Skolotāju atziņas par kursiem, semināriem
Nr.17_Valentīna Purpiša
Pedagoga dalīšanās pieredzē
Skolotāja vārds, uzvārds: Valentīna Purpiša
Pasākuma īss apraksts: Limbažu Valsts ģimnāzijas un Iecavas vidusskolas pieredzes apmaiņas pasākums "Tasīte izglītības - vērtēšana".
Laiks, datums, vieta: 2023.11.08, tiešsaistē
Svarīgākās gūtās atziņas:
“Tasīte izglītības” ir vērtīgs pasākums, jo, piedaloties tajā, ir iespēja noklausīties dažādu mācību priekšmetu skolotāju pieredzes stāstus.
Tā ir saite, kur var apskatīt pasākuma prezentāciju.
Par daudzām aktivitātēm stāstīja latviešu valodas un literatūras skolotāji.
Aktivitātes:
“Saplēstais teksts”
“Stāstu rakstīšanas kartītes”
“Klusā lasīšana”
Lasīšanas akcija “Pieķerts lasot”
“Lielais – mazajam”
“Lasīšanas kalendārs”
“Četru zvaigžņu karte”
“Sešstūra domāšana” un citas
Tā ir saite, kur var noklausīties skolotāju pieredzes stāstus.
Nr.16_Valentīna Purpiša
Pedagoga dalīšanās pieredzē
Skolotāja vārds, uzvārds: Valentīna Purpiša
Pasākuma īss apraksts: Rīgas Stradiņa universitātes “Atvērtās lekcijas skolotājiem”
Laiks, datums, vieta: 2023.10.25, tiešsaistē
No sākuma RSU reklāma:
· Augstskola jau 7.gadu ir reputācijas līdere
· Šogad reflektantu skaits ir palielinājies par 11%
· Reflektantu vidējais vērtējums CE ir lielāks par 70%
· Absolventu nodarbinātības līmenis ir viens no augstākajiem augstākās kvalifikācijas profesijās – 93,2 %
· Absolventiem ir vieni no lielākajiem ienākumiem – par 30% augstāki nekā vidējā alga valstī
Svarīgākās gūtās atziņas:
Noklausījos 4 lekcijas
1. Esam pieauguši: ideju pārmaiņas un sabiedrības pašorganizācija. Demokrātija. Ekonomikas modeļi.
Lekt. Elīna Vrobļevska, doc. Romāns Putāns
· Nekad vairs pārmaiņas nenotiks tik lēni, kā tagad.
· Jaunie ekonomikas modeļi.
1. Dalīšanās ekonomika
2. Digitālā ekonomika
3. Gig-ekonomika
4. Aprites ekonomika
5. Zaļā ekonomika
6. Zināšanu ekonomika
7. Blokķēžu ekonomika
8. Policentriska pārvaldība
9. Decentralizācija
· Jaunie uzņēmējdarbības modeļi
1. Jaunuzņēmumi. Start-up. Skale-up.
2. Sociālā uzņēmējdarbība.
3. Ilgtspējīga uzņēmējdarbība.
4. Platformu uzņēmējdarbība.
5. B2B. B2C/DTC.
6. Freemium.
7. Dzīvesstila uzņēmējdarbība
· Jaunās nodarbošanās, profesijas
1. Influenceri
2. UX dizaineri
3. Ilgtspējas vadītāji
4. Digitālie mārketētāji
5. Lielo datu, MI, kiber-analītiķi, inženieri
Šo lekciju ir vērts noklausīties sociālās un pilsoniskās jomas skolotājiem.
2. Jaunākie pētījumi par fiziskās aktivitātes un dažādu fizisko vingrinājumu nozīmi veselības veicināšanā
Asoc. prof. Voldemārs Arnis
Viela pārdomām:
21.gadsimtā strauji attīstās viedtehnoloģijas, un sakarā ar to
* cilvēku fiziskā aktivitāte strauji samazinājās. Pētnieki uzskata, ka ekonomiski attīstītās valstīs cilvēku fiziskā aktivitāte sarukusi vairāk nekā 10 reizes
* sakarā ar garīgā darba pieaugumu palielinājās psihoemocionālā spriedze
* būtiski izmainījās cilvēku uzturs
* izplatījās smēķēšana un citi slikti ieradumi.
Šajā lekcijā ir daudzu pētījumu rezultāti. Tika runāts par saistību starp fiziskajām aktivitātēm un dažādām slimībām.
Šo lekciju ir vērts noklausīties dabaszinātņu jomas skolotājiem.
3. Klasesbiedru filmēšana un publicēšana internetā. Skolēna atbildība un rīcības sekas.
Doc. Lidija Juļa
Skolotāju veidots mācību saturs un tā autortiesības. Pārbaudes darbi, prezentācijas, konspekti.
Lekt. Juris Zīvarts
Pirmā runātāja stāstīja par kibermobingu, piedāvāja “kibermobinga baušļus” bērniem un pusaudžiem, paskaidroja, kāda var būt administratīvā un kriminālatbildība, nosauca visas iestādes, ar kurām sadarboties un aicināt pēc palīdzības.
Otrais runātājs paskaidroja, kas ir “darbs” autortiesību izpratnē, kādas tiesības ir autoram attiecībā uz tā darbu, kāds ir atlīdzinājums par skolotāja radītu mācību saturu, kā informēt citus par sava darba aizsargājāmību.
4. Piešķir jaudu smadzenēm! Atmiņas psiholoģija un triki efektīvākai informācijas uztveršanai mācību procesā
Komunikācijas fakultātes prodekāne Līga Ozoliņa, lekt. p. i. Agnese Ušacka
Interesanta lekcija – teorija par atmiņas neirozinātni un praktiskie vingrinājumi , lai mēs iegaumētu ciparu vai vārdu virkni.
Atmiņas uzlabošanas metodes:
· Labs miegs
· Fiziskā aktivitāte
· Veselīgs uzturs
Šo lekciju ir vērts noklausīties klases audzinātājiem, var piedāvāt 9.-12.kl. skolēniem klases stundā par tēmu “Kā uzlabot atmiņu?”
P.S. Ja ir vēlēšanās iepazīties ar lekciju saturu, labprāt dalīšos ar lekciju ierakstu.
Nr.15_Marija Micķeviča
RSU Darba drošības un vides veselības institūts sadarbībā ar uzvediba.lv organizēja semināru
“KĀ NERAKSTĪTIE NOTEIKUMI IETEKMĒ UZVEDĪBU DARBA VIDĒ?”
Semināra mērķis:
Nodrošināt ar informāciju par to, kā nerakstītie noteikumi ietekmē attiecības un uzvedību darba vidē.
