Skolotāju atziņas par kursiem, semināriem

Pedagoga  dalīšanās  pieredzē

Skolotāja vārds, uzvārds: Marija  Micķeviča

RSU Darba drošības un vides veselības institūts sadarbībā ar uzvediba.lv organizēja semināru “Baumošanas, aprunāšanas un favorītisma kultūra darba vidē”

Semināra mērķis: Nodrošināt ar informāciju par emocionālo vardarbību un tās attīstības mehānismiem darba vietās, kā arī pasākumiem tās atpazīšanai un mazināšanai.

Zoom  vidē, 18.01.2021

Skolas direktore:  Marija  Micķeviča

Seminārā ietvertās tēmas:

• Kā veidojas vide, kur aprunāšana un baumošana ir ikdienas norma?

• Kā veidojas favorītisma kultūra, kā to atpazīt, kā pašiem neiekrist favorītisma slazdos?

( Favorītisms sākas ar to, ka pedagogs izvēlas kādu mīļāko bērnu vai mīļākos bērnus. Atsevišķos gadījumos tā varētu būt arī kāda grupa, piemēram, zēni vai meitenes.

To redz retorikā – kāds bērns tiek īpaši slavēts, bet citu identiski sasniegumi tiek ignorēti vai pat noniecināti, viņš var brīvi staigāt pa klasi, lietot viedierīcas stundas laikā, kamēr citiem par šādu pašu pārkāpumu tiek aizrādīts utt).

 • Kāpēc ir tik grūti pretoties favorītismam, baumošanas, stučīšanas un aprunāšanas kultūrai? Kādi faktori to tieši un netieši atbalsta?

• Kāpēc baumošana un aprunāšana tik ļoti sāp un paralizē? Kāpēc pat pieauguši, racionāli cilvēki saskaras ar grūtībām tikt ar to galā? Vai, atklāti sakot, lielākajā daļā gadījumu netiek ar to galā.

• Informācija kā varas instruments toksiskā klimatā - kāpēc darbinieki uzzina, kas viņiem nav jāzina, bet nesaņem svarīgu informāciju kvalitatīva darba paveikšanai?

• Formulas un pieredzes stāsti, kas varētu palīdzēt līdzsvarot emocionālo klimatu darba vidē

Seminārs notika Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras kontaktpunkta Latvijā Informācijas padomes apstiprinātā „Darba aizsardzības preventīvo pasākumu plāns 2021.gadam” ietvaros.

Pārdomās pēc semināra : Kāpēc sākas baumas? Tās sākas, jo cilvēkiem patīk būt "viszinīgiem". Zināšanas ir liels spēks, un tas ir iemesls, kāpēc pat vismazākajās organizācijās cilvēki bieži vien var izplatīt baumas. Tas var dot viņiem iespēju būt zinošākiem, gudrākiem un atrasties slavas zenītā.

Kas lieti noderēs!

Atklāta komunikācija.

Iknedēļas sapulces, ideju apmaiņa, atklātas tikšanās. Kad darbinieki un kolēģi zina, kas notiek uzņēmumā, nav dota papildus iespēja izvirzīt savas teorijas, viņiem nav nepieciešams uzminēt situāciju, jo viņi dzird esošo no vadības vai no tiešajiem kanāliem.

Ikdienišķā saziņa. 

Kad darbinieki vai kolēģi redz grumbas Jūsu pierē un nezina, kas tam par iemeslu, tad tas atkal var būt iemesls baumām. Kāds varbūt jau zina, kas notiek Jūsu privātajā dzīvē, cits jau uzbur ainu par nestabilu finansiālo situāciju uzņēmumā. Vislielākās baumas rodas tieši stresa situācijās, tāpēc pat vissmagākajos brīžos esiet atklāts, runājiet, sakiet, ko šobrīd jūtat, ko domājat un kā rīkosieties turpmāk.

Godīgs līdz galam.

