Šodien  radošie  Krāslavas  Varavīksnes  vidusskolas skolēni un skolotāji jeb citiem vārdiem  mūsu aktieri  starpbrīžos pulcējās skolas 1.stāva  hallē, lai  atskatītos  uz  savu  35.gadu jubilejas  “Ziemassvētku pasaku.” Klātesošajiem  bija  iespēja  šķirstīt  visu  šo gadu pasaku  scenārijus, skatīties video un dalīties savās  atmiņās. Kā allaž   pasakas centrā ir Ziemassvētku brīnums, labestība, draudzība un ticība sapņiem. Bija tik interesanti  atrast  savus  uzvārdus šajās  scenāriju lapās.

Tā  ir viena no vērtīgām  skolas tradīcijām, kura gadu gaitā piešķir skolai īpašu garu. Paldies  tiem, kas  bija paši pirmie pasakas pamatlicēji: Anžela  Semjonova  un Andrejs Jakubovskis.  Manuprāt, neviens  cits  kā  Ivans  Lukša  nespēs  piemeklēt  labākās  mūzikas  skaņas  katrai  aktiera  kustībai.  Sapulcējušies bērni kopā mums kļuva par skaistu atgādinājumu par skolas vērtībām – radošumu, sadarbību, cieņu un piederības sajūtu.

Kopā radītais prieks un labestība ir lielākais brīnums!

Skolas direktore Marija Micķeviča

5. februārī 10., 11. un 12. klašu skolēni devās mācību ekskursijā uz Daugavpils Universitāti. Mērķis bija iepazīstināt skolēnus ar universitātes piedāvātajām studiju programmām un to vadītājiem ķīmijas, fizikas un bioloģijas jomā, kā arī sniegt ieskatu studiju un zinātniskajā vidē.

Ekskursija sākās ar Fizikas katedras apmeklējumu, kur skolēni iepazinās ar observatoriju. Skolēniem tika parādīts, kā strādāt ar astronomiskajām kartēm, un viņi iemācījās pēc tām orientēties un atrast zvaigznājus. Diemžēl nelabvēlīgo laika apstākļu dēļ nebija iespējams atvērt kupolu – bija ļoti auksts, sniga stiprs sniegs, un pastāvēja risks, ka elektromotori varētu sabojāties. Turklāt debesis bija mākoņainas, kas neļāva veikt astronomiskos novērojumus.

Pēc tam grupa devās uz jauno mācību korpusu pie Bioloģijas katedras. Tur skolēniem bija iespēja apskatīt vairākas laboratorijas. Vienā no tām tika demonstrētas DNS un RNS struktūras, bet otrā – augu augšanas procesi un to modificēšana. Skolēni varēja uzdot jautājumus un uzzināt vairāk par bioloģijas pētniecības iespējām.

Turpinājumā skolēni apmeklēja Ķīmijas katedru, kur viņus sagaidīja pasniedzēji Sergejs un Aleksandrs. Skolēni iepazinās gan ar mācību laboratorijām, gan ar zinātniskajām laboratorijām, kur ķīmiķi veic savus pētījumus. Ķīmijas laboratorijā skolēniem tika demonstrēts eksperiments par smēķēšanas kaitīgo ietekmi uz veselību. Skolēniem īpaši interesanta šķita cigarešu un elektronisko cigarešu salīdzināšana, kas izraisīja aktīvas diskusijas.

Ekskursijas noslēgumā skolēni devās pie Parazitoloģijas nodaļas  speciālistiem. Tur viņiem tika stāstīts par parazītu daudzveidību, to izplatību un veidiem, kā iespējams izvairīties no inficēšanās. Skolēniem tika parādīti vairāki dažādu parazītu veidi, paskaidrots, kur tie dzīvo (cilvēka organismā, dzīvniekos, ūdenī, augsnē vai pārtikā), kā tie nonāk cilvēka organismā un kādas sekas var izraisīt. Tāpat tika skaidrots, kuri parazīti ir bīstami cilvēka veselībai un var izraisīt nopietnas saslimšanas, un kuri ir mazāk kaitīgi vai praktiski nekaitīgi. Skolēni uzzināja, kā samazināt riskus saslimt ar parazitārām slimībām un kādi profilakses pasākumi ir svarīgi ikdienā.

Dodoties mājup, skolēni  atzina, ka mācību ekskursija bija izglītojoša un interesanta, sniedzot ieskatu dabaszinātņu studijās un pētniecībā.

