Pagājušā gada novembra beigās sešu skolu pārstāvji no Lielbritānijas, Francijas, Norvēģijas, Čehijas, Vācijas un Latvijas pulcējās Sulli pilsētiņas, kas atrodas netālu no Velsas galvaspilsētas Kārdifas, sākumskolā, lai uzrakstītu sadarbības projektu “Comenius” programmas ietvaros. Latviju šajā tikšanās reizē pārstāvēja Krāslavas Varavīksnes vidusskolas skolotāji - angļu valodas skolotāja Irēna Bovtramoviča un jūsu pazemīgais kalps. Triju dienu vizīte izrādījās pilnīgi pietiekama, lai kopīgiem spēkiem izveidotu projekta finansu tāmi, kas paredzēta 8 Eiropas valstu skolu (Polijas un Somijas pārstāvji nevarēja ierasties uz tikšanos) aktīvai sadarbībai divu gadu garumā. Rezultātā tapa projekts “Kultūras popularizēšana caur mūziku”.

Projekta galvenās idejas - sākumskolas skolēnu eiropeiskās apziņas veidošanās, viņu redzesloka paplašināšana, citu tautu kultūras iepazīšana caur mūziku, dejām, vēsturi. Bet projekta dalībnieki - sākumskolas skolēni un skolotāji.

Divi darba gadi ir pasākumiem pārpildīti.

Jau septembrī dalībniekiem jāizstrādā projekta logotips. Katrā dalībskolā starp sākumskolas skolēniem tiks izsludināts konkurss par labāko emblēmu. Vēlāk par skolu, pilsētu, valsti tiks izstrādāts buklets, kurā būs ietvertas fotogrāfijas, skolēnu rakstu darbi un zīmējumi. Projekts sevī ietver arī Ziemassvētku pasākumu videoierakstu, apsveikuma kartiņu u. c. apmaiņu. Projektā plānota iepazīstināšana ar savas tautas dziesmām un rotaļām. Tās tiks apgūtas visās partnerskolās. Projektā tiek paredzēts apmainīties ar valsts himnu videoierakstiem, ar materiāliem par pazīstamiem mūziķiem, izpildītājiem, kultūras kalendāra izveide, labdarības tirdziņu rīkošana, videoklipu veidošana, inetrnetkonferenču organizēšana un daudzas, daudzas citas aktivitātes. Darba būs daudz. Bet pa diviem gadiem visi projekta dalībnieki iegūs daudz jaunas informācijas par dalībvalstīm, iegūs jaunus draugus visā Eiropā, iemācīsies novērtēt savu un cienīt citu kultūru.

Papildus projekta iesnieguma veidošanai saimnieki organizēja ekskursijas pa skolu, pa Kārdifu, iepazīstināja ar izglītības sistēmu Velsā, organizēja tikšanos ar apgabala Glamorgans mēru Ēriku Hakeru, kā arī ar asamblejas deputātu (Velsas parlamenta) Džeinu Hatt. Skolas ekskursijas laikā katram ciemiņam klāt bija Sulli sākumskolas skolēnu parlamenta pārstāvis. Mūs pavadīja Tomas un Ketrina. Mūsu gidu vadībā mēs apmeklējām vēstures, angļu valodas, velsiešu valodas, matemātikas, rokdarbu stundas.

Piedalījāmies arī skolas asamblejā, kas notiek katru dienu. Asamblejas laikā tiek apspriests nedēļas plāns, tiek paziņota svarīgākā informācija, notiek gatavošanās skolas pasākumiem.

Tikšanās dalībnieki šķīrās kā draugi. Mēs visi ļoti cerējām uz nākamo tikšanās reizi.

Jūnija beigās pienāca priecīga vēsts - projekts apstiprināts, visi partneri tajā piedalās. Jau septembrī projekts sāks savu darbu!

Local Book

Kraslava Secondary School ‘Varaviksne’/Rainbow/

Andrejs JAKUBOVSKIS

Novembra beigās notika projektā iesaistīto skolotāju pirmā tikšanās vācu pilsētā Zalcgiterā (Lejassaksija). Uz tikšanos visi dalībnieki devās ar triju mēnešu darba pirmajiem rezultātiem. Izdevās paveikt daudz. "Varavīksnes" skolēni atbildēja uz anketas jautājumiem, ko partneri no Vācijas izveidoja visām skolām. Vajadzēja parādīt savas zināšanas par visām partnervalstīm. Vislabāk mūsu skolēni (tika anketēti 214 cilvēki), protams, zina par Latviju. Pareizās atbildes par savu valsti sniedza gandrīz visi respondenti (98 %). Daudzi labi pārzina, kādas ir partnervalstu galvaspilsētas, valodas, kurās runā attiecīgajās valstīs. Ar ģeogrāfiju gan nav viss tik labi. Bet ar svētkiem pavisam nekā. Šajā gadījumā mūsu skolēni ir vairāk informēti par svētkiem Polijā, daudzi zina, ka Somija ir Santa Klausa dzimtene. Citu valstu dalībnieki demonstrēja līdzīgas zināšanas.

Septembrī visās skolās notika konkurss par labāko projekta logo. "Varavīksnē" par labākajiem ir atzīti Natašas Kuzminas (6.a klase), Germana Vojecka un Mariannas Leperes (4.c klase) izstrādātie logo.

Bet galvenā darbošanās bija saistīta ar grāmatas izveidi par skolu, Krāslavu, Latviju: tajā tika iekļauti zīmējumi, fotogrāfijas, radošo darbu citāti angļu valodā. 18 lappusēs bērniem ir izdevies saviem vienaudžiem no Eiropas sešām valstīm pastāstīt par savu skolu, dzimto pilsētu un valsti.

Sakopējot grāmatu sešos eksemplāros, paņemot līdzi labākos logo un aptaujas rezultātus, "Varavīksnes" skolas skolotāja Irēna Bovtramoviča un jūsu padevīgais kalps devas uz Vāciju. Šī tikšanās turpinājās piecas dienas. Skolotāji dalījās iespaidos par padarīto darbu, par bērnu reakciju, salīdzināja aptaujas rezultātus, precizēja darba plānu pusgadam, apsprieda izglītības sistēmas dažādās valstīs... Zalcgiteras pilsētas viesmīlīgie Kranihdamas skolas saimnieki novadīja ekskursiju pa skolu, piedāvāja iespēju piedalīties dažās stundās (angļu, vācu, franču valoda, amatu mācība, literatūra utt.). Skolotājiem bija iespēja apmeklēt stundas arī pilsētas ģimnāzijā. Tas bija ļoti interesanti: pavērot, kā darbojas vācu kolēģi, kā viņi tiek galā ar problēmām, kā māk ieinteresēt skolēnus. Un atkal iespaidi, diskusijas, apspriedes… Otrajā tikšanās dienā visi dalībnieki bija aicināti uz Ziemassvētku koncertu, kura laikā katrai no delegācijām tika piedāvāts vārds sveicienam. Visi dāvināja no savām valstīm atvestās dāvanas. Lielu grāmatu par Latviju vācu valodā dāvinājām arī mēs.

Zalcgiteras pilsētas pārvaldes ēkā projekta dalībniekus sagaidīja pilsētas pašpārvaldes kultūras, izglītības un sociālo jautājumu komisijas priekšsēdētāja Krista Frencela. Viņa sveicināja viesus un pastāstīja par vietējās pašvaldības darbu izglītības jomā un sadarbību ar citam valstīm. Frencelas kundzei bija uzticēts izvelēties labāko logotipu, kas kļūs par visa projekta oficiālo emblēmu. Tika izvēlēts darbs, ko veidoja meitene no Somijas. Kolēģi no Somijas bija laimīgi, visi pārējie sirsnīgi apsveica kolēģus ar sasniegumu.