Ja jūs nevarat atklāt visu informāciju par konkrētu  problēmsituāciju vai notikumu, tad ziniet, ka kāds jau būs izskaidrojis kolēģiem savu versiju. Nogrieziet baumas pašā sākumā, paskaidrojot, ka, tiklīdz Jums būs vairāk informācijas, Jūs to noteikti uzriez nodosiet kolektīvam un kolēģiem.

Bet  mēs  skolā  saviem  bērniem  mācām:

Mācām bērnam, ka par cilvēku, kurš sarunā nepiedalās, sakām tikai labas lietas vai nesakām neko. Nereti aprunāšanas mērķis ir noskaņot visus pret vienu personu. Maziem bērniem vieglāk un elastīgāk izdodas mainīt tēmu, un māciet šo īpašību izmantot arī savā labā. Ja mēs viņiem pamācīsim, mazi bērni vieglāk pamanīs savus un citu bērnu neveselīgos komunikāciju modeļus.

Aiciniet bērnus izvirzīt mazus, bet sasniedzamus mērķus. Piemēram, "Es šodien nevienu neaprunāšu!

Bērni modelē mūsu uzvedību. Vērojiet sevi! It īpaši, ja jūsu sacītais sākas ar "Iedomājies...!" Atceraties šo pamatlikumu - ja sakāt kaut ko par citu personu, kas nevis palīdz, bet noskaņo pret, noskaņo kādai negatīvai darbībai, tā ir aprunāšana. Katram ir tiesības veidot savas attiecības, savu viedokli, savu draudzēšanās pieredzi, un neiejaucieties!

Aprunāšanas laikā cilvēki neskatās viens uz otru, viņi neiepazīst viens otru. Viņi skatās prom. Tā sašķeļ, rada neveselīgu atmosfēru, neuzticēšanos un distanci. Mēs kā pieaugušie zinām, cik viss kļūst sarežģīts, nokļūstot baumu un aprunāšanas slazdā. Palīdzot tikt skaidrībā bērniem, mācot izprast notiekošo, nevis tikai emocionāli reaģēt, mēs palīdzēsim arī sev!

Skolotāja vārds, uzvārds:  Ilona Solima

Pasākuma īss apraksts: Pedagogu profesionālās kompetences pilnveides programma

“Mācīšanās lietpratībai 7.-9.klasē –starpdisciplinaritāte un mācību  priekšmets

Laiks,datums,vieta:  online 19.05.20.-04.11.20.

Svarīgākās  gūtās  atziņas:

1. Plānošana uz skolēnam sasniedzamo rezultātu trīs līmeņos

2. Kā efektīvā mācību stundā notiek darbs uz skolēnam sasniedzamo rezultātu?

3. Būtiskākie akcenti mācīšanas pieejai  ģeogrāfijā pamatskolas posmā

4. Kā mācīt prasmi ?

5. Kas ir stratēģija?

5.1.Paņēmiens, kas ļauj labāk īstenot kādu mācību darbību.

5.2.Darbību kopums, kas palīdz sasniegt mērķi;

5.3.Prasa apzinātu lēmumu to lietot;

5.4.Tās ir pārnesamas/ pielāgojamas dažādām situācijām;

5.5.Pilnveidojamas lietojot.

6. Kā skolotāji skolā kopīgi plāno un realizē svarīgu starpdisciplināru sasniedzamo rezultātu sasniegšanu?

7. Vērtēšana, lai uzlabotu skolēnu mācīšanos

Pilnveidotās  prasmes ir  pielietojamas  ikdienas  darbā  ar skolēniem  un vadot  dabaszinātņu un  veselība metodisko  jomu.