Seminārā ietvertās tēmas:
· Kāpēc ar rakstītiem noteikumiem ir par maz? Kā formējas nerakstītie noteikumi?
· Konstruktīvi un nekonstruktīvi nerakstītie noteikumi, un kā tie ietekmē indivīdu un grupu uzvedību? Jeb kā veidojas vides darbā, kur skaitās nepieklājīgi iet mājās laikā?
· Psiholoģiskie kontrakti. Kas tas ir un kāpēc mēs gandrīz neko neesam par tiem dzirdējuši?
· Kā cilvēki un grupas konstruē solījumus sev un citiem?
· Kā neformāli tiek sodīts nerakstīto noteikumu pārkāpējs?
· Kāpēc grupas un indivīdi, kuri acīmredzami cieš, mēdz pretoties pārmaiņām?
· Idejas psiholoģisko kontraktu un nerakstīto noteikumu pārskatīšanai un kvalitatīvāku veidošanai
Semināra norises laiks un vieta:
2021. gada 15. februāris,tiešsaiste, izmantojot ZOOM platformu.
Lektore: Līga Bērziņa, www.uzvediba.lv vadītāja
Svarīgākās atziņas:
Līdzīgi kā politikā – nospraud sarunas punktus un turies pie tiem, vienkārši dari savu darbu. Dari savu darbu un viss, izslēdz punktus, kuri neattiecas uz darbu ,ja tev lūdz īpašu palīdzību, atsaki, cik vien iespējams ,ja zini, ka grūti atteikt, nospraud fiziskas robežas, ja tomēr jātiekas, pievieno sarunai vēl kādu aculiecinieku, atbalsti cilvēkus, kuri veido atklātas, veselīgas attiecības, palīdzi labām idejām attīstīties, atbalsti tās publiski(arī tad, ja tās saņem publisku kritiku).
Mūsu sistēma ir iekārtota tā, ka mēs visu laiku skatāmies, kuri ir mūsu sabiedrotie un kuri – ienaidnieki .Izrunāt neskaidrības:
Noskaidro, kur un kāpēc pazūd informācija ,nebaidies uzdot jautājumus par pārpratumiem ,nebaidies uzdot sarežģītus jautājumus, nebaidies izrunāt projekcijas – kā tu uztver lietas un procesus un kā otrs cilvēks uztver lietas.
Ja tevi interesē vairāk: jautā skolas direktorei M. Micķevičai
Nr.14_V.Purpiša, R. Černenko
17.februārī V. Purpiša un R.Černenko piedalījās Skola2030 speciālistu seminārā par to, kā veidot dažāda izpratnes dziļuma uzdevumus latviešu valodā un literatūrā.
Seminārs bija praktisks .Līdz semināram visi skolotāji sagatavoja un iesūtīja uzdevumus .Kopīgā darbošanās laikā meklējām atbildes uz jautājumiem: pamatzināšanas – mācīšanās dziļumā –mācīšanās pārnesei . Praktiski darbojamies ar uzdevumiem. Noteicām ,kāda līmeņa uzdevums tas ir?
Latviešu valodas skolotājas R. Černenko un V.Purpiša
4._Skolena_kognitivas_darbibas_dziluma_merisana (1).pdfNr.13_Marija Micķeviča
"Atļautais paņēmiens: mācību stundas tiešsaistē"
Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas (Oskars Kaulēns un Edgars Plētiens) organizētajai nodarbībai "Atļautais paņēmiens: mācību stundas tiešsaistē", kas notika 12. februārī plkst. 15.00 -17.00.
Esmu gandarīta, ka es piedalījos un pilnveidoju savas zināšanas. Dalos ar saviem kolēģiem.
Mācību nodarbība notika kā tiešsaistes mācību stundu. Mēs , dalībnieki , aktīvi iesaistījamies mācību procesā un sarunājamies ar kolēģiem. Tas nebija stundas paraugdemonstrējums, bet gan viens no variantiem, kā domāt par mācību procesa organizēšanu tiešsaistes stundās.
Gūtās atziņas:
*IKT rīku lietošanai un tehnoloģiju prasmēm ir nozīme.
*Mums katram ir sava pieredze .Bez šaubām ,ka vieglāk pedagogam ir skolēnu mācīšana. Taču svarīgi pedagogam ir vadīt skolēnu mācīšanos .Arī mūsu skolas pedagogiem katram ir savs risinājums.
Ikvienai stundai ir svarīgs sasniedzamais rezultāts. Katrs skolotājs ,pirms plāno stundu domā par to , kādas skolēnu un manas kā skolotāja darbības raksturo efektīvu mācību stundu tiešsaistē.
Grupās pārrunājām ar kādiem izaicinājumiem skolotājs sastopas ,vadot mācību stundu tiešsaistē. Aicinu arī katru pedagogu par to padomāt.
1.Man ir jāpalīdz skolēniem saprast, ko viņi iemācās, veicot mācību uzdevumus.
2.Man ir jāpiedāvā pēc iespējas dažādākas mācību aktivitātes, lai noturētu skolēnu uzmanību.
3.Man ir jāpalīdz skolēniem saprast, ko un cik daudz viņi ir apguvuši mācību stundas laikā.
4.Man ir jāpiedāvā skolēniem iespēja sadarboties un mācīties kopā.
5.Man ir jāuzdod tādi mācību uzdevumi, kas prasa no skolēniem domāšanas piepūli.
Kopsavilkumā :
*Skaidri un skolēniem saprotami mācīšanās sasniedzamie rezultāti.
*Sasaiste starp veicamajiem uzdevumiem un mācīšanās sasniedzamajiem rezultātiem.
* “Mazāk ir vairāk.” Viens vai daži mācību uzdevumi, nevis daudz un dažādas aktivitātes.
*Atgriezeniskā saite par apgūtajām zināšanām un mācīšanās procesu.
*Skolēnu sadarbība mācību uzdevumu veikšanā. uzdevumu jēgpilnums.
*Svarīgi, lai tie būtu ar domāšanas piepūli.
Noslēgumā diskusijas raisījās saruna par dažādām platformām. Kolēģi dalījās savā pieredzē par citu kolēģu stundu apmeklēšanu(pieslēgšanās tiešsaistei),par dalīšanos pieredzē, kopīga satura plānošana. Tika ieteiktas: www.infogram.com,canva.com.wizer.me,padlet .com
eTwinning vebināru ieraksti:
https://etwinning.lv/visi-vebinaru-ieraksti/ (jautājumu nozīme mācību procesā; Google Classroom izmantošanas iespējas; grupu darba organizēšana tiešsaistē u.c.) Skola2030 vebināru ieraksti:
https://skola2030.lv/lv/atbalsts/atbalsts-istenosanai/vebi nari (mācību satura apjoma izvērtēšana; vērtēšanaattalinataja mācību procesa u.c.)