Paralēli projektā ieplānotajam darbam saimnieki piedāvāja viesiem iespēju paklaiņot pa Zalcgiteras, Braunšveigas Ziemassvētku tirdziņiem. Tika noorganizēta teicama ekskursija brīnišķīga gida pavadībā pa seno pilsētu Goslaru, apmeklējām pilsētas muzeju. Laiks traucās vēja spārniem.

Nākamā tikšanās ir paredzēta 2014. gada aprīļa sākumā, šoreiz Čehijā. Līdz tam vajadzēs labi pastrādāt: visu skolu audzēkņiem jāizveido paštaisītas Ziemassvētku apsveikuma kartiņas saviem vienaudžiem no citām skolām un jānosūta tās pa pastu. Jau janvārī dalībskolas mainīsies ar kompaktdiskiem, kuros ierakstīti skolās notikušie Ziemassvētku pasākumi. Februārī ir paredzēta pirmā videokonference, kuras laikā skolēni iepazīsies ar bērnu nacionālajām muzikālajām spēlēm, kā arī iemācīs citiem savas spēles. Tagad angļu valodas stundās "Varavīksnes" skolas skolēni pēta savu vienaudžu grāmatas, veido Ziemassvētku apsveikumus. Projekts turpinās visu laiku un bez jebkādiem pārtraukumiem. Mācāmies viens par otru, lai būtu tuvāki, lai kārtējo reizi pārliecinātos: mūs apvieno ne tikai viens kontinents un dalība Eiropas Savienībā, bet vēl arī mūsu vienādie smaidi, labās sirdis, lolotie sapņi. Tas nav vienkārši interesanti. Tas ir aizraujoši!

Andrejs JAKUBOVSKIS

Attēlos: skolotāji -- projekta dalībnieki.

Projekta «Celebrations of Culture through Music» programmas «Comenius» ietvaros Krāslavas „Varavīksnes” vidusskolas skolotāju grupa laika periodā no 2.līdz 6.aprīlim piedalījās projekta visu partnerskolu tikšanās reizē Čehijā, pilsētas Stara Vesj pie Ondreiničas pamatskolā. Šoreiz braucienā devās: skolas direktore Ludmila Senčenkova, vizuālās mākslas skolotāja Jevģēnija Sergejenko, angļu valodas skolotāja Irēna Bovtramoviča un jūsu padevīgais kalps.

Vizītes pirmā darba diena bija noslogota pilnībā. Jau no paša rīta visu sešu valstu (Velsa, Norvēģija, Somija, Vācija, Polija, Latvija) dalībniekus svinīgi sagaidīja skolas vestibilā un bija neliels koncerts. Ar sveiciena runu klātesošos sveica skolas direktors Pāvels Plečka, vokālie ansambļi izpildīja dažas taustadziesmas un mūsdienu dziesmas, uzmanībai bija piedāvāta arī tautas deja. Katrs ciemiņš kā dāvanu saņēma māla vāzīti, ko veidoja vecāko klašu skolēni. Savukārt ciemiņi pasniedza dāvanas skolai. Tās bija grāmatas, diski ar projekta dalībvalstu filmām. Pēc sirsnīgas un svinīgas sagaidīšanas ciemiņi devās piedalīties stundās. Mums izdevās piedalīties mūzikas stundā pirmajā klasē, matemātikas stundā otrajā klasē un bioloģijas stundā sestajā un septītajā klasē. Tad saimnieki bija noorganizējuši bernudārza, kas ir skolas sastāvdaļa, nodarbību apmeklējumu. Pirmsskolēnus tā iespaidoja lielā ārzemju skolotāju grupa, ka viņi nodemonstrēja veselu horeogrāhisko improvizāciju dejā.

Pēc apmeklējumiem katrai delegācijai bija unikāla iespēja iemācīt vienas klases bērniem kādu tautas spēli, ko spēlē bērni viņu valstīs. Mūsu delegācijai bija piektā klase. Mūsu rīcībā bija tikai 45 minūtes, bet mēs nolēmām ar bērniem spēlēt labi pazīstamo spēli „Cisu maiss”. Ar čehu kolēģu palīdzību mēs bērniem izskaidrojām noteikumus, laika iegaumēt tekstu gandrīz nepalika. Tāpēc čehu bērni spēlēja tik aizrautīgi, ka pat nedzirdēja zvanu no stundas. Pēc dažādu tautu rotaļu mācūšanas nodarbības skolas sporta zālē pulcējās visi, kas darbojās ar ārzemju skolotājiem. Vajadzēja parādīt iemācītās spēles, dziesmiņas, dažādas laika kavēšanas aktivitātes. Bija jautri. Kolēģiem no Vācijas tika astotā klase, bet viņi bija sagatavojuši spēli pirmklasniekiem. Bet pusaudži rotaļas mācīšanos uztvēra tik nopietni, ka bērnu dziesmiņa un dejiņa par tīģerēnu izskatījās kā mūzikla masveida deju priekšnesums. Juceklīgā poļu rotaļdeja bija skaista un tajā pašā laikā ļoti sarežģīta. Visus klātesošos uzjautrināja arī joku dziesma norvēģu valodā. Kaunā nekrita arī piektjklasnieki, kas prezentēja latviešu tautas rotaļu. Šī stunda noslēdzās ar ilgiem un skaļiem aplausiem, apmierināti un laimīgi bija visi – gan skolotāji, gan skolēni.

Pēc īsa starpbrīža pirms pusdienām saimnieki novadīja ekskursiju pa skolu. Pilsētas Stara Vesj pamatskola sastāv no jaunās un vecās daļas. Neskatoties uz to, ka skolā mācās ne vairāk kā 200 skolēnu (pilsētiņa neliela, tajā ir tikai 2500 iedzīvotāju), šeit ir viss nepieciešamais. Brīnišķīgi iekārtoti kabineti, plašas halles, teicams spēļu laikums pašiem mazākajiem. Pagalmā ierīkots liels stāvlaikums velosipēdiem, lielākā daļa skolēnu uz mājām dodas uz saviem divriteņiem. Gaiša un mājīga ēdnīca, kurā pusdieno gandrīz visi skolēni un skolotāji. Skola lepojas ar savu avīzi, kas katru gadu saņem balvas kā labākā novada skolu avīze. Bet pats galvenais – tā ir vide. Šeit tā ir ļoti silta, mājīga un lietišķa. Mācīties tādā skolā ir interesanti, arī strādāt.

Pēc pamatīgas iepazīšanās ar skolu projekta grupa devās vizītē uz vietējo kristiešu draudzi un baznīcu. Mūs sagaidīja jauns un ļoti enerģisks garīzdnieks – tēvs Kamils, kas novadīja nelielu ekskursiju pa Jāņa Kristītāja baznīcu, izstāstīja dievnama, kas tika būvēts vēl Atdzimšanas (Renesanses) laikmetā, vēsturi. Tad dalībniekiem bija iespēja apmeklēt jauniešu centru, kas atrodas baznīcā. Par šo centru palika vispatīkamākie iespaidi. Šeit jauniešiem ir piedāvātas dažādas iespējas lietderīgi pavadīt savu brīvo laiku. Tēvs Kamils organizē šeit visdažādākos pasākumus, salidojumus, festivālus. Kā stāsta paši pilsētnieki, kopš tā laika, līdzko garīgais tēvs sāka kalpot Starajā Vesī, gan baznīcā, gan centrā vienmēr ir ļoti daudz jauniešu, un tas ļoti labvēlīgi ietekmē visas pilsētas dzīvi.

Pirmās dienas noslēgumā bija vizīte pie pilsētas mēra Daliboru Dvoržaka. Staroi Vesi pilsētas pašvaldība ir izvietojusies viduslaiku pilī, lai arī pavisam nelielā, toties īstā. Atjaunota 18.gadsimtā, pils rada neaizmirstamu iespaidu. Apgleznotās sienas, sargtornis, grāvja paliekas. Ēkā bez mērijas vēl ir izvietota bibliotēka, tūrisma informācijas centrs, pagrabā nesen tika atvērts restorāns.