Pedagoga  dalīšanās  pieredzē

Skolotāja vārds, uzvārds: Marija  Micķeviča

Pasākuma īss apraksts: Pedagogu profesionālās kompetences pilnveides programma “Mācīšanās lietpratībai valodu jomā, īstenojot mācību saturu   “Vācu valoda” (30  stundas)                                        

Laiks,datums,vieta:  22.10.-24.10.2020., kursu norises vieta: ZOOM platforma

Svarīgākās  gūtās  atziņas:  Pašvadītas mācīšanās pieeja. Kas ir pašvadīta mācīšanās? Pašvadītas mācīšanās pamatprincipi un biežāk lietotās pašvadītas mācīšanās stratēģijas. Kā skolotājs vada savu pašvadīto mācīšanos Efektīva mācību stunda. 9 soļi efektīvas mācību stundas   plānošanai. Formatīvās vērtēšanas lomas palielināšanās: ceļi un paņēmieni. Starpdisciplinaritātes īstenošana praksē – dažāda līmeņa integrācijas iespējas (kopīga plānošana, kopīga mācīšana stundā, kopprojekti u.c.). Skolotājs, kurš vada mācīšanos. Skola kā mācīšanās organizācija. Skolotāju sadarbības un mācīšanās grupas.

Pašvadīta mācīšanās ir noteicošā  kompetence, kas bērniem jāiemācās tik ātri, cik vien iespējams. Pašvadīta mācīšanās ir process, kurā skolēns ir spējīgs darbināt un lietot domāšanas, emocionālo procesu un uzvedības regulēšanas rīkus, lai sistemātiski orientētu sevi uz personisko mācību un vēlāk dzīvē darba, personisko mērķu sasniegšanu .(Zimmerman & Schunk, 2011).

Tika  papildinātas  zināšanas  par  stundas  plānošanas  gaitu, ko reāli  izmantojam  pašlaik  skolas  darbā.

Mācību  stundas  uzbūve

1.      AKTUALIZĀCIJA: ko skolēni zina par apgūstamo tēmu, kā skolēnus ieinteresēt apgūstamajā tēmā?

2.      APJĒGŠANA (LIETOŠANA): kas skolēniem ir jāzina / jāprot apgūstamās tēmas ietvaros, kā skolēni lietos apgūtās zināšanas?

3.      REFLEKSIJA: ko skolēni ir iemācījušies mācību stundas laikā, kā pārbaudīt skolēnu apgūtās zināšanas un prasmes?

Vairāk  info: 9 Gagné mācīšanās notikumi

https://www.skola2030.lv/lv/jaunumi/blogs/devini-macibu-notikumi-efektivai-stundai 

Pedagoga  dalīšanās  pieredzē

Skolotāja  vārds, uzvārds: Olga Dalecka

Pasākuma  īss apraksts: E-kurss "Pedagogu digitālās pratības pilnveide e-vides veidā izglītības tehnoloģiju izmantošanai sākumskolas mācību satura apguves nodrošināšanā" , 12 st., Lielvārds Kompetences centrs.

Laiks,datums,vieta:  5.-23.10.20., tiešsaistes kursi platformā Soma.lv

Svarīgākās gūtās  atziņas:

·       Izglītības tehnoloģijas mūsdienīgā mācību vidē.

·       Digitālie mācību resursi un brīvpieejas platformas darbam mācību vidē.

·       Skolvadības sistēmas un digitālie resursi.

·       Mākoņrisinājumu platformas individuālam un sadarbības mācību darbam.

·       Digitālo izglītības tehnoloģiju un resursu izmantošana formatīvajā vērtēšanā.

Pedagoga  dalīšanās  pieredzē

Skolotāja  vārds, uzvārds: Rita Čerņenko

Pasākuma  īss apraksts: Garīgās veselības veicināšana, konference (attālināti)

Laiks,datums,vieta:   25.08.2020., Sigulda (4 stundas)

Svarīgākās gūtās  atziņas:

Konferencē uzstājās: Egils Levits, Ilze Viņķele (veselības ministre), Malgožata Raščevska (LU profesore), Baiba Martinsone (LU profesore), Eduards Liniņš (Latvijas radio komentētājs) u.c.

1. Skola ir pirmā sociālā sabiedrība bērnam. Audzināšanas problēmu skaits ir bezgalīgs.

2. Kritiskās domāšanas attīstīšana.

3. Psihiskā veselība ir pamats grūtību pārvarēšanai, prasmei ātri adoptēties.

4.     Skolas gados attīstās kognitīvās spējas (intelekts, IQ), kas palīdz risināt, uztvert, apstrādāt un pielietot jauno informāciju, veicot dažādus ikdienas un abstraktus uzdevumus un problēmas.