Vidusskolēn, sāc  veidot  savu karjeru jau šodien!

Ķīmijas  skolotājs  Artūrs Lukjanskis

Autora  foto

Mācību programmas “Skola 2030” ietvaros visu februāri Varavīksnes vidusskola organizē 7.a klases audzēkņiem peldēšanas nodarbības Krāslavas peldbaseinā. Šajā laika posmā bērni apgūs peldēšanas sākumprasmes, piemēram, drošu atrašanos pie ūdens un uz tā, iepazīšanos ar ūdens īpašībām, elpošanas prasmes ūdenī, gulēšanu uz ūdens, kā arī roku un kāju darbību.

Trešdienas pēcpusdienā skolas aktu zālē norisinājās konkurss “Matemātikas izaicinājums”, kurā savas zināšanas un prasmes pārbaudīja 7.–9. klašu komandas.

Pasākuma laikā skolēniem bija iespēja ne tikai apliecināt savas matemātikas zināšanas, bet arī attīstīt loģisko domāšanu, sadarbības prasmes un spēju strādāt komandā. Konkursa uzdevumi bija daudzveidīgi – sākot ar radošu komandas nosaukuma izdomāšanu un Kahoot iesildīšanās testu, līdz matemātisko jēdzienu atpazīšanai, skaitļošanas uzdevumiem, tekstpratības pārbaudei, matemātikas instrumentu atpazīšanai un radošam tangrama uzdevumam.

Visi uzdevumi tika veikti noteiktā laikā, ievērojot godīgas spēles principus un bez papildu palīgrīkiem, tādējādi veicinot skolēnu patstāvīgu domāšanu un komandas darbu.

Pēc aizraujošas un dinamiskas sacensības notika rezultātu apkopošana un apbalvošana.

1. vietu konkursā ieguva 8. a klases komanda, 2. vietu – 7. a klases komanda, bet 3. vietu – 7. b klases komanda.

Pateicības par piedalīšanos tika izteiktas arī pārējām komandām par aktīvu darbu un uzdrīkstēšanos pieņemt matemātisko izaicinājumu.

Konkurss “Matemātikas izaicinājums” apliecināja, ka matemātika var būt gan aizraujoša, gan radoša, gan arī lieliska iespēja stiprināt sadarbību un pozitīvu mācību pieredzi.

Paldies par atbalsta sniegšanu konkursa organizēšanā skolas administrācijai, kolēģiem, tehniskajam personālam un 10. klases skolēniem.

Matemātikas skolotāja, Marianna Rukmane

Mūsdienu bērni aug vidē, kur digitālās tehnoloģijas ieņem arvien lielāku lomu ikdienā. Šīs ierīces sniedz dažādas iespējas mācīties un sazināties, tās nereti aizvieto vienu no vērtīgākajām bērnības tradīcijām- pasaku lasīšanu, klausīšanos. Pasakas palīdz bērniem izprast pasauli, emocijas, vērtības un cilvēku attiecības.1.a klases bērniem  bija iespēja tikties ar Daugavpils Valsts ģimnāzijas skolnieci Ievu, kas tieši ZPD(zinātniski pētnieciskā darba) ietvaros pētīja pasaku ietekmi uz bērnu valodas attīstību, pilnveidi. Viņa kopā ar bērniem lasīja pasaku, skaidroja vārdu nozīmi, sacerēja paši pasakas, izspēlēja tās, izmantojot pašu gatavotās pirkstiņlelles ,izstrādāja un piedāvāja bērniem dažādas darba lapas, kas ieinteresēja bērnus darboties un izzināt. Ieva bija sajūsmā, cik radoši bērni darbojās, cik interesantas bija bērnu sacerētās pasakas. Laiks kopā ar bērniem paskrēja ļoti ātri un nemanāmi. Pasakas, ir kā logs uz bērnu iekšējo pasauli. Lasām pasakas un bagātinām savu valodu.

Paldies bērniem par aktīvu darbošanos!

Paldies skolas direktorei par  iesākto tradīciju  skolā  novembrī  lasīt pasakas  un to  mēs turpinām tagad  ar bērniem, lai  izzinātu pasaku  burvību un pasaku ietekmi uz valodas attīstīšanu.