Pieņemšanas laikā mērs klātesošos sveica ar uzrunu, pastāstīja par iedzīvotāju rūpēm un cerībām, plāniem un iecerēm. Tad, izmantojot saimnieka tiesības, Dvoržaka kungs tikšanās dalībniekiem izrādīja pili, savu kabinetu, iekšpagalmu, kur notiek mūzikas festivāli (akustika šeit ir vienkārši apbrīnojama). Katra delegācija dāvanā no mērijas saņēma bukletus un grāmatas par Čehiju, savukārt viesi arī Staroi Vesi mēram uzdāvināja fotoalbumus ar savu valstu skatiem.

Tā beidzās pirmā diena. Gulējām labi.

Otrās dienas rīts sākās ar projekta darbu. Dalībnieki manījā ar diskiem, kuros bija ierakstītas savas valsts rotaļas, tautas un mūsdienu mūzika. Katras skolas dalībnieki bija izveidojuši arī plakātus, uz kuriem bija attēlotas svarīgākās muzikālās tradīcijas, estrādes zvaigznes. Katra delegācija apmaiņā pret saviem 6 plakātiem saņēma 6 plakātus no kolēģiem.

Vēlāk skolotāji apsprieda turpmākos plānus un to darbu, kas skolās jāveic līdz nākamajai vizītei, kas notiks jau ļoti drīz – šī gada maijā, šoreiz projekta dalībnieki pulcēsies Norvēģijā, pilsētā Bergena.

Nākamajai tikšanās reizei katra dalībskola partneriem gatavo materiālus par savas valsts himnu: rašanās vēsture, autori, tulkojums angļu valodā, kā arī notiks maiņa ar videoierakstiem, kur ir redzami skolēni, kas dzied savas valsts himnu. Paralēli tam projekta dalībnieki turpina veidot kalendāru, kurā tiks atspoguļoti visu dalībvalstu galvenie svētki. Skolēni kalendāram gatavo zīmējumus, stāstus par tradīcijām, kas saistītas ar kādiem svētkiem.

Dienas otrā daļa bija veltīta vizītei uz rūpniecības muzeju Vitkovicā, Ostravā.

Trešā vizītes diena bija atdota kultūras programmai. Pirmā dienas daļa pagāja Kopršivnicas lielajā muzejā „TATRI” - populārā čehu automobiļa, Eiropā un pasaulē plaši pazīstamās kravas mašīnas ražotāja. Vēlāk saimnieki viesiem Rožnovā parādīja etnogrāfisko muzeju zem atklātas debess, kur bija iespēja aplūkot tikai šim reģionam tradicionālās senās koka mājas, saimnieciskās būves, kā arī redzēt, kā kādreiz ir strādājuši čehu amatnieki.

No saimniekiem šķīrāmies ar skumjām. Uz atvadām Norvēģijas delegācija visiem uzdāvināja dāvanu – atklātnīti ar skatu Bergenas pilsētu un vārdiem: „Laipni aicināti Norvēģijā!” Projekts turpinās!

A.Jakubovskis

Skolotāju, kuri piedalās projekta „Celebration of Culture through Music” realizēšanā, trešā tikšanās notika no 14. līdz 18. maijam Bergenē, Norvēģijā. Valstī gatavojās Konstitūcijas pieņēmšanas 200 gadu jubilejas svinībām. Tāpēc vizīte izdevās īpāši krāšņa un neparasta.

Skola, kas uzņēma viesus, atrodas Krjunstadas rajonā, diezgan tālu no centra. Tā ir neliela, tajā mācās nedaudz vairāk kā 200 skolēni no 1. līdz 7. klasei. Pirmajā vizītes dienā apmainījāmies ar projekta rezultātiem no 7. aprīļa līdz 13. maijam – skolēnu prezentācijas par savas valsts himnu (Velsa, Vācija, Čehija, Polija, Norvēģija, Somija, Latvija), kā arī video prezentācijas, kurās dalībvalstu skolu audzēkņi izpilda savas dzimtenes himnu. Prezentācijas un videoklipi atšķīrās viens no otra. Kāds stāstīja par himnas rašanās vēsturi, bet citi vairāk akcentēja svētkus un pasākumus, kuros izpilda muzikālo valsts simbolu. Projekta dalībnieki veda līdzi arī materiālus (aprakstus un tekstus, ko veidojuši jaunāko klašu skolēni), kas nepieciešami kalendāra izdošanai projekta ietvaros. Tajā būs atspoguļoti visu dalībvalstu svētki, ilustrēti ar zīmējumiem un bērnu sacerējumiem. Latvija šajā kalendāra tiks pārstāvēta ar Latvijas Republikas neatkarības proklamēšanas gadadienu (18. novembri) un ar vispazīstamākajiem latviešu svētkiem – Jāņu dienu. Kalendārs 2016. gadam būs izdots jau 2015. gada martā. Projekta noslēgumā 7 Eiropas valstu bērni šos kalendārus pārdos savās pilsētās, lai iegūtu līdzekļus labdarībai (rehabilitācijas centriem, pansionātiem, bērniem no maznodrošīnātām ģimenēm). Projekta dalībnieki ar patiesu interesi iepazina katras valsts materiālus. Patiesībā, projekta ietvaros, dalībvalstu kultūras iepazīst ne vien skolēni, bet arī skolotāji.

Pēc tam Norvēģijas kolēģi organizēja ekskursiju pa skolu, kuras laikā tikšanās dalībnieki varēja ielūkoties visos skolas kabinetos, aktu un sporta zālēs. Skola bija izrotāta 17. maija svētkiem. Skolas kabinetos un gaiteņos izkārti skolēnu labākie darbi, rokdarbi un zīmējumi. Pārsteidza dabaszinību kabinets, kurā katra darba vieta aprīkota ne tikai ar datoru, bet arī ar mikroskopu. Katrā klase ir multimediju projektors un ērts skolotāja dators ar mobilo klaviatūru. Bērni ar īpašām vajadzībām mācās individuāli, no klases nošķirtā telpā.

To, ka Norvēģija ir bagāta valsts, mēs visi, protams, zinām. Iepazīstoties ar skolu, mēs pārleicinājāmies arī par to, ka tā arī ir valsts, kurā prot ekonomēt. Naudu vējā nekad nemet. Laikam tas arī ir norvēģu veiksmes noslēpums.

Pirmās dienas otrā daļa tika veltīta ekskursijām. Gida pavadībā dalībnieku grupa pastaigājās pa pilsētas centrālajām ielām, apskatījā visā pasaulē slaveno zivju tirgu, Brjugena piekrasti, kas sastāv no Hanzas tirgoņu koka namiņiem. Tad visa grupa devās uz kalna Floen virsotni, lai patīksminātos par vecpilsētu no putna lidojuma augstuma. Beidzās pirmā tikšanās diena ar Krjunstadas skolotājiem. Tās laikā dalībnieki nobaudīja norvēģu nacionālos ēdienus, mācījās dejot nacionālās dejas, visi kopā dziedājā norvēģu dziesmas.

Otra diena sākās ar angļu valodas mācību stundu apmeklējumu dažādās klasēs. Te viss notika kā jau visās pasaules skolās, ar izņēmumu, ka klasē ir divi, reizēm pat trīs pedagogi. Klases ir pietiekami lielas, bet neviens nepaliek bez uzmanības. Katra apmeklējuma neatņemama sastāvdaļa ir bērnu jautājumi viesiem. Skolēnus interesēja skolas dzīve projekta dalībvalstīs, klimata un ģeogrāfiska rakstura ziņas, nacionālās virtuves īpatnības, iespaidi par Norvēģiju. Parasti bērni, tikai lielais skaits gaišmataino bērnu liecina par to, ka tā ir skandināvu skola.