Pielikumā : no teksta Mācību stundas tiešsaistē atrast sev 5 atslēgas vārdus un sniegt savu skaidrojumu šiem vārdiem(kāpēc,Jūsuprāt,šie vārdi ir vissvarīgākie Jūsu mācību stundā!
Šīs nodarbības apmeklētāja skolas direktore M.Micķeviča
Pielikums - Mācību stundas tiešsaistē
Varbūt pat vairāk nekā klātienē, mācību stundās tiešsaistē ir svarīgi skaidri un precīzi komunicēt skolēniem mācīšanās sasniedzamos rezultātus, proti, ko skolēns konkrētajā mācību stundā iemācīsies. Pētījumi liecina, ka skolēni bieži vien nepieslēdzas tiešsaistes mācību stundām, jo viņiem nav skaidrs, kas tieši ir jāiemācās. Līdz ar to ir svarīgi arī katru mācību uzdevumu, kas tiek veikts stundas laikā, tiešā veidā sasaistīt ar sasniedzamajiem rezultātiem, piemēram, pirms uzdevuma došanas sarunāties ar skolēniem, kā šī uzdevuma izpilde palīdzēs apgūt nepieciešamo mācību saturu un pilnveidot prasmes. Tas ļauj novērst situācijas, ka skolēni uz mācīšanos attālināti raugās kā uz tehnisku uzdevumu izpildi, nevis sasniedzamo rezultātu apgūšanu.
Mācīšanās sasniedzamos rezultātus var formulēt, izmantojot “es” formu, piemēram, pēc stundas “es zināšu, kas ir…”; “izskaidrošu, kā šis notikums ir…”; “pratīšu atrisināt vienādojumus ar…” u.c. Turklāt svarīgi, lai tiešsaistes stundās tiktu apgūti svarīgākie sasniedzamie rezultāti (nevis visi iespējamie) un tie būtu formulēti skolēniem saprotamā valodā. Tiešsaistes stundas laikā tos var parādīt uz ekrāna prezentācijas laikā, paskaidrot mutiski, ierakstīt čatā vai pajautāt pašiem skolēniem, ko viņi vēlas iemācīties stundas laikā.
Viens no iemesliem, kāpēc skolēni nepieslēdzas mācību stundām tiešsaistē, ir saistīts arī ar to, ka stundas ir frontāls skolotāja stāstījums par mācību tēmu, kas kļūst par “fona informāciju”, ja skolēniem nav konkrēta mācību uzdevuma (“klausīties” šajā gadījumā netiek saprasts kā uzdevums). Tas izskaidro arī to, kāpēc skolēni bieži vien neieslēdz video kameras lekcijas tipa nodarbībās. Tāpēc tiešsaistes stundās ir svarīgi paredzēt mācību uzdevumus, kuru veikšanai ir nepieciešama skolēnu klātbūtne, piemēram, lai sadarbotos ar citiem klasesbiedriem. Uzdevumi, kuru veikšanai ir nepieciešama skolēnu kognitīva (domāšanas) piepūle, piemēram, viedokļa formulēšana, secinājumu veidošana, atbildes uz analītiskiem jautājumiem u.c., palielina arī objektivitāti skolēnu snieguma vērtēšanā, jo viņiem nav iespēja atbildi atrast uzreiz gatavā veidā.
Lai nodrošinātu uzdevumu jēgpilnumu, skolotājs var, piemēram, aicināt izlasīt teksta materiālu vai noskatīties video, formulējot atbildes uz jautājumiem, pierakstot savu personīgo viedokli u.c., un pēc tam pārrunāt to grupās ar citiem skolēniem. Tāpat mācīšanās procesu var organizēt tā, ka katrs skolēns veic citu uzdevuma fragmentu un pēc tam to skaidro klasesbiedriem. Tieši sadarbība ar citiem skolēniem, ko tiešsaistes rīki ļauj īstenot, rada papildus nepieciešamību iesaistīties mācību procesā, jo uzdevumus nav iespējams veikt individuāli, bet tikai kopā ar citiem.
Tāpat mācību uzdevumu došanā tiešsaistes stundās ir svarīgi pārliecināties, ka skolēniem ir skaidras uzdevumu izpildes instrukcijas (kas un kā ir jādara) un uzdevumi tiek piedāvāti to sarežģītības secībā (no vienkāršākā uz sarežģītāko).
Tiešsaistes mācību stundās īpaši svarīga ir atgriezeniskā saite, lai skolēni saprastu, ko tieši un kādā līmenī ir apguvuši mācību stundā. Atgriezeniskā saite var būt individuāla, ko iegūst skolēni atbilstoši izvirzītajiem sasniedzamajiem rezultātiem, piemēram, veicot formatīvu darbu stundas laikā. Tā var būt arī kopīga visiem skolēniem, norādot uz tipiskākajām kļūdām vai kopīgi izvērtējot mācīšanās procesu. Pētījumi liecina, ka uz izaugsmi vērsta atgriezeniskā saite ir efektīva tikai tad, ja tā ir tūlītēja un skolēniem ar to kaut kas vēl ir jādara, piemēram, pēc saņemtiem skolotāja komentāriem par darba melnrakstu skolēniem ir iespēja tos izmantot, lai uzlabotu savu sniegumu, vēl esot mācību procesā. Automatizētas atgriezeniskās saites sniegšanai tiešsaistē var izmantot dažādus IKT rīkus, piemēram, Socrative.com, Kahoot.com u.c. Atgriezenisko saiti skolotājs var sniegt arī audio vai video formātā, lai mazinātu laika patēriņu individuālu komentāru sniegšanai.
Nr.12_Marija Micķeviča
Pedagoga dalīšanās pieredzē
Skolotāja vārds, uzvārds: Marija Micķeviča
Pasākuma īss apraksts: Programmas mērķis ir vairot pedagogu iekšējo resursus un veicināt sociāli emocionālo mācīšanos skolas vidē.
Profesionālās kompetences pilnveides programma “Sociāli emocionālās audzināšanas loma priekšlaicīgās mācību pārtraukšanas mazināšanā izglītības iestādē” tiek realizēta Eiropas Sociālā fonda projekta Nr.8.3.4.0/16/I/001 “Atbalsts priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas samazināšanai” ietvaros.
Laiks,datums,vieta: 2.-5.02.2021,tiešsaistes kursi platformā Zoom
Svarīgākās gūtās atziņas:
Kursa apguvē piedalījās 17 pedagogi no mūsu skolas.
