Mācību gads tuvojas izskaņai. Skolotāji dodas vasaras atvaļinājumos. Krāslavas Varavīksnes vidusskolas pedagogu grupa devās garšas meklējumos. Šoreiz uz Kalniešu pagasta “ Šterenbergu ’’ mājām, kur dzīvo cieto sieru mājražotāja Ludmila Peculeviča. Piebraucot mūs sagaidīja viesmīlīgā saimniece ar savu vīru Rihardu. Izrādās vīra Riharda hobijs ir ziedu audzēšana, tāpēc arī skaisti un gaumīgi ir iekārtots pagalms. Dodamies uz cieto sieru ražotnes cehu. Ludmila stāsta un rāda ,kas no kā un cik ilga laikā top garšīgais siers ,līdz nonākšanai pie gardēžiem. Atkarībā no siera šķirnes, ir nepieciešams garš laika periods un ļoti precīzs, neatlaidīgs darbs. Cietais siers, kam nepieciešama ilgāka nogatavināšana, tiek turēti 6-12 mēnešus. Burvīgās siera bumbiņas, apbērtas ar dažādām garšvielām, nobriest sākot ar 1 mēnesi un līdz pat vienam gadam.
Cepšanai paredzētais siers lieliski pagatavojams uz grila. Uz plaukta rindojas vesela rinda burciņu ar garšvielām, kas tiek izmantojas: kaltēti tomāti, amoliņš, čili pipari,baziliks.
Tad dodamies uz sieru degustācijas zāli. Skaistos šķīvjos uz galda rindojas sagrieztie kubiciņos sieri. Kādas tik garšas! Bet nosaukumi: Belper Knole, Halumi, Alpu, Šterenbergas, Hačota, siers ar trifelēm. Mājās taisīts jogurts ar banāniem un baziliku, garšīga augu tēja, siera kūka ar paštaisītu Ricotto.Un saimnieks Rihards piedāvā Kapučino, Latte vai dabīgo melno kafiju. Garšīgi gan. Mūsu siera garšošanu pavada Ludmilas aizrautīgais stāstījums. Viņa stāsta par to, cik ļoti patīk vadīt degustācijas un stāstīt tūristiem, kā sāka nodarboties ar šo arodu, kā vārīt sieru, cik daudz prieka rada pats siera vārīšanas process. Visu laiku viņas stāstījumu caurvija doma, ka vārot sieru, vissvarīgākais ir rast prieku un labsajūtu, dalīties savās emocijās ar citiem. Ludmila lepojas ar to, ko dara un viņai tas sagādā baudu, ja arī viņas viesi mājup dodas apmierināti un laimīgi. Viņa lepojas ar to, ka dzīvo savā Kalniešu pagastā .Šurp viņa pārcēlās no Viļņas un te iesāka attīstīt savu dzimto Krāslavas novadu. Saimniece ir pateicīga arī tiem cilvēkiem, kas viņas darbu novērtē un ierauga.
Sirsnīga šķiršanās ,siera gardumu iegāde, vēlējumi skolotājiem. Mīļie lasītāji, ja gadās būt Krāslavas pusē, noteikti aicinu apmeklēt Ludmilas Peculevičas saimniecību, lai priecātos par siera maģiskajām garšām, dabas burvību, kas paveras visapkārt un ,protams, pašas saimnieces harismu un pozitīvismu.
Savās pārdomās dalījās skolas direktore Marija Micķeviča
A.Semjonovas foto
Interreg Centrālās Baltijas jūras reģiona programmas 2021. – 2027. gadam projekta “Risinājumi pārtikas atkritumu samazināšanai skolu ēdnīcās” ietvaros Latgales un Tartu reģiona pašvaldību pārstāvji, projekta partneri no 02.06.2025. līdz 05.06.2025. devās pieredzes apmaiņas braucienā uz Karlštati, Zviedrijā, lai iepazītu veiksmīgas pieejas skolu ēdināšanā un pārtikas atkritumu mazināšanā.Karlštatē dzīvo 98 tūkstoši iedzīvotāju, ir 4500 pirmsskolēnu , 9000 pamatskolēnu un 4500 vidusskolēnu. Katru dienu tiek pasniegtas 17500 ēdienreizes. Brauciena laikā iepazīts Karlštates pašvaldības skolu ēdināšanas modelis un labā prakse, apmeklētas vairākas skolu virtuves, kur veiksmīgi darbojas bufetes tipa ēdināšana, un kur tiek piedāvāts daudzveidīgs, veselīgs un garšīgs ēdiens, kas dod enerģiju un veicina bērnu izpratni par ēdiena nozīmīgumu un ēdienu kā vērtību. Skolu pusdienas ir daļa no skolas dzīves, ļauj fokusēties normālam mācību darbam
Apmeklēti arī vietējie pārtikas ražotāji, zemnieki un vairumtirgotājs, kas reģiona skolām piegādā vietējo produkciju, tādejādi dalībniekiem gūstot priekštatu par reģiona pārtikas cikla apriti. Zviedrijā gan skolās, gan bērnudārzos tiek nodrošināta bezmaksas ēdināšana. Somija, Zviedrija un Igaunija ir trīs ES dalībvalstis, kas nodrošina vispārēju bezmaksas ēdināšanu visām vecuma grupām Pašvaldība ļoti domā par pavāru izglītošanu, komunikācijas veidošanu – tīklu starp skolām un pavāriem, vecāku iesaistīšanu aktivitātēs, speciāli veidotas mājas lapas pavāriem un vecākiem(sapratu pēc stāstītā).
Jāatzīmē, ka Zviedrijas nacionālās vadlīnijas skolu ēdināšanā balstās uz augu izcelsmes pārtiku, turklāt tikai vienu vai divas reizes nedēļā (10%) tiek piedāvāts gaļas vai zivju ēdiens. Izglītības iestāžu ēdināšana netiek balstīta uz uzturvērtības kalkulēšanu, bet vērsta, lai bērni saņemtu un labprāt ēstu pilnvērtīgu maltīti. Mums bija iespēja uzzināt par organizatoriskiem jautājumiem un ēdienkartes plānošanu. Bija iespēja uzdot jautājumus par kontroles mehānismiem un kontrolējošām iestādēm. Taču brīžiem zviedru kolēģiem tas raisīja neizpratni, jo, ja tiek strādāts atbilstoši Zviedrijas nacionālajām vadlīnijām, tad nav nepieciešama tik stingra uzraudzība. Šefpavāriem ir atvērtāka iespēja vēlamo produktu iegādē, Apmeklējot izglītības iestāžu restorānus(tā to sauc skolu vadītāji), bija iespēja apskatīties un nogaršot skolas ēdienu piedāvājumu. Personīgi mani uzrunāja tas,ka bērniem jau no pirmsskolas ir bufetes veida ēdināšana. Viņiem ļauj pašiem izvēlēties maltīti un uzlikt to no bufetes termotraukiem. Audzinātājas ir klātesošas un atbalstošas, bet ļauj arī bērniem izpausties. Uz jautājumu, kā tiek veicināts, ka bērni ēd veselīgu ēdienu, gan skolas vadītājs, gan atbildīgais par Karlštates pašvaldības skolēnu ēdināšanu, stāstīja, ka ir patstāvīgā dialogā ar bērniem un lēnām tiek integrēts arvien vairāk dārzeņu, pākšaugu ēdienos. Turklāt bērni labprāt tos ēd. Pārsteigums arī bija pašizceptā maize. Nekādu saldināto dzērienu, tikai ūdens. Uz galda ir novietoti maizes kraukšķi un margarīns. Skolu ēdienkartē pārsteidza arī ar plašo dārzeņu ēdienu piedāvājums. Sagatavotais ēdiens ir garšīgs, pievilcīgs, krāsains un veselīgs. Ēdienkartes sastādīšana tiek balstīta uz veselīga uztura ieteikumiem un ilgtspējas principiem. Valstī ir liels emigrantu daudzums un vērojama dažādu ēdienu kultūru sajaukšanās un tas izpaužas arī katras skolas ēdnīcas ēdienkartē. Tiek domāts par bērnu ar alerģijām ēdināšanu. Tiem ir atsevišķs ēdiens - bez glutēna vai veģetārs, vai arī izvēles iespēja no piedāvātā ēdiena, jo izvēle ir ļoti liela.
Marija Johansone stāstīja par iepirkuma procedūru. Iepirkuma produktam jābūt vietējam ar iespēju izsekot produkcijai (nosaka likums).Katram produktam ir izstrādātas detalizētas prasības. Iepirkuma speciālisti izvērtē, kā piegādātāji izpilda šīs prasības. Iepirkuma specifikācijā iekļauj punktu par saimniecības apmeklējumu, lai bērniem ir iespēja apskatīt saimniecību un redzēt dabā, kā aug kartupeļi, burkāni, vai kā tiek turētas un barotas gotiņas, no kurām iegūst pienu. Arī pavāri 4x gadā dodas vizītēs pie ražotājiem, lai iepazītu produktus. Līgumos cena fiksēta uz vienu gadu, bet līgumi slēgti uz 4 gadiem. Pārsteidza tas, ka restorānos par pavāriem strādā vairums vīriešu. Ir izveidota šefpavāru padome, kur katram ir deleģēts savs pienākums; piemēram viens strādā ar ražotājiem, lai attīstītu jaunus produktus, cits ar dzirnavniekiem, atkal cits ar zivju vai gaļas piegādātājiem. Pavārs darbs ir diezgan atalgota profesija, kas vērsta uz izaugsmi un ir kreatīva. Ja restorānā strādā labs personāls, tad tur ir laba pārtika un maz pārtikas atkritumu. Jo pārtika tā taču ir vērtība. Tā ir nauda. Tādēļ pavāri izdomā jaunas receptes, gatavo un ļauj šos ēdienus iztestēt skolēniem 4-5 reizes, pirms tie tiek gatavoti vairumā. Skolā notiek dažādas informatīvās kampaņas, lai mainītu skolēnu ēšanas paradumus un arī tādejādi samazinot pārtikas atkritumus līdz 10gr. uz katru skolēnu. Pavāri un vietējie politiķi domā, kā varētu mazināt atkritumus: integrētās mācību stundas skolā, citu tautu ēdienu piedāvājums: (piemēram izgaršo Vācijas nacionālos ēdienus),ēdienu atkritumu uzraudzīšana un svēršana, ēdiena atkritumi ietekmē mūsu planētu Zemi. Tiek meklēti arvien jauni risinājumi, lai uzlabotu ēdienu kvalitāti. Mazi bērni nevar zināt kā garšo zivs, lazanja, tas nozīmē ka jāsāk ar garšošanu un mācīt ēšanas paradumus. Pavāri ieklausās bērnos, kad tie stāsta par ēdieniem, kas viņiem garšo. Tas nenozīmē, ka viņiem pasniegs picu vai hamburgerus, bet ieviesīs ēdienus ar jaunām garšām. Atsevišķs stāsts varētu būt par skolas restorānu fizisko vidi; iekārtojums, klusums, mājīgums. Un virtuvēs, redzams, ka visa infrastruktūra ir ļoti pārdomāta, ērta un liels uzsvars ir likts uz atkritumu šķirošanu. Virtuvēs ir pārdomāts ,lai darboties būtu ērti, necilājot liekus smagumus gan gatavojot ēdienu, gan darbā ar netīrajiem traukiem. Ēdiens izvietots uz ēdināšanas salām, iespēja izvēlēties pašiem bērniem. Atsevišķi ir izvietots ēdiens īpašajām diētām. Traukus no galdiem vāc paši bērni/skolēni un sašķiro atkritumus no saviem šķīvjiem.
Noteikti arī pie mums būtu jāveido uz skolēnu centrētu skolu ēdināšanas programma, akcentējot pilnvērtīgu maltīti ar izvēles iespējām, ņemot vērā mūsdienu skolēnu ēšanas paradumus. Šajā nolūkā jānodrošina skolēnu izglītošanu veselīga uztura lietošanā. Svarīgi būtu panākt vietējo lauksaimnieku un vietējo pārtikas ražotāju iesaisti skolu ēdināšanas programmās, uzlabojot iepirkuma modeli. No Krāslavas pašvaldības pieredzes braucienā piedalījās Krāslavas izglītības pārvaldes vadītāja Lidija Miglāne un šo rindu autore.
Savās pārdomās dalījās Krāslavas Varavīksnes vidusskolas direktore Marija Micķeviča
Autores foto
27.maija rīts Krāslavas Varavīksnes vidusskolas sākumskolas skolēniem bija īpašs, jo priekšā gaidīja ceļš uz Visaginas “ Gerosios vilties” proģimnāziju, kur notika Starptautiskā sākumskolas skolēnu un skolotāju konference “No nacionālā kultūras mantojuma un tradīcijām uz ilgtspēju”.
Iebraucot mazpilsētā Zarasai, mūsu uzmanību piesaistīja apaļais tilts. Šajā pieturvietā tika uzņemti pirmie foto mirkļi un pastaiga pa šo apaļo tiltu, no kura pavērās skats uz visu plašo ezeru.
Līkumotie ceļi mūs aizveda līdz Visaginas Gerosies Vilties proģimnāzijai, kur mūsu uzmanību pievērsa skolas logos izgrieztās Lietuvas Valsts karoga krāsās labības vārpiņas. Aktu zālē bija aplūkojama izstāde “No pūra lādes,” lietuviešu, baltkrievu ,moldāvu, ukraiņu daiļamatnieku darbi no sendienām līdz mūsdienām. Kāpēc tik plašs spektrs? Atskatoties vēsturē, šo pilsētu pirms 50 gadiem ieradās būvēt dažādu tautību cilvēki. Daudzi šeit ir atraduši savas dzimtās mājas un turpina dzīvot un strādāt, audzina bērnus un mazbērnus.
Konferenci atklāja skolas direktores vietniece Loreta Drošineca. Klātesošos sveica arī mūsu skolas direktore Marija Micķeviča, kas savā uzrunā maizes cepšanu salīdzināja ar dzīves jēgas meklēšanu. Ko nozīmē-cept maizi? Tas ir rituāls, kurā ieraugs un milti pārtop par kaut ko lielāku – par pašu dzīves simbolu. Katrs solis no mīklas sajaukšanas līdz garozai atgādina par to, kā mēs paši veidojam sevi un meklējam jēgu šajā pasaulē. Tādējādi cept maizi ir kā meklēt dzīves jēgu. Mēs sākam ar pamatiem, pievienojam savus sapņus, izturam pārbaudījumus un beigās saprotam – patiesais gandarījums nāk no procesa un dalīšanās ar citiem. Un, tāpat kā maize, arī dzīves jēga nav atrodamas gatavā formā. Tā ir jāraudzē, jācep un jābauda, soli pa solim. Un tad sekoja mūsu pašu rokām ceptās maizes degustācija.
Tika prezentēti 15 darbi. Tēmu daudzveidība bija plaša - nacionālie tautastērpi un to aksesuāri, sveču un rotaļlietu izgatavošana, no grauda līdz maizei, gurķu audzēšana, otrā dzīvība lietotajiem priekšmetiem u.c.