Pēc stundām saimnieki aicināja dalībniekus uz skolas aktu zāli, kurā notika asambleja. Tās laikā skolēni stāstīja par savām valstīm, dziedāja patriotiskas dziesmas un himnu. Viesi pasniedza skolai nelielas dāvanas. Šajā skolā palika arī fotoalbums, kurā apkopotas skaistākās Latvijas ainavas. Pēc asamblejas skolēniem bija iespēja piedalīties sportiskās aktivitātēs, kuras vadīja vecāko klašu skolēni.

Dienas nobeigumā tika organizēta diskusija par valstu izglītības sistēmām, kā arī sīki tika apspriests nākamā projekta posma darba plāns. Vakarā sākās Norvēģijas konstitūcijas pieņemšanas 200 gadu jubilejas svinības. 16.maijā karaļa Kristiana Frederika vārdā nosauktajā laukumā tika atklāts piemineklis par godu valsts pamatlikumam. Šajā ceremonijā piedalījās arī Norvēģijas premjerministre Erna Sulberga.

Interesanti bija vērot, kā premjerministres uzrunas laikā, 5 metru attālumā no viņas, par mācību nedēļas noslēgumu un svētkiem priecājās Bergenes bērni. Neviens viņiem neaizrādīja, apsardzes, acīmredzot, nebija. Policistu pārītis, kas piedalījās pasākumā, kalpoja drīzāk kā svētku rota.

Piemineklis tika atklāts, premjere iepazinās ar visiem projekta dalībniekiem, paguva pārmīt dažus vārdus. Ar šo vesturisko notikumu noslēdzās otrā vizītes diena.

Trešā vizītes diena – 17. maijs – Norvēģijas Konstitūcijas diena. No paša rīta 6 projektā iesaistīto valstu skolotāji, tērpušies nacionālajos kostīmos, gaidīja parādes sākšanos viesnīcas vestibilā. Ar lielu interesi pētīja viens otra tērpus un aktīvi fotografējās. Parādei sākoties, visa raibā skolotāju kompānija pievienojās Krjunstadas skolas kolonnai un devās svinīgajā un priecīgajā gajienā. Pēc tik koša svētku dienas rīta projekta dalībnieki devās uz skolu, kur norisinājās jautrs bērnu pasākumus ar koncertu, sacensībām, konkursiem un saldējumu.

Arī otra dienas daļa pilna svinīguma pilna. Akadēmiskā kora koncerts Berģenes viduslaiku pilī, tam sekoja lāpu gājiens un, beidzot, iespaidīga uguņošana pilsētas centrālajā laukumā.

Piedalīšanās vienos no Norvēģijas lielākajiem svētkiem ļāva labāk izprast norvēģu īpatnības, viņu kultūru. Īpaši izcēlās cilvēku pārpilnība nacionālajos tērpos. Turklāt šie tērpi bija no vecmāmiņu pūra lādēm, saudzīgi saglabāti. Var satikt cilvēkus pilnīgi jaunos nacionālajos kostīmos. Ir veikals, kurā var nopirkt kostīmus, meistaru roku darbs, tiem atbilstošus aksesuārus un apavus. Pilna norvēģu tautas tērpa cena atbilst automašīnas cenai... Arī bērni ir apģērbti nacionālajos tērpos. Rodas sajūta, ka tieši bērni ir svētku galvenie dalībnieki. Šājā dienā viņus lutina vairāk kā parasti. Viņiem tiek atvērti daudzi atrakciju parki, spēļu laukumi, arī saldējuma pārdevēji šajā dienā strādā bērnu priekam.

Var pamanīt, ka arī daudzie emigranti šajos svētkos velk norvēģu nacionālo tērpu. Tas sākotnēji šķiet nedaudz dīvaini, bet redzot pašu norvēģu attieksmi pret to, ir skaidrs, ka tas ir normāli. Integrācija...

Nākamā tikšanās notiks 2014.gada decembrī Somijā, bet 2015.gadā visi projekta dalībnieki ieradīsies Krāslavā.

Andrejs Jakubovskis

Programmas „Comenius” projekta „Celebration of Cultures through Music” darbība norisinās jau otro gadu. Projektā piedalās Krāslavas Varavīksnes vidusskola, kurā šī gada septembrī tika organizēta izstāde, tā bija veltīta Eiropas valodu dienai, kas tiek atzīmēta 26. septembrī. Skolas audzēkņiem bija piedāvāta iespēja iepazīties ar projekta pirmā gada rezultātiem, apskatīt bērnu radošos darbus un dāvanas - suvenīrus no Velsas, Norvēģijas, Vācijas, Somijas, Polijas un Čehijas skolām. Skolotāji, kas piedalās projekta realizācijā, pastāstīja par savām vizītēm projekta partneru skolās, par paveikto darbu, kā arī par plāniem otrajam projekta gadam.

Saskaņā ar projekta norises plānu Krāslavas Varavīksnes vidusskolas 4.-6. klašu skolēni piedalījās konkursā par labāko diska ar dziesmu „Brālītis Jēkabs” vāka skici, jo visām projekta skolām bija jāsagatavo šis ieraksts līdz kārtējai vizītei. Konkursā piedalījās vairāk nekā 30 Jevgēņijas Sergejenko skolnieku. Pēc stingras atlases bija noteikti divu labāko darbu autori: Edvīns Krams un Marika Nipāne no 5.в klases.

Pamatskolas koris Nadeždas Tadello vadībā sagatavoja dziesmas par brālīti Jēkabu videoierakstu. Apkopojot darba rezultātus par pirmo semestri (pasākumu prezentācija Eiropas valodu dienā, divas kompaktdiska vāka skices un videoklips ar dziesmu) 4.decembrī uz kārtējo tikšanos ar kolēģiem Somijā devās angļu valodas skolotāja Irēna Bovtramoviča un šī raksta autors, jūsu padevīgais kalps.

Šoreiz projekta skolotāju tikšanās notika Kouvolas administratīvā rajona Kuusankosku pilsētas sākumskolā. Pirmajā dienā no rīta viesus skolā sagaidīja Santa Klausa troļļi no 1. klases. Troļļi izpildīja dažas somu Ziemassvētku dziesmiņas un katram skolotājam pasniedza dāvanas. Pēc tam projekta dalībnieki apsprieda kopējā darba gaitu, rezultātus un izvirzīja turpmākos projekta plānus. Pēc pusdienām skolas ēdnīcā saimnieki uzaicināja viesus uz tikšanos ar rajona administrāciju, Kouvolas izglītības departamenta vadītāju, kas ne tikai iepazīstināja projekta dalībniekus ar jaunatnes un izglītības politiku šajā reģionā, bet arī izvēlējās labāko kompaktdiska skici. Bijā jāizvērtē 14 darbi (2 darbi no katras dalībvalsts). Ierēdnis uzmanīgi apskatīja visas skices, bet pēc tam norādīja uz Edvīna Krama darbu, uzsverot, ka, pēc viņa domām, tieši šai skicei ir visatbilstošākais dizains. Tādējādi - vāka skiču konkursā par uzvarētāju kļuvis Latvijas skolēns!

Vakarā projekta dalībnieki tika uzaicināti uz skolas Ziemassvētku pasākumu (Somijā galvenie nacionālie svētki ir Neatkarības diena, ko svin 6. decembrī, bet šo svētku priekšvakaru dēvē par „Mazajiem Ziemassvētkiem”). Zāle bija dekorēta atbilstoši Ziemassvētku tradīcijām, klašu priekšnesumi bija daudzveidīgi un ļoti neparasti. Somu dziesmas izrādījās gan jautras, gan arī ļoti svinīgas. Starp citu, šīs dziesmas izpildīja nevis vokālisti, bet visi skatītāji. Pasākuma atmosfēra bija ļoti silta un priecīga. Pirmās vizītes dienas noslēgumā saimnieki baroja viesus ar somu tradicionālajiem Ziemassvētku ēdieniem - rīsu putru ar plūmju mērci un rudzu pīrādziņiem, kas ir īpaši iecienīti Sibēliusa, trollīšu Muminu un Santa Klausa zemē.

