2026.gada  9.aprīlī  Līvānu  novada  izglītības  iestāžu 11 pārstāvji  un Krāslavas  novada  Izglītības pārvaldes vadītāja  Lidija Miglāne viesojās  Krāslavas  Varavīksnes vidusskolā. Viesus  ar   melodisku  vijoles skanējumu priecēja  8.a  klases skolniece  Karolīna  Urbanoviča. Pavasarīgas  glezniņas  viesiem  sarūpēja  skolotāja  Ērika  Urbanoviča. Par  skolas izaicinājumiem, par iestādi, tās darbības virzieniem un vērtībām  dalījās   skolas  direktore   Marija Micķeviča, direktores  vietniece    izglītības  jomā Vija Marhileviča, direktores  vietniece  audzināšanas  darbā    Irina Gončarova. Skolas pieeja - pedagoga labvēlīga, uz sadarbību vērsta attieksme un ticība ikviena bērna spējām ir pamatā skolēna izaugsmei un labiem mācību sasniegumiem. Tika uzsvērts,cik svarīgi ir skolotājiem un vecākiem sadarboties, lai panāktu vēlamo rezultātu un iespēju bērnam veiksmīgi pāriet nākamajā izglītības pakāpē. Viesiem  bija  iespēja  iepazīt dažu  skolotāju  pieredzi: matemātikas un datorikas skolotāja Marianna Rukmane ieskatam parādīja nelielu fragmentu no Makers Red Box  ar "Nākotnes pilsēta" 4.a klasē; datorikas skolotājs  Guntis Ungurs “Nedaudz no robotikas 6.b/7.a klasē’’; sākumskolas skolotāja Solvita Mežiņa “Pasaku valstībā 1.a klasē’’; latviešu  valodas un literatūras skolotāja Agita Gureviča ieskatam mazu fragmentu no latviešu valodas un  literatūras 10.a  klasē " Videoreklāma: kā pārliecināt auditoriju 60 sekundēs?". Zinātavā  viesi  iepazinās  ar  skolotāju Allas  Stavro, Kristiānas Annas  Adamovičas un Ērikas  Urbanovičas veidotajām  atgādnēm  skolēniem, kā  arī  iepazīt  skolas direktores veidotās un apkopotās  kartītes  sarunām  ar vecākiem, skolotājiem un skolēniem. Dodoties uz mācību klasēm, viesiem bija iespēja iepazīt nedaudz skolas telpas un mācību vidi. Šāda veida tikšanās stiprina profesionālo sadarbību, veicina jaunu ideju apmaiņu un iedvesmo kvalitatīvākam darbam ar bērniem.

Skolas direktore  Marija Micķeviča

Vijas  Marhilevičas  foto

Ir  noslēdzies Krāslavas Varavīksnes  vidusskolas  rakstu darbu kultūras veicināšanas konkurss 1.-4. klašu grupā “Burtnīcu lepnums”.  Konkursa mērķis: pilnveidot sākumskolas skolēnu prasmi ievērot rakstu darbu kultūru. Ar  konkursa  rīkošanu  vēlējamies  veicināt skolēnu motivāciju ievērot rakstu darbu kultūru ikdienas mācību darbā un rakstu darbu burtnīcu izmantošanu ikdienas mācību darbā. Konkurss tika organizēts 2 kārtās no 2026. gada 1. februāra līdz 8. aprīlim. Konkursā tika vērtētas viena latviešu valodas rakstu burtnīca un viena matemātikas rakstu burtnīca. Konkursā netika ņemtas vērā burtnīcas, kurās ir veikti mazāk kā 5 rakstu darbi (klases darbs vai mājasdarbs). Sākumskolas  skolotāji  izstrādāja vērtēšanas kritērijus: burtnīcas vāka noformējums un burtnīcas kārtība ( arī apvākojums);rakstu darba izkārtojums lapaspusē ;latviešu valodas burtu rakstība un burtu savienojumi; svītrojumi un labošanas principu ievērošana. Skolotāji  rūpīgi  analizēja  skolēnu rokrakstu(burtu  skaidrība  un salasamība, pareiza forma, vienmērīgs  burtu lielums un slīpums),kārtība  burtnīcā, darba izpilde, progress  (t.i. redzama attīstība  burtnīcas  gaitā). Diplomu  “Zelta  burtnīca’’ ieguva 4.a  klases  skolniece   Emma  Prikņa un 1.a  klases skolniece Polīna  Bogdāne. Diplomu ’’Sudraba burtnīca’’ ieguva   4.b  klases  skolniece   Sanita  Gerasimova,3.b  klases skolēns  Valērijs  Slepčenko,2.a klases skolēns Aleksis Kirsanovs. Diplomu “Bronzas burtnīca’’ saņēma 4.a  klases  skolēns  Kirills Bogdāns un  2.a  klases skolniece  Katrīna  Baldiņa. Skolēni  saņēma  skolas  sarūpētās  pārsteiguma  balviņas. Savukārt  pirmās  kārtas dalībnieki: Maksims Sidorovičs, Sofija Vanaga, Viktorija Savka, Valērija Indrāne, Violeta Gruša, Dinis Lisovs, Ksenija Karpova, Aleksejs Sadovskis  saņēma  mierinājuma  balviņas un uzmundrinājuma  vārdus pievērst  lielāku  vērību   rakstu darbu  kultūrai.

Konkursa organizatori

 A.    Semjonovas  foto

Ar prieku un zinātkāri turpinām adaptācijas nodarbības Krāslavas  Varavīksnes  vidusskolas topošajiem pirmklasniekiem ar skolotājām  Kristīna  Milaševiča  un Iveta  Putāne. Notiek nodarbības  robotikā ar  skolotāju  Gunti  Unguru un   mikrobitu  programmēšana  ar  skolotāju Mariannu  Rukmani. Lai  mazais  skolēns  uzsāktu  mācības  1.klasē,skolas somā  jāieliek  ne tikai  jaunos  mācību  piederumus, bet arī prasmes ,iemaņas un pārliecību par sevi, drošības izjūtu pirmajos mācību mēnešos un mācīties komunicēt un sadarboties ar citiem topošajiem pirmklasniekiem.

Mazajiem soļiem ceļā uz lielo skolas dzīvi! Mīļi  aicinu vecākus, kuri  vēl  nav  izdarījuši  savu  izvēli  un nav uzrakstījuši  iesniegumus  skolai, to  izdarīt  līdz  š.g.10.aprīlim.