Prezentācijas mijās ar kustību aktivitātēm: spēles, rotaļas. Sadodoties rokās izdziedājām, izspēlējām latviešu tautas rotaļas “Kas dārzā?” ”Es ar savu cisu maisu?” Savus tautastērpus deju kolektīvi izrādīja dejojot lietuviešu un latviešu tautasdejas. Mūsu kolektīva’’Draiskuļi’’ deju izpildījumu pavadīja skaļi aplausi. Paldies manai kolēģei Nadeždai Adamovičai!
Tika piedāvāta iespēja vērot un praktiski darboties sviesta kulšanā, dvieļu gludināšanā ar senlaicīgiem priekšmetiem, izgaršot pašcepto maizi ar sieru un medu.
Kultūrvēsturiskais mantojums, tā ir bagātība, kura pieder mums visiem, un visiem kopā tā ir jāsargā, jāsaudzē, lai varētu atstāt nākamajām paaudzēm.
Noslēgumā apmeklējām Ignalinas atomelektrostacijas komandas pulti Visaginā. Gide pastāstīja par tā darbības specifiku. Šobrīd tas nedarbojas, bet kopš 1997.gada tas kalpoja apmācībai. Skolēniem tas bija tik interesanti, ka jautājumi bira un bira.
Iespaidu pilni, zināšanām bagāti atgriezāmies mājās.
Esam pateicīgi skolas direktorei, Marijai Micķevičai, par šī pasākuma organizēšanu un līdzās būšanu.
Savos iespaidos dalījās skolotāja Ligita Stivriņa
Nadeždas Adamovičas foto
5.a klases skolēni pirmspēdējā mācību dienā devās īsā pārgājienā. Mūsu plānotās aktivitātes nedaudz izjauca lietus, bet likām visas galvas kopā un sanāca forši pavadīts laiks ar klasesbiedriem. Kopā ar sporta skolotāju Edgaru Dilba spēlējām volejbolu. Aleksandrs ierosināja uzspēlēt mafiju, bet nebija kartes. Atradām izeju un spēlējām bez kartes. Mūsu pārgājiena mērķis bija atpūtas vieta aiz degvielas uzpildes stacijas ''Virši''. Tur tagad ir tik sakārtota infrastruktūra,iekārtota ugunskura vieta, jauna nojume. Atliek tikai arī pēc sevis atstāt visu kārtībā. Īpaši garšīga bija uz iesma cepta maize un citi gardumiņi. Daudz smieklu, sarunu par gaidāmo vasaru un došanās mājup. Ļoti ,ļoti gribas tādas aktivitātes biežāk.
Edgara Dilba foto
Aleksandrs Širokovs un Ariana Andrušķeviča
No mūsu vadītājas uzzinājām, ka mācību gada beigās Mazpulku organizācijas bērniem, kuri mācās dažādās mūsu Krāslavas novadā esošajās skolās, tiks organizēta kopīga tikšanās dabā. Jā, ikvienam patīk atpūsties un izklaidēties brīvā dabā pie ugunskura. Daudziem cilvēkiem patīk dejot, dziedāt dziesmas, spēlēt aktīvas un izglītojošas spēles. Bet visvairāk mums visiem patīk saņemt dāvanas. Un dāvanu saņemšana un dāvināšana, kas izgatavota ar savām rokām, ir divtik patīkama. Mūsu nodarbībā mēs ilgi nevarējām izlemt, ko mēs varētu dāvināt saviem līdzīgi domājošajiem, pulciņa dalībniekiem no citām skolām. Priekšlikumi bija ļoti dažādi. Kāds ieteica nodziedāt dziesmu vai iemācīties interesantu spēli kopā ar jauniem draugiem. Citi ieteica ar savām rokām izcept gardu kūku vai cepumus ar "mazpulku" simboliku. Bet galu galā mēs nolēmām saviem draugiem uzdāvināt pašu rokām gatavotu spēli, kas katru reizi, spēlējot, atgādinās par mūsu tikšanos. Mēs nolēmām, ka veidosim spēles "tic-tac-toe" komplektus. Bet tajā pašā laikā mūsu spēlei ir jābūt atšķirīgai no parastās. Krustu un nullīšu vietā attēlosim dažus mūsu Latvijas simbolus. Mēs nolēmām no koku zariem sazāģēt plakanas spēles figūriņas un tad uz tām iededzināt dažas bildes. Esam izvēlējušies savas valsts simbolus par tēmu "Daba". Un, lai spēles atšķirtos, viens komplekts bija par tēmu "Kukaiņi", bet otrs - par tēmu "Augi". ... Tā vietā, lai katru reizi izstieptu spēles laukumu, mēs nolēmām izmantot šašlika iesmiņus. Kad spēles figūriņas bija gatavas, mēs ar lielu prieku spēlējāmies viens ar otru. Un tad mēs pat ļāvām jaunākiem skolēniem mazliet paspēlēties. Tagad mēs ar nepacietību gaidīsim tikšanos ar saviem jaunajiem draugiem, lai pasniegtu viņiem dāvanas.
Latvijas mazpulki no Krāslavas Varavīksnes vidusskolas.
Maija mēnesis tuvojas beigām, un līdz ar to arī mācību gads. Arī mūsu meiteņu no "Mazpulku" kluba projekti tuvojas noslēgumam. Puķu stādi, ko iestādījām agrā pavasarī, ir labi sadīguši un gatavi stādīšanai skolas puķu dobēs. Mūsu meitenes ziedo savai skolai visus puķu stādus, kas izaudzēti ar mīlestību un rūpību. Gaidīsim visi nepacietīgi, kad uzziedēs varavīksnes paklājs no ķinas asterēm, kresēm, puķu zirnīšiem, floksēm, skaistnātrēm, dārza salma puķēm, samtenēm, atraitnītēm, bārdainām neļķēm un citiem. Un lai skolas puķu dobju skaistums un darbs, ko mēs ieguldījām šajos ziedos, iepriecina ne tikai skolēnus un skolotājus, bet arī visus garāmgājējus un skolas apmeklētājus.
24.maijā Krāslavas Varavīksnes vidusskolas 7 skolēni kopā ar skolotāju Everitu Unguri piedalās mežu bagātības grandiozajā meža izziņas festivālā "Latvijas Meža dienas" LVM dabas parkā Tērvetē. Galvenais pasākuma vadmotīvs šogad, atsaucoties zemessargu iniciatīvai - "Mana Latvija. Mana atbildība", mudinot ikvienu aizdomāties par savu lomu valsts drošībā, labklājībā un mežu nākotnē. Skolēni ar sajūsmu piedalās aktivitātēs.
Krāslavas Varavīksnes vidusskolas 1.a klases komanda “Zaļie pirkstiņi” iejutās dārznieka lomā, kad pieteicās radošo darbu konkursā “Audzē, pēti, izgaršo!”, ko organizēja Lauku atbalsta dienests sadarbībā ar programmu “ Piens un augļi skolā.”
Pirmklasnieki izvēlējās audzēt zirnīšu dzinumus veselīgam uzturam. Kāpēc tāda izvēle? Jo tas ir vienkārši, ātri un veselīgi. Kas nepieciešams dārzniekam? Augsne, sēklas, lejamais trauciņš, siltums, ūdens un veiksme, atbildība, mīlestība darot darbiņu. Tā sprieda topošie dārznieki.
“Zaļie pirkstiņi”’ ķērās pie darba. Rušināja zemīti, sēja zirnīšus, aplēja, izveidoja turpat uz palodzes mazo siltumnīcu. Katru rītu vēroja, kopa savus “draudziņus.” Bērni priecājās par zirnīšu pirmo asniņu, to augšanu un attīstību. Cītīgi mērīja un datus piefiksēja izveidotajā diagrammā. Auga attīstības procesu aprakstīja un papildināja ar zīmējumiem “Zirnīša dienasgrāmatā.”
Pienāca ilgi gaidītais degustācijas brīdis, kad katrs izgaršoja zirņu dzinumu garšu. Kuram garšoja, kuram nē.
Pirmklasnieki iejutās arī pavāra lomā, jo bija uzdevums pašiem izdomāt recepti, un to realizēt praksē.
Šķina dzinumus, smalki tos sagrieza, pievienoja biezpienu, krējumu, un salātiņi ar nosaukumu “Smēriņš” bija gatavi. Labu apetīti novēlot, baudīja sava darba augļus.
Vislielākais prieks bija redzēt skolēnu patieso interesi un vēlmi turpināt vērojumus arī pēc eksperimenta – viņi ar pārsteigumu atklāja, ka nogrieztie zirņu dīgsti turpināja augt.
Projekts veicināja bērnu interesi par dabu, attīstīja viņu novērošanas prasmes, rosināja diskusijas un atbildības sajūtu, kā arī izpratni par veselīgu uzturu. Bērni aktīvi dalījās savos novērojumos, veicinot pozitīvu mācīšanās pieredzi.
1.a klases audzinātāja Ligita Stivriņa
Katru gadu biedrība “Latvijas Sarkanais Krusts” rīko pirmās palīdzības sniegšanas sacensības skolēniem, lai pilnveidotu bērnu un jauniešu zināšanas un prasmes pirmās palīdzības sniegšanā, kā arī lai motivētu rīkoties nelaimes gadījumā.
2025.gada 8.maijā notika reģionālās sacensības Daugavpilī , kurās tika noskaidrotas labākās komandas, bet rudenī finālisti dosies uz republikas līmeņa PP sacensībām. Pavisam piedalījās 16 komandas.
Sacensību etapi ietvēra reālistiskus negadījumu inscenējumus un traumas, piemēram, satiksmes negadījumus, eksplozijas, slīkšanu, apdegumus, smagu asiņošanu un citus. Komandām bija jāreaģē nekavējoties un jāsniedz palīdzība, līdz ierodas mediķi.
Mēs ieguvām Atzinību(4 .vietu) un uzskatām, ka tomēr mēs esam pirmās palīdzības sniegšanas jautājumu pārzinātāji. Paldies skolas medmāsai Česlavai Alhimovičai par komandas gatavošanu sacensībām!
Komandas vārdā 11.a klases skolniece Ksenija Minkeviča
Rudenī "Mazpulka" pulciņa ietvaros meitenes dārza gabalā iestādīja tulpju sīpolus. Līdz ar pavasara iestāšanos no zemes sāka parādīties jaunas zaļas augu lapas. Vairākas reizes skolēni ravēja savu dārzu, irdināja augsni un izrāva nezāles. Laika gaitā mēs gaidījām, kad uz mūsu ziediem parādīsies pumpuri. Un maija aukstais laiks palīdzēja aizkavēt mūsu tulpju ziedēšanu līdz ilgi gaidītajiem svētkiem – Mātes dienai. Svētdien, svētku dienā, meitenes savām mammām uzdāvināja ziedus, kas bija rūpīgi audzēti ar viņu pašu rokām. Ceru, ka māmiņas ne tikai novērtēja ziedus un dāvanas, bet arī izjuta lepnumu par saviem bērniem!
Šodien Krāslavas Varavīksnes vidusskolas saimes pārstāvji Jevgēņijs, Nadežda, Edgars un Marija devās uz Skuķu aprūpes centru, lai sveiktu tā iemītniekus Māmiņdienas svētkos. Skaistākās saksofona melodijas, sirsnīgākās tautasdziesmas, rotaļas aizkustināja līdz sirds dziļumiem. Škiršanās brīdis ieilga...Vēl esot klāt, jau teica, ka gaidām vēl...
Cilvēkam nevajag daudz-vienkārši pajautāt: kā Jums klājas? Un nobeigumā: "Kas var būt garšīgāks par svaigu pašceptu pīrāgu ar kanēli?" Skaistus Māmiņdienas svētkus, jo māmiņa katram paliek sirdīs uz mūžu.
Krāslavas Varavīksnes vidusskolā maija sākumā notika 3.-4. klašu skolēnu radošo un pētniecisko darbu konference, kā arī 5.-8.klašu skolēnu izstrādāto pētniecisko darbu aizstāvēšana.
Sveicam un lepojamies ar mūsu tautas deju kolektīva "Draiskuļi " augsto sniegumu festivālā " Mēs Latvijā" Rīgā , Kultūras pilī "Ziemeļblāzma" .Žūrija piešķīra mums augstāko pakāpi un naudas balvu 200 Eiro vērtībā.Paldies mūsu lieliskajai deju skolotājai Nadeždai Adamovičai! Paldies par atbalstu atbildīgajai klases audzinātājai Ivetai Putānei un atbalstošajiem vecākiem!
Notika trīs tikšanās: ar Krāslavas novada pašvaldības priekšsēdētāju Gunāru Upenieku un klimata un enerģētikas ministru Kasparu Melni, Sv.Ludvika baznīcas prāvestu Eduardu Voroņecki. Krāslavas amatniecības centrā jaunieši piedalījās kopdarbā – vāzes veidošanā. Pasākuma mērķis ir iedrošināt jauniešus pirms eksāmeniem, motivēt viņus saistīt savu turpmāko dzīvi ar dzimto novadu.
Latvijas zāļu ražotāja “Olpha” izveidotā Latvijā lielākā privātā stipendiju programma jaunajiem dabaszinību skolotājiem “Starp mums ir ķīmija!” turpina augt – kopējais stipendiju fonds 2025.gadā sasniedzis jau 180 000 eiro. No 31.marta līdz 22.aprīlim norisinājās pavasara pieteikšanās kārta, kurā 3000 eiro stipendijas saņems deviņi topošie vai jaunie ķīmijas, bioloģijas un matemātikas skolotāji. Sveicam un lepojamies ar mūsu Krāslavas Varavīksnes vidusskolas skolotāju Gunti Unguru,kas ir saņēmis šo 3000 eiro stipendiju. Bez matemātikas zināšanām nav iedomājams neviena cilvēka darbs. Tieši matemātiskā domāšana attīsta spēju analizēt, izvērtēt un izdarīt loģiskus secinājumus, kas ir būtiski ikvienā profesijā. Guntis ir mūsu skolas absolvents,kurš ir ieguvis stabilus pamatus savās zināšanās.
Foto no Unguru ģimenes fotoarhīva.
30.aprīlī Krāslavas Varavīksnes vidusskolas vizuālās mākslas pulciņu "Mozaīka" un "Spektrs" pārstāvji devās uz Rēzekni- mākslas konkursa "StaroJUms "2.kārtas noslēguma pasākumu.
Piedalījāmies radošajās darbnīcās, skatījām radošo darbu izstādi, tērpu demonstrējumus, saņēmām apbalvojumus.
2.konkursa kārtā 1.pakāpes Diplomus ieguva pulciņa "Spektrs "7.a. kl.
Novēlam turpmākos panākumus 3.kārtā Rīgā.
Krāslavas kultūras nama skatuvi iedimdināja novada skolu 1.-4.klašu koru un mūsdienu deju priekšnesumi.
Vairāk lasiet: http://www.kraslavasvestis.lv/zinas/article/3/dziesmas-un-dejas-sev-un-latvijai
Piektdien, 25.aprīlī, Krāslavas Varavīksnes vidusskolas bibliotēkā notika noslēguma pasākumi, kuros tika apkopoti “Lasīšanas rallija” rezultāti. Konkurss aktīvāko lasītāju noskaidrošanai ilga no 1. oktobra līdz 31. martam.