Otrā vizītes diena tika veltīta stundu apmeklēšanai. Projekta skolotāju grupu sadalīja četrās daļās un pie katras „piestiprināja” pavadoni no 5. klases. Nezinu, kā citās grupās, bet mūsu „gids” angļu valodu pārvaldīja izcili (Somijā mani ļoti pārsteidza tas, ka somi brīvi runā Šekspīra un Dikensa valodā, 5 vizītes dienu laikā es tikai vienu reizi sastapu cilvēku, kam angļu valoda nebija zināma). Mūsu grupa paspēja apmeklēt matemātikas, angļu valodas, rokdarbu un mūzikas stundas. Novērojām skolotāju darbu, bērnu aktivitātes, aizrautīgi izvērtējām, kā somi izmanto modernākos tehniskos līdzekļus, izpētījām mācību grāmatas. Ikvienam gribējās atminēt Somijas izglītības sistēmas noslēpumu, jo pasaulē tā tiek uzskatīta par vienu no labākajām. Diemžēl mums nekas nav izdevies. Ārēji viss izskatījās ļoti vienkārši un viss ir labi saprotams katram skolotājam.

Pēc mācībām skolā notika svinīgs pasākums, kas bija veltīts valsts neatkarības 97.gadadienai. Un mēs atkal varējām pārliecināties, ka somiem ļoti patīk dziedāt visiem kopā, un pat mazi bērni ar lielu pietāti izturas pret valsts karogu un himnu. Vētraini aplausi skanēja pēc skolas teātra priekšnesuma, tika pasniegtas dāvanas skolai. Pēc svētkiem bija iespējams apmainīties iespaidiem.

Vizītes trešā diena, sestdiena, bija veltīta kultūras programmai. Kouvola ir galvenais „papīra” reģions Somijā. Šeit atrodas nozīmīgākie uzņēmumi, kas ražo kvalitatīvu papīru un kartonu. Šī reģiona ievērojamākās vietas ir divas vecās fabrikas, kuras jau sen ir kļuvušas par kultūras objektiem.

Sestdienas rītā mēs devāmies uz Mākslas un amatniecības centru „Taideruukki”. Pašlaik bijušajos cehos un ražošanas telpās izvietotas amatnieku darbnīcas, gleznotāju studijas un nelieli veikali, kuros var iegādāties gan neparastus suvenīrus, gan daudz dažādu priekšmetu, kas ir ļoti noderīgi saimniecībā. Daudzas studijas pārvērtās par īstām galerijām un izstāžu zālēm. Šeit daudzi mākslinieki pārdod savus neparastos un reizēm arī pārsteidzošos mākslas darbus. Centra teritorijā atrodas populārais „krāmu” tirgus, kā arī ceptuve, kurā izgatavo maizi pēc senlaiku receptēm.

Mūsu otrais apskates punkts bija Verlas koka apstrādes fabrika - UNESCO kultūras mantojuma objekts. Kopš dibināšanas 1893.gadā līdz slēgšanai 1967.gadā šeit tika centīgi saglabāts viss ražošanas process. Saimnieks rūpējās par tiem darbiniekiem, kuri nav vēlējušies (sava vecuma vai citu iemeslu dēļ) strādāt jaunā un mūsdienīgā fabrikā. Tikai tad, kad pensijā bija aizgājuši visi strādnieki, saimnieks pieņēma lēmumu izveidot sava uzņēmuma telpās Papīrrūpniecības muzeju.

Ekskursijas laikā gids ne tikai pastāstīja, bet arī parādīja visas ražošanas cikla stadijas, kā arī gatavo produkciju, hidroelektrostaciju, dažādas ierīces, kas atvieglo fiziski smagu darbu. Šis ceļojums Somijas nesenajā pagātnē deva iespēju labāk saprast nacionālā rakstura īpatnības, kā arī atklāt somu labklājības un pārticības noslēpumu. Galvenais - strādāt un mīlēt savu dzimteni. Cik banāli tas nebūtu - tieši tas un nekas cits.

Svētdienas rītā mēs devāmies uz Helsinku lidostu. Mājupceļš bija īss.

Projekts ir paredzēts diviem gadiem, tā darbības pēdējais pusgads būs piesātināts un interesants. Ziemassvētku laikā visās dalībskolās tiks pārdots kalendārs, ko izveidoja Velsas, Norvēģijas, Vācijas, Somijas, Čehijas, Polijas un Latvijas skolnieki. Kalendārs stāsta par tautas svētkiem un dažādu valstu tradīcijām, tajā ir dažādi attēli un skolēnu radošie darbi. Visi līdzekļi, kas tiks iegūti, pārdodot kalendārus, tiks ziedoti labdarības mērķim, bet konkrētu adresātu izvēlēsies paši bērni.

2015.gada marta sākumā notiks projekta skolotāju kārtējā tikšanās, šoreiz tā ir paredzēta Latvijā, Krāslavā. Laika paliek pavisam maz, un priekšā – liels, bet interesants darbs. Par visām šī projekta aktualitātēm mēs obligāti paziņosim.

Andrejs Jakubovskis

Projekts „Celebration of Cultures through Music”, par kura aktivitātēm mēs stāstām „Ezerzemes” lasītājiem jau otro gadu pēc kārtas, tuvojas savam noslēgumam. Projekta partnerskolu pedagogu pirmspēdējā tikšanās notika no 4. līdz 8. martam Krāslavā. Sākumklašu skolotāji no Velsаs, Norvēģijas, Vācijas, Čehijas, Polijas un Somijas 4. martā ieradās Latvijā, un pēc tikšanās lidostā visi kopā vienā autobusā devās uz Krāslavu. Pirmā vizītes diena līdz ar to arī noslēdzās, jo viesiem bija nepieciešams labi atpūsties pirms piesātinātas vizītes programmas.

Projekta aktivitātēs iesaistījās arī trīs skolotājas no Krāslavas sadraudzības pilsētas Čečerskas, kas atrodas Baltkrievijā. Pedagogi viesojās Krāslavas Varavīksnes vidusskolā no 3. marta un apmeklēja PII „Pīlādzītis”, Krāslavas Bērnu un jauniešu centru, Krāslavas novada Izglītības pārvaldi. 4. martā viesi no Baltkrievijas apmeklēja mācību stundas sākumskolā, pasākumu 5-6-gadīgo bērnu grupā, kā arī piedalījās speciāli organizētajā „apaļā galda” diskusijā, kurā tika apspriesta mācību darba sistēma un sākumskolas prioritātes Latvijā un Krāslavas Varavīksnes vidusskolā, skolas ārpusstundu metodiskais darbs, bērnu ar īpašām vajadzībām integrācija mācību procesā, kā arī skolas darbs ar vecākiem. Sākot ar 5. martu, delegācija no Baltkrievijas darbojās kopā ar programmas „Comenius” projekta skolotājiem.

5. martā visi projekta dalībnieki bija skolā jau pulksten astoņos no rīta. Pēc vizītes programmas apspriešanas, viesi tika iepazīstināti ar Krāslavas Varavīksnes vidusskolas vēsturi un skolas īpatnībām, par ko pastāstīja skolas direktore Ludmila Senčenkova. Pēc tam viesi devās nelielā ekskursijā pa skolu, apmeklēja skolas muzeju, kur viņus sagaidīja skolēni, kas pastāstīja skolotājiem no septiņām Eiropas Savienības valstīm par Krāslavas Varavīksnes vidusskolas vēstures spilgtākajām lappusēm.