Mācību programma sastāvēja no teorētiska ieskata sociāli emocionālās mācīšanās konceptā un tā saiknē ar priekšlaicīgu mācību pārtraukšanas risku mazināšanu. Praktiskā daļa bija balstīta uz iekšējo resursu izpēti un praktiskiem uzdevumiem, kas saistīti ar pašregulācijas prasmēm un iekšējo resursu atjaunošanas ieradumiem ikdienā.
Mūsu ieguvumi no apmācībām:
Teorētiskas zināšanas par sociāli emocionālās mācīšanās konceptu;
Vairāk izpratnes par saviem iekšējiem resursiem(ārējie resursi, kas dod iekšējos resursus);
Atbalsts emocionālā stāvokļa harmonizēšanā(mana kā cilvēka mijiedarbība ar citiem, kādas ir manas stiprās un vājās puses?);
Ieradumu kopums iekšējo resursu atjaunošanai;
Rūpes par” sevi" plāns;
Kursu laikā bija iespēja daudz sarunāties grupas dalībniekiem, sniegt savu gadījumu analīzi un saņemt palīdzību veiksmīgāku risinājumu rašanā. Ļoti svarīgi: zināšanas, sarunas, ieklausīšanās, pārjautāšana, mīmika un žesti.
Pielikumā: aptauja _rupes par sevi
Pielikums
rupes_par_sevi ISI.docxNr.11_Marija Micķeviča
Pedagoga dalīšanās pieredzē
Skolotāja vārds, uzvārds: Marija Micķeviča
RSU Darba drošības un vides veselības institūts sadarbībā ar uzvediba.lv organizēja semināru “Baumošanas, aprunāšanas un favorītisma kultūra darba vidē”
Semināra mērķis: Nodrošināt ar informāciju par emocionālo vardarbību un tās attīstības mehānismiem darba vietās, kā arī pasākumiem tās atpazīšanai un mazināšanai.
Zoom vidē, 18.01.2021
Skolas direktore: Marija Micķeviča
Seminārā ietvertās tēmas:
• Kā veidojas vide, kur aprunāšana un baumošana ir ikdienas norma?
• Kā veidojas favorītisma kultūra, kā to atpazīt, kā pašiem neiekrist favorītisma slazdos?
( Favorītisms sākas ar to, ka pedagogs izvēlas kādu mīļāko bērnu vai mīļākos bērnus. Atsevišķos gadījumos tā varētu būt arī kāda grupa, piemēram, zēni vai meitenes.
To redz retorikā – kāds bērns tiek īpaši slavēts, bet citu identiski sasniegumi tiek ignorēti vai pat noniecināti, viņš var brīvi staigāt pa klasi, lietot viedierīcas stundas laikā, kamēr citiem par šādu pašu pārkāpumu tiek aizrādīts utt).
• Kāpēc ir tik grūti pretoties favorītismam, baumošanas, stučīšanas un aprunāšanas kultūrai? Kādi faktori to tieši un netieši atbalsta?
• Kāpēc baumošana un aprunāšana tik ļoti sāp un paralizē? Kāpēc pat pieauguši, racionāli cilvēki saskaras ar grūtībām tikt ar to galā? Vai, atklāti sakot, lielākajā daļā gadījumu netiek ar to galā.
• Informācija kā varas instruments toksiskā klimatā - kāpēc darbinieki uzzina, kas viņiem nav jāzina, bet nesaņem svarīgu informāciju kvalitatīva darba paveikšanai?
• Formulas un pieredzes stāsti, kas varētu palīdzēt līdzsvarot emocionālo klimatu darba vidē
Seminārs notika Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras kontaktpunkta Latvijā Informācijas padomes apstiprinātā „Darba aizsardzības preventīvo pasākumu plāns 2021.gadam” ietvaros.
Pārdomās pēc semināra : Kāpēc sākas baumas? Tās sākas, jo cilvēkiem patīk būt "viszinīgiem". Zināšanas ir liels spēks, un tas ir iemesls, kāpēc pat vismazākajās organizācijās cilvēki bieži vien var izplatīt baumas. Tas var dot viņiem iespēju būt zinošākiem, gudrākiem un atrasties slavas zenītā.
Kas lieti noderēs!
Atklāta komunikācija.
Iknedēļas sapulces, ideju apmaiņa, atklātas tikšanās. Kad darbinieki un kolēģi zina, kas notiek uzņēmumā, nav dota papildus iespēja izvirzīt savas teorijas, viņiem nav nepieciešams uzminēt situāciju, jo viņi dzird esošo no vadības vai no tiešajiem kanāliem.
Ikdienišķā saziņa.
Kad darbinieki vai kolēģi redz grumbas Jūsu pierē un nezina, kas tam par iemeslu, tad tas atkal var būt iemesls baumām. Kāds varbūt jau zina, kas notiek Jūsu privātajā dzīvē, cits jau uzbur ainu par nestabilu finansiālo situāciju uzņēmumā. Vislielākās baumas rodas tieši stresa situācijās, tāpēc pat vissmagākajos brīžos esiet atklāts, runājiet, sakiet, ko šobrīd jūtat, ko domājat un kā rīkosieties turpmāk.
Godīgs līdz galam.
Ja jūs nevarat atklāt visu informāciju par konkrētu problēmsituāciju vai notikumu, tad ziniet, ka kāds jau būs izskaidrojis kolēģiem savu versiju. Nogrieziet baumas pašā sākumā, paskaidrojot, ka, tiklīdz Jums būs vairāk informācijas, Jūs to noteikti uzriez nodosiet kolektīvam un kolēģiem.
Bet mēs skolā saviem bērniem mācām:
Mācām bērnam, ka par cilvēku, kurš sarunā nepiedalās, sakām tikai labas lietas vai nesakām neko. Nereti aprunāšanas mērķis ir noskaņot visus pret vienu personu. Maziem bērniem vieglāk un elastīgāk izdodas mainīt tēmu, un māciet šo īpašību izmantot arī savā labā. Ja mēs viņiem pamācīsim, mazi bērni vieglāk pamanīs savus un citu bērnu neveselīgos komunikāciju modeļus.
Aiciniet bērnus izvirzīt mazus, bet sasniedzamus mērķus. Piemēram, "Es šodien nevienu neaprunāšu!
Bērni modelē mūsu uzvedību. Vērojiet sevi! It īpaši, ja jūsu sacītais sākas ar "Iedomājies...!" Atceraties šo pamatlikumu - ja sakāt kaut ko par citu personu, kas nevis palīdz, bet noskaņo pret, noskaņo kādai negatīvai darbībai, tā ir aprunāšana. Katram ir tiesības veidot savas attiecības, savu viedokli, savu draudzēšanās pieredzi, un neiejaucieties!