Mūsu skolēni rūpīgi pierakstīja visas izlasītās grāmatas savās personīgajās darba lapās. Dalībnieki norādīja grāmatas nosaukumu, autoru un izlasīto lappušu skaitu. Atbilstoši konkursa noteikumiem skolēni varēja lasīt ne tikai grāmatas, kas paņemtas no skolas bibliotēkas, bet arī jebkuras grāmatas, kas viņiem patika no mājas arhīva, grāmatas no pilsētas bibliotēkas un pat grāmatas, ar kurām bērni apmainījās ar draugiem.
Un tā, “Lasīšanas rallijs” ir beidzies un visi sacensību rezultāti ir summēti.
Starp visiem 1.-9.klašu skolēniem labāko rezultātu sasniedza 7.klases skolnieks Miroslavs Baženovs. Kopumā viņš izlasīja 10 478 lappuses.
1.a
Juliana Taučusa – 1659 lpp. (1.vieta)
Emīlija Brovkina – 800 lpp. (2.v.)
Alise Dančonoka – 261 lpp. (3.v.)
2.a
Alekss Taučuss – 2111 lpp. (1.v.)
3.a
Evelīna Zujeva – 630 lpp. (1.v.)
Dārija Mateja – 455 lpp. (2.v.)
Sofija Vanaga – 400 lpp. (3.v.)
4.a
Ļika Ļahoviča – 1068 lpp. (1.v.)
6.a
Stanislava Abramova – 6410 lpp. (2.v.)
Andrejs Klokovs – 2034 lpp. (a.)
Ariana Kupraščenkaite – 1907 lpp. (a.)
Jana Solovjova – 1207 lpp. (atzīnība)
Violeta Lapo – 841 lpp. (p.)
7.b
Miroslavs Baženovs – 10478 lpp. (1.v.)
9.a
Karolīna Ļuta – 3554 lpp. (a.)
Nikoļa Žukova – 1456 lpp. (a.)
9.b
Sofija Igoņina – 3773 lpp. (3.v.)
Nadežda Kupreviča – 1571 lpp. (a.)
Milena Kovaļova – 1076 lpp. (p.)
Jekaterina Čubreviča – 1008 lpp. (p.)
Aleksandra Terehova – 659 lpp. (pateicība)
Skolas bibliotēkā pulcējās aktīvākie lasītāji no katras klases. Mūsu lasītāju vidū bija daudzi, kas bija gatavi dalīties iespaidos par izlasītajām grāmatām.
Pēc skolēnu sejām un emocijām bija skaidrs, ka grāmatu maģiskā pasaule ir apbūrusi gan pašus lasītājus, gan klātesošos klausītājus. Daži pat izdarīja dažas piezīmes savās kladēs, vēloties patstāvīgi iepazīties ar sev tīkamo autoru darbiem.
Pasākuma noslēgumā, visi lasīšanas rallija uzvarētāji saņēma diplomus, goda rakstus, pateicības rakstus un neaizmirstamas dāvanas, starp kurām goda vietu ieņēma grāmatzīmes jaunajām grāmatām.
Skolas bibliotekāre Oksana Zaikovska.
28.aprīlī Krāslavas Varavīksnes vidusskolas 1.-4. klasu skolēni piedalījās Lieldienu tradīcijām veltītā pasākumā.
Lieldiena ir plaši svinēti svētki visā pasaulē. Taču to svinēšanas iemesli un nozīme laika gaitā bijusi atšķirīga. Ar Lieldienām saistāmas daudzas tradīcijas un ticējumi.
10.klases meitenes sagatavoja prezentāciju par Lieldienām, novadīja viktorīnu. Skolēni uzzināja, kas jādara Lieldienās lai vasarā nekostu odi un knišļi, lai veselība būtu stipra, lai seja balta un skaista, kāpēc jākrāso olas un vēl daudzus citus nozīmīgus faktus par Lieldienu svinēšanu.
Skolotāja Vija Plotka
Foto: Jevgēnija Sergejenko
Paldies par doto iespēju smelties iedvesmu un idejas Krāslavas ģimnāzijas komandai, personīgi Veltai Danilevičai un skolas direktoram Jānim Tukānam! Skolas direktore Marija Micķeviča kopā ar direktores vietnieci audzināšanas darbā Irinu Gončarovu dalījās ar labās prakses piemēru "Atbalstošas un cieņpilnas vides veidošana skolā".
Sestdien, 26. aprīlī jau 25. reizi Rēzeknē notika skatuves runas konkurss “Vuolyudzāni” un atklātā latgaliešu valodas un kultūrvēstures olimpiāde.
Skatuves runas konkursa mērķis ir stiprināt nacionālo identitāti, veidojot izpratni par latgaliešu autoru vārda mākslu, latgaliski rakstīta teksta vērtību, izteiksmību, un izkopt latgaliešu valodu.
Skatuves runas konkursā “Vuolyudzāni” piedalījās 64 skolēni no 35 Latgales izglītības iestādēm.
1. – 4. klašu grupā piedalījās 34 dalībnieki. Krāslavas Varavīksnes vidusskolu pārstāvēja 1.a klases skolniece Juliana Taučusa, 3.a klases skolnieces Sofija Vanaga un Jelizaveta Orlova. 5. - 8.klašu grupā piedalījās 5. klases skolnieks Andrejs Klokovs.
Visi konkursa dalībnieki ieguva atzinības rakstu un piemiņas dāvanu.
Tas bija liels izaicinājums skolēniem piedalīties konkursā, jo ikdienā latgaliešu valoda netiek lietota, tā tiek apgūta skolā fakultatīva nodarbībā. Skolēni atzīst, ka latgaliešu valoda ir interesanta, bet tajā pat laikā sarežģīta.
Lai nezūd interese apgūt latgaliešu valodu!
Nazadzenīs augstuoks par cytim byut,
Bet dzenīs lobu dareit i gudroks kliut.
(Andryus Jūrdžs)
Skolotāja Ligita Stivriņa
23.aprīļa pēcpusdienā Krāslavas Varavīksnes vidusskolā notika " Latgales reģiona pieredzes apmaiņas semināra par romu iekļautību un nodarbinātību'' turpinājums. Ansamblis ''Online'' (skolotāja Rita Andrejeva) sveica semināra dalībniekus ar dziesmām. Notika īsa iepazīšanās ar skolu. Skolas direktore Marija Micķeviča pastāstīja par skolas prioritātēm un aicināja viesus uz nelielu ieskatu skolas mācību procesā. Skolotāja Daina Strupiša vadīja individuālās nodarbības ''Dizainā un tehnoloģijās'', 1.a klases skolotāja Ligita Stivriņa vadīja latviešu valodu un skolotāja Iveta Putāne sociālās zinības. Pēc tam notika raita diskusija viesiem kopā ar skolas administrāciju un sociālo pedagoģi Žannu Drozdovsku. Diskusijas vadītāji Kultūras ministrijas Saliedētās sabiedrības politikas un pilsoniskās sabiedrības nodaļas vadītāja Ilona Jekele un Saliedētās sabiedrības politikas un pilsoniskās sabiedrības nodaļas projekta asistents Kaspars Arhipovs uzsvēra par mediatora nepieciešamību skolā un pilsētā.
Grāmatas bērnībā bieži kļūst par “pirmajiem draugiem”, ar kuriem var doties tālajos ceļojumos un neparastajos piedzīvojumos. Mans bērnības ceļojums sākās ar A.Brigaderes “Sprīdīti”. Ceļojuma laikā veidojās mana vērtību pasaule, kuras pamatā ir ģimene, mājas, patiesa mīlestība, laipnība, drosme un cēlsirdība. Mans ceļojums turpinājās ar K.Skalbes “Kaķīša dzirnavām”, vēlāk ar A.A.Milna “Vinniju Pūku un viņa draugiem”…. Vai es varu pateikt, ka mans ceļojums beidzās? Viennozīmīgi - NĒ!!!
Katrs ceļojums, liels vai mazs, maina manu redzējumu uz pasauli un iedrošina uzdrīkstēties! Šobrīd tālajos ceļojumos un neparastajos piedzīvojumos es dodos katru dienu kopā ar saviem skolēniem, mēs iepazīstam pasauli un paplašinām savas domāšanas robežas!
Agita Gureviča, latviešu val. un lit. skolotāja
Mana mīļākā bērnības grāmata ir "Sarkangalvīte".Tā ir skaista un aizraujoša brāļu Grimmu pasaka par mazu meitenīti, kura nēsāja sarkanu apmetnīti ar kapuci. Stāstā Sarkangalvīte dodas pie savas slimās vecmāmiņas, taču pa ceļam sastop vilku. Vilks izmanto viltību, lai piekrāptu gan Sarkangalvīti, gan viņas vecmāmiņu, taču galu galā viss beidzas labi, jo mednieks izglābj abas. Šī pasaka bija vismīļākā , jo tā bija aizraujoša un mācīja svarīgas dzīves gudrības — būt uzmanīgam un neuzticēties svešiniekiem. "Sarkangalvīte" bērnībā man sagādāja daudz prieka un palikusi atmiņā kā viena no sirsnīgākajām pasakām.
Astridas Lindgrēnes "Grāmata par Pepiju Garzeķi" ir viena no manas bērnības spilgtākajām lasīšanas pieredzēm. Kaut arī to lasīju jau pirms daudziem gadiem, atmiņā palikusi Pepijas neapturamā enerģija, iztēle un neatkarība. Viņas piedzīvojumi bija aizraujoši, smieklīgi un reizē arī iedvesmojoši. Šī grāmata man mācīja, ka būt atšķirīgam ir vērtība, un ka draudzība un drosme spēj pārvarēt jebkādas grūtības. Tā ir sirsnīga, asprātīga un dzīvespriecīga lasāmviela, ko noteikti ieteiktu bērniem un arī pieaugušajiem, kuri vēlas atgriezties bērnības brīnumainajā pasaulē.
Marianna Rukmāne
Un ko vēlas pastāstīt par mīļāko grāmatu Krāslavas Varavīksnes vidusskolas 5.a klases skolēni?
Elvita: Man patīk “Vinnijs Pūks un viņa draugi’’. Vinnijs Pūks dara aizrautīgas un interesantas lietas. Grāmatā daudz skaistu ilustrāciju. Viktoriju uzrunāja Astridas Lingrenas grāmata ‘’Brāļi Lauvassirdis’’. Marianna ar patiku lasīja Otfrīda Preislera ’’Mazais ūdensvīriņš’’. Maksimam patīk lasīt enciklopēdijas par dzīvniekiem. Jānis , Arīna un Arianna latviešu tautas pasakās ceļo kopā ar pasaku varoņiem un meklē laimes atslēdziņu un ceļu pa kuru iet. Maksimam patīk ceļot pa ‘’Emī un Rū” pasauli. Jurata labprāt iepazīst Emīlijas ikdienas gaitas grāmatā ’’Emīlija dīvaine’’. Aleksandrs iesaka saviem vienaudžiem izlasīt grāmatu ”Mani sauc Jans, un es neesmu nekas īpašs’’. Grāmatu lasīšana ir prāta ceļojums, kas parasto pārvērš neparastajā. Tā ir atslēga uz dažādām pasaulēm, kas atver durvis iztēlei. Pāršķirot katru lapu, kļūstam gudrāki un dodamies jaunos piedzīvojumus.
Par savu mīļāko bērnības grāmatu stāsta skolas direktore Marija Micķeviča.
Mana mīļākā grāmata ir Vecīša cimdiņš. Tā ir latviešu tautas pasaka .Grāmata ir jau 31 gadu veca. Tā ir bijusi mīļākā lasāmviela pirms miedziņa manām meitiņām Evijai un Anetei. Bērni nu jau izauguši. Bet grāmatiņa turpina savu ceļojumu pie mazbērniem, kas klausās labprāt un tēlo lomu spēles.
Vecīša cimdiņš pasakā ir gudrības un pieredzes, līdzjūtības un sadarbības izpausmes simbols. Tas visus mājīgā siltumā tver, tik jāprotas vienoties kopībā. Tāpēc cimdiņā, kaut šaurībā, var labestīgi sadancot lācis, vilks, zaķītis, pelīte un mušiņa.
Un, protams, pasakas. Atceros savas bērnības skaistākās pasakas. Vēls vakars, laiks gulēt. Bet tik ļoti gribējās lasīt, ka bieži vien ar lukturīti zem segas tika lasītas grāmatas.
Krāslavas Varavīksnes vidusskolā noslēdzās Vācu valodas mēneša aktivitātes. 1.-6.klašu skolēni aktīvi zīmēja Brāļu Grimmu pasakas.Šogad vācu pasaku ceļam aprit 50 gadu. Vācu valodas stundās kopā ar skolotājiem bija iespēja virtuāli izceļot šo pasaku ceļu, kas sākas no brāļu Grimmu dzimtās pilsētas Hanau un caur mistiskajiem mežiem, teiksmainajām pilīm, zilajiem un krāčainajiem Reinas ūdeņiem aiziet līdz Brēmenei. Divu nedēļu garumā tika lasīti brāļu Grimmu pasaku fragmenti gan latviski, gan vāciski. Katru dienu laimīgākais skolēns, kurš pareizi uzminēja pasakas nosaukumu, tika pie balvas. Lielu atsaucību skolēnu vidū ieguva viktorīna:’’ Ko tu zini par brāļu Grimmu pasakām?’’ Tika izmēģināts gan mākslīgais intelekts, gan iztaujāti skolotāji, lai palīdzētu atminēt jautājumus. Pirms Lieldienām klašu grupās notika Lieldienu rallijs. 4.-8.klašu komandas pa 4 skolēniem devās aizraujošās septiņās Lieldienu stacijās. Tika minēti vārdi, meistarotas Lieldienu dekorācijas, griezti teikumi un no tiem veidots Lieldienu stāstiņš. Svarīgi bija visus uzdevumus stacijās veikt kārtīgi, pareizi un maksimāli ātri. Vecāko klašu skolēni veica sarežģītākus uzdevumus par Vācijas kultūru, ievērojamākajām vietām, izmantojot Kahoot spēli. Paldies par sarūpētajām balvām Gētes institūtam, Vācijas, Austrijas un Šveices vēstniecībām un citām vācu organizācijām Latvijā.
Vācu valodas skolotājas Alīna Lukša un Marija Micķeviča
Anželas Semjonovas foto
VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcija” (CSDD) īstenotais izglītības projekts “Jauno satiksmes dalībnieku forums” šogad notika 30. reizi 2025.gada 28.aprīlī Krāslavas Varavīksnes vidusskolas pagalmā.
Laikam ejot un sacensībām pilnveidojoties, to mērķis palicis nemainīgs – atbalstīt un iedrošināt skolēnus kļūt par zinošiem, prasmīgiem un atbildīgiem jaunajiem satiksmes dalībniekiem.
Paldies Krāslavas Varavīksnes vidusskolas programmas īstenošanas vietas komandām un Krāslavas Varavīksnes vidusskolas komandai par dalību!Par to ,ka pārbaudījāt savas zināšanas un prasmes un, iespējams, cīnījaties par Eiropas čempionu titulu!