“ Ja vēlies , lai Jūsu bērns būtu inteliģents, lasiet viņiem pasakas”, ir teicis Alberts Einšteins

1.a klases skolotāja Solvita Mežiņa

Autores  foto

 Skolotāju profesionālajai attīstībai ir būtiska nozīme pašreizējo izglītības izaicinājumu risināšanā, piemēram, jaunu tehnoloģiju un metožu ieviešanā mācību procesā. Pāris  gadu  atpakaļ  mūsu  skolotājas  Alīna  Lukša  un Marianna  Rukmane Erasmus+  projekta  ietvaros piedalījās   pilnveides kursos  Somijā, Helsinkos, ko   organizēja  VisitEDUfinn Ltd. Visu  šo  laiku  mums ir  iespēja  pētīt  Somijas  pieredzi izglītībā un kādu  elementu pārņemt  savā ikdienas darbā. Darbs ar cilvēkiem un izglītības sistēma un tās attīstība ir nebeidzams, izaicinājumu un šķēršļu bagāts process. 

23.janvārī  man  bija  iespēja  pieslēgties   tiešsaistē 5.klases  angļu valodas  stundai  kādā  no  Helsinku  skolām ,kurā  mācās  200  skolēni. Stunda ilga 45 minūtes. Skolēni visu stundu  darbojās  grupās jeb  stacijās. Ik pēc 7 minūtēm  mainīja  uzdevuma  veidu:  gan vārdu domino, vārdu puzzles , atrodi pāri ,kurš liekais vārds  un ttl. Nostiprināja  savas zināšanas, kas tiks pārbaudītas   vēlāk. Pašvadītā  mācīšanās. Vari  izmantot  Chromebook, līdzīgi  kā  mūsu skolās  un meklēt  atbildes. Klasē bija skolotājs un skolotāja  palīgs. Tiešsaistē  bija pieslēgušies 116  skolotāji no Eiropas, kuri  nemitīgi  stundas  moderatorei  uzdeva jautājumus par  izglītības procesu Somijā. Tālāk  arī  būs tikai   mans  dzirdētās  diskusijas  apkopojums.  Skola  parasti sākas  plkst.8.00  un ir  līdz  plkst.14.00 6.klašu skolēniem.  1.-4.klašu  skolēniem  līdz  plkst.12.00. Angļu valoda  sākumskolā un līdz  6.klasei  skolēniem skolā ir  tikai  2  stundas. Kā paskaidroja  moderatore   pirmajā  un otrajā  klasē  skolēniem  angļu valoda  ir  “ English shower’’(iepazīstināšana  ar  dziesmiņām, vārdiem, dzejoļiem). No  3.klases  sākas  tāda pamatīgāka  angļu valodas apguve. Pamatskolā  ir  jau  3  stundas  un vidusskolā   mācību  kurss  tiek sastādīts  uz  6  nedēļām, tas  nozīmē, ka  arī  angļu valodas  ir  vairāk. Visā valstī tiek izmantota saziņas platforma Wilma, kur pieejams stundu grafiks, vērtējumi, pasākumu plāns, komunikācija ar pedagogiem, vecākiem un skolēniem.  Somijas skolās ēdināšana ir bezmaksas. Tiek organizēta bufete, bērnam atļauts paņemt līdzi ēdienu, cik viņš vēlas. Ir atsevišķi ēdieni veģetāriešiem, bērniem ar alerģijām, bez glutēna, bez laktozes. Bezmaksas  transports uz skolu, ja attālums mājas-skola pārsniedz 5 km.  Mācību process bieži tiek organizēts pāros, grupās un projektu darbos. Nereti tā ir viena tēma, kas caurvijas dažādos priekšmetos vienlaicīgi, lai nodrošinātu holistiskāku mācību procesu. Uzsvars vienmēr ir uz sasaisti ar reālo dzīvi, nākotnes darba tirgus vajadzību izzināšanu un prasmju nodrošināšanu. Skolēnus centralizēti pirmo reizi vērtē tikai pabeidzot vidusskolu 12.klasē un testi ir pirms  iestāšanās  universitātē. Somijā nav eksāmenu, toties ir kontroles testi, kurus skolotājs veic pēc saviem ieskatiem  mācību gadā. Parasti tas ir  pirms  ziemas , pavasara  un vasaras  brīvdienām. Iespējams, ka vērotājam no malas šķiet, ka Somijas skolu sistēma pārāk maigi pieiet skolēna mācību procesa virzīšanai. Tā gluži nav. Skola ir jāapmeklē obligāti, bet ja skolēns stundā vispār nav strādājis, skolotājs ir tiesīgs viņu atstāt uz pēcstundām. Var 6.klases slinkotāju nosēdināt pie otrklasniekiem, lai liktu  “pārdomāt dzīvi”. Informācija vecākiem  un darbs  ar skolēnu, bet, ja individuālā mācību viela nav apgūta, skolēns tiek atstāts uz otru gadu. 