Aprunāšanas laikā cilvēki neskatās viens uz otru, viņi neiepazīst viens otru. Viņi skatās prom. Tā sašķeļ, rada neveselīgu atmosfēru, neuzticēšanos un distanci. Mēs kā pieaugušie zinām, cik viss kļūst sarežģīts, nokļūstot baumu un aprunāšanas slazdā. Palīdzot tikt skaidrībā bērniem, mācot izprast notiekošo, nevis tikai emocionāli reaģēt, mēs palīdzēsim arī sev!
Nr.10_Ilona Solima
Skolotāja vārds, uzvārds: Ilona Solima
Pasākuma īss apraksts: Pedagogu profesionālās kompetences pilnveides programma
“Mācīšanās lietpratībai 7.-9.klasē –starpdisciplinaritāte un mācību priekšmets
Laiks,datums,vieta: online 19.05.20.-04.11.20.
Svarīgākās gūtās atziņas:
1. Plānošana uz skolēnam sasniedzamo rezultātu trīs līmeņos
2. Kā efektīvā mācību stundā notiek darbs uz skolēnam sasniedzamo rezultātu?
3. Būtiskākie akcenti mācīšanas pieejai ģeogrāfijā pamatskolas posmā
4. Kā mācīt prasmi ?
5. Kas ir stratēģija?
5.1.Paņēmiens, kas ļauj labāk īstenot kādu mācību darbību.
5.2.Darbību kopums, kas palīdz sasniegt mērķi;
5.3.Prasa apzinātu lēmumu to lietot;
5.4.Tās ir pārnesamas/ pielāgojamas dažādām situācijām;
5.5.Pilnveidojamas lietojot.
6. Kā skolotāji skolā kopīgi plāno un realizē svarīgu starpdisciplināru sasniedzamo rezultātu sasniegšanu?
7. Vērtēšana, lai uzlabotu skolēnu mācīšanos
Pilnveidotās prasmes ir pielietojamas ikdienas darbā ar skolēniem un vadot dabaszinātņu un veselība metodisko jomu.
Nr.9_Marija Micķeviča
Pedagoga dalīšanās pieredzē
Skolotāja vārds, uzvārds: Marija Micķeviča
Pasākuma īss apraksts: Pedagogu profesionālās kompetences pilnveides programma “Mācīšanās lietpratībai valodu jomā, īstenojot mācību saturu “Vācu valoda” (30 stundas)
Laiks,datums,vieta: 22.10.-24.10.2020., kursu norises vieta: ZOOM platforma
Svarīgākās gūtās atziņas: Pašvadītas mācīšanās pieeja. Kas ir pašvadīta mācīšanās? Pašvadītas mācīšanās pamatprincipi un biežāk lietotās pašvadītas mācīšanās stratēģijas. Kā skolotājs vada savu pašvadīto mācīšanos Efektīva mācību stunda. 9 soļi efektīvas mācību stundas plānošanai. Formatīvās vērtēšanas lomas palielināšanās: ceļi un paņēmieni. Starpdisciplinaritātes īstenošana praksē – dažāda līmeņa integrācijas iespējas (kopīga plānošana, kopīga mācīšana stundā, kopprojekti u.c.). Skolotājs, kurš vada mācīšanos. Skola kā mācīšanās organizācija. Skolotāju sadarbības un mācīšanās grupas.
Pašvadīta mācīšanās ir noteicošā kompetence, kas bērniem jāiemācās tik ātri, cik vien iespējams. Pašvadīta mācīšanās ir process, kurā skolēns ir spējīgs darbināt un lietot domāšanas, emocionālo procesu un uzvedības regulēšanas rīkus, lai sistemātiski orientētu sevi uz personisko mācību un vēlāk dzīvē darba, personisko mērķu sasniegšanu .(Zimmerman & Schunk, 2011).
Tika papildinātas zināšanas par stundas plānošanas gaitu, ko reāli izmantojam pašlaik skolas darbā.
Mācību stundas uzbūve
1. AKTUALIZĀCIJA: ko skolēni zina par apgūstamo tēmu, kā skolēnus ieinteresēt apgūstamajā tēmā?
2. APJĒGŠANA (LIETOŠANA): kas skolēniem ir jāzina / jāprot apgūstamās tēmas ietvaros, kā skolēni lietos apgūtās zināšanas?
3. REFLEKSIJA: ko skolēni ir iemācījušies mācību stundas laikā, kā pārbaudīt skolēnu apgūtās zināšanas un prasmes?
Vairāk info: 9 Gagné mācīšanās notikumi
https://www.skola2030.lv/lv/jaunumi/blogs/devini-macibu-notikumi-efektivai-stundai
Nr.8 _ Olga Dalecka
Pedagoga dalīšanās pieredzē
Skolotāja vārds, uzvārds: Olga Dalecka
Pasākuma īss apraksts: E-kurss "Pedagogu digitālās pratības pilnveide e-vides veidā izglītības tehnoloģiju izmantošanai sākumskolas mācību satura apguves nodrošināšanā" , 12 st., Lielvārds Kompetences centrs.
Laiks,datums,vieta: 5.-23.10.20., tiešsaistes kursi platformā Soma.lv
Svarīgākās gūtās atziņas:
· Izglītības tehnoloģijas mūsdienīgā mācību vidē.
· Digitālie mācību resursi un brīvpieejas platformas darbam mācību vidē.
· Skolvadības sistēmas un digitālie resursi.
· Mākoņrisinājumu platformas individuālam un sadarbības mācību darbam.
· Digitālo izglītības tehnoloģiju un resursu izmantošana formatīvajā vērtēšanā.
Nr.7_Rita Čerņenko
Pedagoga dalīšanās pieredzē
Skolotāja vārds, uzvārds: Rita Čerņenko
Pasākuma īss apraksts: Garīgās veselības veicināšana, konference (attālināti)
Laiks,datums,vieta: 25.08.2020., Sigulda (4 stundas)
Svarīgākās gūtās atziņas:
Konferencē uzstājās: Egils Levits, Ilze Viņķele (veselības ministre), Malgožata Raščevska (LU profesore), Baiba Martinsone (LU profesore), Eduards Liniņš (Latvijas radio komentētājs) u.c.
1. Skola ir pirmā sociālā sabiedrība bērnam. Audzināšanas problēmu skaits ir bezgalīgs.
2. Kritiskās domāšanas attīstīšana.
3. Psihiskā veselība ir pamats grūtību pārvarēšanai, prasmei ātri adoptēties.
4. Skolas gados attīstās kognitīvās spējas (intelekts, IQ), kas palīdz risināt, uztvert, apstrādāt un pielietot jauno informāciju, veicot dažādus ikdienas un abstraktus uzdevumus un problēmas.