Paldies par atbalstu skolotājām Maijai Šemelei, Lilijai Pacevičai un Dainai Strupišai!
Atskrēja putns, apsēdās uz koka, izlaida spārnus – viss zaļot sāka.
Uz galda balts, nokrīt zemē – dzeltens.
Minot mīklas iesākās kārtējā pulciņa “Valodiņa” nodarbība, pirmklasniekiem, Krāslavas Varavīksnes vidusskolā.
Pavasaris klāt un tepat jau uz sliekšņa Lielā diena. Lai svinētu šos pavasara gadskārtu svētkus, tiem ir jāsagatavojas. Pāršķirstam grāmatas un žurnālu lappuses, lasām, meklējam informāciju. Kurš meklē, tas atrod!
Gadskārtu ieražas mijas ar tautasdziesmām, kuras mācāmies iegaumēt.
Atelpas brīdī uzspēlējam arī Lieldienu rotaļu “Bagātais un nabagais,”pavasarīgo galda spēli.
Gatavojoties svētkiem padomājam arī par Lieldienu rotājumiem un simboliem. Mākslinieciskā darbībā top ciparu zaķis, apsveikuma kartīte. Olas ietērpjas svētku rotā, krāsaino lentīšu virtenīte ieskauj ievas zarus.
Skolēnu izdoma, darbīgās rokas, sadarbības prasmes rada svētku sajūtu tuvojoties Lieldienām.
Svētkiem esam sagatavojušies!
Vēlme un vajadzība mācīties izaug no pašas dzīves.
Pulciņš “Valodiņa”
skolotāja Ligita Stivriņa
Eiropas Sociālā fonda Plus projekta Nr.4.1.2.2/1/24/I009 ''Veselības veicināšanas un slimību profilakses īstenošana Krāslavas novadā'' ietvaros Krāslavas Varavīksnes vidusskolā notika aktivitāte-Vingrošana darba vietā.
Nodarbību cikls sastāvēja no 5 nodarbībām, vienas nodarbības ilgums – 60 min. Tika pildīti daudzveidīgi vingrinājumi:
Kakla/ plecu joslas aktīvie stiepšanas un spēka vingrinājumi ar elpošanas sinerģijām.
Roku, kāju aktīvie mobilitātes spēka vingrinājumi, rumpja stiepšanās ar elpošanas sinerģijām.
Lielas amplitūdas ķermeņa stiepšanas vingrinājumi, līdzsvara un koordinācijas treniņš stāvus.
Roku, kāju spēka, stiepšanas vingrinājumi, pielietojot sīko inventāru.
Tāpat tika saņemts vingrojumu komplekss, lai varētu nodarboties pašiem patstāvīgi. Paldies par doto iespēju!
Veiksmīgi noslēdzās vizuālās un vizuāļi plastiskās mākslas konkursa “StaroJums ”1.kārta Krāslavas novadā.
Krāslavas Varavīksnes vidusskolas pulciņa “Spektrs” dalībnieki :
Artjoms Dzalbs ieguva divus 2.pakāpes diplomus,
Jelizaveta Orlova 2.pakāpes diplomu un divus 1.pakāpes diplomus,
Sofija Vanaga 1.pakāpes diplomu,
Arina Oļehnoviča 1.pakāpes diplomu,
Darija Aļekperova 2.pakāpes diplomu,
Melānija Aprube 1.pakāpes diplomu un divus 2.pakāpes diplomus,
par kopdarbu A.Dzalbs un M.Aprube ieguva 2.pakāpes diplomu,
Jekaterina Veličko 3.pakāpes diplomu.
(skolotāja Vija Plotka)
Daniela Survilo ieguva 2.pakāpes diplomu
Karolina Urbanoviča- 1.pakāpes diploms
Ariana Kupraščenkaite- -1.pakāpes diploms
Grupas darbs(D.Sardiko, A.Kupraščenkaite, A.Bārtule,I.Kormiļceva)- ieguva 1.pakāpes diplomu
(skolotāja J.Sergejenko)
Novēlam turpmākos panākumus 2.kārtā Rēzeknē
Februārī vairāku klašu skolēni Drošāka interneta nedēļas ietvaros piedalījās drossinternets.lv rīkotajā QR kodu izaicinājumā "Labākais padoms drošībai internetā". Aktivitātes noslēgumā tika izlozētas 10 klases, kuras pareizi atbildēja uz vismaz 10 jautājumiem. Un laimīgā kārtā tika izvēlēta mūsu skolas 6.a klase, kā rezultātā skolēni dabūja diplomu un veicināšanas balviņas no drossinternets.lv.
Paldies visai drossinternets.lv komandai par foršajām aktivitātēm!
Marianna Rukmane
Drošāka interneta vēstnese
Šodien divi mūsu novada skolēni Artūrs Pitkevičs no Krāslavas Varavīksnes vidusskolas (12.kl) un Laura Putne no Krāslavas ģimnāzijas (11.kl) piedalās Matemātikas valsts 75. olimpiādes 3. kārtā, kura norisinās LU Zinātņu mājā, Rīgā. Vēlam veiksmi!
Krāslavas Varavīksnes vidusskolas saime 2.aprīļa pēcpusdienā sanāca kopā ,lai pavasari un aprīli ieskandinātu ar Alženovas Anceiti. Tika gan dziedāts, gan smiets, gan dejots. Skolas direktore savu saimi sveica aprīlī.
”Laime nav tālās, neredzamās zvaigznēs, ne balvu krāšņumā un ne monētu zeltā.
Laime ir vienkāršos un mīļos brīžos, siltā “Labrīt” atbildē.
Sirsnīgā skatienā, nejaušā smaidā, rūpīgi pasniegtā tējas tasē,
Bērnu smieklos, garīgās sarunās,
Sirdī, kas ir piepildīta ar mieru un gaismu.
Dzīt laimi ir kā ķert vēju,
Tā ir tik tuvu, vienkāršās sīkumos.
Pietiek tikai iemācīties mīlēt un ikdienas lietās saskatīt labo.”
Ražīgu, pozitīvu domu piepildītu mācību gada cēlienu!
Pirms sēklu sēšanas skolēni rūpīgi izlasīja ziedu nosaukumus un iepazinās ar sēšanas laiku un metodēm. Mācījās atpazīt simbolus no shematiskiem zīmējumiem. Tad meitenes sagatavoja substrātu puķu sēklu sēšanai. Jogurta glazes un kastes tika piepildītas ar substrātu. Mazpulcēņi iesēja puķu sēklas un laistīja. Gatavās jogurta glāzes un kastītes ar iesētajām sēklām tika novietotas uz saulainām palodzēm dīgšanai.
1.aprīlī divas komandas no Krāslavas Varavīksnes vidusskolas piedalījās erudīcijas spēlē 5.-9.klašu skolēniem “Kas ES esmu?” Daugavpilī. Neskatoties uz to , ka galveno balvu – braucienu uz Briseli, ieguva cita komanda, mūsu jaunieši ar interesi iesaistījās spēlē, pareizi atbildēja uz jautājumiem. Liels paldies Tomasam Bergam, Stefanam Gornam, Vjačeslavam un Vladislavam Tračumiem no 9.a klases, Nikolajam Mjaļikam, Antonam Terehovam un Karolīnai Urbanovičai no 7.a klases!
Mēs, 9.b klases jaunieši, jau otro gadu piedalāmies “Digitālās nedēļas 2025” aktivitātēs, kuras organizē Krāslavas novada bibliotēka. Šogad mums bija iespēja iepazīt jaunās izglītojošās galda spēles – “Digitālie prātnieki” un “Flow”.
Spēlējot spēli “Digitālie prātnieki”, mēs uzlabojām lasītprasmi un savas zināšanas par drošību internetā, autortiesībām, pieklājīgu uzvedību interneta vidē, apspriedām dažādas situācijas, kuras notiek ikdienā.
„Flow” tā ir spēle, kas ir iedvesmojusies no populārās animācijas filmas „Straume“. Šajā spēlē mums vajadzēja sadarboties, ātri rīkoties un pieņemt lēmumus bez vilcināšanās. Mūsu uzdevums bija uzcelt drošu ceļu dzīvniekiem, pa kuru viņi varētu aizpeldēt līdz laivai. Neiztika bez šķēršļiem – ik palaikam uzradās lielie ūdens viļņi, kas aizskaloja visu iepriekš uzbūvēto. Daudziem radās interese un vēlme iegādāties šo spēli, jo tas ir lielisks veids kopā būšanai.
Mūsu uzmanību arī piesaistīja grāmatu plaukti, katrs varēja izvēlēties sev interesējošu lasāmvielu. Apskatījām arī izstādes.
Vēlamies pateikties par uzaicinājumu un saldām balvām Krāslavas novada bibliotēkai! Mēs lieliski pavadījām laiku!
9.b klases jaunieši
3.a klases skolēni, dažādojot mācību procesu, paplašināja savas zināšanas profesiju pasaulē un apguva, izzinot galdnieka profesiju, brāļu Āra un Normunda Vanagu IK “Brāļi Vanagi” darbnīcā Krāslavā. Darbnīcā skolēniem bija iespēja apskatīt, kā darbojas lāzergriešanas mašīna, kuru var ieprogrammēt, un tā izgriež, izgravē skaistas koka lietas - suvenīrus. Šo ierīci brāļi iegādājās 2012. gadā, kad sāka savu darbību, patreiz brāļi nodarbojas ar individuālo korpusa mēbeļu ražošanu pēc pasūtīšanas.
Ekskursijas laikā skolēnus ieinteresēja pie sienas piestiprinātā virsma, senais galdnieka darbagalds no koka. Mēs uzzinājām, ka kādreiz to lietojis uzņēmēju vectēvs. Turpat darbnīcā apskatījām mūsdienīgus darbagaldus masīvkoka un laminētu kokskaidu plātņu apstrādei, zāģu skaidu briketētāju, kas ļauj izgatavot briketes, kuras vēlāk izmanto darbnīcas apkurināšanā. Pašlaik ražošanā uzņēmēji izmanto jau datorvadāmo darbagaldu, kuru ieprogrammē, bet tas, savukārt, izgriež sagataves, kas vēlāk pārtop mēbelēs. Tas mūsdienās ļauj strādāt vēl kvalitatīvāk un vēl ātrāk.
Pateicamies Normundam un Ārim par iespēju bagātināt skolēnu pieredzi uzņēmējdarbībā, izzinot kaut ko sev jaunu un noderīgu nākotnei.
Skolotāja Iveta Putāne
Krāslavas Varavīksnes vidusskolas kora ”Dominanta’’ dziedātāji aizvadījuši 2. kārtas skati un jau domās un prātos ir #dziesmuundejusvētkos#.
2025. gada 26. martā Daugavpilī notika XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku koru repertuāra apguves pārbaudes konkurss .Konkursa norises mērķis ir sekmēt bērnu un jauniešu līdzdalību Dziesmu un deju svētku procesā, kultūras mantojuma apguvē, iesaistoties Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanā un pilnveidē. Konkursā svarīgi apzināt izglītības iestāžu koru kvalitatīvo un kvantitatīvo sastāvu un noteikt Svētku Noslēguma koncerta “TE - AUST” dalībniekus.
Konkursu vērtēja VIAA apstiprināta vērtēšanas komisija:
• Edgars Vītols – Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas mūzikas pedagoģijas katedras vadītājs, Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas jauktā kora mākslinieciskais vadītājs
• Māris Sirmais - Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas asociētais profesors, Valsts Akadēmiskā kora “Latvija” mākslinieciskais vadītājs
• Lauris Goss – kordiriģents, Latvijas Nacionālā kultūras centra vecākais eksperts koru un vokālo ansambļu nozarēs
• Antra Strikaite – projekta vadītāja, Valsts izglītības attīstības aģentūras Nemateriālā kultūras mantojuma nodaļas vecākā eksperte.
Pēc vērtēšanas komisijas lēmuma tika piešķirts I Pakāpes diploms Krāslavas Varavīksnes vidusskolas 5.-11.klašu korim ”Dominanta’ (diriģente Rita Andrejeva, koncertmeistare Nadežda Tadello).
Paldies skolotājām Ritai un Nadeždai par lielo darba ieguldījumu, ikdienā pilnveidojot kora dziedātāju radošās spējas un prasmes ! Paldies ikvienam dziedātājam par pacietību un mīlestību uz dziesmu! Paldies skolēnu vecākiem par atbalstu! Paldies visiem skolas pedagogiem par spēka devas uzturēšanu mūsu koristiem!
Pateicībā, skolas direktore Marija Micķeviča
Pavasara darbi dārza gabalā. Augsnes sagatavošana dārza kultūru stādīšanai. Ogu krūmu apgriešana. Augļu koku balināšana.
25. martā Krāslavas Varavīksnes vidusskolas skolēni piedalījās Komunistiskā genocīda upuru piemiņai veltītā atceres brīdī pie pieminekļa “Māte Latgale raud’’.
Atbildība par Latvijas aizsardzību sākas no katra Latvijas cilvēka. Ikviens to var darīt, gan tieši iesaistoties Latvijas aizsardzībā, dienot Zemessardzē vai atbalstot bruņotos spēkus mācībās, gan ikdienā, darot savu darbu, rūpējoties par savu noturību informācijas telpā un gatavību dažādiem apdraudējumiem . Krāslavas Varavīksnes vidusskolā ar skolēniem tikās Aizsardzības ministrijas pārstāvji, lai pārrunātu un izskaidrotu skolēniem apdraudējumus Latvijas drošībai. Pašlaik Latvijai tiešu militāru draudu nav, taču pastāv cita veida apdraudējumi: provokācijas(darbības ar mērķi izsaukt reakciju),dezinformācijas kampaņas, kiberuzbrukumi, nelegāla Latvijas robežas pārkāpšana. Skolēniem bija iespēja uzdot jautājumus un saņemt mini balviņas. Tika izstāstīts par iesaistīšanos Jaunsardzē, Zemesardzē un Valsts aizsardzības mācībām. Paldies par stāstījumu! Skolai tika uzdāvināta Latvijas vēstures ilustrēta hronoloģija ar Aizsardzības ministra Andra Sprūda ierakstu.
8.a klases skolēns Ģirts Kačanovs
Anželas Semjonovas foto
Pirmdien Krāslavas Varavīksnes vidusskolā viesojās biedrības “New East” projektu koordinators Viktors Andruškevičs.
Viktors atbrauca pie 11. klases jauniešiem ar izglītojošu datorspēli “Dezinformācijas medības”, kura ietver uzdevumus kritiskās domāšanas stimulēšanai un prasmju attīstīšanai darbā ar brīvi pieejamiem datu avotiem informācijas pārbaudē. Spēle ir veidota jauniešiem saistošā formātā, tāpēc skolēniem nebija nekādu problēmu ar tās gaitu. Galvenais uzdevums bija uzmanīgi lasīt piedāvāto informāciju, kritiski to analizēt un izvērtēt, lai var izdarīt pareizus secinājumus. Par katra uzdevuma izpildi bija iespēja saņemt punktus un spēles beigās jaunieši redzēja savus rezultātus, pēc kuriem varēja secināt, cik veiksmīgi tika pielietota medijpratība.