Nākošā  nodarbība notiks  aprīlī. Tālrunis  uzziņām: (sekretāre) 65681468

Šodien mūsu Krāslavas   Varavīksnes  vidusskolas 8.a  un 8.b klašu  skolēniem bija iespēja piedalīties “Vides dienas Latgalē 2026” nodarbībā, kurā kopā ar vides jomas ekspertiem Daini un Nadīni runāja par aktuāliem vides jautājumiem, klimata pārmaiņām, dabas aizsardzību un ilgtspējīgu dzīvesveidu. 🌍

Nodarbības laikā skolēni uzzināja, kā ikviens no mums var rūpēties par vidi savā ikdienā, kā arī diskutēja par risinājumiem, kas palīdz saglabāt dabas resursus nākamajām paaudzēm. Skolēniem  bija  iespēja  uzdot  jautājumus, atbildēt uz jautājumiem  un vinnēt  pārsteiguma balviņas.

“Vides dienas Latgalē 2026” rīko Europe Direct Latgale centrs akcijas

#AtpakaļUzSkolu un Eiropas Savienības iniciatīvas #ForOurPlanet ietvaros.

20.martā mūsu 6.b klases skolēni Digitālās nedēļas ietvaros apmeklēja interesantu nodarbību Krāslavas novada bibliotēkā.

  Mēs ar prieku paskatījāmies izzinošu  prezentāciju, piedalījāmies radošajā darbnīcā. Bērni ieguva jaunas un  noderīgas zināšanas par drošību darbā ar datoru un mobilo telefonu,veidoja radošos darbus, zīmēja asociācijas par tekstu,mācoties uzklausīt savas iekšējas pasaules jūtas un domas.

  Nodarbības otrajā daļā skolēni tika iepazīstināti ar jaunahām grāmatām bibliotēkā,apskatījāmies mūsu skolas 2.a klases skolnieces Emilijas Brovkinas  brīnišķīgo zimējumu izstādi.

  Sirsnīgs paldies  labsirdīgajām,viesmīlīgajām bibliotekārēm Viktorijai un Gunitai  par aicinājumu piedalīties radošajā darbnīcā,jo katrs bibliotēkas apmeklējums ir kā gaismas stariņš bērnu dvēselēm. Skolas bibliotekāre N.Baženova.  Autores foto

Krāslavas   Varavīksnes vidusskolas  pedagogi  tikās  pavasara pedsēdē, kur  runāja par  vērtēšanas  principiem : problēmsituāciju apzināšana un risinājumu plānošana saistībā ar vērtēšanas kārtības ieviešanu skolā. No 2024. gada 1. septembra Latvijas izglītības sistēmā un skolā ieviests jauns skolēnu sasniegumu vērtēšanas modelis. Skolas direktore  Marija Micķeviča iepazīstināja  kolēģus  ar  veiktajiem novērojumiem  apmeklētajās  mācību stundās. Vērotais mācību stundās liecina, ka skolotāji pievērš lielu uzmanību atgriezeniskās saites sniegšanai un izmanto dažādas formas. Tāpat tiek analizēti pārbaudes darbu rezultāti, raksturīgākās kļūdas un kopā meklēti pareizie risinājumi. Atgriezeniskās saites sniegšana ir tikai viena no stundas sadaļām, un mācību stundas 40 minūtēs ir jāpagūst gan vienoties par sasniedzamajiem rezultātiem, sniegt jaunās mācību vielas skaidrojumu, nostiprināt to ar jēgpilniem uzdevumiem. Skolotāja sniegtajai atgriezeniskajai saitei un formatīvajai vērtēšanai ir būtiska nozīme skolēnu motivēšanā mācīties pirms pārbaudes darba. Izmaiņas vērtēšanā ir zināmas, tomēr jāturpina skaidrojošais darbs par vērtēšanas kārtību skolās, plānotajiem pārbaudes darbiem, iespējām uzlabot vērtējumus. Izmaiņas vērtēšanas pieejā kopumā ir motivējusi daļu skolēnu vairāk apmeklēt konsultācijas pirms summatīvā pārbaudes darba, bet ne visus. Direktores vietniece izglītības jomā  Vija Marhileviča aktualizēja  svarīgāko skolas  mācību sasniegumu vērtēšanas  kārtībā.

Kā jaunais vērtēšanas modelis ietekmē skolēnus ar atšķirīgām spējām un mācību vajadzībām? Ja skolēnam ir lielākas mācīšanās grūtības un speciālās vajadzības, tad skolēnam tiek veidots individuālais mācību plāns, kurā sasniedzamie mācību rezultāti ir pielāgoti viņa spējām attiecīgajos mācību priekšmetos, tiek noteikti konkrēti atbalsta pasākumi jeb palīdzība, piemēram, atgādnes vai teksts ar lielākiem burtiem, ko skolēns var izmantot ne tikai mācību stundās, bet arī pārbaudes darbos, tostarp valsts pārbaudes darbos.

 Pēc jaunās pieejas skolēns summatīvo vērtējumu (atzīmi) vairs nesaņem par dzejoļa iemācīšanos no galvas un izteiksmīgu deklamēšanu vai arī vienas stundas temata izklāstu, bet par prasmi šīs zināšanas, faktus vai prasmes pielietot dažādās standarta vai nepazīstamās situācijās, dažādos kontekstos un dažādos izziņas darbības līmeņos. Tas veicina dziļāku temata izpratni, attīsta analītisko, kritisko un radošo domāšanu, argumentēšanas un citas būtiskas prasmes. Vērtēšana-skolēna izaugsmei. Atbalstīt skolēnu mācību procesā un dot iespēju uzlabot savu sniegumu līdz sasniegts labākais iespējamais rezultāts. Pedsēdei  skolotāji rūpīgi  gatavojās. Katrs skolotājs  dalījās  ar sava  mācību  priekšmeta  formatīvā un summatīvā  darba piemēru.Tika  uzklausīti  skolēni, vecāki un skolotāji. Kā jaunais vērtēšanas modelis ietekmē skolēnu motivāciju un mācīšanās paradumus? Daudzus skolēnus šis modelis motivē mācīties regulāri un cītīgi, lai iegūtu labākus vērtējumus, jo pārbaudes darbu pārrakstīšana un atzīmju uzlabošana, kāda tā bija iepriekš, nav iespējama. Taču mērķis ir, lai šis summatīvo vērtējumu uzlabošanas ierobežojums, ko šobrīd daļa skolēnu uztver kā zināmu "piespiedu instrumentu", kļūst par dabisku pašmotivāciju un pozitīvu mācīšanās ieradumu. Tādēļ ir būtiski mainīt fokusu no atzīmēm uz mācīšanos. Tas nozīmē - gan skolā, gan ģimenē rosināt skolēnus vairāk domāt par mācīšanos un izglītību kā vērtību, kā līdzekli savu mērķu sasniegšanai. Matemātikas  un  datorikas  jomas  skolotāju vadītāja  Marianna Rukmane  analizēja  formatīvās  vērtēšanas  ietekmi  uz  summatīvo  vērtēšanu. Kāda starpība pastāv  starp skolēnu gada vērtējumu un eksāmenu ? Vai  formatīvais  pārbaudes  darbs  mācību stundās  ir  nozīmīga  mācību procesa  sastāvdaļa? Tika  uzklausīts  arī  skolotāju  viedoklis: gribētos, lai dažus vērtējumus varētu izlabot semestra laikā; diemžēl konsultācijas nepalika biežākas; n/v netiek laboti laicīgi; vēlamies, lai gada atzīmju noapaļošana ir pēc matemātiskiem likumiem. Diskusijas  raisījās  par to, ko varam  darīt  lietas labā.