Pēc iepazīšanās ar skolu viesus uzaicināja uz skolas aktu zāli. Šeit viņus gaidīja otro un piekto klašu deju kolektīvi, soliste Liza Karole, kā arī vokālie ansambļi „Karamelītes” un „Lielais starpbrīdis”. Neliels koncerts sastāvēja no latviešu tautas dejām, kā arī dziesmām latviešu, baltkrievu un krievu valodā. Pateicīgie viesi saskaņā ar tradīciju, kas izveidojusies projekta gaitā, pēc koncerta pateicās visiem dalībniekiem un pasniedza viņiem piemiņas balvas no savām skolām: grāmatas un fotoalbumus, bērnu rokdarbus un rotaļlietas, krāsainus bukletus un zīmējumus.

Pēc neliela koncerta projekta dalībnieki devās uz atklātajām stundām sākumskolā. Laiks bija ierobežots, bet septiņu Eiropas Savienības skolu pedagogi apmeklēja matemātikas, dzimtās valodas, mūzikas, mājturības, vizuālās mākslas, angļu valodas stundas, kā arī redzēja 5-6-gadīgo grupas audzēkņu nodarbības fragmentu.

Nākamais partnerskolu vizītes pieturas punkts bija kopīgas pusdienas skolas ēdnīcā. Tā arī ir tradīcija, kas turpinās šī projekta ietvaros.

Pēc pusdienām visa grupa devās uz Krāslavas novada domi, lai satiktos ar domes priekšsēdētāju Gunāru Upenieku. Ieplānoto trīsdesmit minūšu izrādījās par maz, un dalībnieki pavadīja šeit veselu stundu. Skolotāji noskatījās krāšņu videofilmu par mūsu pilsētu, pašvaldības vadītājs pastāstīja par Krāslavas un novada attīstības perspektīvām, par sasniegumiem un reģiona problēmām. Gunārs Upenieks interesējās par to, kā projekta dalībvalstīs tiek risināta mazo lauku skolu problēma, kā arī par to, kā tiek nodrošināts transports, kas ved skolniekus uz skolu. Viesi pastāstīja par dažādiem interesantiem risinājumiem. Lielākā daļa projekta dalībnieku uzsvēra, ka bērnus uz skolu ved speciālie autobusi, Vācijā un Norvēģijā šiem mērķiem var būt izmantoti pat taksometri, taču tas ir drīzāk izņēmums, jo šajās valstīs skolas ir praktiski visās apdzīvotajās vietās, arī automašīnas ir katrā ģimenē. Saruna pagāja, kā agrāk rakstīja, „siltā un draudzīgā atmosfērā”. Atvadoties katra delegācija saņēma no Krāslavas novada domes nelielas dāvanas, bet visi skolotāji - informatīvos bukletus par Krāslavu un novadu, kā arī suvenīri ar reģiona simboliku.

Dienas noslēgumā viesi apmeklēja Krāslavas novada tūrisma centru, kur pedagogiem pastāstīja par tūrisma un atpūtas iespējām mūsu novadā un pacienāja ar vietējām delikatesēm. Līdz ar to pirmās dienas programma noslēdzās.

Projekta dalībnieku vizītes otrā diena sākās ar kopīgo apspriedi. Pedagoģi apkopoja pirmās dienas rezultātus un apsprieda projekta darba gaitu skolās. Tad notika DVD diska prezentācija ar dziesmu par brālīti Jēkabu, kurš nekādi nevar pamosties. Skolēni no projekta dalībskolām izpildīja dziesmiņas norvēģu, velsiešu, vācu, poļu, somu, čehu un latviešu valodā, bet Krāslavas Varavīksnes vidusskola no atsevišķiem klipiem izveidoja vienu kopējo disku. Šī diska vāku rotā Varavīksnes vidusskolas skolnieka Edvīna Krama zīmējums, kurš tika atzīts par labāko diska skiču konkursā, kas tika rīkots visās projekta skolās.

Pēc diska prezentācijas projekta dalībnieki apmainījās ar bērnu plakātiem, kas bija veltīti savas valsts estrādes zvaigznēm. Varavīksnes vidusskolas audzēkņi sagatavoja informāciju un ilustrācijas par grupu „Prāta vētra”, Intaru Busuli, Lauri Reiniku, Mariju Naumovu.

Nopietna apspriede tika veltīta skolēnu izstrādāto kalendāru izplatīšanai, tie tika izveidoti, izmantojot informāciju un zīmējumus par tautas un valsts svētkiem, kas tiek svinēti partnerskolās. Zīmējumus un svētku aprakstus sagatavoja projekta dalībnieki - sākumklašu audzēkņi. Atbilstoši projekta nosacījumiem visu septiņu Eiropas Savienības valstu skolēniem ir jāorganizē labdarības akcijas un jāizplata kalendāri apmaiņā pret ziedojumiem, bet savāktie līdzekļi tiks izmantoti trūcīgo atbalstam un skolai nepieciešamo materiālu iegādei. Tāda akcija notika arī Krāslavas Varavīksnes vidusskolā. Projekta dalībnieki pieņēma lēmumu savākt visas fotogrāfijas par šīm akcijām un apkopot bukletā, kas tiks izveidots un nodrukāts Čehijas skolā, bet projekta pēdējās tikšanās laikā tas tiks dalīts izplatīšanai visās projekta dalībskolās.

Skolotāji apsprieda nākamās tikšanās datumus, kā arī visus pasākumus, kas būs veicami līdz maija beigām un projekta noslēgumam.

Šīs dienas otrā daļa tika veltīta reģiona ievērojamākajām vietām. No sākuma visi devās uz Aglonu, kur apskatīja baziliku gida pavadībā, pēc tam bija pusdienas Maizes muzejā, kur dalībnieki varēja nobaudīt Latgales kulinārā mantojuma ēdienus, izjust Latgales viesmīlību, siltumu un sirsnīgumu.

Tad viesi apmeklēja Dinaburgas cietoksni un Daugavpils pilsētu. Projekta dalībnieku vizītes otrā diena noslēdzās ar sātīgām vakariņām.

Trešā diena – sestdiena - bija veltīta Rīgas apskatei. Gida pavadībā skolotāji iepazinās ar Latvijas galvaspilsētas vēsturi, redzēja vecpilsētas ievērojamākās vietas. Līdz ar to vizītes programma tika izpildīta. Pedagogi devās uz viesnīcu, lai sakārtotu savus čemodānus, bet pēc tam viņi pavadīja vakaru pašā Rīgas centrā. Svētdien visi atgriezās savās mājās.

Pēdējā projekta dalībnieku tikšanās notiks no 20. līdz 24. maijam skaistajā un mūsdienīgajā Katovicu pilsētā, Polijā. Priekšā - rezultāti, secinājumi un atskaites. Bet tas jau pēc vizītes Polijā, par ko mēs obligāti pastāstīsim saviem lasītājiem.

Krāslavas Varavīksnes vidusskola izsaka lielu pateicību visiem partneriem, kas palīdzēja organizēt projekta partnerskolu vizīti. Īpašu paldies skola saka transporta firmām „MIKS” un „Lapkovskis un dēls”, Krāslavas, Daugavpils un Aglonas novadu Tūrisma informācijas centriem, Maizes muzejam, kā arī Krāslavas novada domei. Paldies par atsaucību viesu māju „ZIVE”, „Aveņkrasti” un „Ezerkalns” īpašniekiem! Pateicoties auglīgai sadarbībai, mūsu viesi aizveda uz savām valstīm daudz spilgtu iespaidu un arī daļu no Latgales cilvēku labsirdības, viesmīlības un atvērtības.

Projekts turpinās...

Andrejs JAKUBOVSKIS

Projekts „Celebration of Cultures through Music” ir sasniedzis noslēguma stadiju. Tagad, pēc projekta partnerskolu skolotāju aktivitātēm Krāslavā, ir jāapkopo rezultāti, jāorganizē skolēnu aptauja, lai noskaidrotu, ko projekta dalībnieki uzzināja par citām projektā iesaistītajām valstīm, to kultūru, svētkiem, tradīcijām, mūziku. Jau kopš šī gada sākuma visās septiņās partnerskolās tika organizēti labdarības tirdziņi un akcijas.