Paldies “New East” komandai par iespēju interesantā veidā aktualizēt jauniešu vidū tādu svarīgu tēmu kā dezinformācija.
Datorikas skolotāja Marianna Rukmane
Konkursā “Anekdošu virpulis 2025” pirmo reizi piedalījās Krāslavas Varavīksnes vidusskolas 1.a klases skolniece Juliana Taučusa. Julianas stāstītās anekdotes lika uzsmaidīt gan žūrijai, gan klātesošajiem klausītājiem.
“Laimīgi mēs esam, ja protam priecāties viens par otru!”
Apsveicam!
1.a klases audzinātāja Ligita Stivriņa Autores foto
20.martā Vides dienu ietvaros Krāslavas Varavīksnes vidusskolas 9 b. klasei bija nodarbība par Atkritumu šķirošanu. Nodarbības laikā guvām atbildi: Kā pareizi šķirot atkritumus? Mūs pārsteidza fakts,ka vidēji viens Latvijas iedzīvotājs rada dienā 1 kg. sadzīves atkritumu.Šķirojot atkritumus, galvenais ir no sadzīves atkritumiem atdalīt tos atkritumu veidus, kurus iespējams nodot otrreizējai pārstrādei. „Zaļā josta” iesaka kopējo atkritumu plūsmu sadalīt dažādās frakcijās. Arī dedzinot atkritumus tam nepiemērotās iekārtās, rodas ļoti indīgi dūmi un izgarojumi. Atkritumu radītais piesārņojums uzkrājas vidē – smagie metāli, ķīmiskie savienojumi utt. – un līdz ar lietus ūdeni uzsūcas augsnē, tuvumā augošos augos, ko lietojam uzturā, un dzeramajā ūdenī, līdz beidzot šīs vielas nonāk mūsu organismā, izraisot hroniskas slimības, dažādu orgānu mazspēju vai pat smagu saindēšanos. Atkritumu šķirošana un pareiza apsaimniekošana ievērojami uzlabo vides stāvokli un tiešā veidā uzlabo mūsu veselību ne tikai šobrīd, bet arī nākamajām paaudzēm. Atkritumu šķirošana ir vienkāršs process, kas neprasa nedz daudz laika, nedz arī kādus speciālus resursus. Sadzīves nešķiroto atkritumu apsaimniekošanas un izvešanas tarifi valstī ik gadu tiek mērķtiecīgi palielināti. Savukārt šķirotos atkritumus savāc un izved pārstrādei bez maksas. Tādēļ, ja vēlaties ik mēnesi ietaupīt noteiktu naudas summu, šķirojiet atkritumus!
9. b. klases skolēni
13.martā Krāslavas Varavīksnes vidusskolas pedagogi tikās pedsēdē ’’Skolotāju sadarbība- skolēnu zināšanu un prasmju kvalitātes uzlabošanai’’. Skolotāju sadarbība- veicina sekmīgāku skolēnu problēmu risināšanu. Sadarbības rezultātā skolotāji noskaidro, ko skolēni jau spēj, prot. Vispārīgās prasmes nevar iemācīt viens skolotājs, bet gan skolotāju kolektīvs savstarpēji sadarbojoties. Skolas direktore Marija Micķeviča iepazīstināja pedagogus ar prasmēm, kas ir nepieciešamas mūsdienu skolēniem. Kā piemērs tiek minēts filmas ’’Straume” galvenais varonis kaķis. Filmas sākumā kaķis cenšas izdzīvot viens, bet ar laiku saprot, ka sadarbība ar citiem ir ne tikai nepieciešama, bet arī padara dzīvi bagātāku. Draudzība, atbalsts un kopīgs darbs palīdz pārvarēt grūtības.
Skolotāja profesija mūsdienās ir dinamiska, tajā ir būtiska inovāciju kultūra. Tas nozīmē, ka skolotājiem nepieciešams laiks, lai eksperimentētu ar jaunām metodēm. Piemēram, vienu vai divas reizes nedēļā tikties ar kolēģiem, apspriest un testēt idejas, reflektēt par veiksmēm un neveiksmēm un gūtajiem rezultātiem, veidojot kopēju skolas izglītības stratēģiju.
Skolas metodisko jomu vadītāji apkopoja un prezentēja veiksmīgākos sadarbības piemērus. Kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslas jomas un sociālās un pilsoniskā mācību jomas vadītāja Vija Plotka dalījās ar labās prakses piemēriem: skolēni pētīja latviešu autora dzejas motīvus un atspoguļoja Dzejas kūkā, zīmēja un sacerēja domrakstus par Valsts valodu, tapa radošo darbu krājums «Ziemassvētku stāsti» ar ilustrācijām, rakstīja miniatūru «Mana bērnība» un ilustrēja to, V.Šekspīra biogrāfijas un «Romeo un Džuljeta» varoņu izpēte, analīze, veidoja radošo darbu «Mana pils», analizēja caur vēstures un matemātikas prizmu, veidoja izstādi «Impresija», kur atainojās mūzikas iespaids uz mākslas darbu. Dabaszinību un sporta metodiskās jomas vadītāja Ilona Solima demonstrēja skolotāju sadarbības rezultātā veiksmīgākās novadītās mācību stundas ģeogrāfijā, matemātikā un datorikā, angļu valodā, fizikā, bioloģijā un sportā. Sākumskolas skolotāju metodiskās jomas vadītāja Kristina Milaševiča dalījās savās pārdomās par to, kā sākumskolas skolotāji paši plāno integrētās mācību stundas, jo praktiski vada visus mācību priekšmetus. Pārējie priekšmetu skolotāji pēc iespējas pielāgojas klases vecumam mācītai tēmai attiecīgajā mācību jomā.
Lai novadītu integrēto mācību stundu, skolotājam ir ļoti daudz laika nepieciešams stundu plānošanai un sagatavošanai. Tika demonstrēti veiksmīgākie piemēri sākumskolā. Valodu skolotāju metodiskās jomas vadītāja Valentīna Purpiša minēja kopīgās daudzveidīgās darba formas: valodu metodiskās jomas darba plāns, tematiskie plāni, olimpiāžu kopīga vērtēšana, radošo darbu krājumu veidošana, kopīga dalība valsts konkursos, sadarbība ar kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslas jomas skolotājiem (Dzejas dienas, Ziemassvētku stāsti, miniatūru ilustrēšana, Starptautiskā rokraksta diena),zinātniskās pētniecības darbi, e- Twinning projekta aktivitātes, pārbaudes darbu izveide. Tika detalizēti parādīta stunda- laboratorijas darbs ’’Viljama Šekspīra traģēdijas ” Romeo un Džuljeta’’ konflikti, Renesanses laika iezīmes galveno varoņu raksturojumā un mūsdienīgais šajā darbā. Matemātikas un datorikas skolotāju metodiskās joma vadītāja Marianna Rukmane uzskata vispirms par vērtību sadarbību savā jomā: kopīga plānošana, pārbaudes darbu sastādīšana, mācību līdzekļu veidošana (darba lapas, prezentācijas, atgādnes),digitālo rīku izmantošana, pedagoga palīgs, kopīgu ārpusstundu plānošana (matemātikas konkurss 5.-6.klasēm),programmēšanas nedēļa. Skolotāja Marianna demonstrēja veiksmīgākos stundu paraugus ar citām mācību jomām. Prezentācijas noslēgumā tika citēts Paula Koelju ,brazīliešu rakstnieka citāts ,kas ļauj mums uz dzīvi paraudzīties no citas puses, rast sevī spēku mīlēt un uz visu raudzīties optimistiski.
"Reizēm ir jāsāk skriet, lai redzētu, kurš skrien tev līdzi. Reizēm ir jārunā klusāk, lai redzētu, kurš tevi patiešām klausās. Reizēm ir jāpakāpj soli atpakaļ, lai redzētu, kurš vēl ir tavā pusē. Reizēm ir jāpieņem nepareizs lēmums, lai redzētu, kurš tevi atbalsta, kad viss brūk.”
Pedsēdes noslēgumā raisījās diskusija par to, lai to , ko mēs darām ir virzīts uz skolēnu labāku rezultātu sasniegšanu. Sadarbībā ir iespēja apzināti mācīties citam no cita, samazināt darbam nepieciešamo laiku, rodot radošus risinājumus problēmām un gandarījumu par kopā paveikto.
Līdz šim uzsvars tika likts uz informācijas apgūšanu, taču nākotnē būtiskākas būs prasmes kritiski analizēt, empātiski sadarboties un saglabāt humānās vērtības. Izglītība nevis konkurēs ar tehnoloģijām, bet drīzāk mācīs, kā tehnoloģijas izmantot jēgpilni, un skolotāji kļūs par sava veida sabiedrības vērtību balstu – cilvēkiem, kas veicina domāšanas dziļumu un komunikācijas kvalitāti.
Skolotāju sadarbības sistēmu skolā ir iespējams realizēt neatkarīgi no skolas lieluma un skolēnu un skolotāju skaita. Svarīgi panākt, lai visi skolotāji runā vienā valodā un sadarbības veidošana, kā arī pārmaiņu ieviešana būtu pašu skolotāju vajadzība (iniciatīva nāktu no skolotājiem).Lai skolotājs nebaidītos atvērt savas klases durvis un ielaist stundas vērošanā savus kolēģus un kopīgi turpmāk mācītos.
Skolas direktore Marija Micķeviča
Anželas Semjonovas foto
Skolēnu pavasara brīvdienas Krāslavas Varavīksnes vidusskolas skolotājiem un citiem interesentiem sākās ar radošo darbnīcu :''Gleznošana pavasarīgās noskaņās.'' Mūsu vizuālās mākslas skolotāja Ērika Urbanoviča palīdzēja mums uzburt pavasari.
"Ņemsim otas, ņemsim krāsas, pludināsim mīlestību.
Gan pa labi, gan pa kreisi,
galvenais ar pacietību.
Skaistus mīlestības ziedus,
abstraktus, bet debešķīgus.
Pludināsim mīlestību,
paši sev un ļautiņiem par prieku.''(I. Strautmale).
2025. gada 11. martā Krāslavas ģimnāzijā notika LIZDA Krāslavas novada arodorganizācijas konference. Tika uzklausīts atskaites ziņojums par organizācijas darbu periodā 2020.-2025.g.,revīzijas komisijas ziņojums. Sekoja arodorganizācijas priekšsēdētāja, vietnieka, revīzijas komisijas priekšsēdētāja ievēlēšana, dalīborganizācijas padomes apstiprināšana, delegātu ievēlēšana uz LIZDA kongresu, LIZDA priekšsēdētāja un vietnieka izvirzīšana. Noslēgumā tika pieņemti konferences lēmumi. Par Krāslavas novada arodorganizācijas priekšsēdētāju tika ievēlēta Ināra Mukāne, vietniece Anželika Pokule, revīzijas komisijas priekšsēdētāja Valentīna Purpiša. Tika teikts paldies par ilggadējo darbu novadā Regīnai Sakovičai. Paldies arī Krāslavas Varavīksnes vidusskolas arodbiedrības priekšsēdētājai Valentīnai Purpišai.
Konferencē kā viesis bija skolas direktore Marija Micķeviča.
Februārī Varavīksnes vidusskolā noslēdzās viens no starptautiskajiem „eTwinning” projektiem “Schuhkarton”. Projektā darbojās vairākas skolas no Turcijas, koledža no Francijas un mūsu skola pārstāvēja Latviju.
Šis projekts mudināja skolēnus dalīties ar savām sajūtām, idejām un izmantot svešvalodu sociālajā dzīvē. Šis projekts arī palīdzēja viņiem uzlabot komunikācijas prasmes. Skolēni iepazina jaunas kultūras un satika jaunus cilvēkus. Projekts veicināja skolēnu motivāciju mācīties un lietot svešvalodu.
Projekta sākumā 7.klašu skolēni izveidoja logo projektam un balsojot izvelējās vienu.
Skolēni attīstīja digitālās prasmes projekta laikā . Viņi izveidoja avatarus un prezentēja sevi.
Decembrī bija daudz darba. Skolēni veidoja komiksus. Tas palīdzēja attīstīt ne tikai digitālās prasmes, bet arī valodas apguvi, jo vācu valodu viņi mācās kā otro svešvalodu pirmo gadu.
Protams, veidojām arī Ziemassvētku atklātnes. Domājot par ilgtspējīgu dzīvesveidu un papīra atkritumu samazināšanu, projektā dalībnieki nolēma sūtīt digitālās atklātnes. Decembra pēdējā nedēļas laikā mēs veidojām Ziemassvētku kartiņas.
Janvārī skolēni izveidoja atklātnes (programmā Canva) par mūsu pilsētu un publicēja to eTwinninga projekta platformā.
Skolēni veidoja nelielas vārdnīcas ar jaunajiem vārdiem, kurus viņi apguva (programma Canva)
Strādājot projektā, skolēni attīstīja ne tikai vācu valodas zināšanas, bet arī radošumu. Viņi veidoja grāmatas ar saviem stāstiem. Grāmatu veidošanai tika izmantota Story Jumper platforma.
Mēneša beigās mēs apkopojām visu, ko bijām paveikuši projekta laikā. Tā bija patiešām lieliska pieredze. Skolēni atstāja savus komentārus tiešsaistes paziņojumu dēlī.
Paldies mūsu projekta “Schuhkarton” skolotājiem un skolēniem
Svešvalodu skolotāja Alīna .Lukša
Autores foto
20.martā Krāslavas Varavīksnes vidusskolā ciemojās Elīna Skangale no izdevniecības "Skolas Vārds", iepazīstinot ar izdevniecības drukātajiem un digitālajiem mācību un metodiskajiem līdzekļiem.
Paldies par tikšanos, par iespēju iepazīt "Skolas Vārda" izdevumu klāstu uz vietas skolā! Skolotāji varēja uzdot sev interesējošos jautājumus.
Krāslavas Varavīksnes vidusskolā savu pedagoģisko praksi iziet Daugavpils Universitātes students Maksims Galilejevs, kurš studē sporta pedagoģiju. Aicinājām Maksimu uz sarunu ar 10.un 11.klases jauniešiem. Vienlaicīgi Maksims savas studijas Latvijā savieno ar sportu, jo spēlē hokeju kādā no Šveices klubiem. Saruna raisījās par ikdienas dzīvi Šveicē, par tās kultūru, par svešvalodas prasmēm. Maksims savā sarunā uzsvēra, cik svarīgi ir zināt jebkuru svešvalodu. Šveice ir daudzvalodīga valsts, tajā ir četras oficiālās valodas: vācu, franču, itāļu un retoromāņu. Jaunietis ir apguvis vācu valodu un runā tajā brīvi. Vācu valodas zināšanas viņam noder arī ceļojot pa Eiropu. Man ar skolotāju Alīnu Lukšu tas bija kā deserts parunāt ar Maksimu vāciski.Nav noslēpums , ka liela daļa skolēnu ir domājuši par studijām ārzemēs – jauna pieredze, izaicinājumi, plašas izaugsmes un karjeras iespējas, kultūru iepazīšana. Izglītības iegūšana ārzemēs var izklausīties ļoti vilinoši, taču ne vienmēr tas ir tik vienkārši un burvīgi kā iedomājamies .Ceļš uz izglītību ir pilns ar neparedzētiem šķēršļiem un ir vajadzīgs rūpīgs ikdienas darbs.