Dabaszinību  un sporta  skolotāju  jomas  vadītāja Ilona Solima  analizēja  izmaiņas  vērtēšanas  sistēmā  un kā to  saredzēja  skolēni, skolotāji un vecāki. Skolēni, skolotāji un vecāki  reaģē  negatīvi uz to, ka  vairs  pārbaudes  darbus  nevar pārrakstīt. Diemžēl  skolēnu mācību sasniegumu rezultāti pēc izmaiņām ir uzlabojušies tikai daļēji. Uz jautājumu: kādas  prasmes skolēniem  ir jāattīsta, lai veiksmīgi mācītos, tika  nosauktas  visiem  respondentiem vienādas: plānošanas prasmes ,atkārtot  un nostiprināt zināšanas. Valodu jomas  skolotāju  vadītāja  Valentīna Purpiša  veica summatīvā un vidējā formatīvā vērtējuma salīdzinājumu. Diskusijas  raisījās par to: cik skolēnu skolā uzlabo formatīvo vērtējumu? kāpēc?;vai ir nepieciešams plānot formatīvo vērtēšanu?;kāpēc atšķiras vidējais formatīvais vērtējums no summatīvā vērtējuma? iespējamie iemesli; vai skolotājs drīkst izlikt negatīvu summatīvo vērtējumu, ja nav formatīvo vērtējumu?;vai mājas darbu procentuālais vērtējums un klasē izpildītais FV darbs ir līdzvērtīgi?;100% piekrītam tam, ka pārbaudes darbi ar nv (NV JĀLIEK!!!) ir jāpārraksta, bet kā skolēnam uzlabot negatīvus vērtējumus (1-3 balles)?

Kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā, sociālās un pilsoniskās jomas skolotāju  vadītāja  Vija Plotka pakavējās  pie skolotāju izstrādātajiem  formatīvās  un summatīvās  vērtēšanas  pārbaudes  darbu  kritērijiem. Skolēni vēl atceras «vecos, labos laikus», kad varēja pārrakstīt pārbaudes darbus. Mums, pedagogiem, ir svarīgi  iemācīt, ka cilvēka vērtību nenosaka tikai atzīme, jo atzīme nav galvenais un ir galvenais vienlaicīgi uz ko tiekties. Taču vērtējums atestātā nosaka turpmāko ceļu uz vidusskolu, vai...

Kā vairot sapratni, ka jāmācās ir katrā mācību stundā, ne tikai uz pārbaudes darbiem? Sākumskolas skolotāju  jomas  vadītāja  Kristīna Milaševiča dalījās  skolotāju  apkopojumā  par  formatīvās  vērtēšanas ietekmi  ,kas dod iespēju saprast, kas skolēnam vēl jādara, lai mācītos efektīvāk. Skolotājs ,redzot skolēnu progresu un grūtības, var  mainīt  mācību  metodes, tempu vai uzdevumus, lai labāk atbilstu skolēnu vajadzībām. Darbs  turpinās un meklēsim veiksmīgākos risinājumus.

Informāciju apkopoja  skolas  direktore  Marija Micķeviča

Autores foto

17. martā Lietuvā Visaginas Gerosios Vilties proģimnāzijā  notika  konference “Iekļaujošās izglītības pieredzes apmaiņa”. Krāslavas   Varavīksnes  vidusskolas  skolotājas  Alla Stavro, Ērika  Urbanoviča, Kristiāna  Anna  Adamoviča  prezentēja  klātesošajiem  savu  bagātīgo  materiālu : tieši  atgādnes  skolēniem un to  pielietošana  mācību procesā. Kolēģes  uzsvēra  to, kādām  ir  jābūt  atgādnēm: atgādnei jāsniedz informācija īsā, precīzā un viegli uztveramā formā, lai samazinātu lieku kognitīvo slodzi mācīšanās procesā. Atgādnē jāiekļauj tikai galvenā informācija, kas nepieciešama konkrētā uzdevuma izpildei, izceļot svarīgākos elementus.

Skolas direktore Marija  Micķeviča prezentācijā: “Iekļaujošā  izglītība  Krāslavas  Varavīksnes vidusskolā ’’dalījās   skolas  pieredzē. Skolotāja mērķis  ir  ieraudzīt to bērnu, kurš netiek līdzi, un to, kurš dīdās no garlaicības. Tāpēc ir svarīgs skolotāja ikdienas atbalsts skolēnu mācīšanās mērķu sasniegšanai, kur  skolotāji iepazīst skolēnu un zina katra skolēna stiprās puses, kas palīdz sasniegt labāku rezultātu; diferencē saturu, procesu, sasniegto; sniedz attīstošu atgriezenisko saiti par skolēna sniegumu; piedāvā dažādas grūtības uzdevumus un to izpildes variantus un ttl.

Kopā vērojām atklātās stundas: matemātika 7.a klasē un dabaszinības 6.a klasē .Tā bija lieliska iespēja mums pavērot, kā  skolēni  iekļaujas  mācību  procesā  un ar  kādiem  izaicinājumiem  sastopas  ikdienā skolotājs. Noslēgumā notika apaļā galda diskusija, kuras laikā kolēģi dalījās ar savu pieredzi, izmantotajām metodēm un atziņām par iekļaujošo izglītību skolās. Bērns, kurš jūtas pamanīts un saprasts... ir bērns, kurš beidzot var sākt mācīties..

Plkst.12.00  uz  skolas  svinību zāli   tika aicināti  tehniskie darbinieki, kuri ikdienā rūpējas par skolēnu un skolotāju labklājību. Skolas kolektīvs  izteica sirsnīgu pateicību  viņiem par viņu darbu, rūpēm un ieguldījumu drošas un mājīgas vides veidošanā skolā. Katrs  darbinieks saņēma  bērnu  dāvāto  rozi un atklātnīti  ar  sirsnīgu vēlējumu.

