Metodiskais darbs

Laiks sevis pilnveidei

Krāslavas Varavīksnes vidusskolas skolēniem un skolotājiem 2021./22.m.g ir ieplānoti vairāki tiešsaistes semināri ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta "Latvijas kultūras kanons" koordinatori, ekspozīcijas "Grāmata Latvijā" muzejpedagoģi Anitu Smelteri. 13.oktobrī skolotāji klausījās par "Virtakas klases" muzejpedagogu komandas izstrādātajiem attālināmi lietojamajiem mācību materiāliem dažādām vecuma grupām. Tos iespējams izmantot, gan mācoties no mājām, gan klasē. Mācību materiālus papildina ieteikumi skolotājiem. Skolotāji viennozīmīgi guva idejas klases stundu organizēšanai, ieskatu par materiāliem, kas ir izstrādāti kontekstā ar Skola 2030 ieteikumiem. Arī līdz šim jau daudzi skolotāji (mūzikā, literatūrā, vizuālajā mākslā, teātra mākslā ) ir izmantojuši šos materiālus. Īpaša diskusija izvērtās par plašāk skarto tēmu ’’Cenzūra ”. Skolotāji paplašināja savus priekšstatus par cenzūras lomu grāmatniecības vēsturē cauri laikiem. Iespiestajā tekstā cenzūras pēdas parasti nevar ieraudzīt, jo cenzors savu darbu ir paveicis vēl pirms grāmatas nodošanas iespiešanai. Tomēr dažādos laikos vai apstākļos cenzora klātbūtne var būt arī uzskatāmi redzama – gan norādē, ka grāmata ir caurskatīta un atzīta par iespiežamu, gan reizēm arī kā iepriekš nepamanītu nevēlamu vietu labojumi jau iespiestā tekstā. Lūk ,saruna izvērtās par šo tēmu arī.


Skolas direktore M.Micķeviča

Nodarbĩba skolotājiem "Caurviju prasmes" ar LU pētnieci Lieni Hačatrjanu.17.09.2021

Carousel imageCarousel imageCarousel imageCarousel imageCarousel imageCarousel image

Tikšanās ar skolotājiem Jaunā 2021./22 . mācību gada sākumā un prioritāšu izvirzīšana

Mācību gada sākumā augustā tradicionāli notiek sarunas ar skolas pedagogiem par iepriekšējo mācību gadu un arī jaunu prioritāšu izvirzīšanu nākošajam mācību gadam. Skolotāji ar aizrautību stāstīja par vasaras skaistākajiem mirkļiem.

Skolotāji izteica savu viedokli par savām prasmēm. 85 % aptaujāto pedagogu uzskata, ka viņi apzināti izvēlas tās mācīšanās vadīšanas prasmes, kas der klasei, kurā strādā. Apmēram 10 % pedagogu vada savu mācīšanas "rīku" izvēli un var dalīties ar savu labāko pieredzi. 5 % pedagogi min, ka apzināti izmanto tās mācīšanas vadīšanas prasmes, kas padodas.

Svarīgi, ka pedagogi zina, kādas prasmes ir nepieciešamas vēl pilnveidot.Vairums pedagogi definēja: mācīšanās plānošana, sasniedzamā rezultātā izvirzīšana un komunicēšana ar skolēniem katrā stundā un ilgtermiņā, jēgpilna IKT rīku izmantošana mācību procesā, efektīvāko mācību paņēmienu meklēšana, lai iegūtu pēc iespējas lielāku pievienoto vērtību mācību procesā, atgriezeniskās saites sniegšana katram skolēnam – informēšana, cik daudz ir izpildīts no sasniedzamā rezultāta un ko vēl nepieciešams darīt (katras stundas ietvaros),maksimāla ikviena skolēna iesaistīšana mācīšanās procesā. Daži skolotāji uzsver, ka jāpilnveido vēl pašiem latviešu valodas prasmes.

Skolotāji gatavi mācīties kopā saviem kolēģiem, veidojot un plānojot mācību procesu, iesaistoties ilgtermiņa mācībās, veidojot kopīgas stundas, stundu plānus, rubrikas, kritērijus, projektus. Citādi sakot: sadarboties .Tas nozīmē sadarbības veicināšana skolēnu vidū mācību procesa laikā un sadarbošanās ar vecākiem, lai atbalstītu bērna mācīšanos.

Arī 1.septembris nāk ar jauniem izaicinājumiem. Tas, kas mani satrauc, ir domu dažādība, cieņa vienam pret otru, tolerance, sadarbība. Skolas ikdienas krustojums skar turpat ap 400 skolēnu un ģimeņu, ap 85 darbinieku- raibu raibais cimdu raksts. Lai mums visiem kopā izdodas noturēt inteliģenci, cieņu vienam pret otru augstāk par vīrusu un savu pārliecību?

Pateicībā par ieguldīto darbu, skolas direktore Marija Micķeviča

Izlasi!