Diskusijā dzirdēto apkopoja skolas direktore M. Micķeviča Semjonovas foto
19.martā Dabas aizsardzības pārvaldes speciāliste Santa Rutkovska Vides dienu ietvaros vadīja aizraujošu nodarbību par “ Invazīvajām sugām Latvijā “ Krāslavas Varavīksnes vidusskolas 6.a un 7b. klases skolēniem. Stundas sākumā bija jārod atbilde uz jautājumu: Kas sugu padara par "invazīvu"? Sekoja dažādi mūsu skolēnu minējumi. Izrādās invazīva suga var būt jebkura veida dzīvs organisms – augs, kukainis, zivs, sēne, baktērija vai pat organisma sēklas. Birku “invazīvs” parasti piešķir tām svešzemju sugām, kuras, nonākot jaunās dzīves vietās, var sākt strauji vairoties; agresīvi izplatīties; nomākt vietējās sugas un apdraudēt ekosistēmas;var nodarīt kaitējumu gan dabai, gan cilvēkiem.
Lektore Santa rādīja uzskatāmus piemērus. Diskusija raisījās par to, kā var izplatīties invazīvās sugas. Izrādās, galvenokārt, izplatās cilvēka darbības dēļ. Mūsdienu pasaulē cilvēki spēj ļoti ātri apceļot pasauli un mēs varam ļoti ātri pārvietot preces no vienas pasaules malas uz citu. Bieži šajos ceļojumos mums līdzi dodas arī nelūgtas sugas. Kuģi ūdenī var pārvadāt ūdens organismus. Kukaiņi var pārvietoties ar transportēšanas koka paletēm, augu, augļu un dārzeņu sūtījumiem. Augu sēklas var pielipt pie mūsu apaviem vai auto riepām. Tomēr lielāko daļu no invazīvajām sugām mēs esam ieveduši paši, nezinot un nenojaušot, ka ceļojuma piemiņa-eksotiskais augs vai mīlīgais mājdzīvnieks laika gaitā varētu pielāgoties jaunajiem dzīves apstākļiem, izkļūt savvaļā un sākt nekontrolēti izplatīties. Dažreiz par invazīvām sugām var kļūt tīši vai nejauši izlaisti dzīvnieki. Piemēram, jenotsuns, sarkanausu bruņurupucis. Tika stāstīts par invazīvo sugu draudiem uz. vietējām sugām, kā arī par Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem invazīvo sugu pārvaldībā.
Paldies par izzinošo nodarbību un bagātīgo faktu materiālu!
6. a klases un 7.b klases skolēni
Krāslavas Varavīksnes vidusskolas 4.klašu skolēni piedalās 19.martā Starptautiskā lasītprasmes novērtēšanas pētījuma PIRLS 2026 izmēģinājumā
No 2025. gada 3. līdz 21. martam norisināsies Starptautiskās izglītības sasniegumu novērtēšanas asociācijas IEA Starptautiskā lasītprasmes novērtēšanas pētījuma PIRLS 2026. gada cikla izmēģinājuma pētījums. Pētījuma izlasē iekļuva 22 skolu 953 skolēni no ceturtajām klasēm. Viņi izmēģinās lasītprasmes uzdevumus un skolēnu aptaujas, sniedzot atgriezenisko saiti par to kvalitāti. Galvenais pētījums tiks veikts 2026. gadā.
Latvijas Universitātes Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultātes Izglītības pētījumu institūta (LU IPI) pētnieki ir nodrošinājuši lasītprasmes novērtēšanas tekstu, uzdevumu un aptaujas jautājumu tulkošanu, pārbaudi un precizēšanu. Latvijā ceturto klašu lasītprasmes pētījums pirmo reizi notiks digitālajā vidē, tādēļ izmēģinājuma pētījumā tiks sekots līdzi, lai datorizētais tests norit bez aizķeršanās.
Iepriekšējā, 2021. gada PIRLS pētījuma cikla rezultāti rādīja, ka Latvijas sākumskolas skolēnu sniegums, lai arī joprojām augstāks par pētījuma dalībvalstu vidējo, tomēr bija ievērojami krities, salīdzinājumā ar Latvijas ceturto klašu skolēnu sniegumu 2016. gadā. Kritums ir signāls pieaugušajiem, - gan izglītības profesionāļiem, gan bērnu vecākiem, - ka bērnu lasītprasmes attīstīšanai valstī nepieciešama visu iesaistīto kopīga un iedarbīgāka rīcība. Augstāko rezultātu valstu pieredze liecina, ka sasniegumi palielinās, ja pieaugušie aktīvi veido bērna lasītprasmes pamatus, sākot jau no bērna dzimšanas un pirmsskolas vecumā. Kopīga sarunāšanās, spēļu spēlēšana un priekšā lasīšana paplašina bērnam zināmo vārdu krājumu un palīdz turpmākai tekstpratības attīstībai.
Valsts izglītības informācijas sistēmas (VIIS) vietnē var iepazīties ar uzskatāmiem datiem par Latvijas sākumskolas skolēnu lasītprasmi, gan atbilstoši skolēnu dzimumam, gan skolas atrašanās vietai (pilsēta/lauki), un redzēt lasītprasmes snieguma saistību ar dažādiem rādītājiem (lasītprieks, piederības sajuta skolai, pāridarījumi, biežs izsalkums, nogurums, u.c.).
Avots: ww.izm.gov.lv
Šīs konferences mērķis ir veicināt skolēnu talantu attīstību un padziļināt zināšanas dažādās zinātņu nozarēs. Konference iesaista skolēnus tiešā pētījumu izstrādē un attīsta patstāvīgas zinātniski pētnieciskās darbības prasmes.
Mūsu skolā ZPD konferences 1.posmā 2025.gada 23.janvārī tika atlasīti labākie skolēnu darbi. Darbi bija uzrakstīti bioloģijā, ekonomikā, datorzinātnē, ķīmijā, fizikā, valodniecībā un literatūrzinātnē un socioloģijā. Kopā Latvijā iesniegti 1426 zinātniskās pētniecības darbi.
Zinātniskās pētniecības darbu reģionālā konference 2025.gada 7.martā norisinājās tiešsaistes režīmā. Šajā gadā Latgalē vērtēšanai tika iesniegti 234 ZPD.
Šogad no mūsu skolas ZPD reģionālā konference piedalījās Ksenija Minkeviča un Anastasija Pizāne.
Zinātniski pētnieciskais darbs ”Kontrastdušas ietekme uz cilvēka veselību un Pašsajūtu” ieguva 3.pakāpi. Darba autore ir 11.a klases skolniece Ksenija Minkeviča, darba vadītāja Mg.biol. /ģeogrāfijas skolotāja I.Solima.
Zinātniski pētnieciskais darbs valodniecībā “The linkage between the novel "The Great Gatsby" and the writer's life” (Daiļdarbs “Lielais Getsbijs” un tā saikne ar rakstnieka dzīves gājumu) ieguva 3.pakāpi. Darba autore ir 11.a klases skolniece Anastasija Pizāne, darba vadītāja Mg.paed/svešvalodas skolotāja A. Lukša.
Apsveicam!
Šī gada 12. martā astoņi skolotāji no Krāslavas Varavīksnes vidusskolas piedalījās Limbažu Valsts ģimnāzijas, Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas un Siguldas Valsts ģimnāzijas rīkotajā konferencē “Pašvadīta mācīšanās”, kurā tika daudz stāstīts par pašvadītās mācīšanās nozīmi kā pieeju izvirzīto mērķu sasniegšanā mūsdienās.
Limbažu Valsts ģimnāzijas koristi ieskandināja konferenci un lika visiem justies ļoti gaidītiem.
Limbažu novada priekšsēdētājs savā uzrunā uzsvēra, ka pašu vadīta mācīšanās, mācīšanās stratēģijas, pieredze, savu emociju atpazīšana un kontrole, motivācija, atbildība iet roku rokā. Nākotnes līderībā svarīgi prast uzņemties atbildību, izmantojot dažādas stratēģijas, lai “neskrietu ar galvu sienā”. Motivācija un atbildība, neapšaubāmi, ir tie elementi, kuri palīdz mācīties jebkurā vecumposmā.
Konferencē uzstājās 3 runātāji Liena Hačatrjana, Ildze Čakāne, Elīna Līva Strazdiņa. L. Hačatrjana stāstīja, kas ir pašvadīta mācīšanās, kāpēc to svarīgi mācīt jau no mazotnes, kā šīs prasmes attīstītas skolēniem Latvijā.
Nākamajā priekšlasījumā Ildze Čakāne pavēstīja, kā pašvadītas mācīšanās prasmes saistītas ar mācību motivāciju, ko darīt, lai pašvadības prasmes attīstītu mācību stundās. Ildze dalījās ar vērtīgiem padomiem skolotājiem:
- Laiku pa laikam jāmācās kaut kas jauns, jāizkāpj no komforta zonas, jākļūst neatkarīgam, ja nepieciešams, jālūdz atbalsts! Skolēnam jāzina, ko viņš mācās, kāpēc mācās, jāmācās izsekot domu gaitu – skaļi domāt, dalīties ar to, jāsaprot, kā labāk iemācīties, jāpielieto konkrēti, efektīvi paņēmieni.
Elīna Līva Strazdiņa runāja par to, kāda loma emociju regulācijai ir pašvadītas mācīšanās prasmju veidošanā. Skolēniem jāmācās, kā regulēt savas emocijas. Arī skolotājam ikdienā jāstāsta bērniem par savām izjūtām – arī bailēm.
- Mēs katru dienu piedzīvojam izaicinājuma brīžus, arī bērniem ir ,,sliktās dienas”, dusmju lēkmes. Mums, pieaugušajiem, jāiejūtas ,,bērna ādā’’, jāapjautājas, kā viņš jūtas?- mudināja Elīna Līva Strazdiņa.
Dienas otrajā pusē katram konferences dalībniekam bija iespēja piedalīties 2 darbnīcās no piedāvatajām 23 darbnīcām, lai pilnveidotu savu profesionālo kompetenci un gūtu jaunas idejas pilnvērtīga mācību procesa nodrošināšanai pašvadītajā mācīšanā. Pusdienu pauzē iepazinām skolā izvietotās skolēnu un skolotāju izstādes, kā arī metodisko materiālu krājumu ar skolotāju iesūtītajiem piemēriem pašvadītas mācīšanas prasmju pilnveidei skolēniem (krājumā viens no darbiem ir arī mūsu skolas direktores,vācu valodas skolotājas Marijas Micķevičas darbs: darbības vārdu ievietošana teikumā pareizā locījumā vācu valodā 5. klasē ar dažādiem grūtības līmeņiem un atbildēm).Jau aprīlī esam ieplānojuši gūtās pieredzes nodošanu saviem kolēģiem.
Konferences dalībniece Iveta Putāne
Kas tas ir par zinātni – lingvistika?
Lingvistiku nemāca skolās kā mācību priekšmetu, bet lingvistikas olimpiādes skolēniem pakāpeniski kļūst arvien populārākas daudzās valstīs. Lingvistikas olimpiāžu būtība ir šāda: dalībniekiem tiek iedoti uzdevumi, kuri ir jāatrisina noteiktā laikā. Uzdevumi var būt ļoti dažādi, taču vairums no tiem satur kādu materiālu visiem dalībniekiem nepazīstamā valodā, kurš ir jāizpēta un jāizanalizē. Lingvistika pēta cilvēku valodu kā tādu, tās īpašības, uzbūvi, funkcionēšanu un attīstību. Lai risinātu lingvistikas olimpiāžu uzdevumus, svešvalodu priekšzināšanas vai zināšanas lingvistikā nav nepieciešamas (taču dažreiz tās var palīdzēt) .Ir vajadzīga tikai uzdevumā dotā informācija, kā arī loģiskā un analītiskā domāšana. Pirmā Starptautiskās Lingvistikas Olimpiāde (IOL) notika 2003. gadā Bulgārijā, un olimpiādes pastāvēšanas laikā iespēja piedalīties tajā tika dota skolēniem no 43 pasaules valstīm. Līdz šim Latvija ir piedalījusies visās IOL un izcīnījusi 17 medaļas (1 zelta, 5 sudraba un 12 bronzas), 2 komandas sacensību balvas (1 zelta un 1 sudraba), 5 balvas par labāko uzdevuma risinājumu un 13 atzinības rakstus. Šogad Latvijas Atklātās lingvistikas olimpiādes pirmā kārta notika 2025.gada 8.februāri. Tajā piedalījās 346 skolēni no 19.novadiem. Latgales skolēni sapulcējās Daugavpils Tehnoloģiju vidusskolas – licejā. Mūsu skolu pārstāvēja Aleksandra Terehova un Nadežda Kupreviča no 9.b klases. Meitenes centīgi pildīja uzdevumus 5 stundas pēc kārtas bez pārtraukuma. Uz otro kārtu uzaicināti 88 dalībnieki ar rezultātiem augstākiem par vidējo. Tajā skaitā mūsu Aleksandra. Apsveicam! Olimpiādes 2.kārta notiks klātienē 13.aprīlī Rīgas Valsts 1.ģimnāzijā. Balstoties uz abu kārtu rezultātu summām tiks noteikti godalgu ieguvēji, kā arī dalībnieku četrinieks, kurš pārstāvēs Latviju Starptautiskajā Lingvistikas olimpiādē Taivānā 2025.gada jūlijā.
Pateicamies Nadeždai un Aleksandrai par centīgumu un mīlestību pret valodu un novēlam Aleksandrai veiksmi olimpiādes 2.kārtā!
Nataļja Baženova, krievu valodas skolotāja
Krāslavas Varavīksnes vidusskolas skolēni piedalījās Krāslavas novada Skatuves runas konkursā -2025.Skolēni guva jaunu pieredzi un patīkamas emocijas.Paldies mūsu skolēniem par ieguldīto darbu un iedvesmu Jūsu skolotājiem! Lepojamies: konkursā dalībnieki Andrejs Klohovs, Miroslavs Baženovs,Antons Terehova,Jelizaveta Orlova,Milena Kovaļova,skolotāji: Iveta Putāne,Agita Gureviča, Nataļja Baženova, Nadežda Adamoviča.
No visas sirds ♥️ sveicam Gintu Zilbalodi un visu animācijas filmas “Straume” komandu ar pirmo Latvijas vēsturē iegūto ASV Kinoakadēmijas balvu 🏆“Oskars” nominācijā “Labākā pilnmetrāžas animācijas filma."
🇱🇻 #Straume #Oscars #LatvijasKino#
Satversmes tiesas rīkotajā astotajā skolēnu radošo darbu konkursā “Valsts valoda – Latvijas kopējā vērtība” saņemti 230 zīmējumi, 32 videodarbi, un 74 domraksti. Konkursā tika pārstāvētas 57 skolas no visiem Latvijas reģioniem.