Pasākuma laikā  skolas skolēni dziedāja, bet īpašu atmosfēru radīja   mūsu  kolēģi   Jevģēnijs Tadello  un Ruta Andrukoviča ar savu  muzicēšanu. Klātesošajiem  bija  iespēja  klausīties   Raimonda Paula  melodijas un  vērot mūsu   skolēnu  zīmēto   izstādi ’’Raimondam Paulam-90’’.

Pēcpusdienā  apmeklējām Visaginas pilsētas muzejs, kur iepazināmies  ar šīs  pilsētas izveidi . Visagina ir tikai  50  gadu  veca.

Sirsnīgi pateicamies visiem Gerosios  Vilties  pedagogiem  un administrācijai  Jolantai  Bartkunienei  un  Miglei  Bulovienei   par  uzņemšanu!

Skolas direktore  Marija Micķeviča

Foto :  Kristiāna Anna Adamoviča

13.martā   Krāslavas  Varavīksnes  vidusskolas  skolotāji Marianna  Rukmane  un  Artūrs  Babris  piedalās klātienē  domnīcā Rīgā, kas tiek organizēta valsts pētījumu programmas  projekta „Mākslīgā intelekta rīki vispārējās izglītības pedagoga darbā” (AItools4Teachers) ietvaros. Līdz šim  mūsu skolas 28 skolotāji  veica divas nedēļas dienasgrāmatu un katru dienu  iesniedza projekta vadībai. Projekta vadība pašlaik apkopo līdz šim iesūtītās dienasgrāmatas un aptaujas datus. Jau šobrīd ir redzams  ka tajās ir ļoti bagātīga un daudzslāņaina informācija par skolotāju darba slodzi, laika sadalījumu un MI(mākslīgā intelekta) rīku izmantošanas iespējām.

Šodienas  domnīcas mērķis ir labāk iepazīt pedagogu pieredzi darbā ar aktuālajām mākslīgā intelekta izmantošanas iespējām profesionālajā ikdienā, izvērtējot to ietekmi uz darba organizāciju, efektivitāti, labklājību un tehnostresa riskiem, plānot atbalsta instrumentus mākslīgā intelekta izmantošanai skolotāja darbā ārpus stundām.

Projekts "Mākslīgā intelekta rīki vispārējās izglītības pedagoga darbā (AItools4Teachers)’’.

Skolēnu  pavasara brīvdienās notiek līdzdalības forums “Aktīvs un mobils!” Rīgā no 12. līdz 14. martam, pulcējot jauniešus dialogam ar lēmumpieņēmējiem un nozares pārstāvjiem. Pašlaik līdzdalības tīklā jau iesaistījušies jaunieši no Valdemārpils, Engures, Aglonas, Krāslavas Varavīksnes , Ozolnieku, Elejas, Ulbrokas, Babītes, Siguldas un Saulkrastu vidusskolām, veidojot aktīvu sadarbību starp dažādiem Latvijas reģioniem. Otrs līdzdalības forums plānots rudenī kādā no reģionu mazpilsētu skolām.

Lūk, ko par  pirmo savu  darba  dienu forumā  stāsta  mūsu  skolēni  Andrejs  Klokovs  un  Nikolajs  Mjaļiks.

“Šodien mēs  piedalījāmies iepazīšanās aktivitātēs. Tas bija dažādas. Stāstījām  par sevi  un savu skolu. Skolēni dalījās divās grupās, izdomāja savas grupas nosaukumu un zīmēja plakātu, lai pilnīgi atspoguļotu nosaukumu. Tam vajadzēja būt kreatīvām, provokatīvām un interesantam. Pēc tam jaunatnes darbinieki dalījās ar savu pieredzi, kur stāstīja par neformālās izglītības mācīšanas projekta īstenošanu ārzemēs. Pēc aktivitātēm dalībniekiem vajadzēja uzrakstīt pozitīvus vārdus vai novēlējumu blakus sēdošajam. Nākamā aktivitāte bija iepazīšanās ar Youthpass kompetencēm caur asociācijām un pēc tam vajadzēja atminēt kompetences ar mēmā šova palīdzību. Un šīs dienas noslēgumā mums bija izklaidējoši uzdevumi, kurus vajadzēja nofilmēt un saņemt apstiprinošo zīmogu, ka arī nelielas dāvaniņas. Ar  nepacietību  gaidīsim  nākošās  dienas. Kopā ar  mums  ir  mūsu  skolotāja  Katrīna Tračuma. Nedaudz noguruši, kopā ar  jaunajiem draugiem  no citām skolām,devāmies  uz  viesnīcu’’.

Andrejs Klokovs un Nikolajs Mjaļiks

Katrīnas Tračumas foto

Projektu atbalsta Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra #aktivsunmobils #ErasmusPlus #JSPA #lidzdaliba

11. martā Limbažos notika skolu forums “Diferenciācija”. Līdzīgus pasākumus Limbažu Valsts ģimnāzija organizē jau ceturto gadu. Forums ir iespēja skolotājiem dalīties un sarunāties par risinājumiem, ko viņi ikdienā izmanto savā darbā, izaicinājumiem, ar kuriem saskaras, un kopīgi meklēt risinājumus. Forumā dalību pieteica 400 skolotāji no vairāk kā 100 dažādām skolām.

 Vairāk kā 50 dažādu skolu skolotāji dalījušies arī ar saviem prakses piemēriem un materiāliem diferencējot mācību darbu savās stundās un izveidojot kopīgu digitālu materiālu - Metodisko materiālu krājums “Diferenciācija” t.sk.arī mūsu skolas vācu valodas skolotāja Marija Micķeviča.

Ļoti  patika iesildošā puišu muzikālā grupa. Ļoti vērtīgi hija pabūt citu skolotāju klasēs un aprunāties ar tiem.Mums ir pieejami visi konferences materiāli,ko varam izmantot  ikdienas darbā ar skolēniem.   Skolotājas Sandra Rakovska un Ruta Gutovska

24.februārī Krāslavas bērnu un jauniešu centrā notika Krāslavas novada skolēnu skatuves runas konkurss.Mūsu skolu pārstāvēja Jelizaveta Orlova no 4.a klases(skolotāja Iveta Putāne),Ivita Kormiļceva,Andrejs Klokovs no 7.a klases( skolotāja Agita Gureviča),Miroslavs Baženovs no 8.b klases( skolotāja Valentīna Purpiša) Skolēni iepriecināja skatītājus un žūriju ar savu centīgumu,artistismu,interesantām uzstāšanām! Bija jāizlasa vienu prozas un vienu dzejas fragmentu.

Visi mūsu bērni saņēma 1.pakāpes diplomus un balvas - vērtīgas grāmatas! 