5.     Komunikācijas procesā tiek trenētas spējas saprast citus cilvēkus (viņu vērtības, motivāciju, neverbālo atgriezenisko saiti utt.), līdztekus attīstās emocionālais intelekts. Augstāk ir eksistencionālais intelekta veids (vissarežģītākais – filozofiskais). Tie ir atbilžu meklējumi uz cilvēka jautājumu – kur es virzos un par ko gribu kļūt?

6.     3 domāšanas: 1.konverģentā – meklē 1 iespējamo atbildi. 2.diverģentā – vairākas iespējamās atbildes (personības attīstīšana, jaunas zināšanas). 3.empātiskā domāšana – pozitīvais pārdzīvojums.

7.     Daba un skaistums baro mūsu dvēseli.

8.     Kam veltām uzmanību, tas aug un attīstās.

9.     Jāvar noturēties uz ceļa.

10.  „Dzīves jēga ir prieks,” Imants Ziedonis.

11.   Pauzes, lai pamanīt kopainu.

Atslābināšanās, lai atjaunot enerģiju.

Rūpes – kā attieksme, kas ļauj attīstīties.

       Pedagoga  dalīšanās  pieredzē

Skolotāja  vārds, uzvārds: Valentīna Purpiša

Pasākuma  īss apraksts: Rīgas Stradiņa universitātes “Atvērtās lekcijas skolotājiem”

Laiks, datums, vieta:   2020.10.21, tiešsaistē

Svarīgākās gūtās  atziņas:

Noklausījos 4 lekcijas

1.    Politologa un žurnālista, asoc. prof.  Edija Boša lekcija "Kā skolēniem saistoši mācīt politiku?"

·   Pasniedzējs attīsta studentu paradumu ikdienā sekot līdzi starptautiskās politikas aktualitātēm, tāpēc nepārtraukti piedāvā pildīt mikro- testus.

·   Starptautiski ietekmīgākie izdevumi ir The Guardian, The Economist, The New York Times, Foreign Policy, Le Monde, Die Welt,  Der Spiegel, Nezavisimaja Gazeta, Kommersant, BBC World Service ( rakstu, domājot par vidusskolēniem, kas interesējas par politiku).

·   Obligātais informācijas avots par ikdienas aktualitātēm ir Twitter konts @Reuters (twitter.com/reuters).

2.    RSU asoc. prof. Rudītes Kokas  lekcija "Kā dizainēt vērtēšanu mācību jomās?"

·   Mūsu vārdu krājumā ir ienācis jauns jēdziens “dizains”. Vērtēšanas dizains, mācīšanās dizains, mācību programmas dizains, satura dizains... Nevajag lietot vārdu ”kontrole”, jo tas rada stresu.

·   Labas grāmatas par vērtēšanu:

Hahele Rudīte “Pašnovērtējums mācību procesā” (RAKA)

Džordžs Betels “Rokasgrāmata pārbaudes darbu veidotājiem”(IZM) – tā ir ļoti noderīga, ja veidojam testus.

Grāmatas nav jaunas, bet noderīgas. Vērtēšanas procesa pilveidošana prasa ilgu laiku.

·   R.Koka parādīja, kā konkrētās tēmas ietvaros tiek veikta formatīvā un summatīvā vērtēšana ( viņas prezentācija man ir).

3.    RSU Sabiedrības veselības institūta vadošās pētnieces docentes Andas Ķīvītes-Urtānes lekcija "Šodien – ikdienas norma, agrāk – veids, kā apkarot infekciju."

•     Nekad pasaules vēsturē nebija tik laba laika, kādā mēs dzīvojam šodien. Pierādījums – dzīves kvalitāte ir strauji uzlabojusies, par ko liecina fakti:

1901.gads – vidējais mūža ilgums 31 gads;

2016.gads - vidējais mūža ilgums 71 gads.