“Satversme ir vērtību kompass, tāpēc mēs jauniešus redzam kā Satversmes vērtību vēstnešus. To apliecina daudzie un kvalitatīvie skolēnu radošo darbu konkursam “Valsts valoda – Latvijas kopējā vērtība” iesniegtie darbi,” uzsver Satversmes tiesas priekšsēdētāja Irēna Kucina.
Satversmes tiesa izsaka pateicību skolēniem par aktīvo iesaisti un radošumu, apzinoties savu atbildību un līdzdalību valsts valodas kopšanā un aizsardzībā. Ļoti novērtējam arī pedagogu darbu, ieguldīto laiku un zināšanas, lai motivētu jauniešus un skaidrotu Latvijas kā demokrātiskas tiesiskas valsts un Satversmes pamatvērtības.
Satversmes tiesas konkursu arī šogad atbalstīja ilggadējie sadarbības partneri – Eiropas Savienības Tiesas tiesnese Ineta Ziemele, Latvijas Mākslas akadēmija, žurnāls “Jurista Vārds”, žurnāls “Domuzīme”, kā arī pirmā Latvijas Valsts prezidenta Jāņa Čakstes mazmazmeita Kristīne Čakste, kuri nominēja arī savus laureātus.
Lai sarūpētu skolēniem patīkamu emociju pilnu pārsteiguma brīdi, konkursa uzvarētāji, sadarbības partneru izvirzītie laureāti, kā arī atzinību ieguvēji tiks nosaukti konkursa apbalvošanas ceremonijā 21. februārī Satversmes tiesā. Ielūgumi tiks nosūtīti laureātiem un pedagogiem individuāli.
Satversmes tiesas astotā skolēnu radošo darbu konkursa laureāti pārstāv Aizkraukles novada vidusskolu, Ata Kronvalda Durbes pamatskolu, Bauskas pilsētas pamatskolu, Bauskas Valsts ģimnāziju, Daugavpils Zinātņu vidusskolu, Dundagas vidusskolu, Olaines 2. vidusskolu, Iļģuciema pamatskolu, Jaunsilavas pamatskolu, Jelgavas Spīdolas Valsts ģimnāziju, Kokneses pamatskolu-attīstības centru, Krāslavas Varavīksnes vidusskolu, privātos vidusskolu “Innova”, Rīgas Valsts vācu ģimnāziju, Rīgas 64. vidusskolu, Salaspils 1. vidusskolu, Šķibes pamatskolu, Uzvaras pamatskolu un Vecumnieku vidusskolu.
Avots: https://www.satv.tiesa.gov.lv/konkurss-2024/
Lepojamies ar Krāslavas Varavīksnes vidusskolas skolnieces Danielas Survilo gūto uzvaru un vizuālās mākslas skolas skolotāju Jevģēniju Sergejenko. Uz noslēguma pasākumu tika aicināti arī latviešu valodas skolotāja Valentīna Purpiša un 12.a klases skolniece Marta Skripļonoka. Veiksmi Jums !
Skolas administrācija
Sv.Valentīna dienā skolā rosība sita augstu vilni, jo notika šovs ,,Atkārto!''.
,,Sirsnīgākais'' šova numurs sanāca 5.a klasei,
,,Siltākais'' - 5.b kl.,
,,Emocionālākais'' - 6.a kl.,
,,Harizmātiskākais'' - 8.a kl.,
,,Enerģiskākais'' - 8.a kl.,
,,Oriģinālākais'' - 9.a kl..
3.vietu godam nopelnīja 7.b klase.,
2. vietu - 6.b kl..
Pasākuma favorīts - 9.b klase!
Labākais solists - Edvīns Mažuta (9.b kl.),
Labākā soliste - Laura Vojecka (6.a kl.).
Apsveicam!
Lai ikvienam izdevusies šī diena!
Sv. Valentīna diena, kas pazīstama arī kā mīlestības vai visu mīlētāju diena, tiek svinēta katru gadu 14. februārī.
Valentīndienas ietvaros skolā norisinājās Valentīndienas viktorina angļu valodā. Paldies par aktīvu dalību skolēniem un skolotājiem!
“St. Valentine's Day” viktorīnas rezultāti.
Sākumskolas posmā uzvarēja Dajana J. no 4.a klases.
Pamatskolas posmā 1. vietu ieguva Olesja Š. no 6.b klases.
Vidusskolas posmā uzvarēja Artemijs K. 12. a klases.
Svešvalodas skolotājas A.Lukša un J.Kļimova
Šogad Vispasaules Drošāka interneta diena tika atzīmēta 11. februārī, bet mēs, datorikas skolotāji un klašu audzinātāji organizējām dažādas Drošāka interneta nodarbības veselas nedēļas garumā. Drossinternets.lv komanda katru gadu piedāvā jaunas idejas un gatavus darba materiālus, lai interesantā, aizraujoša un izglītojošā veida atzīmētu šo dienu.
Drošāka interneta nedēļas ietvaros visām klašu grupām bija iespēja piedalīties QR kodu izaicinājumā ar nosaukumu “Labākais padoms drošībai internetā”. Izaicinājuma ietvaros skolēniem vajadzēja atrast 20 QR kodus, kas tika izvietoti pa visu skolu. Noskenējot kodu, tika piedāvātas dažādas situācija, ar kuru iepazīstoties, skolēniem bija jāizvēlas labākais risinājums. Šīs QR kodu medības izvērtās par interesantu piedzīvojumu gan mazākajiem gan lielākajiem skolēniem.
Sākumskolas un pamatskolas skolēniem tika piedāvāts iepazīties ar to, kas ir “digitālā pēda”. Šim nolūkam drossinternets.lv piedāvāja gatavas prezentācijas un visus nepieciešamos materiālus aktivitātēm. Tādā veidā skolēni noskaidroja, ka “digitālā pēda” ir pilnīgi visas mūsu darbības internetā, un mēs varam atstāt kā pozitīvas “digitālās pēdas”, tā arī negatīvas.
Un kā papildus aktivitātes tika piedāvātas divas viktorīnas, kurās varēja pārbaudīt savas zināšanas droša interneta lietošanā, un informatīvi QR kodi, kuri sniedza informāciju par to, kā novērtēt informācijas patiesumu, kas ir divfaktoru autentifikācija un kā droši izmantot sociālos tīklus.
Paldies visiem skolotājiem un skolēniem par aktīvu iesaisti drošāka interneta nedēļas aktivitātēs!
Marianna Rukmane,
Guntis Ungurs
datorikas skolotāji
Mūsu skolēniem bija unikāla iespēja piedalīties TVP Polonia raidījumā "Słownik polsko@polski". Šis raidījums ir veltīts poļu valodas kultūrai un valodas attīstībai, kurā profesors Jans Miodeks atbild uz skatītāju jautājumiem par poļu valodas lietojumu.
Mūsu skolēni tiešsaistē sarunājās ar profesoru un uzdeva viņam jautājumus par valodas gramatiku, vārdu darināšanu un rakstību.
Šī aizraujošā pieredze tika iemūžināta vienā no raidījuma epizodēm!
Esam lepni par mūsu skolēniem un viņu zinātkāri un aizrautību, apgūstot poļu valodu!
Skolotāja Maja Federkiewicz
2025.gada 1.februāris. Mūsu meitenes un zēni atgriezās mājās, lai satiktos, atcerētos, sirsnīgi aprunātos. Jūsmojam un apsveicam tos, kuri skolu absolvēja pirms 50 gadiem! Mūsu labā vēlējumi ikvienam Krāslavas Varavīksnes vidusskolas, Krāslavas 3.vidusskolas un Krāslavas 2.vidusskolas absolventam!
Sirsnīgi sveicieni bijušajiem un esošajiem skolotājiem!
Uz tikšanos 2026.gada 7. februārī!
P.S. Paldies Andrejam Jakubovskim, Anželai Semjonovai, Nadeždai Tadello, Nadeždai Adamovičai, Ritai Andrejevai, Jevgēnijai Bizņai, Jevgēnijai Sergejenko, Vijai Plotkai, Mariannai Rukmanei, Ivanam Lukšam, Georgijam Krasnikovam, mūsu lieliskajiem dziedātājiem un dejotājiem par svētku noskaņu!
2025.gada 30.janvārī Krāslavas Varavīksnes vidusskolā iepazīšanās tūrē ciemojās Krāslavas pirmsskolas izglītības iestādes ''Pienenīte'' sešgadīgie bērni ar savām audzinātājām. Topošie pirmklasnieki aktīvi piedalījās spēlēs un rotaļās, minēja burtus, lasīja zilbes un vārdus, skaitīja priekšmetus, klausījās pasaku un zīmēja.
Uz tikšanos ar Jums un Jūsu vecākiem 19.februārī!
Informācija sekos!
29.janvārī prezentējām nu jau sešpadsmito ,,Ziemassvētku stāstu'' krājumu. Šogad krājuma tapšanā piedalījās 51 autors un 28 mākslinieki - zīmējumu autori. Darbi ir tapuši latviešu, angļu, krievu, poļu un vācu valodā. Krājums pieejams skolas bibliotēkā.
Paldies skolotājiem par ieguldīto darbu, skolēniem par radošumu!
2025.gada 29.janvārī Krāslavas Varavīksnes vidusskolā uz iepazīšanos tūri bija ieradušies Krāslavas pirmsskolas izglītības iestādes ''Pīlādzītis'' sešgadīgie bērni ar savām audzinātājām. Topošie pirmklasnieki aktīvi piedalījās spēlēs un rotaļās, minēja burtus un lasīja zilbes, skaitīja priekšmetus ,klausījās pasaku un zīmēja. Uz tikšanos ar Jums un Jūsu vecākiem 19.februārī!
Šonedēļ otrdienas pēcpusdienā 5. - 6. klašu skolēniem norisinājās matemātikas konkurss ar vadmotīvu "Sadarbojies un līdzdarbojies". Konkursa ietvaros bija izveidotas 8 stacijas, ar dažāda satura un dažādu sarežģītības līmeņu uzdevumiem. Skolēni sadalījās 8 komandās un katra komanda saņēma savu maršruta lapu, kurai bija jāseko, lai paspētu iziet visas stacijas. Šajā konkursā skolēniem bija jāparāda ne tikai savas matemātiskās zināšanas un prasmes, bet arī loģiskā domāšana, radošums un sadarbība. Konkursa noslēgumā katra komanda saņēma diplomu ar nomināciju un saldo našķi. Paldies skolēniem par aktīvu darbošanos un visiem iesaistītajiem par atbalstu!
28.janvārī mūsu skolā viesojās Pasaules dabas fonda klimata programmas pārstāvis Jānis Rozītis . Sarunas organizēja Pasaules dabas fonds projekta “Jauniešu vides izglītība Latvijas sabiedrībā” ietvaros ar Latvijas Vides aizsardzības fonda atbalstu. Sarunas mērķis bija uzzināt par dabas un klimata mijiedarbību ar ekonomiskajiem un sociālajiem procesiem, sabiedrības līdzdalības nozīmi ilgtspējas veidošanā, praktiskām rīcībām un kritiskās domāšanas nozīmi, lai spētu labāk saprast un risināt mūsu planētas nākotnes izaicinājumus. Tā ir iespēja izprast procesus, kas skar mūs visus, un apgūt zināšanas, lai aktīvi veidotu pozitīvas pārmaiņas.
Skolēni 12. klase , dzirdot un izanalizējot sniegto materiālu par klimata pārmaiņu cēloņiem, diskutēja par katra cilvēka atbildīgu rīcību pret dabu, pārtikas izvēli, par iepirkšanās paradumiem, par transporta izvēli, atkritumu šķirošanu un citiem jautājumiem.
23. janvārī notika skolas ZPD konference, kurā ar paveikto iepazīstināja 11. un 12.klašu skolēni. Daudziem autoriem šī bija pirmā uzstāšanās lielas auditorijas priekšā. Jaunieši ieguldījuši patiesi lielu darbu, pētot aktuālus jautājumus jautājumus dažādās nozarēs – valodniecība un literatūrzinātne, datorzinātne, dabaszinātnes, medicīnas un veselības zinātnes u.c.
Paldies skolotājiem un ZPD konsultantiem, kuri palīdzēja un atbalstīja skolēnus.
Jauniešiem novēlam veiksmi reģionālajā konferencē!
Skolotāju sadarbība dod iespēju izmēģināt kaut ko jaunu, rodas interesantas idejas un tas dažādo mācību procesu skolā. Protams, tas prasa papildu laiku gan skolotājam, gan skolēnam. Gatavojoties šī mācību gada 2.semestra pedsēdei “ Skolotāju sadarbība-skolēnu zināšanu un prasmju kvalitātes uzlabošanai “ poļu valodas skolotāja Maja Lidia Federkiewicz , angļu valodas skolotāja Ilona Kozačuka un vācu valodas skolotāja Marija Micķeviča nolēma 5.b.klases skolēniem dot uzdevumu: izveidot nedēļas stundu plānu poļu, angļu un vācu valodās un prezentēt to saviem klasesbiedriem. Uzskatām, ka skolēniem maksimāli agrāk ir jāattīsta prezentēšanas prasmes, spēja izteikt savu galveno domu skaidri, uztverami un interesanti. Pēc nodarbības skolotājas sniedza skolēniem atgriezinisko saiti un ieteica veicamos uzlabojumus.
Šobrīd G.Zilbaloža animācijas filma ,,Straume’’ apceļo pasauli, saņem milzum daudz atzinīgu vārdu, pretendē uz ,,Oskara’’ divām nominācijām. Lēmām nepalikt malā! Četras dienas Latvijas Skolas Somas ietvaros ,,Straume’’ bija skatāma 1.-12.klašu skolēniem. Aktu zāle, lielais ekrāns, lai izjūtas kā kinoteātrī! Lūk, kādi viedokļi un pārdomas radās gan skolēniem, gan skolotājiem!
,,Filma ir sirsnīga, interesanta,labsirdīga. Ir daudz bēdīgu situāciju, bet varoņi centās pārvarēt visas grūtības, palīdzēja viens otram, rūpējās par citiem. Laba grafika. Patīk animācijas filmas par dzīvniekiem, jo ļoti viņus mīlu. Filmas varoņi ļoti drosmīgi. Gribētos, lai dzīvnieki runātu cilvēku valodā.’’
,, Emocionāls sižets, varēja izjust varoņu pārdzīvojumus. Pats izjutu gan prieku, gan uztraukumu. Gribējās gan smieties, gan raudāt. Attēlotas dažādas emocijas - bailes, izmisums, ziņkāre, labestība, draudzība, līdzjūtība. Animācijas filma ir pamācoša, ir viela pārdomām. Parāda, kas ir īsta draudzība. Patika grafika, košas un spilgtas krāsas, animācijas filmas stils. Izcila kvalitāte. Ir saikne ar reālo dzīvi.’’