Jelizaveta Orlova tagad pārstāvēs savu skolu  martā Rēzeknē.

   Sirsnīgs paldies mūsu  skolēniem,viņu vecākiem, pedagogiem par palīdzību,atbalstu un mīlestību pret grāmatām.Pateicamies arī BJC darbiniekiem par skaistiem lasīšanas svētkiem un  siltu uzņemšanu! 

  " Laba grāmata- tā ir dāvana,ko autors novēlējis cilvēcei"!  Skolas bibliotekāre Nataļja Baženova Autores foto

Šodien  radošie  Krāslavas  Varavīksnes  vidusskolas skolēni un skolotāji jeb citiem vārdiem  mūsu aktieri  starpbrīžos pulcējās skolas 1.stāva  hallē, lai  atskatītos  uz  savu  35.gadu jubilejas  “Ziemassvētku pasaku.” Klātesošajiem  bija  iespēja  šķirstīt  visu  šo gadu pasaku  scenārijus, skatīties video un dalīties savās  atmiņās. Kā allaž   pasakas centrā ir Ziemassvētku brīnums, labestība, draudzība un ticība sapņiem. Bija tik interesanti  atrast  savus  uzvārdus šajās  scenāriju lapās.

Tā  ir viena no vērtīgām  skolas tradīcijām, kura gadu gaitā piešķir skolai īpašu garu. Paldies  tiem, kas  bija paši pirmie pasakas pamatlicēji: Anžela  Semjonova  un Andrejs Jakubovskis.  Manuprāt, neviens  cits  kā  Ivans  Lukša  nespēs  piemeklēt  labākās  mūzikas  skaņas  katrai  aktiera  kustībai.  Sapulcējušies bērni kopā mums kļuva par skaistu atgādinājumu par skolas vērtībām – radošumu, sadarbību, cieņu un piederības sajūtu.

Kopā radītais prieks un labestība ir lielākais brīnums!

Skolas direktore Marija Micķeviča

5. februārī 10., 11. un 12. klašu skolēni devās mācību ekskursijā uz Daugavpils Universitāti. Mērķis bija iepazīstināt skolēnus ar universitātes piedāvātajām studiju programmām un to vadītājiem ķīmijas, fizikas un bioloģijas jomā, kā arī sniegt ieskatu studiju un zinātniskajā vidē.

Ekskursija sākās ar Fizikas katedras apmeklējumu, kur skolēni iepazinās ar observatoriju. Skolēniem tika parādīts, kā strādāt ar astronomiskajām kartēm, un viņi iemācījās pēc tām orientēties un atrast zvaigznājus. Diemžēl nelabvēlīgo laika apstākļu dēļ nebija iespējams atvērt kupolu – bija ļoti auksts, sniga stiprs sniegs, un pastāvēja risks, ka elektromotori varētu sabojāties. Turklāt debesis bija mākoņainas, kas neļāva veikt astronomiskos novērojumus.

Pēc tam grupa devās uz jauno mācību korpusu pie Bioloģijas katedras. Tur skolēniem bija iespēja apskatīt vairākas laboratorijas. Vienā no tām tika demonstrētas DNS un RNS struktūras, bet otrā – augu augšanas procesi un to modificēšana. Skolēni varēja uzdot jautājumus un uzzināt vairāk par bioloģijas pētniecības iespējām.

Turpinājumā skolēni apmeklēja Ķīmijas katedru, kur viņus sagaidīja pasniedzēji Sergejs un Aleksandrs. Skolēni iepazinās gan ar mācību laboratorijām, gan ar zinātniskajām laboratorijām, kur ķīmiķi veic savus pētījumus. Ķīmijas laboratorijā skolēniem tika demonstrēts eksperiments par smēķēšanas kaitīgo ietekmi uz veselību. Skolēniem īpaši interesanta šķita cigarešu un elektronisko cigarešu salīdzināšana, kas izraisīja aktīvas diskusijas.

Ekskursijas noslēgumā skolēni devās pie Parazitoloģijas nodaļas  speciālistiem. Tur viņiem tika stāstīts par parazītu daudzveidību, to izplatību un veidiem, kā iespējams izvairīties no inficēšanās. Skolēniem tika parādīti vairāki dažādu parazītu veidi, paskaidrots, kur tie dzīvo (cilvēka organismā, dzīvniekos, ūdenī, augsnē vai pārtikā), kā tie nonāk cilvēka organismā un kādas sekas var izraisīt. Tāpat tika skaidrots, kuri parazīti ir bīstami cilvēka veselībai un var izraisīt nopietnas saslimšanas, un kuri ir mazāk kaitīgi vai praktiski nekaitīgi. Skolēni uzzināja, kā samazināt riskus saslimt ar parazitārām slimībām un kādi profilakses pasākumi ir svarīgi ikdienā.

Dodoties mājup, skolēni  atzina, ka mācību ekskursija bija izglītojoša un interesanta, sniedzot ieskatu dabaszinātņu studijās un pētniecībā.

Vidusskolēn, sāc  veidot  savu karjeru jau šodien!

Ķīmijas  skolotājs  Artūrs Lukjanskis

Autora  foto

Mācību programmas “Skola 2030” ietvaros visu februāri Varavīksnes vidusskola organizē 7.a klases audzēkņiem peldēšanas nodarbības Krāslavas peldbaseinā. Šajā laika posmā bērni apgūs peldēšanas sākumprasmes, piemēram, drošu atrašanos pie ūdens un uz tā, iepazīšanos ar ūdens īpašībām, elpošanas prasmes ūdenī, gulēšanu uz ūdens, kā arī roku un kāju darbību.

Trešdienas pēcpusdienā skolas aktu zālē norisinājās konkurss “Matemātikas izaicinājums”, kurā savas zināšanas un prasmes pārbaudīja 7.–9. klašu komandas.

Pasākuma laikā skolēniem bija iespēja ne tikai apliecināt savas matemātikas zināšanas, bet arī attīstīt loģisko domāšanu, sadarbības prasmes un spēju strādāt komandā. Konkursa uzdevumi bija daudzveidīgi – sākot ar radošu komandas nosaukuma izdomāšanu un Kahoot iesildīšanās testu, līdz matemātisko jēdzienu atpazīšanai, skaitļošanas uzdevumiem, tekstpratības pārbaudei, matemātikas instrumentu atpazīšanai un radošam tangrama uzdevumam.

Visi uzdevumi tika veikti noteiktā laikā, ievērojot godīgas spēles principus un bez papildu palīgrīkiem, tādējādi veicinot skolēnu patstāvīgu domāšanu un komandas darbu.

Pēc aizraujošas un dinamiskas sacensības notika rezultātu apkopošana un apbalvošana.