* Un tomēr... Slimības pastāvēja, pastāv un pastāvēs. Var salīdzināt 2 ailes – Rīga, 1911. un 1998. gads.

·   Ieteica izlasīt filozofa Arta Sveces rakstu par cilvēku nogurumu COVID 19 laikā (satori.lv). (Prezentācija ar izteiksmīgiem attēliem noderēs dabaszinību jomas skolotājiem).

4.    Psiholoģes, RSU asoc. prof. Sandras Mihailovas lekcija “Paaudžu konflikti. Kāpēc tie rodas un kā veiksmīgi pastāvēt līdzās?”

·   Paaudžu dalījums – Latvijas versija (pēc SKDS)

·       Manu X paaudzi raksturo…

·       Mūsu Z paaudzes skolēni...

(Prezentācijā piedāvāts  katras paaudzes raksturojums, kā arī mūsdienu skolēnu psiholoģiskā portreta pētījuma rezultāti (ar ko jauniešu paaudze atšķiras no iepriekšējām paaudzēm, kādas vērības ir svarīgas, kādas ir saskarsmes īpatnības, nākotnes plāni, veselība un emocijas, kādas ir paaudzes stiprās puses. Manuprāt, materiāu var droši izmantot klases stundās).

Paldies par uzmanību!

Pedagoga  dalīšanās  pieredzē

"Klase jau arī ir tas, ko mums jāiedibina - visus kopā un atsevišķi, lai par mums saka:tie ir labas klases." I. Ziedonis

Skolotāja  vārds, uzvārds: skolas  direktore  Marija  Micķeviča

Pasākuma  īss apraksts:  Pirmā skolotāju pašizaugsmes konference ’’ Skolotājs  ir  personība “

Laiks, datums, vieta:   19. oktobrī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, tiešsaistē. Bija  plānota dalība  klātienē. Konference  apmaksāta, bet  laiks  ievieš  savas  korekcijas.

Svarīgākās gūtās  atziņas:

Konferenci  organizēja  I. Ziedoņa  fonds ’’Viegli’’ Izcili  un iedvesmojoši  runātāji.  LU  profesors  Mārcis  Auziņš runāja  par  izdzīvošanas  ABC  informācijas  plūsmā. Vai  kādam  arī  no  mums  ir  sajūta , ka  grimstam  okeānā? Vai  tomēr  negrimstam, jo  visu  sev  vajadzīgo  spējam  atrast, spējam  noorientēties.

Ik  dienu  pasaulē  tiek  izdots  ap 5000  jaunu grāmatu. Laikraksts  The   New York  Times  publicē nedēļā  tik  daudz informācijas  cik  visā  18.gadsimtā  kopumā. Bet  18.gs.  arī  nebija  tik  daudz  cilvēku, kas  prata  lasīt.   Katrs no  mums  lasa  savas  grāmatas, mēs  paši  izvēlamies  ko  gribam zināt, ko nē. Ļoti  vērtīgs  man  bija  stāstījums  par  ITehnoloģijām (   Whatsapp,   Google, Messenger,  mākslīgo   intelektu ),par to  ,kā  IT mūs  uzrauga un  monitorē. Profesors  stāstīja  par  savu ārzemju  draugu-profesoru   Taunu  no  Austrālijas, kas  99  gadu  vecumā   nāca  katru  dienu  uz  universitāti, lai  baudītu  fiziku.   Arī  katram  no  mums  ir svarīgi  atrast  savu  darbu, to darīt  ar  patiku, ar  degsmi.  Tika  akcentēta  izglītības  loma  12.klašu  skolēniem. Visi  12.klašu  jaunieši  ir  ar  lielām  ekspektācijām. Bet  cik  daudz daži  dara, lai  šīs  ekspektācijas   piepildītos. Vērts  ieklausīties  cilvēkos  ārpus  sava  loka ,jo  viņu  viedoklis  dažam  spēj  būt  pavērsiena  punkts. Tika  rādītas  foto  no  ārzemju  bibliotēkām, kad  liela  daļa  cilvēku   pavada  laiku tur, lai  smeltos  gudrības. Noteikti  jūs  ziniet, ka  eksistē  mājaslapa:www.coursera.org, kas    piedāvā  lekcijas  no  vadošajām  pasaules  universitātēm.