Projekta otrā darbības gada garumā visu dalībskolu pārstāvji sastādīja kalendāru 2015. gadam: zīmēja ilustrācijas, veidoja savu valstu svētku aprakstus angļu valodā. Šī darba rezultātā tika izveidots krāsains un informatīvs kalendārs, kas stāsta par Velsas, Vācijas, Čehijas, Polijas, Norvēģijas, Somijas un Latvijas galvenajiem svētkiem. Mūsu skolēni pastāstīja par Latvijas Republikas proklamēšanas dienu (18. novembris) un līksmajiem Līgo svētkiem.

Maketu gatavoja Norvēģijas skolotāji, pēc tam visas skolas saņēma kalendāra elektronisko versiju, izprintēja to un organizēja labdarības akciju. Jebkurš gribētājs varēja ziedot līdzekļus labdarības mērķiem un iegādāties šo starptautisko kalendāru. Lēmumu par to, kā rīkoties ar iegūtajiem līdzekļiem, pieņēma skolēni, kas piedalās projekta aktivitātēs. Atbilstoši nosacījumiem, kas tika apspriesti ar partnervalstu skolotāju darba grupu, 80% līdzekļu ir jāvelta labdarībai, bet 20% - noderīgai dāvanai savai skolai.

Varavīksnes vidusskolā tika pieņemts lēmums, ka lielākā daļa iegūto līdzekļu tiks izmantota, lai iegādātos Lieldienu dāvanas veco ļaužu pansionāta „Priedes” iemītniekiem, bet par atlikušo naudu tiks nopirktas attīstošās spēles visjaunākajiem skolas audzēkņiem (5-6-gadīgo grupai).

Akcija skolā tika organizēta no 1. marta līdz 1. aprīlim. Tajā bija iesaistījušās gandrīz visas klases. Skolēni savāca ziedojumus un par to saņēma kalendāru, kas tagad rotā viņu klases kabinetu. 1.с klases skolēni kopā ar savu klases audzinātāju Valentīnu Sadovsku izgatavoja apsveikuma atklātnes pansionāta pacientiem.

Akcijas gaitā tika saziedoti 227,13 eiro. Klases saņēma 35 kalendārus. Savu ieguldījumu sniedza1.а, 2.а, 3.а, 3.в, 3.с, 4.а, 4.в, 5.а, 6.а, 7.а, 7.в, 8.а, 9.с, 10.а, 11.а, 11.в, 12.а un 12.в klase. Visaktīvākie ziedotāji bija Klemenss Križanovskis, Maksims Kvjtkovskis, Daniils Pantelejenko, Anna un Artēmijs Kazačuki, Ņikita Pleiko-Ižiks, Jekaterina Ivanova un Vija Skumbina, 3.с klases audzinātāja.

Iegādājoties visu nepieciešamo un izveidojot 33 dāvanas, 2. aprīlī skolas audzēkņu un skolotāju delegācija devās uz pansionātu „Priedes”. Bērni apsveica visus pacientus Lieldienu priekšvakarā un pasniedza viņiem dāvanas.

Spēles skolas pirmsskolas izglītības grupai tiks nopirktas vistuvākajā laikā.

Liels paldies visiem, kas piedalījās akcijā.

Pašlaik Čehijā, izmatojot informāciju par akcijas gaitu, kā arī fotogrāfijas no visām partnerskolām, top projekta buklets. Noslēguma tikšanās laikā, kas notiks Polijā maija beigās, šos bukletus saņems visas projekta dalībskolas.

Andrejs JAKUBOVSKIS

Par visiem programmas „COMENIUS” projekta „Celebration of Cultures through Music” pasākumiem mēs regulāri informējām avīzes „Ezerzeme” lasītājus. Divi gadi - tas ir diezgan ilgs laika posms, arī paveikts ir daudz. Maija beigās pedagogi no visām projekta dalībskolām sapulcējās Polijā, Katovicu pilsētas 67. sākumskolā. Projekta noslēguma pasākums norisinājies trīs dienu laikā.

20. maijā viesnīcā sapulcējās 25 skolotāji no 6 valstīm, viņi izturējās cits pret citu kā radi pēc ilgas šķiršanās. Pēc īsām vakariņām visi aizgāja uz saviem numuriem, jo vajadzēja labi izgulēties pirms darbošanās projekta aktivitātēs.

Pirmā diena

Pulksten 9 no rīta saimnieki atsūtīja autobusu uz viesnīcu, lai projekta dalībniekiem būtu ērtāk nokļūt līdz tikšanās vietai. Atbraukuši uz skolu, viesi iesaistījās svinīgā ceremonijā, kas tika veltīta nozīmīgajai jubilejai – šī mācību iestāde jau 20 gadu laikā darbojas programmas „COMENIUS” ietvaros. Pasākumā piedalījās šīs skolas un projekta dalībskolu skolotāji, Katovicu mērs, Polijas Seima deputāts, izglītības pārvaldes ierēdņi, Katovicu mežniecības priekšnieks un visi skolas audzēkņi. Pēc apsveikuma runām un dāvanām klātesošo uzmanībai tika piedāvāts neliels koncerts - skolēni dejoja polonēzi, dziedāja dziesmas, rādīja nelielus skečus. Tad viesus uzaicināja uz skolas galerijas „COMENIUS” atklāšanu, ekspozīcijā tika izvietoti materiāli par visiem projektiem, kas tika realizēti sākumskolā. Mēs redzējām arī materiālus par Krāslavu, kurus mēs uzdāvinājām mūsu partneriem iepriekšējo tikšanos laikā.

Kad svinības noslēdzās un augstie viesi aizbrauca, skolas vecākie audzēkņi piedāvāja projekta skolotājiem ekskursiju pa skolu. Ēka pārsteidz ar saviem izmēriem, šeit ir vairākas sporta zāles (trofeju kolekcija, ko izcīnīja skolas komandas, ir ļoti bagāta), plaša halle, kura tiek izmantota kā aktu zāle, visos gaiteņos skatāmas bērnu darbu izstādes, stendi ar pasākumu fotogrāfijām, skolas absolventu galerijām. Par loģisku ekskursijas noslēguma punktu kļuva pusdienas skolas ēdnīcā.

Pirmās projekta darba dienas otrajā pusē saimnieki ieplānoja ekskursiju pa Katovicu ogļraču kvartāliem.

Katovici ir diezgan jauna pilsēta. Miestiņš ieguva pilsētas tiesības XIX gadsimta vidū, kad šeit sāka aktīvi būvēt šahtas, kur ieguva ogles. Ogļrači bija pilsētas pamatiedzīvotāji, un tieši viņu vajadzībām tika būvēti pirmie pilsētas dzīvojamie kvartāli. Mūsdienās, kad Polijas ogļrūpniecība piedzīvo ne tos labākos laikus, bet kalnrači pārvērtās par bezdarbniekiem, Nikišovicu rajons izskatās patukšs. Vienādi pagalmi kā milzīga stropa šūnas, kas vēl atceras trokšņainus bērnu barus un plašas svinības Svētās Barbaras dienā, 4. decembrī. Šī svētā ir ogļraču, ugunsdzēsēju un artilēristu aizbildne, tāpēc tie bija Silēzijas kalnraču galvenie gada svētki. Nikišovicu rajona baznīcas galvenajā altārī ir redzama šī svētā mocekle, kas dzīvoja III un IV gadsimta robežās un tika nežēlīgi sodīta ar nāvi par savu uzticību Kristum.

Ogļraču rajons - tie ir deviņi kvartāli, kur atrodas sarkanā ķieģeļa trīsstāvu daudzdzīvokļu mājas ar kopējiem pagalmiem, baznīca, slimnīca, policijas iecirknis, restorāns, veikali, divas skolas un vairākas ceptuves. Neskatoties uz to, ka rajons izskatās ne visai sakopts (lielākajā daļā dzīvokļu mitinās ogļraču ģimenes, daudzas ir sociāli nelabvēlīgas, Polijas valdība vēl joprojām nevar uzsākt šeit nopietnu rekonstrukciju, kaut arī UNESCO jau sen gatava pasludināt šo objektu par pasaules kultūras mantojuma daļu), šeit saglabājusies pārsteidzoši mājīga atmosfēra. Kvartāla ēkas būvēja pazīstamie vācu arhitekti - brāļi Cilmani.