Somijas skolās neliek atzīmes līdz 3. klasei. Vērtē aprakstoši  un ar  burtiem A(ļoti labi) ,B(labi),C(jāstrādā) No 3. līdz 7. - vērtējumi: no “viduvēji” līdz “teicami”. Tikai skolēns pats zina savus punktus. Atzīmes  tiek izmantotas, lai motivētu bērnu pilnveidot zināšanas un pielāgot savu individuālo mācību programmu. Tomēr 10 ballu sistēma nav standarta. Biežāk tiek izmantota vērtēšana no 4 līdz 10, kur 4 ir viszemākā atzīme.

Līdzīgi  kā  mūsu  skolotāji, arī  somu skolotāji cenšas  iemācīt skolēnam patstāvību, lai viņš varētu pats organizēt savu dzīvi. Tiek mācīts domāt un izdarīt spriedumus un secinājumus pašam. Jāprot  izlasīt  un saprast, kas  ir rakstīts  mācību grāmatā. Skolā māca, kādi resursi ir jāizmanto, lai atrastu to, kas ir nepieciešams konkrētā vielas apgūšanai vai problēmas atrisināšanai. Visi mācību  priekšmeti  kā matemātika, angļu valoda vai zīmēšana ir vienlīdz svarīgi. Citās  skolās  ir  blokstundas (divas stundas pēc kārtas) un tad  30 minūtes  pārtraukums. Arī  šodien  daudzi  kolēģi  jautāja kāda  temperatūra  ir   Helsinkos(-8 grādi un skolotāja ar skolēniem  pēc  6 stundas  plāno  doties  uz  tuvāko  āra  slidotavu  slidot).

Somijā bērni iet uz skolu, vienalga, cik grādi laukā .Starpbrīžos visiem jāatstāj skolas telpas, jāiet laukā, arī vienalga, kādos laikapstākļos.  Bērni, kuri  ierodas  Somijā  un nepārvalda  somu valodu, skolu  sāk  ar  preparatory class (sagatavošanas  klasi),kur veselu gadu  intensīvi  mācās  somu valodu un tikai tad  tiek ieskaitīti  atbilstošajā klasē.                                                                                                                                                                                                                              
Visi kolēģi interesējās  par  mājasdarbiem. Mājasdarbu ir  maz. Somu skolotāji uzskata, ka bērniem vajadzētu  pavadīt laiku kopā ar vecākiem, sarunāties un tā  ir sava  veida  mācīšanās. Mājasdarbi aizņem nedaudz laika un var būt ļoti interesanti: piemēram, vēstures stundā var lūgt jūs intervēt savu vecmāmiņu, lai uzzinātu, kāda bija dzīve 50. gados un noskaidrotu atšķirības starp to laiku un dzīvi mūsdienās. Visietilpīgākais skolēniem  ir  Projekta darbs, kas  aizņem daudz laika.  Klausījos, uzdevu  jautājumus  un vilku paralēles  ar saviem skolas skolotājiem. Arī mūsu skolotāji cenšas pielāgot mācību procesu katra bērna vajadzībām. Mums  ir tik daudz un dažādi interešu izglītības pulciņi un  mūzikas un mākslas skolas  ar  daļēju  vecāku finansējumu. Tiek labiekārtota  skolas vide  un visa piegulošā teritorija pakārtota dažādām aktivitātēm. 

Līdzīgi  kā  mums svarīga loma bērna attīstībā ir ģimenei: vecāku un pedagogu sadarbībai. Regulāra informācija par bērna aktivitātēm un pašsajūtu pirmsskolā un sākumskolā . Tāpat tiek rīkotas vecāku sapulces, sūtīti informatīvi e-pasti un aktīvi darbojas vecāku padomes. Uzticēšanās veidojas no regulāras, godīgas un atvērtas komunikācijas. Ir svarīgi, lai vecāki justos kā daļa no bērna izglītības ceļa. Un mēs esam procesā…

Savās pārdomās  dalījās skolas direktore  Marija  Micķeviča

Turpinot iesākto darbu drošas vides veidošanā, Krāslavas  Varavīksnes  vidusskola piedalās starptautiski atzītajā KiVa antibulinga programmā, kuras mērķis ir veidot drošu, cieņpilnu un iekļaujošu vidi visiem skolēniem.