5. Komunikācijas procesā tiek trenētas spējas saprast citus cilvēkus (viņu vērtības, motivāciju, neverbālo atgriezenisko saiti utt.), līdztekus attīstās emocionālais intelekts. Augstāk ir eksistencionālais intelekta veids (vissarežģītākais – filozofiskais). Tie ir atbilžu meklējumi uz cilvēka jautājumu – kur es virzos un par ko gribu kļūt?
6. 3 domāšanas: 1.konverģentā – meklē 1 iespējamo atbildi. 2.diverģentā – vairākas iespējamās atbildes (personības attīstīšana, jaunas zināšanas). 3.empātiskā domāšana – pozitīvais pārdzīvojums.
7. Daba un skaistums baro mūsu dvēseli.
8. Kam veltām uzmanību, tas aug un attīstās.
9. Jāvar noturēties uz ceļa.
10. „Dzīves jēga ir prieks,” Imants Ziedonis.
11. Pauzes, lai pamanīt kopainu.
Atslābināšanās, lai atjaunot enerģiju.
Rūpes – kā attieksme, kas ļauj attīstīties.
Nr.6_Valentīna Purpiša
Pedagoga dalīšanās pieredzē
Skolotāja vārds, uzvārds: Valentīna Purpiša
Pasākuma īss apraksts: Rīgas Stradiņa universitātes “Atvērtās lekcijas skolotājiem”
Laiks, datums, vieta: 2020.10.21, tiešsaistē
Svarīgākās gūtās atziņas:
Noklausījos 4 lekcijas
1. Politologa un žurnālista, asoc. prof. Edija Boša lekcija "Kā skolēniem saistoši mācīt politiku?"
· Pasniedzējs attīsta studentu paradumu ikdienā sekot līdzi starptautiskās politikas aktualitātēm, tāpēc nepārtraukti piedāvā pildīt mikro- testus.
· Starptautiski ietekmīgākie izdevumi ir The Guardian, The Economist, The New York Times, Foreign Policy, Le Monde, Die Welt, Der Spiegel, Nezavisimaja Gazeta, Kommersant, BBC World Service ( rakstu, domājot par vidusskolēniem, kas interesējas par politiku).
· Obligātais informācijas avots par ikdienas aktualitātēm ir Twitter konts @Reuters (twitter.com/reuters).
2. RSU asoc. prof. Rudītes Kokas lekcija "Kā dizainēt vērtēšanu mācību jomās?"
· Mūsu vārdu krājumā ir ienācis jauns jēdziens “dizains”. Vērtēšanas dizains, mācīšanās dizains, mācību programmas dizains, satura dizains... Nevajag lietot vārdu ”kontrole”, jo tas rada stresu.
· Labas grāmatas par vērtēšanu:
Hahele Rudīte “Pašnovērtējums mācību procesā” (RAKA)
Džordžs Betels “Rokasgrāmata pārbaudes darbu veidotājiem”(IZM) – tā ir ļoti noderīga, ja veidojam testus.
Grāmatas nav jaunas, bet noderīgas. Vērtēšanas procesa pilveidošana prasa ilgu laiku.
· R.Koka parādīja, kā konkrētās tēmas ietvaros tiek veikta formatīvā un summatīvā vērtēšana ( viņas prezentācija man ir).
3. RSU Sabiedrības veselības institūta vadošās pētnieces docentes Andas Ķīvītes-Urtānes lekcija "Šodien – ikdienas norma, agrāk – veids, kā apkarot infekciju."
• Nekad pasaules vēsturē nebija tik laba laika, kādā mēs dzīvojam šodien. Pierādījums – dzīves kvalitāte ir strauji uzlabojusies, par ko liecina fakti:
1901.gads – vidējais mūža ilgums 31 gads;
2016.gads - vidējais mūža ilgums 71 gads.
* Un tomēr... Slimības pastāvēja, pastāv un pastāvēs. Var salīdzināt 2 ailes – Rīga, 1911. un 1998. gads.
· Ieteica izlasīt filozofa Arta Sveces rakstu par cilvēku nogurumu COVID 19 laikā (satori.lv). (Prezentācija ar izteiksmīgiem attēliem noderēs dabaszinību jomas skolotājiem).
4. Psiholoģes, RSU asoc. prof. Sandras Mihailovas lekcija “Paaudžu konflikti. Kāpēc tie rodas un kā veiksmīgi pastāvēt līdzās?”
· Paaudžu dalījums – Latvijas versija (pēc SKDS)
· Manu X paaudzi raksturo…
· Mūsu Z paaudzes skolēni...
(Prezentācijā piedāvāts katras paaudzes raksturojums, kā arī mūsdienu skolēnu psiholoģiskā portreta pētījuma rezultāti (ar ko jauniešu paaudze atšķiras no iepriekšējām paaudzēm, kādas vērības ir svarīgas, kādas ir saskarsmes īpatnības, nākotnes plāni, veselība un emocijas, kādas ir paaudzes stiprās puses. Manuprāt, materiāu var droši izmantot klases stundās).
Paldies par uzmanību!
Nr.5_ skolas direktore Marija Micķeviča
Pedagoga dalīšanās pieredzē
"Klase jau arī ir tas, ko mums jāiedibina - visus kopā un atsevišķi, lai par mums saka:tie ir labas klases." I. Ziedonis
Skolotāja vārds, uzvārds: skolas direktore Marija Micķeviča
Pasākuma īss apraksts: Pirmā skolotāju pašizaugsmes konference ’’ Skolotājs ir personība “
Laiks, datums, vieta: 19. oktobrī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, tiešsaistē. Bija plānota dalība klātienē. Konference apmaksāta, bet laiks ievieš savas korekcijas.
Svarīgākās gūtās atziņas:
Konferenci organizēja I. Ziedoņa fonds ’’Viegli’’ Izcili un iedvesmojoši runātāji. LU profesors Mārcis Auziņš runāja par izdzīvošanas ABC informācijas plūsmā. Vai kādam arī no mums ir sajūta , ka grimstam okeānā? Vai tomēr negrimstam, jo visu sev vajadzīgo spējam atrast, spējam noorientēties.