*Psiholoģe  Marija  Ābeltiņa  dalījās    par  izdegšanas  sindromu. Kā  tikt  ar  šodienas  izaicinājumiem? Dzīvoji  gadiem  ilgi  pie  vienas  kārtības un tagad  cita, kurai  strauji  jāpielāgojas. Par to  cik  bieži  mēs  sastopamies  ar   lēmumu  pieņemšanas  nogurumu(nēsāt  maskas, lietot Zoom, smadzenēm  ir  nemitīgi  jālemj).

 Tiek  stāstīts  par  grāmatu: 21 diena pretī dzīvesspēkam /MONTMINĪ ZELANA. Praktiska, ikdienā lietojama rokasgrāmata, ar kuras palīdzību pilnveidot savu dzīvesspēku – 21 svarīgu rakstura iezīmi – un baudīt laimi mūža garumā.

Laime nav veiksme vai spēja ignorēt neveiksmes. Izrādās, laimi var sasniegt, ja grūtības uzskata par izdevībām. Jautāsiet – kurš gan to spēj? Cilvēki, kam piemīt dzīvesspēks – spēja emocionāli sarežģītos brīžos apzināties un izmantot savu spēku. Varbūt  vērts  iemest  aci!

Nenosodi sevi!  Nepārmet sev! Dzīvē  tā  notiek. Ir pandēmija. Un tā  tev  un mums  jāpārvar.

*Garīdznieks  Indulis  Paičs  runāja  par  garīgo  inteļigenci. Jebkurās attiecībās izšķiroši svarīga ir griba un māka otru cilvēku sadzirdēt, uztvert un saprast. Cilvēka spēju iespējami adekvāti uztvert realitāti visatbilstošāk būtu saukt par inteliģenci, saprātīgumu. Līdz ar to inteliģents cilvēks ir nevis tas, kurš gadā izlasa divas grāmatas un apmeklē vienu teātra izrādi, bet gan tas, kurš daudzmaz adekvāti spēj uztvert notiekošo un atbilstoši uz to reaģēt. Savukārt  – garīgā inteliģence – ir māka uztvert un apgūt sevi, savas un visas esamības dzīles. Es nevaru pārmainīt otru cilvēku, bet varu darīt visu, lai novērstu problēmas sevī. Garīgā inteliģence ir izšķiroši svarīga, jo no tās atkarīgs, cik labi orientējos pats sevī. Ja slikti pazīstu sevi, tad ir pilnīgi neiespējami, ka brīnumainā veidā kļūšu par otra cilvēka dvēseles izpratnes speciālistu. Mēs uztveram citus cilvēkus pēc analoģijas ar sevi. Ja neesmu sevī atklājis nekādu dziļumu, tad arī visi citi cilvēki man automātiski šķiet sekli un es pat nevaru iedomāties par kādiem dziļumiem viņos.

Un tieši  ģimene  ieliek  mūsos  pašu  svarīgāko pasaules  izjūtu. Varētu  ilgi  turpināt. Bet  minēšu  piemēru: kas  ir  mežs ?  Vieniem  pastaigas  vieta. Bet  lielai  daļai  izdzīvošanas  vieta, kur  vienu  grib  noķert  cits.

Pasaule  ir tik dažāda, krāsaina. Un ko šī diena ar  mani ir  izdarījusi?  Kādi  notikumi  ziņu  lentē  ir  mani  pārsteiguši?