KiVa (no somu vārdiem “Kiusamista Vastaan” – “pret bulingu”) ir zinātniski pamatota programma, kas izstrādāta Somijā un tiek īstenota skolās visā pasaulē. Tā balstās uz preventīvu pieeju, izglītojot skolēnus par bulinga sekām, attīstot empātiju un veicinot aktīvu rīcību, lai apturētu jebkādu pazemošanu vai izstumšanu.

 Ko īstenojam skolā:

• Regulāras KiVa nodarbības klasēs, kurās skolēni apgūst, kā atpazīt un novērst bulingu.

• Skolas personāls ir apmācīts rīkoties efektīvi bulinga situācijās.

Klases audzinātāji  regulāri  tiekas  ar  KiVa  komandu, dalās savā pieredzē un  materiālos.   

Dalība KiVa programmā palīdz stiprināt skolēnu savstarpējās attiecības, mazināt konfliktus un veidot vidi, kurā katrs jūtas pieņemts un drošs. Mēs  turpinām darbu, lai mūsu skola būtu vieta, kur bērni var augt drošā un atbalstošā vidē.

Esam priecīgi  saņemt Krāslavas novada pašvaldības  Atzinību  un novērtējumu  par  mūsu skolas : Krāslavas Varavīksnes vidusskolas  dalību  par radošāko un interesantāko Ziemassvētku noformējumu Krāslavas novadā „Rotā savas mājas – rotā novadu!”

Gadu gaitā arvien vairāk novada iedzīvotāju iesaistās apkārtnes pušķošanā, palīdzot Krāslavas novadam Ziemassvētku laikā mirdzēt īpašā svētku rotā. Paldies  mūsu  skolas  pedagogiem un skolas  tehniskajiem darbiniekiem, kas  radīja svētku burvību – izgaismoja logus un pagalma kokus , dekorēja kabinetus, durvis un jumtus, lai kopā piedzīvotu gaišu un priecīgu Ziemassvētku gaidīšanas laiku.

Pateicībā, skolas  direktore  Marija  Micķeviča

Latvijā, kas ir bagāta ar unikālām koka arhitektūras tradīcijām, Krāslava ir viens no spilgtākajiem piemēriem, kurā koka celtnes un to apstrādes tehnoloģijas ir daļa no vietējās identitātes. Jauniešiem tika dota iespēja apmeklēt īpaši veidotu multimediālo ekspozīciju “Koka kods. Krāslavas koka arhitektūras vērtības”, kas kļuva par aizraujošu ceļojumu cauri vēsturei un mūsdienīgai koka mākslai.Tā tika veidota ar mērķi popularizēt un saglabāt Krāslavas novada unikālo koka arhitektūras mantojumu, kas ir neatņemama vietējo iedzīvotāju dzīves sastāvdaļa.

Ekspozīcija – iepazīšanās ar koka arhitektūru

Krāslavas Varavīksnes vidusskolas 8. a klašu skolēni, apmeklējot ekspozīciju, tika iepazīstināti ar Krāslavas novada izcilākajiem koka arhitektūras paraugiem. Interaktīvās izstādes ietvaros skolēni varēja uzzināt par dažādām koka būvniecības tehnikām, vēsturiskām celtnēm, kā arī to, kā tiek izmantoti vietējie materiāli, lai radītu ēkas, kas ir gan estētiskas, gan funkcionālas. Ekspozīcijas centrā bija unikāli modeļi un interaktīvi materiāli, kas atspoguļoja vietējās koka celtnes un to vēsturisko attīstību.

Skolēni, pārlūkojot izstādi, atzīmēja, cik svarīgi ir saglabāt tradicionālo būvniecību un izmantot koka resursus ilgtspējīgi. Daži komentēja, ka Krāslavas vēsturiskā arhitektūra ir ne tikai vērtīgs kultūras mantojums, bet arī piemērs tam, kā cilvēki var strādāt saskaņā ar dabu un izmantot vietējos materiālus, lai radītu ilgmūžīgas ēkas.