1. vietu konkursā ieguva 8. a klases komanda, 2. vietu – 7. a klases komanda, bet 3. vietu – 7. b klases komanda.

Pateicības par piedalīšanos tika izteiktas arī pārējām komandām par aktīvu darbu un uzdrīkstēšanos pieņemt matemātisko izaicinājumu.

Konkurss “Matemātikas izaicinājums” apliecināja, ka matemātika var būt gan aizraujoša, gan radoša, gan arī lieliska iespēja stiprināt sadarbību un pozitīvu mācību pieredzi.

Paldies par atbalsta sniegšanu konkursa organizēšanā skolas administrācijai, kolēģiem, tehniskajam personālam un 10. klases skolēniem.

Matemātikas skolotāja, Marianna Rukmane

Mūsdienu bērni aug vidē, kur digitālās tehnoloģijas ieņem arvien lielāku lomu ikdienā. Šīs ierīces sniedz dažādas iespējas mācīties un sazināties, tās nereti aizvieto vienu no vērtīgākajām bērnības tradīcijām- pasaku lasīšanu, klausīšanos. Pasakas palīdz bērniem izprast pasauli, emocijas, vērtības un cilvēku attiecības.1.a klases bērniem  bija iespēja tikties ar Daugavpils Valsts ģimnāzijas skolnieci Ievu, kas tieši ZPD(zinātniski pētnieciskā darba) ietvaros pētīja pasaku ietekmi uz bērnu valodas attīstību, pilnveidi. Viņa kopā ar bērniem lasīja pasaku, skaidroja vārdu nozīmi, sacerēja paši pasakas, izspēlēja tās, izmantojot pašu gatavotās pirkstiņlelles ,izstrādāja un piedāvāja bērniem dažādas darba lapas, kas ieinteresēja bērnus darboties un izzināt. Ieva bija sajūsmā, cik radoši bērni darbojās, cik interesantas bija bērnu sacerētās pasakas. Laiks kopā ar bērniem paskrēja ļoti ātri un nemanāmi. Pasakas, ir kā logs uz bērnu iekšējo pasauli. Lasām pasakas un bagātinām savu valodu.

Paldies bērniem par aktīvu darbošanos!

Paldies skolas direktorei par  iesākto tradīciju  skolā  novembrī  lasīt pasakas  un to  mēs turpinām tagad  ar bērniem, lai  izzinātu pasaku  burvību un pasaku ietekmi uz valodas attīstīšanu.

“ Ja vēlies , lai Jūsu bērns būtu inteliģents, lasiet viņiem pasakas”, ir teicis Alberts Einšteins

1.a klases skolotāja Solvita Mežiņa

Autores  foto

 Skolotāju profesionālajai attīstībai ir būtiska nozīme pašreizējo izglītības izaicinājumu risināšanā, piemēram, jaunu tehnoloģiju un metožu ieviešanā mācību procesā. Pāris  gadu  atpakaļ  mūsu  skolotājas  Alīna  Lukša  un Marianna  Rukmane Erasmus+  projekta  ietvaros piedalījās   pilnveides kursos  Somijā, Helsinkos, ko   organizēja  VisitEDUfinn Ltd. Visu  šo  laiku  mums ir  iespēja  pētīt  Somijas  pieredzi izglītībā un kādu  elementu pārņemt  savā ikdienas darbā. Darbs ar cilvēkiem un izglītības sistēma un tās attīstība ir nebeidzams, izaicinājumu un šķēršļu bagāts process. 

23.janvārī  man  bija  iespēja  pieslēgties   tiešsaistē 5.klases  angļu valodas  stundai  kādā  no  Helsinku  skolām ,kurā  mācās  200  skolēni. Stunda ilga 45 minūtes. Skolēni visu stundu  darbojās  grupās jeb  stacijās. Ik pēc 7 minūtēm  mainīja  uzdevuma  veidu:  gan vārdu domino, vārdu puzzles , atrodi pāri ,kurš liekais vārds  un ttl. Nostiprināja  savas zināšanas, kas tiks pārbaudītas   vēlāk. Pašvadītā  mācīšanās. Vari  izmantot  Chromebook, līdzīgi  kā  mūsu skolās  un meklēt  atbildes. Klasē bija skolotājs un skolotāja  palīgs. Tiešsaistē  bija pieslēgušies 116  skolotāji no Eiropas, kuri  nemitīgi  stundas  moderatorei  uzdeva jautājumus par  izglītības procesu Somijā. Tālāk  arī  būs tikai   mans  dzirdētās  diskusijas  apkopojums.  Skola  parasti sākas  plkst.8.00  un ir  līdz  plkst.14.00 6.klašu skolēniem.  1.-4.klašu  skolēniem  līdz  plkst.12.00. Angļu valoda  sākumskolā un līdz  6.klasei  skolēniem skolā ir  tikai  2  stundas. Kā paskaidroja  moderatore   pirmajā  un otrajā  klasē  skolēniem  angļu valoda  ir  “ English shower’’(iepazīstināšana  ar  dziesmiņām, vārdiem, dzejoļiem). No  3.klases  sākas  tāda pamatīgāka  angļu valodas apguve. Pamatskolā  ir  jau  3  stundas  un vidusskolā   mācību  kurss  tiek sastādīts  uz  6  nedēļām, tas  nozīmē, ka  arī  angļu valodas  ir  vairāk. Visā valstī tiek izmantota saziņas platforma Wilma, kur pieejams stundu grafiks, vērtējumi, pasākumu plāns, komunikācija ar pedagogiem, vecākiem un skolēniem.  Somijas skolās ēdināšana ir bezmaksas. Tiek organizēta bufete, bērnam atļauts paņemt līdzi ēdienu, cik viņš vēlas. Ir atsevišķi ēdieni veģetāriešiem, bērniem ar alerģijām, bez glutēna, bez laktozes. Bezmaksas  transports uz skolu, ja attālums mājas-skola pārsniedz 5 km.  Mācību process bieži tiek organizēts pāros, grupās un projektu darbos. Nereti tā ir viena tēma, kas caurvijas dažādos priekšmetos vienlaicīgi, lai nodrošinātu holistiskāku mācību procesu. Uzsvars vienmēr ir uz sasaisti ar reālo dzīvi, nākotnes darba tirgus vajadzību izzināšanu un prasmju nodrošināšanu. Skolēnus centralizēti pirmo reizi vērtē tikai pabeidzot vidusskolu 12.klasē un testi ir pirms  iestāšanās  universitātē. Somijā nav eksāmenu, toties ir kontroles testi, kurus skolotājs veic pēc saviem ieskatiem  mācību gadā. Parasti tas ir  pirms  ziemas , pavasara  un vasaras  brīvdienām. Iespējams, ka vērotājam no malas šķiet, ka Somijas skolu sistēma pārāk maigi pieiet skolēna mācību procesa virzīšanai. Tā gluži nav. Skola ir jāapmeklē obligāti, bet ja skolēns stundā vispār nav strādājis, skolotājs ir tiesīgs viņu atstāt uz pēcstundām. Var 6.klases slinkotāju nosēdināt pie otrklasniekiem, lai liktu  “pārdomāt dzīvi”. Informācija vecākiem  un darbs  ar skolēnu, bet, ja individuālā mācību viela nav apgūta, skolēns tiek atstāts uz otru gadu. 