Nobeiguma  vietā

Mobilais tālrunis,planšete  un tt.  ir  kļuvuši  par  cilvēka  personības  sastāvdaļu. Mēs šīs ierīces  uztveram  personīgi un  pat  sākam  komunicēt  ar   tām  kā  ar  partneriem. Pēc  skolas beigšanas mūsdienu  skolēni  strādās  tādus  darbus ,kas  vēl  neeksistē. Šī  iemesla  dēļ   jaunajiem  cilvēkiem  iemācīt  profesiju  nav  iespējams, bet   skolotāja  uzdevums ir  radīt  apstākļus, lai  ikviens  audzēknis atklātu  savas  stiprās  puses, talantus. Lai   skolēni  pēc  iespējas  lietderīgāk  izmantotu  savas  prāta  spējas. Un   strādīgums bieži vien   ir  daudz  svarīgāka  īpašība  nekā  talants.

Pedagoģija ir  virzītājspēks. Un  mēs  pedagogi  un  skolēni  atrodamies    nepārtrauktā  izaugsmes  un  pārmaiņu  procesā.   Vēlmei mācīties, iegūt zināšanas, vairāk saprast un iegūt ir jānāk katram pašam no savas sirds un dvēseles. Ja šo motivāciju sevī atradīsiet, jūs noteikti būsiet gandarīti par to, ko paveiksiet, būsiet pateicīgi mūža garumā par to, ka būsiet iemācījušies skolā daudzas labas lietas. Vissvarīgāk ir iemācīties domāt, lai prastu gūt pietiekošu labumu sev, savai ģimenei, justies ērti sabiedrībā .

Savā  dzīvē  ir  vērts  salikt  daudzus  skatupunktus kopā, lai tie  konfliktētu  vai   nekonfliktētu savā  starpā. Lai skats  uz  pasauli  kļūtu  bagātīgāks!

  Pedagoga  dalīšanās  pieredzē

Skolotāja  vārds, uzvārds:   Lilija Jasinska

Pasākuma  īss apraksts: Kursi „Dabaszinātņu eksperimenti kompetencēs balstītā pamatizglītībā” bija  organizēti projekta „ Atbalsts izglītojamo individuālo kompetenču attīstībai” ietvaros. Kursus vadīja  prof. Jāzeps Logins, LU Ķīmijas fakultātes dekāns. Kursu laikā tika izskatīti  pētniecisko darbu veidi: novērojums,  eksperiments, demonstrējums , pētnieciskais darbs, laboratorijas darbs, pētnieciskais laboratorijas darbs. Lielāka uzmanība tika pievērsta eksperimentiem.

Laiks,datums,vieta:   2020. gada 17.,18.,19. jūnijā, tiešsaistē

Svarīgākās gūtās  atziņas:

ü  Eksperimenta izvēle, pielāgošana un sagatavošana;

ü  Eksperimentu veikšanas metodika;

ü  Drošs eksperiments.

ü  Katram bērnam vajadzētu iemācīties plānot un prognozēt eksperimentu, analizēt tā rezultātu, novērtēt un prezentēt.

                               Pedagoga  dalīšanās  pieredzē

Skolotāja  vārds, uzvārds: Ilona Solima

Pasākuma  īss apraksts: Seminārs Nacionālā veselību veicinošo skolu tīkla (NVVST) koordinatoriem

Laiks,datums,vieta:   25.-26.08.2020.  9.00.-18.00 Rīgas Latviešu biedrības nams, Merķeļa ielā 13, Rīgā.

Svarīgākās gūtās  atziņas:

Semināra mērķis  bija stiprināt Nacionālajā Veselību veicinošo skolu tīkla izglītības iestādes un sniegt tām metodoloģisko atbalstu sabiedrības veselības un veselības veicināšanas tēmu efektīvākai ieviešanai praksē.

Semināra ietvaros koordinatoriem bija sniegta informācija un pieredzes apmaiņa par veiksmīgas komunikācijas metodēm runājot ar izglītojamajiem par seksuālo un reproduktīvo veselību un ar to saistītiem jautājumiem, bija iespēja iegūt informāciju par procesu atkarībām – to veidiem, un preventīviem faktoriem. Semināra ietvaros  aplūkota tēma par ņirgāšanos un tās veidiem, tās atpazīšanu un profilakses pasākumiem.