1.Soverato 25.09-1.10.2022
“Kritiskā domāšana nākamai paaudzei”
Raksts.pdfKā mums sokas Erasmus+ kursos Soverato?
Pirmajā dienā skolotājus gaidīja Soverato izpēte ar nosaukumu "Neiespējamā misija", kuras laikā vajadzēja aptaujāt vietējos iedzīvotājus, lai uzzinātu par vietējām tradīcijām, ievērojamām vietām un notikumiem. Un jau šeit vajadzēja pielietot kritisko domāšanu, jo vietējie iedzīvotāji nerunā angliski.
Kas man ir kritiskā domāšana?
Krāslavas Varavīksnes vidusskolas 4 pedagogi gatavojas skolotāju mobilitātes Erasmus + projekta "Esi gatavs izglītoties un pārmaiņām izglītībā" vizītei uz Soverato Itālija. Tēma: kritiskā domāšana, kas saistīta ar radošumu, problēmu risināšanu un vadību.
Projekts tiks finansēts no ES programmas Erasmus +.
Kritiskā domāšana ir viena no caurviju prasmēm, ko mēs mācām un attīstām mūsu skolēniem. Caurviju prasmju izmantošana dažādās mācību jomās nostiprina skolēnu spējas tās izmantot patstāvīgi un visdažādākās situācijās, tostarp sarežģītās un neparedzamās. Kā sokas mums un kas mums vēl ir jāpilnveido? Ar tādu mērķi mēs Krāslavas Varavīksnes vidusskolas 4 skolotājas dodamies uz pedagogu profesionālās pilnveides kursiem “Critical Thinking for future generation
thinkers Itālijā ,Soverato no 25.09. līdz 1.010.2022.Kursi ir finansēti no Erasmus+ programmas.
Kas ir "kritiskā domāšana"? No pirmā acu uzmetiena šķiet, ka tas ir kaut kas sarežģīts. Patiesībā tas ir vienkārši. Es nedodu skolēniem gatavu informāciju. Es veidoju mācību vidi, lai bērns pats varētu iegūt un novērtēt informāciju, meklēt kopsakarības, pieņemt izsvērtus, pamatotus lēmumus un secināt.(sākumskolas skolotāja O. Dalecka)
Cilvēkam ar attīstītu kritisko domāšanu ir vesels prasmju kopums - tas ir novērošana un spēja pamatot savu viedokli, koncentrēties uz informācijas izpēti un spēja pielietot analītiskās prasmes dažādās situācijās. Lai attīstītu kritisko domāšanu, praktizējiet prasmi konkrētos gadījumos. Kritiskajā domāšanā ir svarīgi saglabāt atvērtu prātu un domāšanas elastību, tuvojoties jaunai problēmai. Mēs varam iemācīt bērniem būt atvērtiem, piedāvājot dažādus viedokļus un alternatīvus skaidrojumus. Ir gan jautājumi, kuriem ir noteiktas, atkārtojamas atbildes, piemēram, matemātikā un dabaszinātnēs, gan jautājumi, kas ir atkarīgi no cilvēka viedokļa. Ir svarīgi bērniem izskaidrot šīs atšķirības. Kritiski domāt nozīmē būt gatavam tam, ka savus uzskatus un viedokļus var apspriest un apstrīdēt no dažādiem viedokļiem.(Bioloģijas skolotāja I. Solima)
Mūsdienu pārpildītajā informācijas vidē ir svarīgi iemācīt skolēnus izprast no dažādiem avotiem iegūto informāciju , analizēt to un atlasīt nepieciešamo. Attīstot kritisko domāšanu mēs (skolotāji) palīdzam skolēniem attīstīt spēju paust un argumentēt savu viedokli.(Svešvalodu skolotāja A. Lukša)
Mūsdienu sabiedrība sastopas ar lielu informācijas plūsmu dažādos masu medijos un interneta plašumos. Un svarīgi ir prast atšķirt faktus no viedokļa vai vispusīgi apskatītu informāciju no tendenciozas. Lai to varētu izdarīt, mācu skolēniem kritiski vērtēt visu lasīto un redzēto, un jāpievērš uzmanība dažādiem momentiem, kuri atklāj patieso informācijas būtību.(Matemātikas un datorikas skolotāja M. Rukmane)
Pašlaik notiek sagatavošanās process, skolas pieredzes apkopojums par šo caurviju prasmi: kritiskā domāšana.
Kursu dalībnieces