Pusaudži bija pārsteigti par koka ēku izturību un eleganci, kā arī par to, kā koka konstrukcijas var būt modernizētas un pielāgotas mūsdienu prasībām, saglabājot savu autentiskumu un vēsturisko pievilcību. Melānija atzīmēja: “Es nezināju, ka koks var būt tik izturīgs un, turklāt, tik skaists. Daudzas no šīm ēkām izskatās kā mākslas darbi, nevis tikai parastas mājas.”

Koksnes dedzināšanas meistarklase – Aivara Andžāna vadībā

Pēc ekspozīcijas apmeklējuma skolēni devās uz kokapstrādes darbnīcu, kur tika organizēta unikāla meistarklase, kuru vadīja izcilais kokmeistars un amatniecības meistars Aivars Andžāns. Meistarklasē skolēni ieguva praktisku pieredzi koksnes apstrādē un dedzināšanā, uzzinot, kā šī tehnika tiek izmantota gan mākslinieciskos, gan praktiskos nolūkos.

Aivars Andžāns ir pazīstams ar savu aizrautību attiecībā uz koka materiālu izmantošanu dažādās mākslas formās, un viņa zināšanas un pieredze bija skolēniem vērtīgs papildinājums. Andžāns skaidroja, ka koksnes dedzināšana ir ne tikai praktiska tehnika, bet arī radošs process, kas ļauj radīt neparastus vizuālus efektus, uzlabot materiāla struktūru un piešķirt tam unikālu raksturu.

Skolēni aktīvi piedalījās šajā procesā, izvēloties dažādas koksnes daļas, kas tiks dedzinātas, kā arī piedaloties pašu dedzināšanas procesa kontrolēšanā. Bija pārsteidzoši vērot, kā mākslinieciski veidotās uguns liesmas ne tikai maina koksnes izskatu, bet arī uzlabo tās izturību un ilgmūžību. Pēdējā posmā, kad skolēni izvēlējās koka gabaliem piemērotākos dedzināšanas paņēmienus, viņi pārliecinājās, cik svarīgi ir ne tikai tehniski apstrādāt materiālu, bet arī piešķirt tam vērtību un dzīvotspēju.

Skolēnu pārdomas un komentāri

Pēc meistarklases skolēni dalījās savos iespaidos, komentējot, cik svarīgi ir saprast, kā koksne un tās apstrāde ietekmē gan materiāla kvalitāti, gan estētisko pievilcību. “Tas bija kaut kas jauns, ko es nekad nebiju redzējis! Koksnes dedzināšana izskatījās ļoti interesanti, un man šķiet, ka tas piešķir kokam pavisam citu izskatu,” teica Ksenija.

Savukārt Antons, pārliecināts par kokmateriālu ilgtspējību, atzīmēja, ka “koks ir dzīvs materiāls, un ar to jāstrādā tā, lai tas saglabājas ilgi, nenodarot pāri videi. Šī meistarklase man palīdzēja saprast, kā mēs varam izmantot koku atbildīgi, bet vienlaikus arī radīt skaistas lietas.”

Skolēnu komentāri atspoguļoja gan radošo, gan praktisko pieeju koka apstrādei un tā izmantošanai, kas bija vērtīgs atgādinājums par koka materiālu daudzveidīgajām iespējām gan ikdienas dzīvē, gan mākslas radīšanā.

Secinājumi un nākotnes perspektīvas

Pēc šī aizraujošā apmeklējuma skolēni ne tikai guva jaunas zināšanas par Krāslavas koka arhitektūru, bet arī ieguldīja savas prasmes un radošo pieeju, piedaloties koksnes dedzināšanas procesā. Šāda veida aktivitātes ir vērtīgas, jo tās palīdz veicināt ne tikai vietējās kultūras mantojuma saglabāšanu, bet arī jaunās paaudzes izpratni par vides ilgtspējību un tradicionālo amatniecību.

Šādi pasākumi neapšaubāmi veicina skolēnu radošumu, kā arī veicina viņu saikni ar apkārtējo pasauli un kultūru, nodrošinot viņiem iespēju saprast, kā māksla un dabiskais materiāls var kalpot viens otram. Ar šādām pieredzēm 8. klašu skolēni kļūst ne tikai nākotnes amatnieki vai mākslinieki, bet arī apzinīgi pilsoņi, kas cienī koka tradicionālās vērtības un to nozīmi mūsdienu pasaulē.

8.a   klases audzinātāja   Kristiāna Anna  Adamoviča

Autores  foto