvdaļa. Ar eksperimentu palīdzību skolēni izpēta, kā rodas ēna un kāpēc mainās ēnas garums. Tādam nolūkam mēs izmantojam mācību līdzekļus “Eksperimentu komplekti grupu darbam sākumskolā”. 

Šādi plānojot un vadot stundu, mācību procesa centrā ir skolēns, kurš mācās domāt, sadarboties, meklēt atbildes, un iegūst prasmes lietot zināšanas. Dažādi konteksti, daudzveidīgas situācijas. Darbs grupās, saruna - iesaistīšanās .Mana  kā  skolotāja jēgpilna atgriezeniskā saite skolēnam par mācīšanos .

Savā  redzējumā  dalījās  skolotāja  Olga  Dalecka

Kā pašlaik zināms, no 2026./2027. mācību gada Latvijas skolās plānots pakāpeniski atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas un tās vietā nodrošināt kādas Eiropas valodas mācīšanu. Viena no tām noteikti būtu vācu valoda.

Kāpēc mācīties tieši vācu valodu?

Vācijas vēstniecība ir izdevusi brošūru, kas piedāvā gan atbildes uz šo jautājumu, gan arī sniedz praktisku informāciju par Latvijā pārstāvētajām Vācijas institūcijām, kuras piedāvā iespējas iegūt un pilnveidot vācu valodas zināšanas gan Vācijā, gan Latvijā, kā arī sniedz informāciju par studiju un stipendiju ieguves iespējām Vācijā. Tajā sniegts arī pārskats par tālākizglītības piedāvājumiem skolotājiem, kuri māca un pasniedz vācu valodu Latvijas skolās un augstskolās. 

Nodarbība  ar  skolas  skolotājiem   par  gūto  pieredzi  profesionālās  pilnveides  kursos  Boloņā, Itālija “  Effective formative assesment   and feedback in education/Efektīva  formatīvā vērtēšana un atgriezeniskā saite   izglītībā  ‘’

Savā  pieredzē  dalījās A.Jakubovskis, V.Purpiša,J.Kļimova,I.Gončarova

Formatīvā vērtēšana.

      Internetresursi:

1. Jamboard – Google

2. edpuzzle.com   (ņem filmu un ieliec tajā dažāda veida uzdevumus)

3. kialo-edu.com

4. kahoot.com

5. learningapps.org.   (spēles)

6. quizlet.com

7. menti.com

8. lessonup.com

9. thinglink.com

10. sites.google.com

                                         Kam ieteiktu  pievērst uzmanību…

• Skolotājs izvērtē un pieņem lēmumu, kā iegūt pierādījumus tam, ka skolēns saprot vielu?

• Kā nodrošināt pozitīvu komunikāciju mācību procesā?

• Skolēnus nedrīkst dalīt labajos un sliktajos  (mums vēl tāls ceļš ejams)

• Atgriezeniskā saite nav sods, bet labestības žests un tt. ( es tev ieteiktu, es piedāvāju un tt.).

• Asociācijas, darbs ar tām, to iedzīvināšana, sekmēšana un tt..

• Skolēns apspriešanas laikā pieraksta citu domas, kuras vēlāk izmanto esejā, domrakstā un tt..

• Esmu par/pret, un es pamatoju savu viedokli.

• Skolēni mācās, kad vērtē cita darbu,  kā arī sevi pašu (kur esmu stiprs, kur manas vājās vietas).

Skolotāji   praktiski darbojās  grupās, pilnveidojot    6  Bono  cepuru  stratēģiju. Uz  pārdomām  rosināja    jaunu domāšanas  veidu   stratēģijas. Diskusijas  raisījās  par    AS(atgrieziniskās  saites)   veidiem.      Skolas   administrācija 

Par   gūtajām    atziņām     kursos  '' Digitālais es - izaicinājumi un iespējas Latvijas pedagogiem'' dalījās   skolotājas  Agita  Gureviča  un    Iveta Putāne. Tehnoloģijas var papildināt labu mācīšanu ,bet labas tehnoloģijas nevar aizstāt sliktu mācīšanu.

Ar  interesi  klausījamies  par  X,Z,Y    paaudzēm, par  platformām ,kas  palīdz  uzlabot  mācību  stundu, par to   ,kā  mācīt   A  paaudzi.  Materiāls  ir  plaši  pielietojams  darbā  ar  vecākiem. 

Skolotāju   nodarbība  tiešsaistē   ar  Agitu  Ozoliņu. Diskusijas  par  mācību stundu. Mācību stundu un skolotāja darbu stundā vērtē pēc tā , ko un kā dara skolēni.  Kāds ir mācību  satura  un  pieejas  mērķis:

1)pāreja no skolēna pasīvas mācīšanās un mācību materiāla iegaumēšanas uz aktīvu izziņas procesu skolotāja vadībā, pašizpausmi un jaunradi;

2)apgūstamo zināšanu un prasmju sasaiste ar reālo dzīvi;

3)starpdisciplināra pieeja, kas novērš satura sadrumstalotību un veicina skolotāju sadarbību mācību procesa organizēšanā;

4)skolēnam nodrošināta iespēja mācīties iedziļinoties, izprotot kopsakarības un attīstot spēju pārnest zināšanas uz jaunām, nezināmām situācijām.

 Skolotājs piedāvā jēgpilnus, daudzveidīgus uzdevumus, kas palīdz skolēnam sasniegt rezultātu un sniedz mērķtiecīgu atbalstu ,palīdz skolēnam sasniegt rezultātu (ko ar šo uzdevumu var iemācīties),ietver atbalsta struktūru skolēnam (atgriezeniskā saite, fiziskā un emocionālā vide),atbilst skolēnu esošajām zināšanām, prasmēm, pieredzei(diferencēšana, praktiski uzdevumi, iepriekšējo zināšanu izmantošana),rosina domāt (izziņas darbības aktivizēšana–interpretēšana, analīze, sintēze, novērtēšana),ir daudzveidīgi un ietver reālas situācijas no dzīves.  Kā  skolotājs  sniedz atgriezinisko  saiti? Formulē skaidrus kritērijus skolēnu snieguma vērtēšanai un seko līdzi viņu izaugsmei ;sniedz skolēniem konkrētu, savlaicīgu atgriezenisko saiti par viņu sniegumu ;iesaista  skolēnus  sava  snieguma  izvērtēšanā.

Mācās  skolotājs  patstāvīgi. Nav  gatavas  receptes, atliek darīt un zināt, ko varam  darīt vēl  labāk(to  varam  gūt  no  savstarpējas  stundu  vērošanas, kopīgas  stundu  plānošanas) .

Skolas  direktore

Tradicionāli janvārī skolotāja Rita Andrejeva priecē ar savu audzēkņu skanīgajām balstiņām skolēnu vecākus.Aplausu jūra.Dziesmu atkārtojums.Kā īstā lielkoncertā.Lai skan arī turpmāk!Radošu domu lidojumu! Paldies audzēkņu vecākiem par atbalstu!