Somijas skolās neliek atzīmes līdz 3. klasei. Vērtē aprakstoši  un ar  burtiem A(ļoti labi) ,B(labi),C(jāstrādā) No 3. līdz 7. - vērtējumi: no “viduvēji” līdz “teicami”. Tikai skolēns pats zina savus punktus. Atzīmes  tiek izmantotas, lai motivētu bērnu pilnveidot zināšanas un pielāgot savu individuālo mācību programmu. Tomēr 10 ballu sistēma nav standarta. Biežāk tiek izmantota vērtēšana no 4 līdz 10, kur 4 ir viszemākā atzīme.

Līdzīgi  kā  mūsu  skolotāji, arī  somu skolotāji cenšas  iemācīt skolēnam patstāvību, lai viņš varētu pats organizēt savu dzīvi. Tiek mācīts domāt un izdarīt spriedumus un secinājumus pašam. Jāprot  izlasīt  un saprast, kas  ir rakstīts  mācību grāmatā. Skolā māca, kādi resursi ir jāizmanto, lai atrastu to, kas ir nepieciešams konkrētā vielas apgūšanai vai problēmas atrisināšanai. Visi mācību  priekšmeti  kā matemātika, angļu valoda vai zīmēšana ir vienlīdz svarīgi. Citās  skolās  ir  blokstundas (divas stundas pēc kārtas) un tad  30 minūtes  pārtraukums. Arī  šodien  daudzi  kolēģi  jautāja kāda  temperatūra  ir   Helsinkos(-8 grādi un skolotāja ar skolēniem  pēc  6 stundas  plāno  doties  uz  tuvāko  āra  slidotavu  slidot).

Somijā bērni iet uz skolu, vienalga, cik grādi laukā .Starpbrīžos visiem jāatstāj skolas telpas, jāiet laukā, arī vienalga, kādos laikapstākļos.  Bērni, kuri  ierodas  Somijā  un nepārvalda  somu valodu, skolu  sāk  ar  preparatory class (sagatavošanas  klasi),kur veselu gadu  intensīvi  mācās  somu valodu un tikai tad  tiek ieskaitīti  atbilstošajā klasē.                                                                                                                                                                                                                              
Visi kolēģi interesējās  par  mājasdarbiem. Mājasdarbu ir  maz. Somu skolotāji uzskata, ka bērniem vajadzētu  pavadīt laiku kopā ar vecākiem, sarunāties un tā  ir sava  veida  mācīšanās. Mājasdarbi aizņem nedaudz laika un var būt ļoti interesanti: piemēram, vēstures stundā var lūgt jūs intervēt savu vecmāmiņu, lai uzzinātu, kāda bija dzīve 50. gados un noskaidrotu atšķirības starp to laiku un dzīvi mūsdienās. Visietilpīgākais skolēniem  ir  Projekta darbs, kas  aizņem daudz laika.  Klausījos, uzdevu  jautājumus  un vilku paralēles  ar saviem skolas skolotājiem. Arī mūsu skolotāji cenšas pielāgot mācību procesu katra bērna vajadzībām. Mums  ir tik daudz un dažādi interešu izglītības pulciņi un  mūzikas un mākslas skolas  ar  daļēju  vecāku finansējumu. Tiek labiekārtota  skolas vide  un visa piegulošā teritorija pakārtota dažādām aktivitātēm. 

Līdzīgi  kā  mums svarīga loma bērna attīstībā ir ģimenei: vecāku un pedagogu sadarbībai. Regulāra informācija par bērna aktivitātēm un pašsajūtu pirmsskolā un sākumskolā . Tāpat tiek rīkotas vecāku sapulces, sūtīti informatīvi e-pasti un aktīvi darbojas vecāku padomes. Uzticēšanās veidojas no regulāras, godīgas un atvērtas komunikācijas. Ir svarīgi, lai vecāki justos kā daļa no bērna izglītības ceļa. Un mēs esam procesā…

Savās pārdomās  dalījās skolas direktore  Marija  Micķeviča

Turpinot iesākto darbu drošas vides veidošanā, Krāslavas  Varavīksnes  vidusskola piedalās starptautiski atzītajā KiVa antibulinga programmā, kuras mērķis ir veidot drošu, cieņpilnu un iekļaujošu vidi visiem skolēniem.

KiVa (no somu vārdiem “Kiusamista Vastaan” – “pret bulingu”) ir zinātniski pamatota programma, kas izstrādāta Somijā un tiek īstenota skolās visā pasaulē. Tā balstās uz preventīvu pieeju, izglītojot skolēnus par bulinga sekām, attīstot empātiju un veicinot aktīvu rīcību, lai apturētu jebkādu pazemošanu vai izstumšanu.

 Ko īstenojam skolā:

• Regulāras KiVa nodarbības klasēs, kurās skolēni apgūst, kā atpazīt un novērst bulingu.

• Skolas personāls ir apmācīts rīkoties efektīvi bulinga situācijās.

Klases audzinātāji  regulāri  tiekas  ar  KiVa  komandu, dalās savā pieredzē un  materiālos.   

Dalība KiVa programmā palīdz stiprināt skolēnu savstarpējās attiecības, mazināt konfliktus un veidot vidi, kurā katrs jūtas pieņemts un drošs. Mēs  turpinām darbu, lai mūsu skola būtu vieta, kur bērni var augt drošā un atbalstošā vidē.

Esam priecīgi  saņemt Krāslavas novada pašvaldības  Atzinību  un novērtējumu  par  mūsu skolas : Krāslavas Varavīksnes vidusskolas  dalību  par radošāko un interesantāko Ziemassvētku noformējumu Krāslavas novadā „Rotā savas mājas – rotā novadu!”

Gadu gaitā arvien vairāk novada iedzīvotāju iesaistās apkārtnes pušķošanā, palīdzot Krāslavas novadam Ziemassvētku laikā mirdzēt īpašā svētku rotā. Paldies  mūsu  skolas  pedagogiem un skolas  tehniskajiem darbiniekiem, kas  radīja svētku burvību – izgaismoja logus un pagalma kokus , dekorēja kabinetus, durvis un jumtus, lai kopā piedzīvotu gaišu un priecīgu Ziemassvētku gaidīšanas laiku.