No ogļraču kvartāla mūsu grupa nokļuva Katovicu mūsdienīgajā centrā. Šeit ir daudz debesskrāpju, moderns koncertu komplekss, kas ir paredzēts vairākiem tūkstošiem skatītāju, dažādi monumenti, strūklakas, dekoratīvas skulptūras. Katovici sastāv no vairākiem mikrorajoniem, kurus atdala mežs. Ikviens ir īpašs ar savu kolorītu un savdabīgu estētiku.

Otrā diena

Jau pulksten 8 no rīta projekta dalībnieki ieradās sākumskolā. Diena sākās ar projekta dalībnieku sēdi, rezultātu apkopošanu, skolotāji izteica savus viedokļus par turpmākajiem plāniem un precizēja atskaišu rakstīšanas nianses. Tika prezentēta skolēnu aptauja, kas notika visās projekta dalībskolās. Aptaujas apkopojums uzskatāmi parādīja, cik krasi uzlabojušās zināšanas par projekta valstīm, to tradīcijām. Rezultāti bija iespaidīgi, bet to jau varēja sagaidīt. Kolēģi no Čehijas pasniedza visiem dalībniekiem bukletu, kurā bija apkopota informācija par labdarības akciju, kas tika organizēta visās mācību iestādēs, kas darbojās šajā projektā.

Pēc tam tikšanās dalībnieki tika sadalīti vairākās grupās un devās uz klasēm, lai iepazītos ar to, kā norisinās mācību process un individuālās nodarbības šajā skolā. Katra grupa apmeklēja sporta, angļu valodas, matemātikas stundas. Mums demonstrēja, kā notiek nodarbības bērniem ar īpašām vajadzībām un ierobežotām iespējām un deva iespēju piedalīties dažādās aktivitātēs. Pēc iepazīšanās ar skolas darbu notika visa redzētā apspriešana. Tika izteikti galvenokārt komplimenti.

Otrā dienas puse atkal bija veltīta ekskursijām. Šoreiz mēs apskatījām Svētā Ludviķa baziliku un franciskāņu klosteri Panevnikos.

Bazilika un klosteris pārsteidza ar savu varenīgumu. Tās ir no sarkanā ķieģeļa celtās ēkas neoromāņu stilā, klostera komplekss rada iespaidu, ka tās ir senlaiku celtnes, īstenībā gan bazilika, gan klosteris ir XX gadsimta sākuma arhitektūras piemineklis. Visvairāk svētceļotāju un tūristu šeit ir decembrī, tāpēc ka tieši šajās dienās var apskatīt Ziemassvētku Betlēmīti, kas ir lielākā visā Eiropā.

Negaidīti mums radās iespēja ieraudzīt arī klostera iemītniekus. Ekskursijas vadītāja stāstīja, ka klosterī var nopirkt dažādus ārstnieciskos augus un zāļu tējas, tādēļ mēs iegājām galerijā, kura savieno klosteri ar baziliku, jo tur atrodas tirdzniecības punkts. Bet mūki pa šo galeriju devās lūgties. Brālības locekļiem mugurā bija vienādas sutanas brūnā krāsā, kuru dizains nemainījās kopš franciskāņu ordeņa dibināšanas. Mūki lasīja lūgšanu un kustējās uz dievnama pusi. Šī aina bija fascinējoša.

Apkārt klostera kompleksam ir liels parks, kurā atrodas kapličas un grotas. Īpaša uzmanība tiek pievērsta tā saucamajai Lurdas grotai, kas ir saistīta ar Dievmātes parādīšanos Lurdā, Francijā. Tā ir mākslīgi veidota grota, kur regulāri notiek dievkalpojumi.

Otrās dienas programma noslēdzās ar vizīti Katovicu mežniecībā, kur atrodas izglītības centrs, kas darbojas, izmantojot šīs organizācijas bāzi. Centra darbinieki silti sagaidīja skolotāju grupu no 6 Eiropas valstīm, pastāstīja par savu darbu un organizēja ekskursiju pa pieguļošo teritoriju. Katovicu skolniekiem ir iespēja apmeklēt centra lektoriju un uzzināt daudz jauna par bišu, savvaļas dzīvnieku dzīvi un apkārtējās vides aizsardzības svarīgumu. Ļoti interesanta ir interaktīva izstāde, kuru papildina skaņas un gaismas efekti, bet eksponāti ir izgatavoti tik prasmīgi, ka šķiet, vēl sekunde un visi putnu un zvēru izbāžņi atdzīvosies. Bez šaubām, nodarbības mežniecības izglītības centrā ir Katovicu skolnieku iemīļotais pasākums.

Otrās dienas noslēgumā mēs apmeklējām lielu tirdzniecības centru „Silēzija”.

Trešā diena

Trešā vizītes diena bija pilnībā veltīta ekskursijām. No rīta visa grupa un paši saimnieki devās uz Veličkas sāls raktuvēm.

Septiņu gadsimtu garumā Karpatu pakājē cilvēki ieguva sāli, ekskursijas laikā mums bija piedāvāta iespēja redzēt visu sāls rūpniecības attīstības ceļu - no visvienkāršākajām ierīcēm Viduslaiku gadsimtos, līdz XX gadsimta tehnoloģijām. Vairāk nekā piecus kilometrus turpinājās mūsu ceļš pa sāls šahtām, un mēs apskatījām sāls ezerus, kapličas, galerijas, kinozāles, skulpturālās grupas. Ekskursijas vadītājs runāja bez apstājas, plašas zāles nomainīja šauri gaiteņi. Beidzot mēs atnācām līdz Svētās Kingas baznīcai. Tas ir vislielākais pazemes dievnams Eiropā. Gandrīz caurspīdīgas sāls skulptūras un bareljefi un labi pārdomāts apgaismojums veido īpašu atmosfēru, noslēpumainu un nomierinošu.

Velički – kūrortpilsēta, kas ir ļoti populāra ne tikai Polijā, sāls alās notiek inhalācijas seansi hroniskā bronhīta, astmas slimniekiem, kā arī tiem cilvēkiem, kas cieš no alerģijas. Iziet ārstēšanās kursu šeit var jebkurš gribētājs, taču ceļazīme maksā diezgan dārgi. Pēc sāls alu apskates mūsu draudzīgo grupu aizveda uz Krakovu, kur mēs apmeklējām pilsētas vēsturisko centru, apskatījām Vāvela kalnu ar karaļu pili un katedrāli.

Pienāca vizītes pēdējās dienas vakars. Mēs sapulcējāmies senlaiku krogā netālu no Krakovas. Visu vakaru runājām par sadarbības turpināšanu, par turpmāko pieredzes apmaiņu un apmainījāmies ar savām adresēm un nikiem feisbukā. Šķirties nebija viegli.

Projekts ir noslēdzies, pēdējo atskaiti par paveikto darbu nepieciešams izsūtīt līdz 1. septembrim. Gala atskaites sastādīšana dod iespēju vēlreiz izvērtēt visu projektu, kas norisinājies divu gadu garumā. Septiņas valstis, septiņas tikšanās, desmitiem pasākumu, labdarības akcija, bērnu darbu konkursi, izstādes, videokonferences un pieredzes apmaiņa. Eiropa kļuva tuvāka un saprotamāka sākumskolas audzēkņiem. Ievērojami pieauga interese par Eiropas valstu kultūru un tradīcijām. Tas nozīmē, ka būs jauni projekti, citas programmas ietvaros.

Uz tikšanos jaunos projektos!

Andrejs JAKUBOVSKIS