Ik dienu pasaulē tiek izdots ap 5000 jaunu grāmatu. Laikraksts The New York Times publicē nedēļā tik daudz informācijas cik visā 18.gadsimtā kopumā. Bet 18.gs. arī nebija tik daudz cilvēku, kas prata lasīt. Katrs no mums lasa savas grāmatas, mēs paši izvēlamies ko gribam zināt, ko nē. Ļoti vērtīgs man bija stāstījums par ITehnoloģijām ( Whatsapp, Google, Messenger, mākslīgo intelektu ),par to ,kā IT mūs uzrauga un monitorē. Profesors stāstīja par savu ārzemju draugu-profesoru Taunu no Austrālijas, kas 99 gadu vecumā nāca katru dienu uz universitāti, lai baudītu fiziku. Arī katram no mums ir svarīgi atrast savu darbu, to darīt ar patiku, ar degsmi. Tika akcentēta izglītības loma 12.klašu skolēniem. Visi 12.klašu jaunieši ir ar lielām ekspektācijām. Bet cik daudz daži dara, lai šīs ekspektācijas piepildītos. Vērts ieklausīties cilvēkos ārpus sava loka ,jo viņu viedoklis dažam spēj būt pavērsiena punkts. Tika rādītas foto no ārzemju bibliotēkām, kad liela daļa cilvēku pavada laiku tur, lai smeltos gudrības. Noteikti jūs ziniet, ka eksistē mājaslapa:www.coursera.org, kas piedāvā lekcijas no vadošajām pasaules universitātēm.
*Psiholoģe Marija Ābeltiņa dalījās par izdegšanas sindromu. Kā tikt ar šodienas izaicinājumiem? Dzīvoji gadiem ilgi pie vienas kārtības un tagad cita, kurai strauji jāpielāgojas. Par to cik bieži mēs sastopamies ar lēmumu pieņemšanas nogurumu(nēsāt maskas, lietot Zoom, smadzenēm ir nemitīgi jālemj).
Tiek stāstīts par grāmatu: 21 diena pretī dzīvesspēkam /MONTMINĪ ZELANA. Praktiska, ikdienā lietojama rokasgrāmata, ar kuras palīdzību pilnveidot savu dzīvesspēku – 21 svarīgu rakstura iezīmi – un baudīt laimi mūža garumā.
Laime nav veiksme vai spēja ignorēt neveiksmes. Izrādās, laimi var sasniegt, ja grūtības uzskata par izdevībām. Jautāsiet – kurš gan to spēj? Cilvēki, kam piemīt dzīvesspēks – spēja emocionāli sarežģītos brīžos apzināties un izmantot savu spēku. Varbūt vērts iemest aci!
Nenosodi sevi! Nepārmet sev! Dzīvē tā notiek. Ir pandēmija. Un tā tev un mums jāpārvar.
*Garīdznieks Indulis Paičs runāja par garīgo inteļigenci. Jebkurās attiecībās izšķiroši svarīga ir griba un māka otru cilvēku sadzirdēt, uztvert un saprast. Cilvēka spēju iespējami adekvāti uztvert realitāti visatbilstošāk būtu saukt par inteliģenci, saprātīgumu. Līdz ar to inteliģents cilvēks ir nevis tas, kurš gadā izlasa divas grāmatas un apmeklē vienu teātra izrādi, bet gan tas, kurš daudzmaz adekvāti spēj uztvert notiekošo un atbilstoši uz to reaģēt. Savukārt – garīgā inteliģence – ir māka uztvert un apgūt sevi, savas un visas esamības dzīles. Es nevaru pārmainīt otru cilvēku, bet varu darīt visu, lai novērstu problēmas sevī. Garīgā inteliģence ir izšķiroši svarīga, jo no tās atkarīgs, cik labi orientējos pats sevī. Ja slikti pazīstu sevi, tad ir pilnīgi neiespējami, ka brīnumainā veidā kļūšu par otra cilvēka dvēseles izpratnes speciālistu. Mēs uztveram citus cilvēkus pēc analoģijas ar sevi. Ja neesmu sevī atklājis nekādu dziļumu, tad arī visi citi cilvēki man automātiski šķiet sekli un es pat nevaru iedomāties par kādiem dziļumiem viņos.
Un tieši ģimene ieliek mūsos pašu svarīgāko pasaules izjūtu. Varētu ilgi turpināt. Bet minēšu piemēru: kas ir mežs ? Vieniem pastaigas vieta. Bet lielai daļai izdzīvošanas vieta, kur vienu grib noķert cits.
Pasaule ir tik dažāda, krāsaina. Un ko šī diena ar mani ir izdarījusi? Kādi notikumi ziņu lentē ir mani pārsteiguši?
Nobeiguma vietā
Mobilais tālrunis,planšete un tt. ir kļuvuši par cilvēka personības sastāvdaļu. Mēs šīs ierīces uztveram personīgi un pat sākam komunicēt ar tām kā ar partneriem. Pēc skolas beigšanas mūsdienu skolēni strādās tādus darbus ,kas vēl neeksistē. Šī iemesla dēļ jaunajiem cilvēkiem iemācīt profesiju nav iespējams, bet skolotāja uzdevums ir radīt apstākļus, lai ikviens audzēknis atklātu savas stiprās puses, talantus. Lai skolēni pēc iespējas lietderīgāk izmantotu savas prāta spējas. Un strādīgums bieži vien ir daudz svarīgāka īpašība nekā talants.
Pedagoģija ir virzītājspēks. Un mēs pedagogi un skolēni atrodamies nepārtrauktā izaugsmes un pārmaiņu procesā. Vēlmei mācīties, iegūt zināšanas, vairāk saprast un iegūt ir jānāk katram pašam no savas sirds un dvēseles. Ja šo motivāciju sevī atradīsiet, jūs noteikti būsiet gandarīti par to, ko paveiksiet, būsiet pateicīgi mūža garumā par to, ka būsiet iemācījušies skolā daudzas labas lietas. Vissvarīgāk ir iemācīties domāt, lai prastu gūt pietiekošu labumu sev, savai ģimenei, justies ērti sabiedrībā .
Savā dzīvē ir vērts salikt daudzus skatupunktus kopā, lai tie konfliktētu vai nekonfliktētu savā starpā. Lai skats uz pasauli kļūtu bagātīgāks!
Nr.4 _L.Jasinska
Pedagoga dalīšanās pieredzē
Skolotāja vārds, uzvārds: Lilija Jasinska
Pasākuma īss apraksts: Kursi „Dabaszinātņu eksperimenti kompetencēs balstītā pamatizglītībā” bija organizēti projekta „ Atbalsts izglītojamo individuālo kompetenču attīstībai” ietvaros. Kursus vadīja prof. Jāzeps Logins, LU Ķīmijas fakultātes dekāns. Kursu laikā tika izskatīti pētniecisko darbu veidi: novērojums, eksperiments, demonstrējums , pētnieciskais darbs, laboratorijas darbs, pētnieciskais laboratorijas darbs. Lielāka uzmanība tika pievērsta eksperimentiem.
Laiks,datums,vieta: 2020. gada 17.,18.,19. jūnijā, tiešsaistē
Svarīgākās gūtās atziņas:
ü Eksperimenta izvēle, pielāgošana un sagatavošana;
ü Eksperimentu veikšanas metodika;
ü Drošs eksperiments.
ü Katram bērnam vajadzētu iemācīties plānot un prognozēt eksperimentu, analizēt tā rezultātu, novērtēt un prezentēt.