Pateicībā, skolas  direktore  Marija  Micķeviča

Latvijā, kas ir bagāta ar unikālām koka arhitektūras tradīcijām, Krāslava ir viens no spilgtākajiem piemēriem, kurā koka celtnes un to apstrādes tehnoloģijas ir daļa no vietējās identitātes. Jauniešiem tika dota iespēja apmeklēt īpaši veidotu multimediālo ekspozīciju “Koka kods. Krāslavas koka arhitektūras vērtības”, kas kļuva par aizraujošu ceļojumu cauri vēsturei un mūsdienīgai koka mākslai.Tā tika veidota ar mērķi popularizēt un saglabāt Krāslavas novada unikālo koka arhitektūras mantojumu, kas ir neatņemama vietējo iedzīvotāju dzīves sastāvdaļa.

Ekspozīcija – iepazīšanās ar koka arhitektūru

Krāslavas Varavīksnes vidusskolas 8. a klašu skolēni, apmeklējot ekspozīciju, tika iepazīstināti ar Krāslavas novada izcilākajiem koka arhitektūras paraugiem. Interaktīvās izstādes ietvaros skolēni varēja uzzināt par dažādām koka būvniecības tehnikām, vēsturiskām celtnēm, kā arī to, kā tiek izmantoti vietējie materiāli, lai radītu ēkas, kas ir gan estētiskas, gan funkcionālas. Ekspozīcijas centrā bija unikāli modeļi un interaktīvi materiāli, kas atspoguļoja vietējās koka celtnes un to vēsturisko attīstību.

Skolēni, pārlūkojot izstādi, atzīmēja, cik svarīgi ir saglabāt tradicionālo būvniecību un izmantot koka resursus ilgtspējīgi. Daži komentēja, ka Krāslavas vēsturiskā arhitektūra ir ne tikai vērtīgs kultūras mantojums, bet arī piemērs tam, kā cilvēki var strādāt saskaņā ar dabu un izmantot vietējos materiālus, lai radītu ilgmūžīgas ēkas.

Pusaudži bija pārsteigti par koka ēku izturību un eleganci, kā arī par to, kā koka konstrukcijas var būt modernizētas un pielāgotas mūsdienu prasībām, saglabājot savu autentiskumu un vēsturisko pievilcību. Melānija atzīmēja: “Es nezināju, ka koks var būt tik izturīgs un, turklāt, tik skaists. Daudzas no šīm ēkām izskatās kā mākslas darbi, nevis tikai parastas mājas.”

Koksnes dedzināšanas meistarklase – Aivara Andžāna vadībā

Pēc ekspozīcijas apmeklējuma skolēni devās uz kokapstrādes darbnīcu, kur tika organizēta unikāla meistarklase, kuru vadīja izcilais kokmeistars un amatniecības meistars Aivars Andžāns. Meistarklasē skolēni ieguva praktisku pieredzi koksnes apstrādē un dedzināšanā, uzzinot, kā šī tehnika tiek izmantota gan mākslinieciskos, gan praktiskos nolūkos.

Aivars Andžāns ir pazīstams ar savu aizrautību attiecībā uz koka materiālu izmantošanu dažādās mākslas formās, un viņa zināšanas un pieredze bija skolēniem vērtīgs papildinājums. Andžāns skaidroja, ka koksnes dedzināšana ir ne tikai praktiska tehnika, bet arī radošs process, kas ļauj radīt neparastus vizuālus efektus, uzlabot materiāla struktūru un piešķirt tam unikālu raksturu.

Skolēni aktīvi piedalījās šajā procesā, izvēloties dažādas koksnes daļas, kas tiks dedzinātas, kā arī piedaloties pašu dedzināšanas procesa kontrolēšanā. Bija pārsteidzoši vērot, kā mākslinieciski veidotās uguns liesmas ne tikai maina koksnes izskatu, bet arī uzlabo tās izturību un ilgmūžību. Pēdējā posmā, kad skolēni izvēlējās koka gabaliem piemērotākos dedzināšanas paņēmienus, viņi pārliecinājās, cik svarīgi ir ne tikai tehniski apstrādāt materiālu, bet arī piešķirt tam vērtību un dzīvotspēju.

Skolēnu pārdomas un komentāri

Pēc meistarklases skolēni dalījās savos iespaidos, komentējot, cik svarīgi ir saprast, kā koksne un tās apstrāde ietekmē gan materiāla kvalitāti, gan estētisko pievilcību. “Tas bija kaut kas jauns, ko es nekad nebiju redzējis! Koksnes dedzināšana izskatījās ļoti interesanti, un man šķiet, ka tas piešķir kokam pavisam citu izskatu,” teica Ksenija.

Savukārt Antons, pārliecināts par kokmateriālu ilgtspējību, atzīmēja, ka “koks ir dzīvs materiāls, un ar to jāstrādā tā, lai tas saglabājas ilgi, nenodarot pāri videi. Šī meistarklase man palīdzēja saprast, kā mēs varam izmantot koku atbildīgi, bet vienlaikus arī radīt skaistas lietas.”

Skolēnu komentāri atspoguļoja gan radošo, gan praktisko pieeju koka apstrādei un tā izmantošanai, kas bija vērtīgs atgādinājums par koka materiālu daudzveidīgajām iespējām gan ikdienas dzīvē, gan mākslas radīšanā.

Secinājumi un nākotnes perspektīvas

Pēc šī aizraujošā apmeklējuma skolēni ne tikai guva jaunas zināšanas par Krāslavas koka arhitektūru, bet arī ieguldīja savas prasmes un radošo pieeju, piedaloties koksnes dedzināšanas procesā. Šāda veida aktivitātes ir vērtīgas, jo tās palīdz veicināt ne tikai vietējās kultūras mantojuma saglabāšanu, bet arī jaunās paaudzes izpratni par vides ilgtspējību un tradicionālo amatniecību.

Šādi pasākumi neapšaubāmi veicina skolēnu radošumu, kā arī veicina viņu saikni ar apkārtējo pasauli un kultūru, nodrošinot viņiem iespēju saprast, kā māksla un dabiskais materiāls var kalpot viens otram. Ar šādām pieredzēm 8. klašu skolēni kļūst ne tikai nākotnes amatnieki vai mākslinieki, bet arī apzinīgi pilsoņi, kas cienī koka tradicionālās vērtības un to nozīmi mūsdienu pasaulē.

8.a   klases audzinātāja   Kristiāna Anna  Adamoviča

Autores  foto