,,Filmas sižets ir interesants un pārdomāts. Filmā redzamas dzīvnieku savstarpējās attiecības un spēja sadarboties. Bija ļoti emocionāli brīži, jo filmas beigās žēl bija lielo vali, kurš aizgāja bojā. Prieks, ka galvenais varonis Kaķis izdzīvoja lielajos plūdos. Ļoti emocionāla un pamācoša filma, kurā atspoguļo to, kā vajadzētu rīkoties katram cilvēkam, kurš nonāktu Kaķīša vietā. Paldies par iespēju noskatīties šo filmu!’’
,,Šī filma pat bez vārdiem ir ļoti interesanta. Sižets ir ļoti skaidrs un vienkāršs. Esmu pārsteigts, ka Latvijas animatori 5 gadu laikā varēja radīt šādu filmu. Ļoti priecājos, ka noskatījos to.Man ļoti patika Kaķis!’’
,,Filma ļoti interesanta. Īpaši patika zinātkārais Kaķis, kurš līdzinās maniem kaķiem. Filma ir ļoti forša, priecājos, ka noskatījos. Filma ir krāsaina, interesanta un pilna ar dziļu jēgu. Mani izbrīnīja sižets un mūsdienīga grafika. Filmā parādīta skaista daba – meži, upes un dzīvnieki, kas daļēji atgādina Latviju. Man īpaši patika mūzika, kas padarīja katru ainu vēl brīnišķīgāku. Šī multfilma uzlabo noskaņojumu. Manuprāt, to vajadzētu noskatīties visiem! Filma diezgan neparasta, jo tajā nebija vārdu, šī iemesla dēļ reizēm bija neskaidrs, bet pēc tam viss kļuva skaidrs.’’
,,Kārļa Skalbes, latviešu Pasaku ķēniņa, runcītis ir atgriezies! Animācijas filma mums atgādina par to, ka “Kāpēc vairot sāpes? Lai vairojas labāk prieks.” Iejūtība, līdzjūtība, labestība, piedošana ir mūžīgas vērtības. Dzīvnieki ir dažādi, viņi runā dažādās valodās, bet grūtajā brīdī spēj atbalstīt cits citu, izpalīdzēt, saprast sirds valodu. Vai mēs, cilvēki, esam spējīgi rīkoties tāpat? Vai pasaule nekļūst draudīga, kad mēs karojam, pazemojam cits citu?Filmai ir ļoti pozitīva enerģētika, pēc tās noskatīšanas paliek patīkama pēcgarša. Jāskatās vēlreiz, lai izprastu visus simbolus. Ko nozīmē kaķu skulptūras? Mūžīgo laika ritumu, plūsmu?’’
,,Interesanta filma, ar jēgu. Lieliska grafika. Filma piemērotā gan bērniem, gan pieaugušajiem. Īpaši iepatīkas kaķis un suns. Filma rāda, ka vienmēr jāpalīdz otram. Cik daudz ir iespējams parādīt bez vārdiem!’’
,,Animācijas filma “Straume” ir interesanta. Labs noformējums. Kaķīti filmā uzskata par mīļu. Meitenes domā, ka filma ir aizkustinoša. Ir skolēni, kuri gribētu redzēt filmas turpinājumu.’’
,,Filma skaista, daudz dzīvnieku. Dzīvnieki draudzīgi, bet ne visi. Draudzīgie bija mīļi, drosmīgi, izpalīdzīgi. Nedraudzīgie bija neskaisti, dusmīgi, un es negribēju uz viņiem skatīties. Patika, ka viens otram palīdzēja, aizstāvēja, noķēra zivis un iedeva citiem, lai tie nenomirtu badā. Nepatika, ka dzīvnieki strīdējās. Putni kāvās, ievainoja spārnu un vairāk nevarēja lidot. Tagad zinu, kas ir lemūrs un kā tas izskatās. Daži bērni saskatīja to skaudro dzīves patiesību: ļauno-labo, kas izraisīja bērnos emocijas. Vairāk iespaidojās meitenes, jo viena aizvēra acis, lai neredzētu, bet cita sāka raudāt. Zēni uztvēra kā piedzīvojumu, kā cīņu, kura beidzās ar uzvaru. Filmas tēli papildināja vārdu krājumu. Neaprakstāmie dabas skati, arī to bērni ievēroja.’’
,,Bērni ir sajūsmā par filmu - ļoti patika!!! Pēc bērnu domām, multfilma ir ļoti sirsnīga, draudzīga un emocionāla, bija daži momenti, kad bērni gandrīz apraudājās! Visvairāk patika divi multfilmas varoņi - kaķēns un kapibara, viņas miera sajūta, vienaldzība, pozitīvā noskaņa. Bērni izteica domu - atkārtoti noskatīties, ļoti iekrita sirsniņā!’’
,,Filma bērniem izraisīja dažādas emocijas, vieni uztraucās par kaķi un raudāja, citi ar ziņkāri vēroja, vai kaķis pazudīs vai nē. Daži filmu nesaprata, tā neraisīja emocijas. Viens puika rakstīja, ka viņam šī filma bija ,,uz robežas’’, viņš to skatījās aizturējis elpu. Lielākajai daļai skolēnu filma patika, daudzi atzīmēja skaisto grafiku, notikumu gaitu. Dažiem filma likās par garu, nogura, jo uztraucās, bija daudz emociju.’’
,, Skolēni varēja tuvāk iepazīties ar dzīvnieku pasauli (to izjūtām, rakstura īpašībām, uzvedību dažādās ekstremālās situācijās, sadarbību vienam ar otru), iejusties galvenā varoņa piedzīvojumos, izbaudīt dabas skaņas, izprast dzīvnieku valodu, bagātināt savu iztēli un redzesloku. Klasei patika ,,Straume’’!’’
P.S. Lai kādi viedokļi būtu, skaidrs ir viens - ,,Straumei’’ būt! Manuprāt, izcils metodiskais materiāls, kurš LIEK DOMĀT!
Viedokļus apkopoja I.Gončarova
Krāslavas Varavīksnes vidusskolas 6.a klases septiņi skolēni 28.janvāri (vienu dienu) pavadīja kopā ar saviem vienaudžiem Kaunatas vidusskolā .Otrdienas rīts sākās jau plkst.7.00,lai dotos ceļā uz Kaunatas vidusskolu.Skolā ieradāmies ļoti laicīgi.Pirmā mācību stunda sākas plkst. 8.45.Piereģistrējamies skolas apmeklētāju žurnālā,atstajām virsdrēbes skolēnu skapīšos.Gaitenī sastopam skolēnus dažādās istabas čībās.Izrādās skolā šodien ir neparasto apavu diena. Kāda meitene mūs piesakās brīvprātīgi pavadīt pa skolu. Skolas direktore apstājas pie stenda,kur rakstīta skolas vīzija:”Skola, kurā iegūst ne tikai vispusīgas zināšanas, bet iemācās arī domāt, darīt, sapņot, draudzēties un mīlēt.(pēc Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa teiktā). Dodamies uz pirmo mācību stundu. 6.a klasē ir 23 skolēni,kas sadalīti divās grupās dizaina un tehnoloģijas stundās.Ivita,Diāna un Laura dodas uz stundu, lai apgūtu mezglošanu, bet Andrejs, Stanislava, Jana un Daniela dodas uz stundu, kuras laikā apgūst rasēšanas elementus,pilnveido telpisko uztveri.Skolotājs uzsver par svarīgām prasmēm un zināšanām,kas būs noderīgas gan inženierim,gan arhitektam,gan ikvienam praktiskam cilvēkam reālajā dzīvē. Starpbrīdis tikai piecas minūtes,lai dotos uz citu kabinetu.Seko dabaszinības. Skolēni veic pētījumu:’’Kā vienu vielu atdalīt no otras vielas?(darbs ar neviendabīgiem maisījumiem)’’. Skolotāja meistarīgi visus skolēnus sadala grupās. Skolēni izveido darba plānu, paņem nepieciešamos sev darba materiālus. Skolēni ar dažādu metožu palīdzību: sijāšana,nostādīšana,filtrēšana cenšas sasniegt mērķi. Katra grupa prezentē savu darba veikumu, viens otru papildinot. Taču nedrīkst aizmirst un jāievēro: kad citi runā, stāsta, man jāklausās. Noteikti šīs zināšanas noderētu Pelnrušķītei no latviešu tautas pasakas.Garajā starpbrīdī dodamies ekskursijā pa skolu. Pēdējās divas stundas ir mūzika. Prezentējam savu izveidoto videofilmu par mūsu skolu. Mūzikas skolotāja aicina doties pakaļ datoriem,jo tie ir nepieciešami stundā. Skolēnu uzdevums: uzrakstīt scenāriju un tad scenārijam piemeklēt atbilstošo mūziku.Šajā nolūkā palīgā tika izmantots mākslīgais intelekts un arī bija nepieciešams atsaukties uz iepriekš mācītajām tēmām. Skolēni radoši veica savu uzdevumu un prezentēja klasē,kā arī saņēma vērtējumu. Otrajā garajā starpbrīdī dodamies uz skolas ēdnīcu.Pusdienas garšoja lieliski. Draudzīgas sarunas ar jauniegūtajiem draugiem,kopīga fotogrāfēšanās un došanās mājup. Mājupceļā apstājamies pie gleznainā Rāznas ezera krastā un dalījamies savās pārdomās par skolu. Patika skolēnu garderobes skapīši. Skolēnu un skolotāju cieņpilnās attiecības.(Andrejs) Iepazinu jaunus draugus.Atsaucīgi skolēni. Radoši skolotāji.(Ivita) Skolā valdīja patīkama atmosfēra.(Diāna) Paldies par sirsnīgo uzņemšanu skolas direktorei Inārai Paramonovai!
Mācību vizīte notika skolas pasākumu plāna ietvaros pārejai uz apmācībām valsts valodā(Vienota skola) ar 2025.gada 1.septembri 3.,6.,un 9.klasēs.
Skolas direktore Marija Micķeviča
Foto: Ināra Paramonova
20.janvārī Krāslavas Varavīksnes vidusskolā viesojās Latvijas Universitātes Studiju departamenta
Reģionālo studiju nodaļas vadītāja ,Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultātes docente Gunta Kraģe ar saviem kolēģiem. Mūsu pedagogi diskutēja ar LU mācībspēkiem par mācību līdzekļiem, par profesionālās pilnveides nepieciešamību konkrētās jomās, dalījās pārdomās par pedagoga lomu. 12.a un 11.a klašu skolēniem notika Karjeras stunda ''Nākotnes profesiju ceļvedis'', kur jaunieši tika iepazīstināti ar LU piedāvātajām izglītības iespējām. Dodoties mājup , skolas Viesu grāmatā ierakstīja: "Skolotāji un izglītība ir mūsu lielākā vērtība."
#izglītība#pedagogi#sadarbība
Sveicam un lepojamies ar Krāslavas Varavīksnes vidusskolas 7.a klases skolnieci Karolinu Urbanoviču.
Savās atziņās dalās Karolīna: “ Es piedalījos Stem Advent konkursā, kurš norisinājās no 1. līdz 24. decembrim. Katru dienu bija jārisina vienu uzdevumu, uz kura risinājumu bija dotas 2 dienas. Uzdevumi bija dažādi: saistībā ar matemātiku, ķīmiju, ģeometriju, inženierzinībām un tehnoloģijas zinībām. Skolēniem visgrūtākie uzdevumi bija par boulingu, ķīmiju un bioloģiju. Piemēram: bioloģijā vajadzēja no dotajām sēklām un paraugiem ,kas uzauga pēc nedēļas, pateikt, kas tas par augu. Kopā es saņēmu 18,88 punktus no 24 punktiem un tas ir 4. rezultāts starp 7. klases skolēniem Latvijā. Konkurs organizēja Rīgas Valsts klasiskā ģimnāzijā un organizēja arī apbalvošanas ceremoniju. Es par 4. vietu saņēmu saldās dāvanas un dāvanu karti uz 30€ boulingā. Bet 9.klašu skolēniem , kuri saņēma visvairāk punktu uzdāvināja portatīvo datoru. Kopumā piedalījās 146 skolas un 756 skolēni no visas Latvijas. Gribu pateikt lielu paldies skolotājai Olgai Grundānei un saviem vecāķiem par iespēju piedalīties konkursā un pabūt apbalvošanas ceremonijā.
Karolīna Urbanoviča
Foto: Olga Urbanoviča
Prieks, ka aizņemtajā ikdienā skolēni atrod laiku arī citām nodarbēm. Pateicamies aktīvākajiem 3.a klases skolēniem Sofijai Vanagai, Kirillam Bogdānam, Jelizavetai Orlovai, Jelisavetai Bārtulei, Emmai Prikņai, Nikitam Puzanovam, Dārijai Matejai, Evelīnai Zujevai par dalību ziemas viktorīnā. Bibliotekāre Oksana Zaikovska pasniedza uzvarētājiem pateicības un skolas sarūpētās saldās balviņas. Klases audzinātāja Iveta Putāne
Krāslavas Varavīksnes vidusskolā skolēni darbojas Mazpulku pulciņā. Skolotājs Ēriks Zaikovskis iepazīstina skolēnus ar Mazpulku organizāciju,tās vērtībām,mērķi,himnu un plāno pavasarī veicamos darbus.Esam tikai ceļa sākumā. Bet saprotam,ka visa pamats ir labi padarīts darbs.
Tradicionāli Krāslavas Varavīksnes vidusskolas saime tiekas kopīgajā gada pasākumā, lai izvērtētu aizgājušo gadu un iesoļotu Jaunajā 2025.gadā.
Apskatoties un “attinot” 2024. gadu - šis ir bijis viens lielisks, tik ļoti piepildīts un bagāts gads. Vēlējām viens otram un katrs sev visu nevajadzīgo atstāt aiz muguras: nepatīkamos zvanus, nevajadzīgās sarunas, negaidītās bēdas, zaudējumus un visas slimības, kuras pielavījās... negaidīti un pēkšņi. Esam gatavi atvērt jaunajam gadam durvis ar prieku un smaidu. Sākumskolas un pirmsskolas skolotāji, metodisko jomu vadītāji, atbalsta personāls un direktores vietnieki veica ar humora piedevu dažādus radošos uzdevumus. Svētku sajūtu klātesošajiem pastiprināja dziedātājas Karīnas Beikules muzikālie priekšnesumi. Priecēja arī mūsu skolas kolēģes Everitas Ungures skanīgās balstiņas dziesmas izpildījums, kas vairoja mūsu dvēselē ienākt gaismas un ziemas smaržai. Priecēja slepenā draudziņa ar mīļumu sarūpētā Jaungada dāvaniņa, kopīga fotografēšanās un sirsnīgas sarunas. Un šīs detaļas liek saprast, ka mums nevajag daudz, lai justos labi.
Lai miers un veselība Jaunajā gadā!
Lai Krāslavas Varavīksnes vidusskolas saimei, skolēniem un vecākiem, sadarbības partneriem panākumiem bagāts un radošs 2025. gads!
Lai izdodas 2025.gadu mums visiem pamēģināt domās iekrāsot pasauli ar gaišām un pozitīvām emocijām. Kā domāsim – tā dzīvosim!
Ar pateicību, skolas direktore Marija Micķeviča