Nr. 3 _ I.Solima
Pedagoga dalīšanās pieredzē
Skolotāja vārds, uzvārds: Ilona Solima
Pasākuma īss apraksts: Seminārs Nacionālā veselību veicinošo skolu tīkla (NVVST) koordinatoriem
Laiks,datums,vieta: 25.-26.08.2020. 9.00.-18.00 Rīgas Latviešu biedrības nams, Merķeļa ielā 13, Rīgā.
Svarīgākās gūtās atziņas:
Semināra mērķis bija stiprināt Nacionālajā Veselību veicinošo skolu tīkla izglītības iestādes un sniegt tām metodoloģisko atbalstu sabiedrības veselības un veselības veicināšanas tēmu efektīvākai ieviešanai praksē.
Semināra ietvaros koordinatoriem bija sniegta informācija un pieredzes apmaiņa par veiksmīgas komunikācijas metodēm runājot ar izglītojamajiem par seksuālo un reproduktīvo veselību un ar to saistītiem jautājumiem, bija iespēja iegūt informāciju par procesu atkarībām – to veidiem, un preventīviem faktoriem. Semināra ietvaros aplūkota tēma par ņirgāšanos un tās veidiem, tās atpazīšanu un profilakses pasākumiem.
Nr.2_matemātikas skolotājas O.Grundāne, N.Kirkiļeviča, L.Marinenko
Pedagoga dalīšanās pieredzē
Matemātikas skolotāji: Olga Grundāne, Natālija Kirkiļeviča, Ludmila Marinenko
Pasākuma apraksts:
No 15.09.20. līdz 19.10.20. matemātikas skolotāji piedalījās Profesionālās pilnveides kursos „ KOMPETENČU PIEEJA MĀCĪBU SATURĀ” „Atbalsts matemātikas un dabaszinību pedagogiem mācību procesa pilnveidošanai lingvistiski neviendabīgā vidē un pārejai uz mācībām latviešu valodā ”. Šos kursus organizēja Latviešu valodas aģentūra (LVA), Eiropas projekta ietvaros. Bija 5 tiešsaistes nodarbības Zoom platformā un viena nodarbība klātienē.
Pirmajās divās nodarbībās apspriedām” Zināšanas. Ko mēs zinām?”(temati attiecas uz skolnieku zināšanām). Esam izskatījušas mācīšanās modeli 21. gadsimtā. Esam diskutējuši par valodas nozīmi mācību priekšmeta apguvē.
Nākošā nodarbībā bija veltīta prasmju apguvei. Kādā veidā skolnieki izmanto uzkrātās zināšanas. Bija jāizpilda praktisksi uzdevumi.
Nākošo divu nodarbību temati bija sekojoši: „Attieksme. Kā uzvedamies un iesaistāmies pasaulē? ”. Izskatījām daudzveidīgas metodes darbam ar tekstu, cēloņu un seku sakarības, matemātikas funkcijas, dažādus integrēto priekšmetu idejas.
Noslēdzošā nodarbība: „Meta mācīšanās. Kā reflektējam un adaptējamies? Četru dimensiju izglītība. Skolēnu panākumiem nepieciešamās kompetences”.
Kursu dalībnieki apmainījās ar savu pieredzi.
Nr.1_ skolas direktore M.Micķeviča
Pedagoga dalīšanās pieredzē
Skolas direktore: Marija Micķeviča
Pasākuma apraksts:
2020. gada 14. oktobrī Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Sporta un jaunatnes pārvalde sadarbībā ar Rīgas Interešu izglītības metodisko centru un interešu izglītības iestādēm organizēja forumu “Interešu izglītība – vērtības un izaicinājumi”. Forums tika organizēts ar mērķi veicināt jaunu, inovatīvu darba formu ieviešanu mūsdienīga interešu izglītības procesa īstenošanai.
Mūsdienu straujo pārmaiņu pasaulē īpaši svarīgi spēt pieņemt izaicinājumus un pielāgoties pārmaiņām, būt atvērtam jaunām idejām. Būtiska loma ir pedagogu, audzēkņu un vecāku savstarpējai sadarbībai, labās prakses un pieredzes apmaiņai, pedagogu radošuma uzlādei, kā arī mūsdienīgai metožu un tehnoloģiju izmantošanai. Forumā bija iespēja gūt priekšstatu par 21. gadsimta tendencēm, izaicinājumiem un inovatīviem risinājumiem interešu izglītībā, uzklausīt personību stāstus. Man bija iespēja vērot forumu tiešsaistē.
Svarīgākās gūtās atziņas:
* Laikā, kad interešu izglītības pedagogiem, kā ikvienam pedagogam, ir nepieciešams pārkārtot savu darba ikdienu, meklēt jaunas un mūsdienīgas darba formas, iepazīt un risināt līdz šim nezināmas problēmas, kā arī strādāt, lai uzturētu un attīstītu audzēkņu intereses, radošumu un sportisko aktivitāti, ir ļoti būtiski uzmundrināt, sniegt atbalstu visiem interešu izglītībā iesaistītajiem speciālistiem, kā arī izglītojamajiem un to vecākiem.
* Ļoti vērtīgi bija iepazīt daudzus video rullīšus par Rīgas interešu izglītības pulciņiem. https://www.youtube.com/channel/UCOlHXAIfFBFEGy_1LpQ33VA,
· RDIKSD –
https://www.youtube.com/channel/UCVyOGykuw7ifvS1qMFfgKQg/
*Ļoti interesanti bija klausīties moderatori Vitu Brakovsku . Diskusija par to, ko dod interešu izglītība. T\a noteikti ir konkurents telefonam. Cik skolēnu piedalās II pulciņos? Vērts palūkot arī mūsu skolā. Kā tikt ar šodienas izaicinājumiem? Tagad tie ir tādi, bet nākotnē būs noteikti citi. Kā defektu pārvērst par efektu? Pēc iespējas darbs pašam ar sevi.
* Zuarguss īpaši akcentēja virzienus jauniešiem. Ko Tu gribi dzīvē darīt? 12.gadus mācies skolā. Vai kļūsti daudzpusīgs? Vai visu dari ,lai par tādu kļūtu. Jo cilvēks ,īpaši jauns dara papildus kādas lietas, jo labāk attīstās viņa smadzenes.
*Ilze Saleniece,LU pētniece akcentēja jēdzienu -nākotnēšana. Kāda tā būs? Tiek diskutēts par laika nogriezni 2030 un 2050.Viennozīmīgi to ietekmē Globālās attīstības tendences. Bet tas, kas attiecas uz jauniešiem, ir svarīga vērtība -mācīšanās mācīties un it īpaši pašvadītā mācīšanās.